Jaunumi 2012

  • Svētkos – dāvanu paciņas vientuļajiem sirmgalvjiem 21.12.2012.

    Drukāt lapu

    Valmierā un apkārtnē, Talsu, Lielvārdes, Alūksnes un Apes novados Latvijas kopienu fondi iepriecināja sirmgalvjus, kuri palikuši bez tuviniekiem vai arī tie dzīvo pārāk tālu, lai regulāri ciemotos. Ziemassvētku nedēļā 700 seniori saņem dāvanu paciņas, kuru iegādei līdzekļus piešķīris Borisa un Ināras Teterevu fonds. Šādu pārsteigumu līdz nākamā gada vasarai sirmgalvji kopumā saņems piecas reizes.

    Paciņās kopienu fondu ļaudis liek pārtikas produktus, kuri nav tik ikdienišķi un kuru iegādei bieži vien naudiņas no pensijas neatliek. Medus, kafija, tēja, piparkūkas, dzērvenes pūdercukurā, šprotes un augļi – tie ir daži no produktiem, kas nonāk uz sirmgalvju svētku galda.

    Alūksnes un Valmieras pusē (klausieties Latvijas radio sižetu) programma aizsākās jau pirms 18. novembra. Te pilsētās palīgā nāk brīvprātīgie jaunieši, kuri paciņas iznēsā pa mājām, ļaudami vecīšiem arī sastapt un iepazīt jaunāka gadagājuma cilvēkus, aprunāties un izjust gaidāmos svētkus. Savukārt novados paciņas lielākoties izvadā sociālie darbinieki kopā ar vietējo pensionāru biedrību aktīvistiem – vienaudžiem. Ziemassvētku paciņās valmieriešus priecēs arī vietējo ziedotāju – zemnieku kooperatīva “Trikāta” un AS “Valmieras piens” – dāvinātie produkti, kā arī jauniešu radītie Ziemassvētku rotājumi un apsveikumu kartītes.

    Talsos 24. novembrī novada sirmgalvji pulcējās uz Labestības brokastīm (skatiet Talsu TV videosižetu). “Īpaši domājot par tiem talseniekiem, kuri savu dzīves stāstu raksta jau vairāk nekā 80 gadus, Labestības brokastis ir viens skaists, gaišs un patīkams mirklis, ko pievienot savam dzīves stāstam,” Talsu televīzijai norādīja Talsu novada fonda vadītāja Iveta Rorbaha.

    Savukārt Lielvārdē pirmās pakas tika pasniegtas 1. decembrī, ar nelielu koncertu atzīmējot Starptautisko invalīdu dienu. Par turpmākajiem plāniem Lielvārdes Attīstības fonda vadītāja Ilze Kreišmane saka: “Ziemassvētkos vedīsim viņiem jauniešu pašceptās piparkūkas. Bet pavasarī rīkosim sirmgalvjiem otru tikšanos – pikniku.”

    Turpmākās dāvanu paciņas seniori saņems, piemēram, pirms Sveču dienas, Lieldienām, Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas 4. maijā vai pirms Jāņiem – dažādos novados izvēlētie svētki dāvanu gādāšanai atšķiras. Kopumā dāvanas saņems vairāk nekā 700 seniori visā Latvijā – Valmieras pilsētā, Alūksnes, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Lielvārdes, Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas novadā.

  • Teātris.zip: Ziemassvētku pasakas - baleta Riekstkodis - translācija LTV 1 un LTV 7 20.12.2012.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītā projekta „Teātris.zip” ietvaros 23.decembrī plkst.17.55 tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas LTV 1 un LTV 7 tiks translēta klasiskā baleta pērle – Pētera Čaikovka balets “Riekstkodis”.

    P.Čaikovska baleta „Riekstkodis” iestudējums uz Nacionālās operas skatuves ir skaista Ziemassvētku pasaka, un šoreiz tā būs arī spēle - gan bērniem, gan viņu vecākiem. Izrādes pārraidi pirmo reizi Latvijas televīziju vēsturē būs iespēja skatīties divos kanālos reizē - LTV1 baleta izrādi demonstrēs pilnā apjomā, bet LTV7 skatītājiem visu izrādes laiku būs iespēja ielūkoties teātra aizkulisēs un redzēt kā šāda izrāde top.

    “Tā būs neparasta un pārsteigumiem bagāta tikšanās ar izrādes veidotājiem - baletdejotājiem, mūziķiem, rekvizitoriem, gaismu māksliniekiem, uzbūves meistariem, tērpu māksliniekiem un daudziem citiem. Skatītājs varēs kļūt par pārraides režisoru arī pats pie savas režijas pults – televīzijas pults, pārslēdzot kanālus un izvēloties, ko skatīties,” atzīmē LTV 1 kultūras, bērnu un izklaides raidījumu satura redaktore Daina Markova.

    Plašāka informācija šeit.

  • "Ķepa uz sirds": kādi ir Ziemassvētku vecīša palīgi brieži? 20.12.2012.

    Drukāt lapu

    Pirms Ziemassvētkiem, 22. decembrī, raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kādi ir Ziemassvētku vecīša palīgi brieži?
    • Kāds ir Gundegas Skudriņas kaķis Ārčijs, kuru viņa saņēma dāvanā? Būs arī konkurss?
    • Ar Sloku uz Sloku – šlāgerdziedātājs Māris Sloka apciemo Slokas patversmi?
    • Ko ziedot patversmēm?!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Ciklā «Teātris.zip» šonedēļ - «Hamleta» tiešraide no Valmieras 06.12.2012.

    Drukāt lapu

    "Teātris.zip" skatītājiem sestdien, 8. decembrī, pulksten 21:20 būs izcila iespēja tiešraidē no Valmieras teātra noskatīties nesen mūžībā aizgājušā režisora Oļģerta Krodera iestudēto Viljama Šekspīra „Hamletu”, vēsta Latvijas Televīzija.

    Pirms izrādes raidījuma vadītājs Ojārs Rubenis kopā ar literatūrzinātnieci Sigmu Ankravu, teātra māksliniecisko vadītāju Evitu Sniedzi un aktieriem dalīsies pārdomās gan par Šekspīra nemirstīgo lugu, gan Krodera iestudējumu, bet starpbrīdī varēsiet savus iespaidus salīdzināt ar zālē sēdošo skatītāju domām.

    Plašāk lasiet lasiet šeit. 

  • "Ķepa uz sirds": kā palīdzēt putniem ziemā? 06.12.2012.

    Drukāt lapu

    8. decembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kam piemēroti malamuti?
    • Kā palīdzēt putniem ziemā?
    • Vai astrologa Andra Rača sunim arī ir individuālais horoskops?
    • Kucēns vai zīdainis? Kuru var ātrāk nomierināt mūziķis un dīdžejs Roberts Gobziņš! Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • 1. un 2. decembrī Rīgā - starptautiska kaķu izstāde „Baltijas Kauss 2012” 01.12.2012.

    Drukāt lapu

    Latvijas kaķu mīļotāju klubs “CAT’s Meow” Rīgā 1. un 2. decembrī rīko starptautisko kaķu izstādi - šovu "Baltijas Kauss - 2012". Skatiet - programmu. Izstādes rīkošanu atbalsta arī Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Tā ir vislielākajā kaķu izstāde, kuru rīko pēc pasaulē populārākās starptautiskās felinoloģijas sistēmas (WCF un FIFe). Kaķus dažādās kategorijās vērtēs starptautiskie eksperti no Vācijas, Austrijas, Dānijas, Nīderlandes, Somijas, Polijas, Zviedrijas un Latvijas.

    Izstādi "Baltijas Kauss 2012" rīko Latvijas kaķu mīļotāju klubs “CAT’s Meow” sadarbībā ar Kaķu mīļotāju klubs „Selēna”.

    Latvijas kaķu mīļotāju klubs “CAT’s Meow” dibināts 2007. gada 29. martā. 2007.gada 12.aprīlī mūsu klubs tika uzņemts Pasaules Kaķu Federācijā - WCF (World Cat Federation). Biedrība apvieno gan šķirnes kaķu īpašniekus, gan arī vienkāršus šo burvīgo murrājošo būtņu mīļotājus, un palīdz veidot labvēlīgus un mierīgus darba apstākļus audzētājiem, un ar savu darbību cer paaugstināt šķirņu kvalitāti un šķirņu attīstību.

    Kluba “CAT’s Meow” pārstāvji ir arī iesaistījušies iniciatīvā "Stop - agresija", kas iestājas pret cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un citām cietsirdības izpausmēm.

  • Ar fonda atbalstu izveidota Latvijas Nacionālās operas Akadēmija 28.11.2012.

    Drukāt lapu

    28. novembrī Latvijas Nacionālā operā (LNO) atklāja Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītās „LNO Akadēmiju”. Tās mērķis ir jauno mākslinieku apmācība, palīdzot uzsākt profesionālās gaitas operas teātrī, kā arī nodrošinot mākslinieku profesionālo tālākizglītību un pilnveidošanos.

    „Mūsu opera ir kvalitātes zīme, ar kuru varam lepoties! Šādus panākumus sasniegt iespējams tikai ar talantu un smagu darbu. Mēs ar Borisu esam pārliecināti, ka LNO Akadēmijā veidosies un tiks spodrinātas arvien jaunas zvaigznes, kas nesīs Latvijas kultūras vārdu pasaulē. Bet vissvarīgākais – parādīs, ka Latvijā dzīvo talantīgi, centīgi un mākslu mīloši cilvēki,” LNO akadēmijas atklāšanas pasākumā teica mecenāte Ināra Tetereva.

    „Jau kopš 1996. gada viens no LNO stratēģiskajiem darbības virzieniem ir jauno talantu atklāšana un apmācība, savukārt kopš 2010. gada opera kļuvusi par ENOA (Eiropas Operu akadēmiju apvienības) pilntiesīgu dalībnieci. Esam uzkrājuši zināšanas, pieredzi un tradīcijas, kuru tālāknodošanai un apmaiņai ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu dibinām „LNO akadēmiju”, kas palīdzēs jaunajiem māksliniekiem pēc studijām augstskolā uzsākt profesionālās gaitas LNO un starptautisku karjeru ārvalstīs,” stāsta LNO direktors Andrejs Žagars.

    LNO Akadēmijas atklāšana fotogrāfijās, un video - mecenāta Borisa Tetereva un Kristīnes Opolais vēlējumi jaundibinātajai LNO Akadēmijai.

  • Mecenātiem Tetereviem pasniedz Dantes Aligjēri biedrības Gada balvu 27.11.2012.

    Drukāt lapu

    2012. gada 27. novembrī Mākslas muzejā „Rīgas Birža” Dantes Aligjēri biedrības Latvijas nodaļa (Societa Dante Alighieri in Lettonia) mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem pasniedza Gada Lielo balvu par ieguldījumu Itālijas kultūras mantojuma saglabāšanā Latvijā.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu itāļu arhitekta B. Rastrelli izcilā baroka arhitektūras ansambļa Rundāles pils restaurācijas darbu pabeigšanai: 2011. gadā atklāja Biljarda zāli, 2013. gadā iecerēts atklāt restaurētu hercoga 2. darba kabinetu un 2014. gadā - hercoga bibliotēku. Ar fonda atbalstu Mākslas muzejā Rīgas Birža izstādīts pasaulē pazīstamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas objekts „Gondola” (sadarbībā ar Berengo studiju Venēcijā).

    Gada Lielo balvu biedrība pasniedz personām Latvijā un Itālijā, kuras ir devušas vislielāko personisko ieguldījumu starpvalstu attiecību stiprināšanā un kultūras sakaru veicināšanā.

    Šogad līdztekus mecenātiem Tetereviem Gada balva tika pasniegta Mākslas muzeja „Rīgas Birža” vadītājai Daigai Upeniecei, Rīgas arhibīskapam – metropolītam V.E. Zbigņevam Stankevičam un Itālijas vēstniecības Latvijā sekretārei Jevgenijai Vališevskai.

    Gada Lielās balvas – medaļas ar Dantes Aligjeri attēlu - autors ir izcilais Latvijas medaļu mākslinieks Jānis Strupulis. Balvu pasniedz kopš 2004. gada un līdz šim to saņēmušas 28 izcilas personības Latvijā un Itālijā.

    Dantes Aligjēri biedrība Latvijā ir izveidota 1934. gadā, bet atjaunota darbojas no 1996. gada. Biedrība apvieno vairāk nekā 50 itāliešu kultūras speciālistu un interesentu, ar savu darbību sekmē sabiedrības interesi par Itālijas kultūru, Itālijas un Latvijas sadarbības formām, kultūrpieredzes apmaiņu un perspektīvām. Biedrības prezidents ir izdevniecības "Jumava" vadītājs Juris Visockis.

  • Pasniegtas mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā 21.11.2012.

    Drukāt lapu

    Latvijas Mākslas akadēmijā 2012. gada 21. novembrī pirmo reizi tika pasniegtas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” - stipendijas ieguva trešā kursa studentes Lilita Bauģe (Tekstilmākslas apakšnozare), Sandra Strēle (Glezniecības apakšnozare) un maģistrante Agita Šteinberga (Tēlniecības apakšnozare).

