Jaunumi 2011

  • Parakstīts memorands par Mākslas akadēmijas dalību "Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā izglītības izcilībai” 27.12.2011.

    Drukāt lapu

    2011. gada nogalē Latvijas Mākslas akadēmija un Borisa un Ināras Teterevu fonds parakstīja memorandu par sadarbību projekta „Borisa un Ināras Teterevu fonda programma izglītības izcilībai" ietvaros, kas paredz stratēģiskā rīcības plāna izveidi Latvijas Mākslas akadēmijas attīstībai un starptautiskās konkurētspējas nostiprināšanai.

    Lai sasniegtu nospraustos mērķus, sadarbības memoranda ietvaros izpēti un rīcības plānu izstrādā ekspertu darba grupa, kas sastāv no Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvjiem tās rektora prof. Alekseja Naumova vadībā un vietējo un ārvalstu ekspertiem Dr. Atila Pauzica ((Attila Pausits) Augstākās izglītības ilgtspējas un izglītības menedžmenta centra direktors Donavas universitātē (Austrija) un MARIHE (Erasmus Mundus) akadēmiskā darba direktors) un Sanda Kolomenska („Borisa un Ināras Teterevu fonda programma izglītības izcilībai" vecākais konsultants, iepriekš Microsoft Izglītības sektora direktors 36 Centrālās un Austrumeiropas valstīs) vadībā.

    Ar memoranda parakstīšanu nostiprinātās abu institūciju sadarbības primārais mērķis ir veicināt augstvērtīgu mākslas izglītības stratēģisko attīstību Latvijā, kā arī celt un plānot mākslas izglītības konkurētspēju, kapacitāti un izcilību. Abas puses ir vienisprātis, ka atbalsts augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanā mākslā būtiski sekmēs mākslas nozares un radošā potenciāla attīstību, veicinās ekonomisko attīstību un cels labklājības līmeni valstī. Ar iedibinātā sadarbības formāta starpniecību iecerēts veicināt Latvijas Mākslas akadēmijas studentu sasniegumus un Latvijas Mākslas akadēmijas kā augstākās kultūrizglītības iestādes atpazīstamību starptautiskā mērogā.

    Latvijas Mākslas akadēmija un Borisa un Ināras Teterevu fonds iepriekš sadarbojušies, 2011. gada rudenī iedibinot Latvijas Mākslas akadēmijas balvu, kuras mērķis ir apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes laukā. Kompetentas žūrijas izvirzīto un trijās vecuma grupās iedalīto 35 pretendentu konkurencē balva 2011. gada 21. septembrī tika piešķirta gleznotājai Džemmai Skulmei, mākslas zinātniecei Laimai Slavai un gleznotājam Jānim Avotiņam. 

     

  • Apbalvoti izcili brīvprātīgā darba veicēji 07.12.2011.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda brīvprātīgā darba godināšanas pasākumā „Gūt var dodot”, kas pulcināja tuvu 300 brīvprātīgā darba veicējus no visiem Latvijas reģioniem, apbalvoti izcili brīvprātīgā darba veicēji deviņās nominācijās.

    Īpašu atzinību guvuši kopumā 12 brīvprātīgie no dažādiem Latvijas reģioniem un balvas tiem pasniedza mecenāte Ināra Tetereva, arhibīskaps Zgibņevs Stankevičs, vēstniece Aija Odiņa un EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

    Pasākumā atzinību saņēma:

    Rita Rosa un Dr. Jānis Gailītis (Talsi) nominācijā brīvprātīgais lauku senioru organizācijā;
    Maija Seļezņova (studente no Jelgavas) nominācijā brīvprātīgais dzīvnieku aizsardzības organizācijā;
    Inga Neimane (Staicele) nominācijā brīvprātīgais lauku sieviešu organizācijā;
    Solvita Bāliņa (Alūksne) nominācijā brīvprātīgais lauku kopienas attīstības organizācijā;
    Milzeru ģimene (Saldus) nominācijā brīvprātīgie reliģiskā organizācijā;
    Sarmīte Lucaus (Dobele) nominācijā brīvprātīgais – lauku nodaļas vadītājs sociālās jomas organizācijā;
    Marina Kuzņecova (Rīga) nominācijā brīvprātīgais – pilsētas organizācijas vadītājs;
    Aleksejs Zavorins (RSU students no Rīgas) nominācijā brīvprātīgais jaunietis – students;
    Māra Jaunzeme un Laima Elita Jēkabsone (Rīga) nominācijā brīvprātīgais pilsētas senioru organizācijā.