    „Fonda un LMA sadarbības mērķis ir stiprināt augstvērtīgu mākslas izglītības attīstību Latvijā, kā arī veicināt mākslas izglītības starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Akadēmijas stiprā puse ir personības, tādēļ ceram, ka Fonda sniegtais atbalsts būtiski sekmēs jaunu izcilību veidošanos mākslas nozarē, kas ar pārliecību un harizmu spēs stiprināt Latvijas kultūras vērtības, saliedēt un stiprināt mūsu sabiedrību,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    Skatiet stipendiju pasniegšanas pasākumu fotogrāfijās.

    ““Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” ir ieguldījums nākotnē — mūsu talantīgajos un daudzsološajos mākslas studentos. Visas trīs stipendiātes aktīvi piedalās izstādēs, meklē interesantas radošās izpausmes – tēlniecības maģistrantes Agitas Šteinbergas sniegums pārsteidz. Šķiet, ka Agitas darbā nekas nav neiespējams un viņas domāšanai piemīt monumentālisms, izcila mijiedarbība ar ārējo vidi. Bakalaura programmas Tekstilmākslas apakšnozares studenti Lilitu Bauģi raksturo domāšanas vēriens, asprātība, āķīgums, monumentāli risinājumi, kas tiek attīstīti trijās dimensijās, kā arī starpdisciplināra pieeja. Jaunā gleznotāja Sandra Strēle uzrunā ar savu vērienu, lielformāta instalācijām un krāsu perfektu izjūtu,” par stipendijas ieguvējām stāsta LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs.

    „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus, centīgus Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentus, piešķirot viņiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiks piešķirtas divas stipendijas pilna laika bakalaura programmas studentiem un viena stipendija maģistra programmas studentam. Kopējais stipendiju fonds ir Ls 18 600. Vienas stipendijas maksimālais apmērs var sasniegt Ls 6200. Katru stipendiju veido naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucienu finansēšana stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei un publikācijai, pabeidzot studijas LMA. 

  • Noslēdzas Lāču mājas būvniecība Līgatnes dabas takās 19.11.2012.

    Drukāt lapu

    Latvijas svētku nedēļā Līgatnes dabas takās noslēdzas lāču mājas būvniecība, kā arī notika taku apsaimniekotāju un Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes kājnieku brigādes kopīga talka.

    Līgatnes dabas taku vadītāja Sigita Šulca: “Šobrīd būvē noris pēdējie darbi un beidzot ir novērtējams gan ēkas vizuālais izskats, gan arī visas konstrukcijas, kas paredzētas dzīvnieku komfortam un cilvēku drošībai. Līdz pēdējam brīdim projektā tiek veikti pielāgojumi un izmaiņas atbilstoši speciālistu ieteikumiem, lai lāču jaunā mājvieta būtu droša, un lāču dzīves apstākļi būtu atbilstoši visām dzīvnieku labturības prasībām. Pirms lāču pārvešanas Līgatnes dabas taku darbinieki tiks īpaši instruēti par mājas konstrukciju ekspluatāciju, darba drošību un dzīvnieku turēšanas režīmu."

    Lai nodrošinātu komfortablus apstākļus ne vien lāčiem, bet arī apmeklētājiem, 16. novembrī Līgatnes dabas taku apsaimniekotāji aicināja talkā Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes kājnieku brigādi, lai pirms Latvijas dzimšanas dienas sakoptu jaunās lāču mājas apkārtni, nostiprinātu lūšu iežogojumu, demontētu daļu no vecajiem iežogojumiem un laipām, kā arī sagatavotos ziemas sezonai attīrot slēpošanas trasi no zariem.

    Lāčus uz Līgatnes dabas takām pārvedīs, kad visi sagatavošanās darbi gan Līgatnes dabas takās, gan attiecībā uz lāču pārvešanu būs pabeigti.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds 2012. gada pavasarī atvēlēja LVL 10`000,- līdzfinansējumu jaunās Lāču mājas būvniecībai. Par Līgatnes dabas takām vairāk lasiet šeit.

  • Mecenāti Teterevi - "Gada rīdzinieki 2012" 18.11.2012.

    Drukāt lapu

    Rīgas domes svinīgajā sēdē šodien, 18. novembrī, mecenātus Borisu un Ināru Teterevus godināja kā "Gada rīdziniekus 2012” par labdarības un kultūras mecenātisma tradīciju iedzīvināšanu Rīgā.

    "Gada rīdzinieka” titulu piešķir cilvēkiem, kuri ar savu talantu un darbu ir veicinājuši Rīgas atpazīstamību, pievērsuši sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai, tā veicinot tās attīstību un radot interesi par to.

    Skatiet fotogrāfijas no Rīgas domes 18.11.2012. svinīgās sēdes.

    Boriss un Ināra Teterevi 2010.gadā nodibināja fondu ar nolūku atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas. Teterevu ģimene atbalsta kultūru, izglītību, uzlabojumus publiskajā pilsētvidē, sniedz atbalstu kopienu attīstības organizācijām pilsētās un lauku apvidos, dzīvnieku aizsardzībai un palīdz maznodrošinātu un trūcīgu personu grupām. Fonds sniedz atbalstu vairāk nekā 150 bezpeļņas organizācijām, un dažāda veida atbalsts tiek sniegts vairāk nekā 120 000 Latvijas iedzīvotāju.

    Ināra un Boriss Teterevi sniedz atbalstu sieviešu invalīdu asociācijas "Aspazija” darbībai Rīgā un tās nodaļās 11 Latvijas reģionos, atbalsta cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrību "Motus Vita”. Mecenāti ar programmu “Veselībai un dzīvotpriekam” palīdz Latvijas reģionu pensionāru nevalstiskajām organizācijām, rīko akcijas “Palīdzēsim māmiņai”. Teterevi īsteno Kopienu filantropijas attīstības programmu un atbalsta labdarības iniciatīvu “Kopgalds - siltas maltītes atbalsts”. Viņi ir izveidojuši Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu izglītības izcilībai, veicinot izcilas, kvalitatīvas un konkurētspējīgas augstākās izglītības attīstību.

    Tāpat mecenāti palīdz izveidot pieminekli izcilajam baletdejotājam Mārim Liepam, sniedza atbalstu mākslas objektam “Gondola”, kuru Mākslas muzejā “Rīgas birža” izveidoja pasaulē pazīstamais Krievijas mākslinieks Dmitrijs Gutovs, veiksmīgi sadarbojas ar M.Čehova Rīgas Krievu teātri, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Mākslas akadēmiju un starptautisko bērnu un jauniešu biedrību "Eventus”. Teterevu fonds finansē arī televīzijas raidījumu par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem “Ķepa uz sirds”, kā arī palīdz patversmēm "Dzīvnieku draugs” un „Labās mājas”.

    Pretendentus "Gada rīdzinieka" titula nominācijai var izvirzīt ikviens rīdzinieks.

    Iepriekšējos gados „Gada rīdzinieka” titulu ieguvuši Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, diriģents Māris Sirmais, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars un hokeja treneris Jūliuss Šuplers.

  • Gaismas festivālā „Staro Rīga” apskatāms mākslas darbam "Gondola" veltītais gaismas un skaņas uzvedums 14.11.2012.

    Drukāt lapu

    No 15. līdz 18.novembrim mākslas muzejā „Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs iespēja aplūkot īpašo gaismas un skaņas uzvedumu, kas pirmo reizi tika atskaņots pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas darba „Gondola” atklāšanā. Gaismas un skaņas uzvedums būs aplūkojams no plkst.18.00 līdz 23.00. Ieeja muzejā no Doma laukuma.

    2012. gadā Mākslas muzejs “Rīgas Birža” ieguvis Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājumu - jaunu, pastāvīgu, starptautiski pazīstamu zīmi – pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas darbu “Gondola”. 11 metrus garā “Gondola” ir sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens – telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums, kā visi ievērojamā mākslinieka darbi. Tas ir no sprādziena haosa radīts mākslinieka kosmoss – sakārtota kultūras pasaule.

    Mākslas darbs „Gondola” tika atklāts ar režisores Leonardas Ķesteres, režisora-videomākslinieka Roberta Rubīna, skaņas dizainera Uģa Vītiņa, gaismas dizainera Oskara Timbara un animatoru CG Ant Motion Graphics&Design Studio audiovizuālo uzvedumu, kas ir Latvijā līdz šim pirmais tāda apjoma un krāšņuma uzvedums. Tajā ietvertās 3D, Venēcijas vizualizācijas, Josifa Brodska dzeja, kā arī Vivaldi un Stroka mūzika sabiedrībai būs pieejama vien šī gada gaismas festivāla “Staro Rīga” ietvaros.

    Skatiet videoieskatu gaismas un skaņas uzvedumā.

  • Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi kļūst par RSU Goda doktoriem 13.11.2012.

    Drukāt lapu

    Otrdien, 13.novembrī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) piešķīra Goda doktora nosaukumus (Doctor honoris causa) Inārai Teterevai un Borisam Teterevam.

    Inārai Teterevai tiek piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktores nosaukums par nozīmīgu ieguldījumu un atbalstu Rīgas Stradiņa universitātē, īpaši veicinot jaunu cilvēku izglītošanu mākslas un kultūras jomās. Savukārt Borisam Teterevam Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktora tituls tiek piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu RSU attīstībā, jauno veselības aprūpes speciālistu atbalstu un tiekšanās uz izcilību veicināšanu RSU.

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu izcili RSU medicīnas studenti ir saņēmuši dāsnas stipendijas un portatīvos datorus, gūstot priekšnosacījumu pilnīgam studiju procesam. Katru gadu stipendiju fonds atbalsta vismaz 3 jaunus stipendiātus. Stipendiātiem saglabājot izcilas sekmes un ievērojot citus kritērijus, atbalsts tiek nodrošināts līdz studiju noslēgumam, tādējādi palīdzot studentiem pilnvērtīgi apgūt programmu līdz diploma saņemšanai. Stipendiju fonds darbojas jau otro gadu un šobrīd kopumā tiek atbalstīti 7 studenti.

    Tāpat ar Ināras un Borisa Teterevu atbalstu jau otro gadu pēc kārtas tiek organizēts arī RSU vispārizglītojošā un plašu popularitāti ieguvusī izglītības programma „Inteliģences akadēmija”. Būdams RSU priekšteces Rīgas Medicīnas institūta absolvents, Boris Teterevs atbalstījis pētījumu par RSU - pieaicinot vietējos un ārvalstu ekspertus, sagatavots RSU padziļināts attīstības stratēģijas ietvars 2012.-2020.gadam ar mērķi vairot izcilu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu pasaules līmeņa izglītību, kas kalpos par pamatu nākamiem universitātes izaugsmes gadiem.

    Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. 2012./2013.studiju gadā RSU studē 7400 studenti.

  • Ciklā «Teātris.zip» šonedēļ Nacionālā teātra izrāde «Ceplis» 13.11.2012.

    Drukāt lapu

    Latvijas Televīzijas ciklā „Teātris.zip” 17. novembrī pulksten 21:25 būs skatāma Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Ceplis”, bet raidījumā pirms izrādes un tās starpbrīdī ar studijas viesiem, kā ierasts, sarunāsies žurnālists Ojārs Rubenis, raksta LTV1.

    Raidījumā „Teātris.zip” piedalās Nacionālā teātra izrādes „Ceplis” režisors Mihails Kublinskis, Cepļa lomas atveidotājs Uldis Dumpis, psihoterapeits un rakstnieks Viesturs Rudzītis un biznesa un sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Bendiks.

    1995. gada Nacionālā teātra izrādē lomās redzēsim Uldi Dumpi, Ivaru Pugu, Indru Rogu, Ilzi Rūdolfu, Guntu Virkavu, Alfrēdu Jaunušānu u.c. aktierus.

    Vairāk lasiet šeit

  • 150 organizācijas. 6300 brīvprātīgie. 617 000 darba stundas 12.11.2012.

    Drukāt lapu

    11.novembrī Rīgā Borisa un Ināras Teterevu fonda pasākumā „Darbs dara darītāju” apbalvoja labākos Latvijas brīvprātīgā darba veicējus – biedrību un nodibinājumu vadītājus no visas Latvijas.

    „Mūsu fonds atbalsta tos cilvēkus un organizācijas, kas dara visu, lai uzlabotu savu un līdzcilvēku dzīvi. Brīvprātīgo darbu godinam jau trešo gadu un patiesi ticam, ka izceļot šos cilvēkus, mēs visi kopā sniedzam impulsu arī citiem sabiedrības locekļiem arvien vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Mēs patiesi lepojamies, ka brīvprātīgā darba veicēji biedrībās un nodibinājumos visā valstī ar savu veikumu veido Latviju labāku - tādu, kādu mēs visi kopā vēlamies to redzēt!” Boriss Teterevs.