    Pasākuma video un videostāsti par pieejami šeit.

    „Mūsu fonds atbalsta tos ļaudis un organizācijas, kas nesēž rokas klēpī salikuši, bet dara visu, lai uzlabotu savu un līdzcilvēku dzīvi. Visā pasaulē brīvprātīgais darbs kļūst cilvēku dzīves neatņemamu sastāvdaļu, tādēļ ceru, ka Latvijā, godinot un izceļot brīvprātīga darba darītājus, mēs motivēsim cilvēkus arvien vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā un tā atbalstīšanā, lai visi kopā padarītu Latvijas iedzīvotāju dzīvi vieglāku, drošāku un pārtikušāku,” norāda Ināra Tetereva.

    „Savā laikā pāvests Jānis Pāvils II mīlēja atkārtot, ka, cilvēks nevar īstenoties un rast piepildījumu citādi, kā vien nesavtīgi dāvādams pats sevi. Es domāju, ka brīvprātīgo darbu inspirē cilvēka augstākais aicinājums, kas ir dāvāt sevi otram. Viens to īsteno, sekodams savai ticībai, bet cits tāpēc, ka tas ir ierakstīts viņa sirdī. Cilvēks nevar kļūt laimīgs citādi kā vien caur sevis dāvāšanu,” saka Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zgibņevs Stankevičs.

    Pasākumu „Gūt var dodot” atklāja Latvijas Republikas labklājības ministre Ilze Viņķele un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Ar priekšlasījumu par brīvprātīgā darba nozīmi uzstājās Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zgibņevs Stankevičs, koncertēja izcilais pianists Vestards Šimkus, bet ar fonda atbalstu iznākušo jauno grāmatu „Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata” visiem dalībniekiem dāvināja vēstniece Aija Odiņa.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds ir dibināts 2010.gadā ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās robežām. 2010.gadā Inārai Teterevai pasniegta Lietišķo sieviešu apvienības gada balva nominācijā „Dāsnākā mecenāte”, bet 2011.gadā mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, bet nupat pasniegta „Cicerona” godalga par ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā un atbalstu izglītībai. Šogad ar fonda palīdzību sniegts atbalsts aptuveni 100 tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Šogad fonds ir sadarbojies ar vairāk kā 100 nevalstiskām organizācijām, kuru dalībnieki viena gada laikā bez atlīdzības nostrādājuši 370 149 stundas. Vienam cilvēkam šo darbu izdarīt būtu iespējams tikai 185 gados.

     

  • 5. decembris - Starptautiskā Brīvprātīgo diena 05.12.2011.

    Drukāt lapu

    Starptautiskajā Brīvprātīgo dienā - 5. decembrī Eiropas Brīvprātīgā darba gada ietvaros Borisa un Ināras Teterevu fonds rīkoja Brīvprātīgo godināšanas pasākumu "Gūt var dodot".

    Pasākumā godināja un izteica atzinību labākajiem brīvprātīgā darba veicējiem visā Latvijā, kas ar fonda palīdzību snieguši atbalstu aptuveni 100 tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju. Pasākumu „Gūt var dodot” atklāja Latvijas Republikas labklājības ministre Ilze Viņķele un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

    Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zgibņevs Stankevičs lasīja priekšlasījumu par brīvprātīgo darba motivāciju mūsdienu sabiedrībā, bet par godu brīvprātīgajiem koncertēja Vestards Šimkus. Ikviens brīvprātīgais dāvinājumā saņēma Aijas Odiņas nesen izdoto grāmatu "Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata".

    Jo īpaši Borisa un Ināras Teterevu fonds godināja brīvprātīgos: Ritu Rosu un Jāni Gailīti no Talsu pensionāru biedrības, Maiju Seļezņovu no "Dzīvnieku draiga fonda", Sarmīti Lucaus no Latvijas Sarkanā Krusta Dobeles komitejas, Marinu Kuzņecovu no biedrības "Vigor", Milzeru ģimeni no Saldus Sv.Pētera un Pāvila Romas katoļu draudzes, Māru Jaunzemi un Laimu Elitu Jēkabsoni no Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas "Aspazija", Alekseju Zavorinu no Rīgas Stradiņa universitātes, Ingu Nemani no Staiceles radošo sieviešu kluba "Stazele" un Solvitu Bāliņu no Alūksnes un Apes novada fonda.  

    Pasākums „Gūt var dodot” pulcināja gandrīz 300 pārstāvjus – brīvprātīgā darba veicējus no visiem Latvijas reģioniem, kas savu laiku ziedo darbam māmiņu, pilsētu un lauku senioru atbalsta, dzīvnieku aizsardzības, kultūras un vietējo kopienu attīstības un citu jomu organizācijās.

    2011. gadā vairāk nekā 100 fonda atbalstītajās organizācijās un to nodaļās visā Latvijā darbojas 2906 brīvprātīgie. Viņi gadā veic darbu 370 149 stundu apjomā.

    Ja šis darba apjoms būtu jāpaveic vienam brīvprātīgajam, viņam būtu čakli jāstrādā 185 gadi. Ja par šo brīvprātīgo darbu būtu jāsamaksā Latvijā vidējā darba samaksa, būtu nepieciešami 1,05 miljoni latu.

    Skatiet vairāk pasākuma "Gūt var dodot" video un fotoattēlus. 

     

  • Mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem pasniedz Cicerona balvu 28.11.2011.

    Drukāt lapu

    Latvijas Zinātņu akadēmijā 2011. gada 28. novembrī tika pasniegta Cicerona balva mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem par ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā un atbalstu izglītībai.

    Cicerona balvu piešķir kopš 1999. gada. 2011. gadā sabiedrības cieņas balva Cicerons starptautiskajā kategorijā šogad tiak piešķirta pašreizējam Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesim Egilam Levitam par augstu tiesiskuma kritēriju aizstāvēšanu. Nominācijā «Nacionālā politika» Cicerona Goda nosaukums tika piešķirts mācītājam Jurim Rubenim par cilvēka garīgo vērtību skaidrojumu. Savukārt Cicerona balva piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentam Tālavam Jundzim par nevardarbīgas pretošanās organizēšanu 1991.gadā un zinātnes veicināšanu, kā arī bijušajam Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā.   

  • Fondam pasniedz Goda rakstu par atbalstu brīvprātīgo kustībai Latvijā 25.11.2011.

    Drukāt lapu

    Izglītības un zinātnes ministrija 2011. gada 25. novembrī brīvprātīgajiem, brīvprātīgā darba organizatoriem un brīvprātīgā darba atbalstītājiem pasniedza Eiropas Brīvprātīgā darba gada 2011 balvu par nozīmīgu ieguldījumu brīvprātīgā darba attīstībā un veicināšanā.

    Borisa un Ināras Teterevu fondam tika pasniegts Goda raksts par kvalitatīvu darbu sabiedrības labā un nozīmīgu ieguldījumu brīvprātīgā darba attīstībā Latvijā.

    2011. gadā vairāk nekā 100 fonda atbalstītajās organizācijās un to nodaļās visā Latvijā darbojas 2906 brīvprātīgie. Viņi gadā veic darbu 370 149 stundu apjomā.

    Ja šis darba apjoms būtu jāpaveic vienam brīvprātīgajam, viņam būtu čakli jāstrādā 185 gadi. Ja par šo brīvprātīgo darbu būtu jāsamaksā Latvijā vidējā darba samaksa, būtu nepieciešami 1,05 miljoni latu.

  • Bibliotēkām dāvina 500 lietišķās uzvedības grāmatas 10.11.2011.