    “Ikdienas darbs, kuru visos Latvijas novados veic fonda atbalstītās 150 organizācijas un to 6300 brīvprātīgie, ir patiess sirds darbs. Kopumā šie cilvēki ir ziedojuši 617 000 darba stundu. Šādu apjomu viens brīvprātīgais spētu paveikt 325 gados un tā apmaksai būtu nepieciešami vismaz 1,9 miljoni latu. Šogad fonds īpaši apbalvo tieši biedrību un nodibinājumu vadītājus, kuri ir ne tikai mazo organizāciju centri, bet nereti ar savu darbošanos sniedz piemēru un iedvesmu,” akcentē Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    Pasākumā “Darbs dara darītāju” Boriss un Ināra Teterevi apbalvoja biedrību un nodibinājumu vadītājus:

    • Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas "Aspazija" valdes priekšsēdētāju Ilzi Laini, Olaines nodaļas vadītāju Leontīni Bērziņu un Olaines nodaļas Audēju grupas vadītāju Daci Urbanoviču
    • biedrības “Kalsnavas jaunieši” vadītāju Lindu Ūdri - Rizgu,
    Talsu pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāju Antonu Kivlenieku,
    • Cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrības “Motus Vita” vadītāju Valēriju Rakovu,
    Lietišķo sieviešu apvienības priekšsēdētāju Irinu Pētersoni,
    • nodibinājuma “Dzīvnieku drauga fonds” vadītāju Sovitu Vību,
    Saldus pensionāru biedrības vadītāju Francisku Slucku,
    Rēzeknes māmiņu kluba vadītāju Olgu Strodi,
    • biedrības “Aizputes samarietis” vadītāju Edvīnu Skuju,
    Bērnu un jauniešu starptautiskās biedrības “Eventus” vadītāju Tatjanu Stepanovu,
    Biedrības “Dziesmotā senatne” līdzšinējo vadītāju Ausmu Dzintari un ansambļa vēstures glabātāju Anastasiju Lūkinu.

    „Darbs dara darītāju” pulcināja vairāk kā 550 brīvprātīgā darba veicējus no visiem Latvijas reģioniem, kas savu laiku ziedo darbam māmiņu, pilsētu un lauku senioru atbalsta, dzīvnieku aizsardzības, kultūras un vietējo kopienu attīstības un citu jomu organizācijās. Par godu brīvprātīgajiem jauniešu koris Kamēr... atskaņoja ciklu jauktajam korim Mēness dziesmas diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds ir dibināts 2010. gadā ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās robežām. 2010. gadā Inārai Teterevai pasniegta Lietišķo sieviešu apvienības gada balva nominācijā „Dāsnākā mecenāte”, bet 2011. gada nogalē mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem pasniegta „Cicerona” godalga par ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā un atbalstu izglītībai. 2012. gadā ar fonda palīdzību sniegts atbalsts aptuveni 120 tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotājiem.

  • "Nāc un dari - Tu vari!". Aizritējis Kandavas novada iedzīvotāju forums 10.11.2012.

    Drukāt lapu

    10. novembrī Kandavā notika noslēdzošā no piecām Apkaimes darbnīcām, kas kopā veidoja Kandavas novada iedzīvotāju forumu. Iedzīvotāju foruma mērķis ir aicināt iedzīvotājus aktīvi piedalīties vietējās attīstības plānošanā un plānotā īstenošanā. Visas foruma aktivitātes tiek īstenotas brīvprātīgi, balstoties uz pašu iedzīvotāju interesi un iniciatīvu. 2012. gada oktobrī Kandavas novadā Apkaimes darbnīcas vēl notika Vānē, Matkulē, Zantē un Zemītē.

    Šeit skatiet foruma norisi fotogrāfijās.

    Foruma dalībnieki strādāja astoņās dažādās jomās - sadarbība, vide, uzņēmējdarbība, izglītība, bērni un jaunieši, sociālā joma, kultūra, sports un aktīvs dzīvesveids, kurās viņi diskutēja par esošajām problēmām un meklēja to risinājumus, kurus pēc tam prezentēja. Kamēr diskusiju dalībniekus izklaidēja dažādi priekšnesumi, tikmēr eksperti izvēlējās astoņas idejas, kuras varētu realizēt. Foruma otrajā daļā iedzīvotāji meklēja konkrētus risinājumus lai varētu īstenot šīs idejas.

    Kandavnieki uzskatīja, ka Kandavai jābūt ziedošākai- vecpilsētā nepieciešams izvietot uz palodzēm puķu kastes, kurās augtu krāšņas puķes. Vēl nolēma, ka izveidos un piestiprinās informatīvu plāksni pie vecās vidusskolas ēkas ar norādi, ka šeit bijusi Kandavas vidusskola un izkārs zilo karogu; jāuzlabo pieejamība Abavai un jāuzlabo informācijas stendi, lai afišas nebūtu iespējams tik viegli noraut.Daļu ideju spēs īstenot iedzīvotāji, pārējām idejām, kuras iedzīvotāji nespēs realizēt saviem spēkiem, risinājumu mēģinās rast Kandavas novada dome.

    Novada forumu rīkoja biedrība „Kandavas partnerība” kopā ar Kandavas novada Kultūras pārvaldi, to atbalstīja Borisa un Ināras Teterevu fonds un Kandavas novada dome.

    2012.gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja īpašu konkursu, lai noskaidrotu darbīgākos novadus ar mērķi nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, radot pamatu jaunu kopienu fondu izveidei. Konkurss izsludināts fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros un tam varēja pieteikties iedzīvotāju interešu grupas no visiem Latvijas reģioniem. Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012. 2017. gadam viens no uzdevumiem paredz nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos.

    Latvijā darbojas pieci kopienu fondi Talsos, Valmierā, Alūksnē/Apē, Lielvārdē un Liepājā. No 2003. līdz 2011. gadam atbalstīti 597 kopienu projekti. Pavisam kopienu fondi savu apkaimju projektiem piesaistījuši 1 002 778 latu. Vairāk par kopienu fondiem lasiet: www.kopienufondi.lv.

  • Ciklā «Teātris.zip» šonedēļ - izrāde «Stāsts par Kasparu Hauzeru» 09.11.2012.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 10. novembrī, pulksten 14:15, LTV1 "Teātris.zip" raidījumu ciklā demonstrēs Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādes "Stāsts par Kasparu Hauzeru" 2004. gada ierakstu, vēsta LTV1.

    "Kaspars Hauzers" ir stāsts par cilvēku, kas visu savu bērnību un jaunību pavadījis, ieslodzīts pagrabā, tumsā un klusumā. 1828.gadā Nirnbergā uzrodas pieaudzis civilizācijas neskarts vīrietis. Nokļūstot brīvībā, viņš sāk iepazīšanos ar pasauli un sabiedrību, reizē izraisīdams apkārtējo ārkārtīgu interesi un uzmanību pret sevi. Kaspars Hauzers mirst mīklainos apstākļos 1833.gadā. Par vienu no viņa slepkavības iemesliem tiek minēta iespējamā radniecība ar karaļnamu, tā skaidrojot Hauzera noslēpumaino likteni.

    Plašāk lasiet šeit.

  • "Ķepa uz sirds": kas ir zirgu vārdotājs? 09.11.2012.

    Drukāt lapu

    10. novembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā sadzīvot ar sesku?
    • Kāpēc masveidā pamet majestātiskos greihoundus un kā tos var izglābt?
    • Kurš ir īstais saimnieks uzņēmēju Pētera Šmidres un Aijas Simsones mājās?
    • Kas ir zirgu vārdotājs?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Izsludināta pieteikšanās uz "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijām mākslā" 02.11.2012.

    Drukāt lapu

    No 2. līdz 13. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem ir iespēja pieteikties jaundibinātajai „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijai mākslā”. Informācija par pieteikšanos pieejama šeit.

    „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus, centīgus, pilna laika studiju Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, piešķirot studējošajiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiks piešķirtas divas stipendijas pilna laika Bakalaura programmas studentiem un viena stipendija Maģistra programmas studentam. Kopējais stipendiju fonds ir LVL 18`600, vienas stipendijas maksimālais apmērs var sasniegt LVL 6`200. Katru Stipendiju veido ikmēneša naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucieni stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei/kolekcijai vai publikācijai, noslēdzot studijas LMA.

    „Fonda un LMA sadarbības mērķis ir stiprināt augstvērtīgu mākslas izglītības attīstību Latvijā, kā arī veicināt mākslas izglītības starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Akadēmijas stiprā puse ir personības, tādēļ ceram, ka Fonda sniegtais atbalsts būtiski sekmēs arvien jaunu izcilību veidošanos mākslas nozarē, kas ar pārliecību un harizmu spēs stiprināt Latvijas kultūras vērtības, saliedēt un stiprināt mūsu sabiedrību,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    „„Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” ir ieguldījums nākotnē – mūsu talantīgajos un daudzsološajos mākslas studentos. Stipendijas, uz kurām pretendēt varēs visu nodaļu Bakalaura un Maģistra programmu studenti, tās saņēmējiem palīdzēs bruģēt ceļu uz panākumiem un sasniegt savus mērķus. Līdzās tam, ka konkursa rezultātā gūtais atbalsts būs neatsverams atspaids studiju gados, īpaši nozīmīga ir stipendijas sniegtā iespēja gūt aizraujošu pieredzi ārvalstīs, kā arī studiju posma noslēgumā noorganizēt izstādi un laist klajā katalogu,” jaundibinātās stipendijas pavērtās iespējas komentē LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs.

    2010. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu ar nolūku atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas. Fonds sniedz atbalstu arī izglītības jomai. Borisa un Ināras Teterevu fonds 2012. gada 4. aprīlī parakstīja nodomu protokolu ar Latvijas Mākslas akadēmiju par sadarbību turpmākos piecus gadus izglītības izcilības stiprināšanai. Šīs sadarbības ietvaros ir izstrādāts stratēģiskās rīcības plāns, kā arī nodibinātas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā”.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbība ar LMA sākusies 2011.gadā, kad tika pasniegta LMA Gada balva, kuras mērķis ir apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes jomā, veicinot mākslas procesu attīstību, kā arī jaunu ideju un projektu īstenošanu. Pirmās balvas tika piešķirtas gleznotājai Džemmai Skulmei, mākslas vēsturniecei Laimai Slavai un gleznotājam Jānim Avotiņam.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds ir dibināts 2010. gadā ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās robežām. 2010. gadā Inārai Teterevai pasniegta Lietišķo sieviešu apvienības gada balva nominācijā "Dāsnākā mecenāte", bet 2011. gadā mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, kā arī pasniegta "Cicerona" godalga par ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā un atbalstu izglītībai. Fonds sniedz atbalstu vairāk nekā 150 bezpeļņas organizācijām, un dažāda veida atbalsts tiek sniegts vairāk nekā 120 000 Latvijas iedzīvotāju.

  • Preiļu novada I iedzīvotāju forums - "Dari šodien, domājot par rītdienu" 01.11.2012.

    Drukāt lapu

    2012. gada 31. oktobrī Preiļos 1.pamatskolā notika Preiļu novada I iedzīvotāju forums. Forums notika biedrības „Preiļu rajona partnerība” īstenotā un Borisa un Ināras Teterevu fonda apstiprinātā projekta Iedzīvotāju forums - pamats kopienu fonda veidošanai biedrības „Preiļu rajona partnerība” darbības teritorijā” ietvaros.

    Forums pulcēja 133 vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus, skolotājus, pensionārus, jauniešus un citi kopienas pārstāvji, lai pārrunātu vietējās problēmas un vienotos par iespējamiem to risinājumiem. 8 darba grupās kopā ar grupu vadītājiem debatējot iedzīvotāji centās noskaidrot viedokli par dažādiem jautājumiem, apzināt vēlmes un vajadzības, lai noteiktu vietējās kopienas attīstībai svarīgākās prioritātes un to risinājumu iespējas. Iedzīvotāju foruma darbu skatiet arī fotogrāfijās.

    Iedzīvotāju forumu oktobrī jau ievadīja 6 apkaimes ideju darbnīcas kas notika Aglonas pagastā, Riebiņu novada Rušonas un Galēnu pagastos, Līvānos un Līvānu novada Rožupes pagastā un Vārkavas novadā. Un cilvēkiem, kas bija sanākuši, bija ko teikt , gan labu par savu novadu, pagastu, viņi izteicās par to, kas nav , bet būtu vajadzīgs, bet pats svarīgākais, ka tika meklēts risinājums un paši iedzīvotāji ir gatavi piedalīties un līdzdarboties. Cilvēki var paši lemt, paši radīt idejas un realizēt, piešķirot citu kvalitāti vietai, kurā dzīvo.

    „Iedzīvotāju forumā pulcējas vietējie iedzīvotāji – uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, skolotāji, pensionāri, jaunieši un citi kopienas pārstāvji, lai pārrunātu vietējās problēmas un vienotos par iespējamiem to risinājumiem. Forums ir efektīvs veids sabiedrības viedokļa apzināšanai un visai bieži dod ilgtermiņa ietekmi vietējās sabiedrības attīstībai kopumā, vedinot iedzīvotājus uz vietējo labdarību, ziedojot laiku, naudu, zināšanas un citus resursus vietēji svarīgu mērķu sasniegšanā,” stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    2012.gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja īpašu konkursu, lai noskaidrotu darbīgākos novadus ar mērķi nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, radot pamatu jaunu kopienu fondu izveidei. Konkurss izsludināts fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros un tam varēja pieteikties iedzīvotāju interešu grupas no visiem Latvijas reģioniem. Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012. 2017. gadam viens no uzdevumiem paredz nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos.