    Drukāt lapu

    Vēstnieces Aijas Odiņas jaunās grāmatas «Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata» 500 eksemplāri uzdāvināti visu Latvijas pašvaldību bibliotēkām. To paredz Borisa un Ināras Teterevu fonda un Latvijas Nacionālo bibliotēkas parakstīts dāvinājuma līgums, ko grāmatas atklāšanas svētkos 2011. gada 11. oktobrī ar saviem paraktiem apstiprināja mecenāte Ināra Tetereva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

    «Sinerģija, kas šodien piedzīvota, apvienojot autora, izdevēja, mecenāta un bibliotēkas resursus ir labs piemērs, kā cienīt zināšanas un gudrību. Grāmatas vērtība ir tās lasītājs. Dāvinājuma līgums ir labs piemērs arī citiem kā apvienojot spēkus nodot zināšanas visiem, kas grib augt un attīstīties,» pēc līguma parakstīšanas atzīmēja A.Vilks.

    Mecenāte Ināra Tetereva: "Es augsti vērtēju Aijas Odiņas zināšanas, pieredzi un attieksmi pret dzīvi. Esmu priecīga, ka ar mūsu ģimenes palīdzību šīs zināšanas apkopotā un strukturētā veidā iespējams nodot plašam Latvijas iedzīvotāju lokam, ne tikai rīdziniekiem vai apkārtējo lielo pilsētu iedzīvotājiem, jo citu kultūru izpratne un cieņa, kā arī attieksme pret citiem cilvēkiem ir veiksmīgas uzņēmējdarbības viens no stūrakmeņiem. Bet uzņēmējdarbība ir Latvijas attīstības pamats”.

    „Šī grāmata būs labs padomdevējs visiem tiem, kuri tikai uzsāk darba gaitas un vēlas veidot savu karjeras izaugsmi. Nevainojama uzvedības stila un pārliecības par sevi sasniegšana ir grāmatas galvenā doma. Grāmata būs arī neatsverams palīgs tiem, kuri uzsāk savu privāto biznesu, vēlas iekarot pasaules eksporta tirgu, jo tajā plaši, ar noderīgiem piemēriem atspoguļota citu valstu biznesa kultūra un tradīcijas. Grāmata domāta visu paaudžu lasītājiem kā pilsētās, tā novados. Katrs te varēs atklāt sev ko interesantu un izglītojošu,” saka vēstniece Aija Odiņa.

    Aijas Odiņas grāmata „Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata” veidota kā praktisks un arī teorētisks palīgs visiem, kuri vēlas izkopt nevainojamu uzvedības stilu. Atšķirībā no citām grāmatām, šajā izdevumā akcentēta privātā un biznesa etiķete, tai skaitā, saskarsmē ar citu valstu un kultūru pārstāvjiem, vēsturiski materiāli, virkne praktisko piemēru un ilustrāciju.

    Aija Odiņa ir ilggadējā Latvijas Valsts protokola vadītāja un Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Viņa savā jaunajā grāmatā ir apkopojusi darbības laikā gūto pieredzi, zināšanas un iespaidus, kā arī etiķetes un protokola teorētiskos aspektus ikdienas pielietošanai. 272 grāmatas lappusēs atspoguļota plaša etiķetes un protokolārā pieredze, vēsturiski materiāli, praktiski piemēri, piemērojot etiķetes un protokola normas vietējā un starptautiskā saskarsmē. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar daudziem attēliem.

     

  • Piešķirtas pirmās mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā 30.09.2011.

    Drukāt lapu

    2011. gada 30. septembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Senāta zālē tika pasniegtas pirmās „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā”. Tās ir ieguvuši RSU Medicīnas fakultātes studenti Rihards Bušs, 3. studiju gada students, Justīne Brūvere, 3. studiju gada studente un Aleksejs Zavorins, 4. studiju gada students. Parakstīt stipendiju līgumus un iepazīties ar saviem stipendiātiem bija ieradies mecenāts Boriss Teterevs ar kundzi. Plašāk šeit.

    Apsveicam stipendiātus un vēlam sekmes studijās!