    Latvijā darbojas pieci kopienu fondi Talsos, Valmierā, Alūksnē/Apē, Lielvārdē un Liepājā. No 2003. līdz 2011. gadam atbalstīti 597 kopienu projekti. Pavisam kopienu fondi savu apkaimju projektiem piesaistījuši 1 002 778 latu. Vairāk par kopienu fondiem lasiet: www.kopienufondi.lv.

  • "Ķepa uz sirds": meklēt mājas 250 kaķiem – misija vai dzīvesveids? 01.11.2012.

    Drukāt lapu

    3. novembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Vai Litas Beires un Gunta Gailīša sunītei piemīt mākslinieku kaprīzes?
    • Kā var iemācīt bērniem aizsargāt dzīvniekus?
    • Kas pekiniešus nosauca par Dieva sūtņiem uz zemes?
    • Meklēt mājas 250 kaķiem – misija vai dzīvesveids?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Teātris.zip: mīlestība, naids, atriebība un piedošana leģendārajā Dailes teātra iestudējumā “Jāzeps un viņa brāļi” 31.10.2012.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 3. novembrī, pulksten 21:30 LTV1 demonstrēs Dailes teātra izrādes “Jāzeps un viņa brāļi” 1983. gada ierakstu. Pirms šī notikuma Teātris.zip piedāvās ieskatu Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” iestudējumu pirmsākumos; studijas viesi — aktieris Jānis Paukštello, dzejniece Māra Zālīte, žurnālists Eduards Liniņš un mācītājs Juris Cālītis.

    Raiņa vērienīgā darba “Jāzeps un viņa brāļi” iestudējums Dailes teātrī (1981) kļuva par pagrieziena punktu to radītāju — režisora Arnolda Liniņa un scenogrāfa Ilmāra Blumberga — radošajā dzīves ceļā. Režisoram A. Liniņam “Jāzeps un viņa brāļi” kļuva par pēdējo lielo inscenējumu A. Liniņa daiļradē 70. un 80. gados, bet scenogrāfs I. Blumbergs savu nākošo skatuves darbu izveidoja tikai pēc 10 gadiem.

    Vairāk par izrādi skatiet šeit.

  • „Mātes priekšautā” čakli darbojas Amatas novada Skujenē 25.10.2012.

    Drukāt lapu

    Biedrība "Ģimenes atbalsta rokdarbu studija" dibināta 2012.gada pavasarī, tomēr jau pāris gadu pirms tam Amatas novada Skujenes māmiņas kopā ar savām dažāda vecuma atvasēm bija kļuvušas pazīstamas pagastā ar saviem pieciem īstenotajiem projektiem. Tos visus vieno nevis ar krāšņi pasākumi, bet pašu rokām radītie rokdarbi un izstrādājumi. Skujenes bērnu, jauniešu, māmiņu un vecmāmiņu krāšņie darinājumi kļuvuši par pagasta vizītkarti, par tiem priecājas visi – gan pašmāju cilvēki, gan ciemiņi.

    2012.gada augustā durvis vēra jaunizveidotais Skujenes bērnu rotaļu un attīstības centrs, kurā pagasta ģimenes izglītojas veselīga dzīvesveida un uztura jautājumos, apgūst šūšanas un tērpu darināšanas iemaņas. Mājīgi iekārtotajās telpās darbojas bērni, rotaļājas un pieredzējuša skolotāja vadībā apgūst čību, Ziemassvētku dāvanu un citu jauku lietu gatavošanas prasmes. Skujenes tautas namā nu vairs nevalda klusums. To nomainījusi dažādu paaudžu vietējo ļaužu prieka pilna darbošanās ikdienā un prieks par radošo veikumu tradicionālajās rokdarbu izstādēs.

    Rotaļu un attīstības centrs atvērts Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās un Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda administrētās programmas "Palīdzēsim māmiņai" (2010 - 2012) ietvaros.

    Centra darbību skatiet arī fotogrāfijās.

    Biedrības vadītāja un projekta „Mātes priekšautā” iniciatore Sandra Slavišena – Dorša: „Ko darīt pie mums ir bezgala daudz, mūsu rīcībā ir ļoti daudz materiālu. Ir gan fantastiskas grāmatas par veselīgu uzturu, rokdarbiem, rotaļām, gan materiāli veidošanai, zīmēšanai, adīšanai, spēlēm un vienkārši izklaidei. Liekas, ka laukos vairāk nemaz nevar gribēt, kā ir sarūpēts. Tagad ir svarīgi pieradināt pagasta cilvēkus izmantot iespējas krāsaināk dzīvot un stiprināt ģimenes. Ļoti gribētos, lai bērni Skujenē justos labi un paliktu šeit”.

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu iekārtotas nodarbību telpas, iegādātas mēbeles, aprīkojums, nodarbību materiāli un instrumenti projektos „Mātes priekšautā” (2012) un „Sargeņģelis katrai ģimenei”(2011).

  • Ķepa uz sirds: kāds ir kaķu restorāns ielas minčiem? 25.10.2012.

    Drukāt lapu

    27. oktobra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Vai mājas kaķis var saķert vīrusus?
    • Vai hokejistam Raitim Ivanānam vieglāk tikt galā ar suņiem vai bērniem?
    • Kādi ir mīti un patiesība par haskijiem?
    • Kāds ir kaķu restorāns ielas minčiem?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Balvos - pirmais iedzīvotāju forums Latgalē 19.10.2012.

    Drukāt lapu

    20. oktobrī Balvos notiks pirmais iedzīvotāju forums Latgalē, kurā noskaidros iedzīvotāju viedokli par dažādiem jautājumiem, apzinās vēlmes un vajadzības, lai noteiktu vietējās kopienas attīstībai svarīgākās prioritātes un to risinājumu iespējas. Iecerēts, ka veiksmīga iedzīvotāju forumu norises rezultātā, 2013. gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Balvu, Cēsu, Preiļu un Kandavas novados, kuros tuvākajā laikā arī notiks iedzīvotāju forumi, iecerēts dibināt kopienu fondus – vietējās labdarības organizācijas, kas kalpotu par ilgtermiņa atbalsta instrumentu iedzīvotāju iecerēm.

    „Iedzīvotāju forumā pulcējas vietējie iedzīvotāji – uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, skolotāji, pensionāri, jaunieši un citi kopienas pārstāvji, lai pārrunātu vietējās problēmas un vienotos par iespējamiem to risinājumiem. Forums ir efektīvs veids sabiedrības viedokļa apzināšanai un visai bieži dod ilgtermiņa ietekmi vietējās sabiedrības attīstībai kopumā, vedinot iedzīvotājus uz vietējo labdarību, ziedojot laiku, naudu, zināšanas un citus resursus vietēji svarīgu mērķu sasniegšanā,” stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    2012.gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja īpašu konkursu, lai noskaidrotu darbīgākos novadus ar mērķi nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, radot pamatu jaunu kopienu fondu izveidei. Konkurss izsludināts fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros un tam varēja pieteikties iedzīvotāju interešu grupas no visiem Latvijas reģioniem. Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012. 2017. gadam viens no uzdevumiem paredz nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos.

    "Iedzīvotāju forumu Balvos jau ievadīja ideju darbnīcas Bērzpils, Briežuciema un Vīksnas pagastos. Un cilvēkiem, kas bija sanākuši, bija neviltots pārsteigums par to, ka daudzas sasāpējušās vai nepieciešamās lietas, izmantojot vienkāršas metodes, varam atrisināt jau pašas darbnīcas ietvaros, negaidot palīdzību no pašvaldības vai no kāda cita. Cilvēki var paši lemt, paši radīt idejas un realizēt, piešķirot citu kvalitāti vietai, kurā dzīvo. Piemēram, vienā no pagastiem iedzīvotāji jau vienojusies, ka pašiem jāizveido infrastruktūra iekļūšanai purvā, kurš piemērot veiksmīgas komercdarbības attīstībai, kas nodrošinās darbu pagastā,” stāsta biedrības "Ritineitis" vadītāja Maruta Astrova.

    Latvijā darbojas pieci kopienu fondi Talsos, Valmierā, Alūksnē/Apē, Lielvārdē un Liepājā. No 2003. līdz 2011. gadam atbalstīti 597 kopienu projekti. Pavisam kopienu fondi savu apkaimju projektiem piesaistījuši 1 002 778 latu. Vairāk par kopienu fondiem lasiet: www.kopienufondi.lv.

  • Teātris.zip: Ivars Kalniņs, Vija Artmane un asprātīgais Minhauzens 18.10.2012.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 20. oktobrī, pulksten 13:05, ciklā "Teātris.zip" LTV1 rādīs Dailes teātrī 1988. gadā iestudēto Mārtiņa Zīverta lugas „Minhauzena precības” izrādi, kuru televīzija ierakstīja 1989. gadā. Komēdija „Minhauzena precības” uz Latvijas teātru skatuvēm iestudēta daudzkārt, bet 1988.gada Dailes teātra versija piedāvā spožu sava laika aktieru-zvaigžņu izlasi: Ivars Kalniņš, Anita Grūbe, Andris Bērziņš, Pēteris Liepiņš, Vija Artmane u.c. Skaistules Jakobīnes sirdi iekāro trīs spilgti pielūdzēji. Līdz brīdim, kad Jakobīne dod jāvārdu Minhauzenam, skatītājus gaida daudzu asprātīgu vārdu pārmaiņu un pārpratumu virkne un romantiski sapņi par laimi un mīlestību. Vairāk par izrādi lasiet šeit.

  • Aspazijas pulcējas zelta rudenī Siguldā 18.10.2012.

    Drukāt lapu

    Zelta rudens krāsās 2012. gada 13.oktobrī Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas "Aspazija" 11 nodaļu pārstāves pulcējās Siguldā uz darbsemināru „Aicinājums Tev. Dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas”. Šoreiz sabiedrisko procesu ekspertes Ausmas Pastores vadībā semināra dalībnieces guva vērtīgas atziņas par teorētiskiem jautājumiem, tomēr īpašais guvums bija iespēja veidot kopējo izpratni par ikdienas dzīves kvalitātes nodrošināšu un uzlabošanu. Dažādo viedokļu apmaiņā semināra dalībnieces bija vienprātīgas par to, ka ikdienā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdz svarīga ir gan fiziskā un emocionālā labsajūta, gan arī personības nemitīga attīstība un līdzdalība. Skatiet fotogrāfijas no semināra Siguldā.  

    Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija „Aspazija” dibināta 1998.gadā, lai palīdzētu sievietēm ar invaliditāti būt pilntiesīgām sabiedrības loceklēm. Organizācija izveidojās Rīgā, bet šobrīd tai ir 11 nodaļas visā Latvijā, apvienojot aptuveni 500 sievietes ar invaliditāti. Viena no galvenajām LSIA darbības prioritātēm ir sniegt sievietēm ar invaliditāti iespēju izglītoties un apgūt dažādas prasmes iemaņas. Regulāri izglītojoši semināri, radošās darbnīcas, veselību uzlabojošas aktivitātes, optimisms un prieks – tās ir Aspazijas! Plašāk par organizācijas darbību lasiet: www.aspazija.lv.

    Borisa un Ināras Tetrevu fonda līdzfinansējumu Rīgas Centrāltirgū darbojas „Aspazijas” salons „Saulgrieze”. Šeit cilvēki ar invaliditāti pārdot pašu radītos amatniecības un rokdarbu izstrādājumus. Papildus fonds sniedz atbalstu izglītojošu semināru un pieredzes apmaiņas programmai starp „Aspazija” nodaļām. Šā gada jūlijā visu nodaļu pārstāves pulcējās forumā "Viss ir iespējams" Bukdangās.

  • Ķepa uz sirds: kas jāzina pirms iegādāties šķirnes dzīvnieku? 17.10.2012.

    Drukāt lapu

    20. oktobra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā varam palīdzēt labo darbu nedēļā?
    • Kāpēc aktrises Ināras Sluckas mīlulis nevarēja uzkāpt uz skatuves?
    • Kas jāzina pirms iegādāties šķirnes dzīvnieku?
    • Vai Olgai Rajeckai izdevās sadziedāties ar suņu kori?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Šoziem labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” ik mēnesi visā Latvijā izsniegs 80 000 porciju silta ēdiena 17.10.2012.

    Drukāt lapu

    Šoziem labdarības iniciatīvas “Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” ietvaros ik mēnesi 56 zupas virtuvēs visā Latvijā izsniegs vairāk nekā 80 tūkstošus silta ēdiena porciju. Pateicoties portāla Ziedot.lv, veikalu tīkla Rimi un Supernetto, kā arī Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālajam atbalstam 128 356 latu apmērā, laikā no 2012. septembra līdz 2013. gada jūnijam siltu maltīti katru mēnesi būs iespēja saņemt vairāk nekā 5000 maznodrošinātajiem un trūkumā nonākušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

    Labdarības iniciatīva “Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” tiek īstenota jau trešo gadu; tās ierosinātājs ir veikalu tīkls Rimi. Trīs gadu laikā atbalstīto zupas virtuvju skaits gandrīz četrkāršojies no 14 līdz pat 56 maltītes izdales vietām visā Latvijā (Kurzemē – 12, Vidzemē – 13, Zemgalē – 13, Latgalē – 6, Rīgā – 11). Kopumā tajās nodarbināti 49 cilvēki, savukārt 252 cilvēki darbojas kā brīvprātīgie.

    Skatiet infografikas: Atbalsts zupas virtuvēm Latvijā un Zupas virtuves Latvijas virtuvēs.

    Skatiet fotogrāfijas no zupas virtuvju pārstāvju kopā pulcēšanās pasākuma Rīgā, 12.10.2012.

    Tīmekļa vietnē www.kopgalds.lv var uzzināt, kurās apdzīvotās vietās pieejamas bezmaksas zupas virtuves un to darba laikus. 

    „Nav noslēpums, ka zupas virtuvē saņemto zupas porciju nereti dala visa ģimene, kā arī to mājās atšķaida ar ūdeni, lai sanāktu ilgākam laikam. Tādēļ prieks, ka zupas ir biezas un sātīgas. Labdarības organizāciju un reliģisko draudžu brīvprātīgi organizētajās zupas virtuvēs darbojas pašaizliedzīgi un līdzcietīgi cilvēki, kas uzskata par privilēģiju un cilvēcīgu pienākumu kalpot trūkumcietējiem. Mēs esam lepni, ka šai iniciatīvai ir sekotāji un atbalstītāji, kas ļauj šo darbu īstenot,” atzīst portāla Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

    Zupas virtuvju apmeklētāji visvairāk iecienījuši dārzeņu sautējumus, kartupeļu un makaronu ēdienus, putras, kā arī dažādas zupas – dārzeņu, zirņu, biešu, frikadeļu, boršču, rasoļņiku. Savukārt svētku dienās apmeklētāji labprāt bauda arī dažādus gardumus – pankūkas, pīrāgus un plātsmaizes.

    Labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvieno tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. Projektu koordinē labdarības organizācija Ziedot.lv, to līdzfinansē Borisa un Ināras Teterevu fonda un lielveikalu tīkls Rimi, kā arī līdzcilvēku ziedojumi portālā www.ziedot.lv.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds ir dibināts 2010.gadā ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās robežām, kā arī stiprināt sociālās atbildības jēdzienu sabiedrībā. Fonds gadā sadarbojas ar vairāk nekā 150 bezpeļņas organizācijām, un dažāda veida atbalsts tiek sniegts vairāk nekā 120 000 Latvijas iedzīvotāju. 

  • Teātris.zip: komponista Zigmara Liepiņa jubilejas zīmē 12.10.2012.

    Drukāt lapu

    13. un 14. oktobrī komponista Zigmara Liepiņa 60.jubilejā Latvijas Televīzijas pārraižu ciklā Teātris.zip divi spilgtākie skaņraža teātra projekti - leģendārā rokopera "Lāčplēsis" (ēterā 13.oktobrī plkst.14.00) un muzikālā drāma "Adata" (ēterā 14.oktobrī plkst.21.40).

    Rokopera "Lāčplēsis"  - Atmodas laikmeta spilgtākā mākslas zīme, kurā saplūda nepārspējams muzikālais un dramaturģiskais materiāls ar sabiedrībai aktuālajiem zemtekstiem un simboliem. Pirmuzvedumu noskatījās ap 200 000 skatītāju. Teātris.zip piedāvā 1988.gada ierakstu.

    Muzikālā drāma "Adata" – izrāde, kas izraisīja karstas diskusijas visos sabiedrības slāņos, un piesaistīja Nacionālajam teātrim pusaudžu auditoriju. Narkotiku atkarība, dzīves raupjums un ilgošanās pēc sirdssiltuma. Pirms izrādes un starpbrīdī raidījuma studijā Ojārs Rubenis iztaujās komponistu Zigmaru Liepiņu, rakstnieci un libreta autori Andru Manfeldi un aktrisēm Zani Dombrovsku un Ditu Lūriņu.

  • "Ķepa uz sirds": kur dzīvo cilvēku pamestas pundurcūkas un mērkaķītis? 04.10.2012.

    Drukāt lapu

    6. oktobra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:
    - Kā suns izglāba saimniekus no plūdiem,
    - Kāpēc operdziedātājai Sonorai Vaicei patīk mežonīgo kaķu raksturs,
    - Kā palīdzēt atrastam putnam,
    - Kur dzīvo cilvēku pamestas pundurcūkas un mērkaķītis?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • 4. oktobris - Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena 03.10.2012.

    Drukāt lapu

    4. oktobrī – Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā aicina iedzīvotājus ar lielāku izpratni un cieņu izturēties pret cilvēces „mazajiem brāļiem” – dzīvniekiem un atcerēties, ka mūsu pienākums ir ne tikai priecāties, bet arī izrādīt rūpes par tiem! Starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu pasaulē atzīmē jau kopš 1931. gada.

    Gan šajā dienā, gan arī citās dienās pie sevis talkā aicina dzīvnieku patversmes visā Latvijā. Noderēs gan brīvprātīgais darbs, gan atbalsts naudas un materiālu veidā. Ja esat gatavs atbildīgi pieņem savās mājās mīluli, priekšroku dodiet novārtā pamaestajiem dzīvniekiem, kuru pagaidu mājas patversmes. Ar prieku Jūs sagaidīs dzīvnieku patversmēs "Dzīvnieku draugs", "Labās mājas", "Ulubele" un citviet Latvijā. Skatiet arī patversmju dzīvnieku katalogu "Sirdsdraugs".

    Tuvojoties šī gada dzīvnieku aizsardzības dienai, klubs "Cat's Meow" un iniciatīvas grupa ar akcijas "StopAgresija!" palīdzību mudina pievērst saasinātu uzmanību un aktīvi rīkoties konkrētos vardarbības gadījumos pret dzīvniekiem. Akcijas mājaslapā interesenti aicināti uzzināt vairāk, kā rīkoties šādos vardarbības gadījumos, kā arī skatīt akcijas video un audio sižetus (krievu un latviešu valodā).

    Katru sestdienu sekojiet līdzi "Ķepai uz sirds" - informatīvi izklaidējošam raidījumam visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un citu interesanto dzīvnieku un cilvēku mijiedarbībā.

  • Teātris.zip: mīlestības dažādās sejas Z.Liepiņa operā „Parīzes Dievmātes katedrāle” 03.10.2012.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 6. oktobrī, plkst. 21:20, ar komponista Zigmara Liepiņa operu „Parīzes Dievmātes katedrāle” un raidījuma „Teātris.zip” diskusiju Latvijas Televīzija iesāks Z. Liepiņa 60. jubilejai veltīto pārraižu ciklu. 1998. gada pirmiestudējums Latvijas Nacionālajā operā tika parādīts vairāk kā 90 reizes, kas ir joprojām nepārspēts rekords opernama jaunlaiku vēsturē.

    1998. gadā ierakstītās operas „Parīzes dievmātes katedrāle” ievadā, starpbrīžos un pēc izrādes Ojāra Rubeņa vadītā raidījuma „Teātris.zip” studijā viesosies pats komponists Z. Liepiņš, uzveduma režisors Edmunds Freibergs, Igo (Kvazimodo lomas atveidotājs), Dita Kalniņa (Esmeraldas lomas atveidotāja) un Nacionālā teātra aktieri no operas jauniestudējuma teātra versijas – Mārcis Maņjakovs (Frolo) un Juris Jope (Kvazimodo).

    Lasiet arī Ineses Lūsiņas rakstu laikrakstā "Diena".

  • Aivara Vīlipsona grafikas darbu albums 03.10.2012.

    Drukāt lapu

    Ar fonda atbalstu laists klajā mākslinieka Aivara Vīlipsona 137 grafikas darbu albums "Vilipsons".

    "Šī ir unikāla grāmata, jo pirmo reizi vienkopus dota iespēja iedziļināties mākslinieka sniegtā atskatā uz teju 30 gados veikto mākslas veidā, kuru viņš izkopis patstāvīgi. Tajā iedziļinoties, lapu pēc lapas pāršķirot, varēsiet vismaz daļēji iepazīt vienu no spilgtākajām mūsdienu Latvijas mākslas personībām, paturot prātā, ka katra lielformāta lapa tapusi tikai vienā eksemplārā", raksta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne albuma priekšvārdā.

    Mākslas datbu albuma izdevējs ir izdevniecība "Dienas grāmata". Albuma māksliniece ir Katrīna Vasiļevska.

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda gādību sadarbībā ar Latvijas Nacionālā bibliotēku līdz gada beigām albuma eksemplāri nonāks pie lasītājiem publiskajās bibliotēkās visos Latvijas novados. 

  • "Ķepa uz sirds": kāpēc mūsu suņus gatavas pieņemt ģimenes no Igaunijas? 27.09.2012.

    Drukāt lapu

    29. septembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:
    - Kas ir adoptēto dzīvnieku salidojums - reportāža no patversmes "Dzīvnieku Draugs" rīkotā pasākuma
    - Kāpēc slavenais komponists Zigmars Liepiņš nevarēja paiet garām haskijam?
    - Cik unikāla ir suņa oža? Vai suns saož saimnieku vai sadzird?
    - Kā jaunajās mājās iedzīvojies LNO direktora Andreja Žagara krustbērns Džudo?
    - Kāpēc mūsu suņus gatavas pieņemt ģimenes no Igaunijas?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Teātris.zip: režisora Alvja Hermaņa agrīnais iestudējums KAIJA 26.09.2012.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 29.septembrī, plkst. 21.40 LTV1 ar Borisa un Ināras Teterevu fondu atbalstu rādīs Jaunā Rīgas teātra izrādi KAIJA, kuras režisors un viens no galvenās lomās atveidotājiem ir Alvis Hermanis - mūsdienu Latvijas teātra spožākā zvaigzne, kas šobrīd tiek atzīts par vienu no 10 ietekmīgākajām desmitgades Eiropas teātra personībām. Iestudējumā piedalās Latvijas teātra leģendas Arnolds Liniņš, Oļģerts Kroders, Jaunā Rīgas teātra vadošie aktieri Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Regīna Razuma, Maija Apine, Aurēlija Anužīte. Izrāde pirmizrādi piedzīvoja 1996.gadā, Latvijas Televīzijas ieraksts veikts 1998.gadā.

    Pirms izrādes, kā arī starpbrīžos un pēc izrādes Teātris.zip piedavā sarunu ar aktieriem Aurēliju Anužīti, Vili Daudziņu, Ģirtu Krūmiņu un teātra kritiķi Normundu Naumani.

    Plašāku informāciju par izrādi lasiet šeit un skatiet arī izrādes ieraksta fragmentus.

  • Adoptēto suņu salidojums patversmē "Dzīvnieku draugs" sestdien, 22. septembrī 20.09.2012.

    Drukāt lapu

    Ieskandinot Starptautisko dzīvnieku dienu - 4.oktobri, patversme „Dzīvnieku Draugs” aicina visus draugus, atbalstītājus un citus interesentus uz ikgadējo Adoptēto suņu salidojumu 22.septembrī plkst.12.

    Salidojums šogad notiks septīto reizi un ir kļuvis par īstiem svētkiem gan patversmes darbiniekiem, gan brīvprātīgajiem, kā arī jaunajiem suņu saimniekiem. Tā ir iespēja satikt senus draugus; uzzināt, kas izaudzis no mazā, pūkainā kamoliņa, kurš pirms gada tika uzņemts patversmē, priecāties par dzīvniekiem, kas pie mums nonāca ar smagām fiziskām vai psiholoģiskām traumām, bet jaunajās mājās ir ieguvuši otro dzīvi. Šo dienu patversmē vienmēr caurstrāvo prieks caur skumjām un smiekli caur asarām, tik daudz ir aizkustinošu tikšanos, priecīgu pārsteigumu un nebeidzamu stāstu.

    Pasākuma mērķis ir popularizēt ideju par iespējām palīdzēt patversmes dzīvniekiem. Katru gadu patversmēs nonāk aizvien vairāk suņu, bet adoptēto suņu skaits samazinās. 2006.gadā no patversmes „Dzīvnieku Draugs” uz jaunām mājām devās 349 suņi, 2007.gadā - 357 suņi, 2008.gadā – 278 suņi, 2009.gadā – 305 suņi, 2010.gadā - 189 suņi, 2011.gadā - vairs tikai 157 suņi. Tai pat laikā arvien vairāk dzīvnieku kļūst nevienam nevajadzīgi - daudzi cilvēki aizceļo no Latvijas un savus četrkājainos draugus līdzi neņem, citi vairs nespēj tos uzturēt, vēl citiem dzīvnieks vienkārši kļuvis par apgrūtinājumu. Vidēji 70% patversmē „Dzīvnieku Draugs” nonākušo suņu un kaķu ir „saimnieku” dzīvnieki, 25% - atrasti uz ielas un tikai 5% - īsti bezpajumtnieki, kuriem nekad nav bijis savu māju.

    Ikviens cilvēks, kurš izvēlas paņemt sev rējēju no patversmes, izglābj ne tikai šo suni, bet arī to, kurš ir gaidījis rindā un kuram nu ir atbrīvojusies vieta un līdz ar to dota jauna iespēja – iespējams, pēdējā brīdī...

    Salidojumā visi ielūgtie suņu puiši un meitenes tradicionāli tiks nominēti balvām „Veterāni”, „Mazie, ņiprie”, „Zelta jaunatne”, „Nebēdņi”, „Smagās astes”, „Laimīgie stāsti”, „Miss un Misters” u.c.