     

  • Piešķir atbalstu 37 zupas virtuvju darbībai visos Latvijas reģionos 28.09.2011.

    Drukāt lapu

    2011. gada 28.septembrī mecenāti Boriss un Ināra Teterevi noslēdza līgumu ar fondu „Ziedot” par finansējuma piešķiršanu 37 zupas virtuvju darbības atbalstam visā Latvijā, kas 2011/2012. gada aukstajā periodā plāno izsniegt aptuveni 5 tūkstošus porciju vienā ēdienreizē jeb gandrīz 70 tūkstoši porciju ik mēnesi.

    Strauji tuvojoties gada aukstajam periodam un sekojot līdzi valsts ekonomiskajai situācijai, mecenāti Boriss Teterevs un Ināra Tetereva, zupas virtuvju pārstāvjiem no visas Latvijas klāt esot, parakstīja granta līgumu ar Rūtu Dimantu, kas pārstāv fondu „Ziedot” un administrēs finansējumu labdarības projekta „Kopgalds - siltas maltītes atbalsts” ietvaros.

  • Latvijas Mākslas akadēmijas balva 2011 21.09.2011.

    Drukāt lapu

     2011. gada 21. septembrī jaundibinātās Latvijas Mākslas akadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā tika piešķirta "Mākslas Akadēmijas balva 2011" Džemmai Skulmei, Laimai Slavai un Jānim Avotiņam. Pēc žūrijas komisijas lēmuma katrs no laureātiem tika izvirzīts vienā no trim vecuma grupām, konkurējot ar kopā 35 balvas pretendentiem. Balvu finansē Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    „Mēs augstu vērtējam cilvēkus, kas savā dzīvē ir radoši, rosīgi un neapstājas pie padarītā, bet sniedzas pēc izcilības. Mākslas joma man personīgi ir ļoti tuva, tādēļ es ļoti priecājos, ka iedibinot Latvijas Mākslas akadēmijas balvu, mums ir iespēja sniegt atbalstu izciliem Latvijas māksliniekiem," saka mecenāte Ināra Tetereva.

    Balva dibināta ar mērķi apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes laukā, katalizēt jaunas idejas un veicināt potenciālu projektu īstenošanu. Tā piešķirama ievērības cienīgiem mākslas, dizaina vai mākslas zinātnes pārstāvjiem, kuru veikums var iedvesmot topošos māksliniekus un pētniekus jauniem sasniegumiem un, kuru darbībai pateicoties, jaunieši, beidzot studijas Mākslas akadēmijā, var nokļūt aktīvā, veselīgā mākslas dzīvē.

    Laureāti saņem prēmiju 1500 latu apmērā pēc nodokļu apmaksas, kā arī Mākslas akadēmijas zelta kroni. Līdz 2011. gada 12. oktobrim LMA aulā apskatāma visu 35 nominantu darbu izstāde.

    Vairāk par Mākslas akadēmijas balvu 2011 un pretendentiem lasiet šeit.

     

  • Kultūras mantojuma īpašā balva - Borisa un Ināras Teterevu fondam 09.09.2011.

    Drukāt lapu

    2011. gada 9. septembrī mecenāte Ināra Tetereva saņēma Borisa un Ināras Teterevu fondam piešķirto Kultūras mantojuma Gada balvas Īpašo balvu par mecenātismu.

    Kultūras mantojuma Gada balva ir vienīgais valsts apbalvojums kultūras mantojuma nozarē, ko rīko biedrība „ICOMOS Latvija”*, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un UNESCO Latvijas Nacionālās komisija, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam.

    Kultūras mantojuma Gada balvu izvērtēja profesionāla un kompetenta žūrija un piešķīra par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā laikā no 2008.-2011.gadam piecās nominācijās: par kultūras mantojuma izpēti, kultūras mantojuma popularizēšanu, kultūras mantojuma restaurāciju, labākajam kultūras pieminekļa saimniekam un Lielo Gada balvu mantojumā. Šoreiz tika izvirzīta arī īpaša balva par mecenātismu, kā arī atsevišķi atzinības raksti par ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. 