  • Top jaunā Lāču māja Līgatnes dabas takās 20.09.2012.

    Drukāt lapu

    Līgatnes dabas takās sākta jaunās lāču mājas būvniecība, kuru paredzēts pabeigt līdz novembra sākumam, informē Gaujas nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Baiba Pavloviča.

    Top jaunās lāču mājas 1. kārta, kurai līdzfinansējumu 10`000 latu apmērā atvēlējis arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Būvniecības gaitu skatiet fotogrāfijās.

    2013. gadā iecerēta 2. kārta - pastaigu iežogojuma būvniecība.

  • Izsludina pieteikšanos „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā” 13.09.2012.

    Drukāt lapu

    „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā” 2011. gadā dibināja Boriss Teterevs, Rīgas Stradiņa universitātes absolvents. Tolaik Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti viņš absolvēja 1980. gadā un deviņus gadus strādāja ārsta profesijā Rīgas slimnīcās. Vēlāk pievērsās uzņēmējdarbībai.

    Uz „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā” var pretendēt Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pamatstudiju 2., 3. un 4. kursa studenti. Stipendijas mērķis ir atbalstīt centīgus topošos medicīnas jomas speciālistus. Stipendijas apmērs ir 250 lati mēnesī, desmit studiju mēnešus, kā arī portatīvais dators lietošanā uz stipendijas saņemšanas laiku.

    Pirmās trīs stipendijas studentiem piešķīra 2011. gadā – skatiet fotogrāfijas.

    Vairāk par pieteikšanos stipendijām lasiet šeit.

  • Teātris.zip: Latvijas teātra leģenda - Dailes teātra izrāde"Brands" 11.09.2012.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 15.septembrī, plkst. 21:40 LTV1 ar Borisa un Ināras Teterevu fondu atbalstu rādīs leģendāro režisora Arnolda Liniņa, mākslinieka Ilmāra Blumberga un kustību režisora Modra Tenisona iestudējumu "Brands" (1975). Dailes teātra izrāde kļuva par sava laika zīmi, Latvijas teātra ikonu un izraisīja plašas diskusijas teātra profesionāļu un mīļotāju vidū. Pirms izrādes, kā arī starpbrīžos un pēc izrādes Teātris.zip piedavā sarunu ar aktieriem Juri Strengu un Ausmu Kantāni, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.

    Plašāk izrādei "Brands" veltītas publikācijas lasiet šeit.

  • Ar labdarības līdzekļiem atbalstīs 54 zupas virtuves visā Latvijā 10.09.2012.

    Drukāt lapu

    54 zupas virtuves visā Latvijā saņems atbalstu 128’356 latu apmērā no portāla Ziedot.lv, veikalu tīklos Rimi un Supernetto saziedotās naudas, un Borisa un Ināras Teterevu fonda finansējuma. Atbalsts ik mēnesi, no 2012. septembra līdz 2013. gada jūnijam, nodrošinās vidēji 80’090 siltas maltītes porciju izdali trūkumcietējiem.

    Labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” tika izveidota 2010. gada ziemā pēc veikalu tīkla Rimi iniciatīvas, lai atbalstītu zupas virtuves 14 pilsētās, kur darbojas Rimi veikali. Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam, šī iniciatīva varēja vērsties plašumā un atbalstu tagad var saņemt trūkumcietēji visā Latvijā. Tādējādi trešajā sezonā audzis atbalstīto zupas virtuvju skaits, no sākotnēji 14 līdz pat 54, nodrošinot siltas maltītes izdali trūkumcietējiem.

    „Nav noslēpums, ka zupas virtuvē saņemto zupas porciju nereti dala visa ģimene, kā arī to mājās atšķaida ar ūdeni, lai sanāktu ilgākam laikam. Tādēļ prieks, ka zupas ir biezas un sātīgas. Labdarības organizāciju un reliģisko draudžu brīvprātīgi organizētajās zupas virtuvēs darbojas pašaizliedzīgi un līdzcietīgi cilvēki, kas uzskata par privilēģiju un cilvēcīgu pienākumu kalpot trūkumcietējiem. Mēs esam lepni, ka šai iniciatīvai ir sekotāji un atbalstītāji, kas ļauj šo darbu īstenot” atzīst Fonda "Ziedot" vadītāja Rūta Dimanta.

    Labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvieno tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. Labdarības iniciatīvu koordinē Fonds "Ziedot", ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un lielveikalu tīkla Rimi finansējumu, kā arī pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem portālā www.ziedot.lv.

  • Teātris.zip: “Punktiņa un Antons” tiešraide no Dailes teātra 03.09.2012.

    Drukāt lapu

    Latvijas Televīzija, patteicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, pirmdien, 3.septembrī, plkst. 19:00 un 21:20 pārraidīs tiešraidē iestudējuma “Punktiņa un Antons” pēdējo izrādi Dailes teātrī.

    LTV1 pārraides laikā kopā ar aktieriem ielūkosimies izrādes aizkulisēs, bērni un vecāki atklātās sarunās stāstīs par lugas pamatvērtībām – draudzību un attiecībām ģimenē.

    Pēdējā šī iestudējuma izrādē Punktiņas un Antona lomas atveidos Elīna Dzelme un Lauris Subatnieks. Izrādē spēlēs arī Dainis Gaidelis (Poges kungs), Sarmīte Rubule (Poges kundze), Ilze Vazdika (Berta), Marīna Janaus (Antona māte), Ieva Pļavniece (Andahtas jaunkundze), Aldis Siliņš (Velna Roberts), Gints Andžāns (Gotfrīds Kleperbeins), Kristaps Rasims (Hābekūsa kungs), Juris Frinbergs (Pirmais policists), Ivars Auziņš (Otrais policists), Āris Rozentāls (Bremzera kungs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Dainis Grūbe (Garāmgājēji).

    Režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētā izrāde bērniem „Punktiņa un Antons”, kas veidota pēc Ēriha Kestnera darba motīviem, pirmizrādi piedzīvoja 2009. gada maijā.

    Vairāk par iestudējumu lasiet šeit.

  • Reģistrācija Inteliģences akadēmijas nodarbībām ir klāt! 30.08.2012.

    Drukāt lapu

    No 3. septembra sākas reģistrēšanās uz Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācijas rīkoto un fonda atbalstīto neformālo izglītības programmu Inteliģences akadēmija. 2012./2013. akadēmiskajā gadā Inteliģences akadēmijas nodarbības sāksies 9. oktobrī Balles deju teorijas un prakses modulī un 11. oktobrī Mākslas un kultūras modulī.

    Akadēmijas izveides būtība un pamatideja ir dot apmeklētājiem pamatu zināšanām un prasmēm, kuras nav pieejamas tiešā akadēmiskā izglītībā, taču ir vitālas personības izaugsmē un viena no veiksmes atslēgām karjeras attīstībā, piemēram, zināšanas par mākslu, kultūru, mūziku, etiķeti, uzvedības kultūru, dejotprasme u.c. Inteliģences akadēmija sastāv no 24 Balles teorijas un prakses moduļa nodarbībām un 24 Mākslas un kultūras moduļa nodarbībām, kas ietver sevī vairākus ciklus. Papildu šīm nodarbībām tiek piedāvāti arī citi pasākumi, piemēram, pagājušajā gadā Inteliģences akadēmijas dalībnieki apmeklēja Rīgas pili un Rundāles pili.

    Inteliģences akadēmijas nodarbībām var pieteikties Rīgas Stradiņa universitātes studenti, absolventi un jebkurš iedzīvotājs. Šogad Balles deju teorijas un prakses modulis būs pieejams arī Rīgas Stradiņa universitātes starptautiskiem studentiem.

    Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, Inteliģences akadēmijas visas nodarbības ir bezmaksas.

    Vairāk par programmu, reģistrēšanos, kalendāru un video, kas izskaidro Inteliģences akadēmijas būtību, atradīsiet šeit.

  • Raidījumam "Ķepa uz sirds" jaunā sezona LTV1 28.08.2012.

    Drukāt lapu

    No 1. septembra katru sestdienas rītu plkst.10:00 pie saviem skatītājiem atkal dosies raidījums Ķepa uz sirds. Kā ierasts, tas būs skatāms Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Jaunajā sezonā raidījuma pamatdoma tiks saglabāta nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos.

    Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Jaunās sezonas pirmajā raidījumā skatītājus gaida pārsteigums – "Ķepa uz sirds" piedāvās speciālizlaidumu par delfīnu terapiju. Raidījumā tiks skaidrots, vai delfīnu terapija tiešām palīdz bērniem ar īpašām vajadzībām, kāda ir delfīnu personība un kas ir delfīna buča – iemācīts triks vai jūtu izpausme?

    Tāpat kā līdz šim, "Ķepa uz sirds" dosies ciemos uz dzīvnieku patversmēm un palīdzēs atrast to iemītniekiem jaunas mājas un saimniekus – tiks turpināta iesāktā tradīcija, kad sabiedrībā pazīstami sportisti, aktieri, dziedātāji un mākslinieki dodas uz dzīvnieku patversmēm visā Latvijā, lai palīdzētu meklēt mājas kādam pamestam suņukam vai kaķim. Šī rubrika izrādījusies ļoti veiksmīga, jo daudzi pamestie mājdzīvnieki ir atraduši savu īsto saimnieku tieši pateicoties Ķepa uz sirds sižetam, kad jaunais saimnieks savu nākamo mīluli ieraudzījis raidījumā kopā ar Ķepa uz sirds viesi.

    Sezonas pirmajos raidījumos dosimies ciemos uz daudzām vietām Latvijā – mājas pamestiem dzīvniekiem Rīgā palīdzēs meklēt operdziedātājas Inese Galante, un Sonora Vaice un Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis, savukārt Latgales pusē to palīdzēs darīt šlāgerdziedātāji Inga un Normunds. Būs arī stāsti par to, kā mājās turēt eksotiskus zvērus un vai, piemēram, ķenguru var uzskatīt par mājdzīvnieku?

    Arī šajā sezonā visi raidījuma skatītāji ir aicināti iesūtīt savu mājas mīluļu smieklīgākās izdarības video konkursam Ķepu video, sūtot tos uz e-pasta adresi info@kepauzsirds.lv. Iesūtītie video katru nedēļu tiks apskatīti raidījumā, kā arī internetā – Ķepa uz sirds mājaslapā. Atraktīvākie un populārākie video saņems balvas, bet pats jautrākais un sirsnīgākais video sezonas noslēgumā saņems galveno balvu – kvalitatīvu video kameru.

    Tāpat kā iepriekšējā sezonā, raidījums būs skatāms Latvijas Televīzijas 1. kanālā sestdienu rītos plkst. 10.00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 15:30. Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

  • LTV sāk jaunu projektu Teātris.zip 27.08.2012.

    Drukāt lapu

    Septembrī Latvijas Televīzija ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu sāks jaunu projektu – raidījumu un pārraižu ciklu Teātris.zip. Laikā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada jūnijam LTV1 būs iespēja redzēt 39 dažādu laiku labākos Latvijas teātru izrāžu ierakstus. Tās būs izrādes, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā, kā arī iestudējumi, kas uzskatāmi par sava laika zīmēm.

    Dailes teātra “Brands”, “Jāzeps un viņa brāļi”, “Elizabete – Anglijas karaliene”, Latvijas Nacionālā teātra „Hamilkāra kungs”, „Skrandaiņi un augstmaņi”, „Sfinksa”, Jaunā Rīgas teātra „Kaija”, „Stāsts par Kasparu Hauzeru”, Valmieras teātra „Hamlets”, „Ugunī”, Liepājas teātra „Ragana”, „Pūt, vējiņi!”, Rīgas Krievu drāmas teātra „Tango ar Stroku”, „Indrāni” – tās ir tikai dažas projektā „Teātris.zip” iekļautās izrādes.

    „Latvijas kultūras mantojuma telpa paplašinās ik dienu, bet ar laiku tās zīmes un kodi, kas veidojuši mūsu pašapziņu, redzesloku un izpratni, kļūst par leģendām. Ir būtiski tās zināt, izprast, redzēt pašu acīm, atklāt no jauna, iedvesmoties no tām! Sadarbībā ar Latvijas Televīziju iecerētais teātrim veltītais cikls, kā arī izrāžu ierakstu darbs ir būtisks gan kā kultūras mantojuma saglabāšanas fakts, gan arī kā nozīmīgs kultūrizglītības process,” atzīmē Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    Divas sestdienas mēnesī arhīvā esošās izrādes Latvijas Televīzija demonstrēs sasaistē ar diskusiju studijā gan televīzijā, gan internetā. Raidījuma dalībnieki būs izrādes veidotāji, eksperti un skatītāji, raidījumu vadīs žurnālists un Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

    Cikla „Teātris.zip” pirmajā raidījumā 1. septembrī plkst. 21:20 piedalīsies Latvijas teātru aktieri, režisori, un skatītāji. Raidījums iepazīstinās skatītājus ar projekta ideju, tiekoties ar šī brīža Latvijas teātra mākslas izcilībām.

    Sezonas ietvaros paredzēts demonstrēt arī vairākas izrādes bērniem – jau 3.septembrī, uzsākot jauno mācību gadu tiešraidē no Dailes teātra tiks demonstrēta izrāde „Punktiņa un Antons”.

  • Kopienu filantropijas akadēmijā apgūst iedzīvotāju forumu rīkošanu 21.08.2012.

    Drukāt lapu

    Gatavojoties savos novados rīkot iedzīvotāju forumus un iesaistīt vietējos ļaudis apkaimes attīstībā, 24 pārstāvji no visas Latvijas 20. un 21. augustā pulcējas Valmierā. Tur noritēja Kopienu filantropijas akadēmijas pirmās nodarbības, šoreiz tieši par to, kā kvalitatīvi noorganizēt iedzīvotāju forumu.

    Akadēmijā tiekas nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji no Balviem, Cēsīm, Preiļiem, Kandavas un Salaspils. Nodarbības vada Talsu novada fonda vadītāja Iveta Rorbaha un Valmieras novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš, kurus uzkrātajā pieredzē papildina kolēģi no Alūksnes un Apes novada fonda un Lielvārdes Attīstības fonda.

    Iedzīvotāju forums ir konkrētas pašvaldības iedzīvotāju apspriede, kurā viņi paši nosaka vietējās kopienas attīstībai svarīgākās prioritātes un to risinājumu iespējas, tā rezultātā dodot ilgtermiņa ietekmi vietējās sabiedrības attīstībai kopumā. Šādiem pasākumiem Latvijā desmit gados ir izstrādāta un pielāgota speciāla metodika, kas izmantota vairāk nekā 10 pilsētās un novados. Talsos, Valmierā un Alūksnē iedzīvotāju forumi notikuši jau vairākkārt, mērķtiecīgi izzinot sabiedrības vajadzības un iniciatīvas.

    “Jau šoruden Balvos, Cēsīs, Preiļos, Kandavā un Salaspilī notiks iedzīvotāju forumi. Ja viss izdosies sekmīgi un cilvēki būs atsaucīgi domāt par savas dzīves vietas nākotni, 2013. gadā novados iecerēts dibināt jaunus kopienu fondus – vietējās labdarības organizācijas, kas kalpotu par ilgtermiņa atbalsta instrumentu iedzīvotāju iecerēm. Kopienu filantropijas akadēmijā šī ir pirmā nodarbība, un turpmākos gados esošie un jaunie kopienu fondi apgūs arvien jaunas iemaņas sekmīgam ikdienas darbam,” atzīmē Kopienu fondu kustības vadītājs Ansis Bērziņš.

    2012. gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja īpašu konkursu, lai noskaidrotu darbīgākos novadus ar mērķi nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, radot pamatu jaunu kopienu fondu izveidei. Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012. 2017. gadam viens no uzdevumiem paredz nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos.

    Pašlaik Latvijas darbojas pieci kopienu fondi – Talsos, Valmierā, Lielvārdē, Alūksnē/Apē un Liepājā. Plašāka informācija par iedzīvotāju forumiem un kopienu fondiem pieejama www.kopienufondi.lv.

  • Saņemti 60 pieteikumu zupas virtuvju darbībai 2012./13. aukstajā sezonā 19.08.2012.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda un Ziedot.lv labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” līdz 6.augustam kopumā saņēma 60 pieteikumus: 14 no Kurzemes, 8 no Latgales, 9 no Rīgas, 15 no Vidzemes un 14 no Zemgales.

    „Lielais pieteikumu skaits no dažādiem Latvijas novadiem un dažādām organizācijām – reliģiskajām, palīdzības un labdarības - liecina par līdzcilvēku gatavību un atsaucību palīdzēt un sniegt nesavtīgu atbalstu savas apkaimes grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Pēc to izskatīšanas un apstiprināšanas zupas virtuvju pakalpojumi būs pieejami gan lielajās pilsētās, gan arī nelielās apdzīvotās vietās,” atzīmē Fonda direktors Mareks Indriksons.

    Pašlaik noris pieteikumu izvērtēšana un iespējamo zupas virtuvju darbības vietu apmeklēšana visos Latvijas novados. Vērtēšana noslēgsies septembrī.

    Labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvieno tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalstu labdarības iniciatīvai uzsāka 2010.gadā, piešķirot līdzfinansējumu zupas virtuvju darbībai 15 pilsētās. Savukārt 2011. gadā piešķirts atbalsts jau 37 zupas virtuvju darbībai visā Latvijā. 2011./12.gada aukstajā periodā labdarības organizācijas izsniedza aptuveni 5 tūkstošus porciju vienā ēdienreizē jeb gandrīz 70 tūkstoši porciju ik mēnesi.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds ir dibināts 2010.gadā ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās robežām, kā arī stiprināt sociālās atbildības jēdzienu sabiedrībā.. Fonds sadarbojas ar vairāk nekā 120 bezpeļņas organizācijām un dažāda veida atbalsts tiek sniegts vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

    Projekts „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvieno tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. Projektu vada labdarības organizācija Ziedot.lv, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un lielveikalu tīkla Rimi finansējumu, kā arī pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem.

  • Borisa un Ināras Teterevu fonds un Ziedot.lv aicina zupas virtuves pieteikties finansējumam 12.07.2012.

    Drukāt lapu

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Ziedot.lv atbalstu pērn gada aukstajā periodā 37 zupas virtuves ik mēnesi pabarojušas 70 000 cilvēku. Līdz 6. augustam zupas virtuves Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un īpaši Latgalē tiek aicinātas pieteikties finansējumam. Plašāka informācija un pieteikuma anketa skatāma www.kopgalds.lv.

    Labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvieno tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalstu labdarības iniciatīvai uzsāka 2010.gadā, piešķirot līdzfinansējumu zupas virtuvju darbībai 15 pilsētās. Savukārt 2011. gadā piešķirts atbalsts jau 37 zupas virtuvju darbībai visā Latvijā. 2011./12.gada aukstajā periodā labdarības organizācijas izsniedza aptuveni 5 tūkstošus porciju vienā ēdienreizē jeb gandrīz 70 tūkstoši porciju ik mēnesi.

    „Mums gribētos cerēt, ka situācija Latvijā arvien uzlabosies un arvien mazākam mūsu valsts iedzīvotāju skaitam zupas virtuves būs vienīgā iespēja iegūt siltu maltīti. Taču pagaidām – mēs turpināsim atbalstīt zupas virtuves un sirsnīgi pateicamies tiem daudzajiem brīvprātīgajiem, kas ar savu darbu atbalsta to sabiedrības daļu, kurai šobrīd ir grūti apstākļi,” tā par atbalsta finansējuma izsludināšanu saka Borisa un Ināras Teterevu fonda vadītājs Mareks Indriksons, piebilstot, ka „jau senie latvieši teica, ka prātīgie ragavas taisa vasarā. Pieteikšanas izsludināta jau tagad, jo zupas virtuves darbu uzsāks jau septembrī.”

    Fonda „Ziedot” vadītāja Rūta Dimanta: „Daudzi joprojām nespēj atgūties pēc ekonomiskās krīzes un netiek galā ar tās sekām, daudzi vienkārši nespēj paši par sevi parūpēties jau gadiem. Cilvēka izdzīvošanai vissvarīgākais ir ēdiens, tādēļ projekts Kopgalds jau trešo gadu apvieno zupas virtuves, kas cilvēkus nešķiro un zupas šķīvi sniedz katram, kas to ar pastieptu roku lūdz. Mums prieks par to, ka šo situāciju saprot un atbalsta mūsu partneri.”

    Borisa un Ināras Teterevu fonds ir dibināts 2010.gadā ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās robežām, kā arī stiprināt sociālās atbildības jēdzienu sabiedrībā.

    Projekts „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvieno tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. Projektu vada labdarības organizācija Ziedot.lv, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un lielveikalu tīkla Rimi finansējumu, kā arī pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem.

  • Atklāts mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums - Dmitrija Gutova „Gondola” 29.05.2012.

    Drukāt lapu

    Ar 2012. gada 29. maiju Mākslas muzejs „Rīgas Birža” iegūst jaunu pastāvīgu starptautiski atpazīstamu zīmi – pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas darbu „Gondolu”. Tas radīts īpaši „Rīgas Biržas” ātrijam kā Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājums muzejam.

    Mākslas darbs „Gondola” tika atklāts ar režisores Leonardas Ķesteres, režisora-videomākslinieka Roberta Rubīna, skaņas dizainera Uģa Vītiņa, gaismas dizainera Oskara Timbara un animatoru CG Ant Motion Graphics&Design Studio audiovizuālo performanci, kuru paredzēts atkal parādīt gaismas festivāla „Staro Rīga” laikā šā gada novembrī.

    „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir ieguvis patiesi lielisku papildinājumu laikmetīgās mākslas kolekcijai, kas turpmāk būs pastāvīga Mākslas muzeja „Rīgas Birža” ekspozīcijas sastāvdaļa. Šī mākslas darba tapšanu iniciējusi pārsteidzoša satikšanās starp mākslinieku, mecenātiem Ināru un Borisu Tetereviem, mākslas kuratori Helēnu Demakovu un mūsu pašu cilvēkiem – „Rīgas Biržas” vadītāju Daigu Upenieci un kuratori Vitu Birzaku. Rezultātā dzimusī ideja pēc vairāk kā gadu ļoti sarežģīta darba kļuvusi pieejama publiskajā telpā,” Māra Lāce. Pateicībā ar dāvinājumu mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem tika piešķirtas mūža ieejas karte visis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pāspārnē esošajos muzejos. 

    Boriss Teterevs: „Mēs ar gandarījumu atbalstām radošas ieceres, kas sekmē Rīgas mākslas dzīves augstvērtīgu attīstību. Ceru, ka mākslas objekts „Gondola” vai kā mēs to saucam - Rīgas gondola – kļūs par muzeja simbolu, un, iespējams, arī par jaunu galvaspilsētas simbolu, kuru atpazīs gan rīdzinieki, gan ārvalstu viesi.”

    Helēna Demakova: "Lai arī mākslinieku ārkārtīgi ietekmēja 15. gadu vecumā lasītais Mikelandželo Antoni filmas "Zabrikie Point" scenārijs, kura noslēgumā uzsprāgst un līgani gaisā peld patērētāju sabiedrības labumi, šoreiz mākslinieks ir radījis pretēju konceptu. Viņš ir konstruktīvi savācis atlūzas, izveidojot klasisku kultūras artefaktu."

    Daiga Upeniece: „Šis projekts vienā vārdā raksturojums kā Uzticēšanās. Es atceros, kā Teterevu ģimene pirmo reizi ienāca muzejā, pilnā putekļiem, un noticēja, ka te patiešām tiks īstenots ilgi lolots sapnis. Es atceros, kā jau restaurētajā ēkā pirmo reizi ienāca Dmitrijs Gutovs un noticēja, ka mēs spējam īstenot tik ambiciozas idejas. Un viņa radītā 11 metrus garā un gandrīz tonnu smagā „Gondola” ir patiesi apjomīgs un ambiciozs projekts gan mākslinieciskā augstvērtīguma, gan tehniskā izpildījuma ziņā, ko bijis iespējams realizēt, pateicoties saliedētam komandas darbam”.

    Dmitrijs Gutovs: „Ceru, ka mana doma ir skaidra: nekāda reālisma, kuru mēs pašlaik varētu piedāvāt kā alternatīvu, vienkārši nav. Bet to var radīt ar intelektuālu un gribas piepūli. (Cits jautājums, kāpēc es uzskatu, ka tagad tāda iespēja ir radusies.) Tāpēc vilkt ārā kādreiz radītos un izgudrotos darbus ir pilnīgi bezjēdzīgi. Mūsu uzdevums ir uzmanīgi vērot, kā parādās vismazākās jaunā pazīmes. Un mērķtiecīgi tās attīstīt.”

    Mākslas darba „Gondola” kuratore ir Helēna Demakova, projekta koordinatore Vita Birzaka, Mākslas muzeja “Rīgas Birža” vadītāja Daiga Upeniece. Inženiertehniskais projekts - inženieru birojs „Būve un forma”, objekta modelēšana telpā – SIA Mākslas departaments, projekta tehniskā izpilde - RBS Skals. Dmitrija Gutova “Gondola” radīta īpaši “Rīgas Biržas” ātrijam ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. “Gondola” ir Fonda dāvinājums muzejam. 

  • Fonds finansēs jaunu labdarības fondu veidošanos reģionos 17.04.2012.

    Drukāt lapu

    17.aprīlī Borisa un Ināras Teterevu fonds parakstīs līgumus ar esošajiem Latvijas kopienu fondiem par atbalstu labdarības iniciatīvām 2012.gadā. Papildus Talsu novada un Valmieras novadu fondi tiks veidoti kā mācību bāzes, ar mērķi Latvijā veidot jaunas organizācijas sabiedrības interešu aizstāvībai. Tikšanās laikā tiks prezentēta rokasgrāmata „No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai: iespējas un pieredze Latvijā”, interneta vietne www.kopienufondi.lv, kā arī notiks seminārs par reģiona attīstībai paredzētu fondu izaugsmes iespējām.

    2012.gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja īpašu konkursu, lai noskaidrotu darbīgākos novadus ar mērķi nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, radot pamatu jaunu kopienu fondu izveidei. 2012. gadā iecerēts atbalstīt 3- 4 iedzīvotāju forumu norisi, savukārt 2013. gadā – sniegs atbalstu jaunu fondu izveidei. Konkurss izsludināts fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros un tam var pieteikties iedzīvotāju interešu grupas no visiem Latvijas reģioniem.

    Iedzīvotāju forums, kurā pulcējas vietējās kopienas iedzīvotāji, ir sabiedrības līdzdalības un sadarbības veicināšanas modelis starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem - pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem. Forumā nosaka vietējās kopienas attīstībai svarīgākās prioritātes un to risinājumu iespējas. Iedzīvotāju līdzdalībai ir cieša saikne ar kopienu filantropijas būtību, jo mērķtiecīga labdarība veiksmīgi attīstās tikai tādā sabiedrībā, kas ir aktīva, saliedēta un atbildīga. Pēc iedzīvotāju foruma, gūstot pietiekamu iedzīvotāju atbalstu, bieži vien ir iespējams veidot jaunu – vietējās kopienas labdarības fondu forumā pausto ideju īstenošanai ilgtermiņā.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012. 2017. gadam viens no uzdevumiem paredz nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos.

    Pašlaik Latvijā jau darbojas pieci kopienu fondi Talsos, Valmierā, Alūksnē/Apē, Lielvārdē un Liepājā. No 2003. līdz 2011. gadam atbalstīti 597 kopienu projekti. Pavisam kopienu fondi savu apkaimju projektiem piesaistījuši 1 002 778 latu.

    Kopienu fonds ir neatkarīga labdarības organizācija, kas darbojas noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā – pilsētā vai novadā, piesaistot līdzekļus no vietējiem ziedotājiem un piešķirot tos vietējām nevalstiskām organizācijām vai neformālām sabiedrības grupām, lai īstenotu sabiedriskā labuma mērķus, kas veicina vietējo attīstību un dzīves kvalitāti konkrētajā teritorijā. Latvijā visbiežāk kopienu fondus dēvē par „novadu fondiem”. 

     

  • Valsts prezidents Andris Bērziņš tiekas ar mecenātiem Borisu un Ināru Tetereviem 12.04.2012.

    Drukāt lapu

    Šodien, 12. aprīlī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar mecenātiem Borisu un Ināru Tetereviem, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu un Rīgas Stradiņa universitātes rektoru Jāni Gardovski. Tikšanās gaitā apsprieda mecenātisma ideju augstākās izglītības programmu atbalstam, kā arī citus fonda atbalstītos labdarības projektus Latvijā.

    Valsts prezidents pateicās Teterevu ģimenei par aizsākto nesavtīgo atbalstu dažādiem projektiem Latvijā, kā arī solīja turpmāk regulāri tikties un apmainīties viedokļiem par iespējām sadarboties Teterevu aizsākto mecenātisma ideju atbalstam Latvijā. Īpaši Andris Bērziņš pateicās mecenātiem par ideju atbalstīt augstāko izglītību, uzsverot, ka ikvienas valsts nākotnes pamats sakņojas kvalitatīvā un konkurētspējīgā izglītībā, kā arī par ideju veidot Latvijā reģionālos labdarības fondus, kas ļoti nozīmīgi lauku dzīves vides saglabāšanai.

    Vairāk par tikšanos lasiet šeit. Tikšanās foto.

     

  • Piešķir 200 000 latu Latvijas Mākslas akadēmijai izglītības izcilības veicināšanai 04.04.2012.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonds 2012. gada 4. aprīlī parakstīja nodomu protokolu ar Latvijas Mākslas akadēmiju par sadarbību turpmākos piecus gadus, kas paredz, ka šajā periodā Fonds LMA piešķirs 200 000 latu izglītības izcilības stiprināšanai.

    „Fonda un LMA sadarbības mērķis ir stiprināt augstvērtīgu mākslas izglītības attīstību Latvijā, kā arī veicināt mākslas izglītības starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Akadēmijas stiprā puse ir personības, tādēļ ceram, ka Fonda sniegtais atbalsts būtiski sekmēs arvien jaunu izcilību veidošanos mākslas nozarē, kas ar pārliecību un harizmu spēs stiprināt Latvijas kultūras vērtības, saliedēt un stiprināt mūsu sabiedrību,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    LMA un Teterevu fonda sadarbības ietvaros realizētās izglītības izcilības stiprināšanas programmā tiks piešķirtas arī mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā. Stipendijas tiks piešķirtas projektiem, kuros par galveno mērķi tiks izvirzītas augstvērtīgas mākslas izglītības attīstība un konkurētspējas, kapacitātes un izcilības sekmēšana – gan LMA studentu sasniegumos, gan projektos, kas sekmē LMA atzīšanu un atpazīšanu starptautiskā mērogā, kā arī stiprina LMA potenciālu kļūt par izcilības paraugu citām augstskolām gan Latvijā, gan Eiropā kopumā, nodrošinot efektīvus, optimizētus un resursu ietilpīgus studiju, mākslinieciskās jaunrades, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās darbības pakalpojumus un procesus Latvijas Mākslas akadēmijā.

    LMA rektors profesors Aleksejs Naumovs norāda: "LMA vīzija ir nemainīga – pilnīga un absolūta izcilība. Izcilība mākslā, dizainā un mākslas zinātnē. Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts ceļā uz nosprausto mērķu sasniegšanu ir īpaši nozīmīgs ieguldījums Akadēmijas izaugsmē."

    Lasiet publikāciju izdevumā "Kultūras Diena".

     

  • Grantu konkurss "No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai" 27.03.2012.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludina grantu konkursu "No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai", kurā sniegs atbalstu iedzīvotāju forumu norisei darbīgās kopienās un turpmākajos gados jaunu kopienu fondu izveidei un darbībai. Konkurss izsludināts fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros. Šim konkursam rezervēts finansējums LVL 58`000, apmērā.

    Konkursa mērķis ir nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, atbalstot iedzīvotāju forumu rīkošanu un radot pamatu jaunu kopienu fondu veidošanai Latvijas pilsētās un novados. Iecerēts 2012. gadā atbalstīt 3 - 4 iedzīvotāju forumu norisi.

    Iedzīvotāju forums, kurā pulcējas vietējās kopienas iedzīvotāji, ir sabiedrības līdzdalības un sadarbības veicināšanas modelis starp dažādām sabiedrības grupām un sektoriem - pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem. Forumā nosaka vietējās kopienas attīstībai svarīgākās prioritātes un to risinājumu iespējas. Iedzīvotāju līdzdalībai ir cieša saikne ar kopienu filantropijas būtību, jo mērķtiecīga labdarība veiksmīgi attīstās tikai tādā sabiedrībā, kas ir aktīva, saliedēta un atbildīga. Metodiskais materiāls par iedzīvotāju forumu sagatavošanu un norisi pieejams šeit

    Konkursa nolikums
    Pieteikuma veidlapa
    Budžeta veidlapa

    Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2012. gada 25. maijs.

    2012. gada 17. aprīlī Rīgā notiks informatīvais seminārs reizē ar Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 - 2017 atklāšanas pasākumu. Interesentiem jāpiesakās, sūtot ziņu uz e-pastu: kopienufondi@teterevfond.org (sūtiet vārdu, uzvārdu, organizācijas nosaukumu, tālruni un e-pastu).

    Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012. 2017. gadam mērķis ir nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, tai skaitā - sniedzot atbalstu jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos. Programmas ietvaros tiks sniegts metodisks un finansiāls atbalsts iedzīvotāju pašiniciatīvai vietējo kopienu attīstībai – iedzīvotāju foruma organizēšanai 2012. gadā, kopienu fondu izveidei 2013. gadā un jaunizveidoto kopienu fondu darbības attīstībai trīs gadu garumā.

     

  • Lācenei Ilzītei māja būs! 16.03.2012.

    Drukāt lapu

    Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi ir pieņēmuši lēmumu piešķirt LVL 10 000 lācenes Ilzītes jaunās mājvietas izbūvei Līgatnes dabas takās.

    Pateicoties šim fonda līdzfinansējumam, Līgatnes dabas takās 2012. gadā taps jaunas mājas lācenītei Ilzītei, bet radinieki Puika, Mikus un Made varēs pārcelties uz drošāku mītni. Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabu, Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Dabas takās sastopamie meža dzīvnieki atvesti no dažādām Latvijas vietām – viņi ir bijuši ievainoti vai arī pieradināti dzīvnieku mazuļi, kas nav spējīgi izdzīvot bez cilvēku gādības un patstāvīgi atrast barību.

    Vairāk par Līgatnes dabas takām lasiet šeit. Lasiet arī publikāciju laikrakstā "Diena".

  • Vienojas par sadarbību ar Rīgas Stradiņu universitāti izglītības izcilības veicināšanai 01.02.2012.

    Drukāt lapu

    27. janvārī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Borisa un Ināras Teterevu fonds parakstīja memorandu par sadarbību projekta „Borisa un Ināras Teterevu fonda programma izglītības izcilībai” ietvaros, kas paredz stratēģiskā rīcības plāna izveidi RSU turpmākai attīstībai un starptautiskās konkurētspējas nostiprināšanai.

    Plāna prioritāte ir RSU konkurētspējas, kapacitātes un izcilības sekmēšana gan studentu sasniegumu ziņā, gan tās atpazīstamības starptautiskā mērogā stiprināšanas, lai veidotu RSU par izcilības paraugu citām augstskolām gan Latvijā, gan plašākā reģionā, nodrošinot efektīvus, optimizētus un resursu ietilpīgus studiju, jaunrades, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās darbības pakalpojumus un procesus.

    Ar memoranda parakstīšanu nostiprinātās abu institūciju sadarbības primārais mērķis ir veicināt Latvijas izglītības konkurētspēju, kapacitāti un izcilību. Abas puses ir vienisprātis, ka atbalsts augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanā būtiski sekmēs talantu piesaisti un nozares attīstību, veicinot ekonomisko attīstību un ceļot labklājības līmeni valstī. Ar iedibinātā sadarbības formāta starpniecību iecerēts veicināt RSU studentu sasniegumus un pašas universitātes atpazīstamību starptautiskā mērogā.

    Lai sasniegtu nospraustos mērķus, sadarbības memoranda ietvaros izpēti un rīcības plānu izstrādā ekspertu darba grupa. Tā sastāv no RSU pārstāvjiem rektora prof. Jāņa Gardovska un vietējo un ārvalstu ekspertiem Dr. Atila Pauzica (Attila Pausits) Augstākās izglītības ilgtspējas un izglītības menedžmenta centra direktors Donavas universitātē (Austrija) un MARIHE (Erasmus Mundus) akadēmiskā darba direktors) un Sanda Kolomenska („Borisa un Ināras Teterevu fonda programma izglītības izcilībai" vecākais konsultants, iepriekš Microsoft Izglītības sektora direktors 36 Centrālās un Austrumeiropas valstīs).

    RSU un Borisa un Ināras Teterevu fonds iepriekš sadarbojušies, 2011. iedibinot „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā”, veidojot neformālās izglītības projektu „Inteliģences akadēmija”, kā arī izveidojot atbalsta instrumentu studentu zinātniski pētniecisko darbu prezentācijai starptautiskajā vidē programmā „Borisa Tetereva pētnieciskā atbalsta grants”.

     

  • Klaiņojošiem kaķiem Rīgā – droša pajumte 20.01.2012.

    Drukāt lapu

    Šā gada 10. janvārī biedrība „Dzīvnieku SOS” Rīgā, Pēterbaznīcas apkārtnē, izvietoja divas īpašas mājiņas, kurās patverties apkārtnes klaiņojošajiem kaķiem. Šis darbs notiek projekta „Pilsētas kaķu dzīve: Droša pajumte” ietvaros un, to finansē Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Kopumā pirmajā posmā iecerēts izvietot 12 šādas mājiņas Rīgas dažādos mikrorajonos, kuros mīt iepriekš sterilizētu klaiņojošo kaķu kolonijas., piem., Purvciemā, Ķengaragā, Juglā un Ziepniekkalnā.

    Ierīkojot šādas īpašas mājiņas, biedrība „Dzīvnieku SOS” cer mazināt problēmu, ko rada daudzdzīvokļu māju pagrabu noslēgšana - vēršoties plašumā daudzdzīvokļu māju siltināšanas un vides sakārtošanas projektiem, tiek slēgti māju pagrabi un nojaukti šķūnīši, kas līdz šim kalpoja par bezpajumtes kaķu patvērumu.

    Tāpat biedrība sniedz savu ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā, veidojot koptas un labiekārtotas kaķu uzturēšanās vietas, mazinot nehigiēnisku un stihisku barošanas vietu veidošanos.

    Pēc pirmā posma rezultātu izvērtēšanas biedrība „DzīvniekuSOS” plāno turpināt kaķu mājiņu uzstādīšanu arī citviet Rīgā. Izmantojot iegūto pieredzi, tiks arī sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām, kuras vēlētos savā teritorijā īstenot līdzīgas iniciatīvas.

    Vairāk par biedrības „Dzīvnieku SOS” darbību lasiet šeit.

    Šeit skatiet LNT Ziņu sižetu pat par pirmo mājiņu izvietošanu pie Pēterbaznīcas 2012. gada janvārī.