     

  • Raidījuma "Ķepa uz sirds" 2. sezona 03.09.2011.

    Drukāt lapu

    No 2011. gada 3. septembra katru sestdienas rītu pie saviem skatītājiem dodas LTV1 raidījums "Ķepa uz sirds", kas top ar Borisa un Ināras Teterevu fonda gādību.

    Raidījuma pamatdoma un vadmotīvs jaunajā sezonā paliek nemainīgs – par dzīvniekiem, kam ir savas mājas un tiem, kas tās meklē. "Ķepa uz sirds" – raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. "Ķepa uz sirds" dosies ciemos uz dzīvnieku patversmēm un palīdzēs atrast to iemītniekiem jaunas mājas un saimniekus. Tomēr domājot par raidījuma attīstību, esam paplašinājuši arī radošo komandu – II sezonas raidījumu vada populārā dziedātāja Liene Šomase.

    Raidījums skatāms LTV1 kanālā sestdienās plkst.10.00, atkārtojums - svētdienās plkst. 15.30. Savukārt jebkurā laikā internetā - www.kepauzsirds.lv. 

     

  • Vecākā gadu gājuma rīdziniekiem pieejami 50 tūkstoši kopējām aktivitātēm 02.09.2011.

    Drukāt lapu

     2011. gada 9.februārī svinīgi tika parakstīts sadarbības līgums starp Borisa un Ināras Teterevu fondu un Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds (LKIF), kas paredz 50 tūkstošu latu atbalsta piešķiršanu Rīgas senioru organizācijām. Finansējums jau šī gada laikā ļaus pensijas vecuma cilvēkus apvienojošām organizācijām iesniegt un īstenot projektus, kas vērsti uz Rīgas pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju aktīvāku sabiedrisko dzīvi, uzlabojot dzīves un arī apkārtējās vides kvalitāti.

    „Ideja atbalstīt vecākā gada gājuma cilvēkus Rīgā radās pēc atsaucības, ko guvām, atbalstot pensionāru un jauno māmiņu organizācijas Latvijas reģionos. Tādēļ biju izbrīnīta, ka Rīgā šādas iniciatīvas nav. Prieks un emocijas, ar kādu cilvēki īsteno projektus, ir fantastiska, tādēļ vēlos aicināt rīdziniekus būt aktīviem,” saka mecenāte Ināra Tetereva.

    Jau 10.februārī LKIF izsludina pieteikšanos programmai „Atbalsts Rīgas senioriem”, kuras. 90% no projekta izmaksām tiks segtas no Borisa un Ināras Teterevu fonda ziedojuma, bet 10% apmērā no projekta finansēs Rīgas dome. Pieteikumu sagatavošanas forma ir vienkārša un projektu pieteikumus varēs iesniegt līdz pieejamais finansējums būs izsmelts.

    „Vēlamies veicināt Rīgas senioru iniciatīvas, t.i., lai viņi nesēdētu mājās, bet pulcētos kopīgās aktivitātēs, kas padarītu viņu dzīvi košāku. Tādējādi viņi uzlabotu savu pašsajūtu un rezultātā ienestu priecīgāku noskaņojumu vidē, kurā paši dzīvo,” - uzsver LKIF valdes priekšsēdētāja Olga Veilande.

    Projektu pieteikumus var iesniegt un finansiālo atbalstu saņemt Latvijas Republikā reģistrētas senioru nevalstiskās organizācijas (biedrības), kuras savā darbībā īsteno iniciatīvas sociālajā, veselības, izglītības un kultūras jomā; popularizē aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un radoši iesaista citas interešu grupas savās aktivitātēs. Senioru NVO – biedrības vai nodibinājumi, kuri apvieno dalībniekus pensijas un pirmspensijas vecumā no 57 gadiem.

     

  • Mecenāta Borisa Tetereva trīs jauni projekti Alma Mater 22.08.2011.

    Drukāt lapu

     2011. gada 22. augustā Rīgas Stradiņa Universitātē tika parakstīts nodomu protokols, kas paredz piešķirt universitātei vairāk kā 200 000 latu. Nodomu protokola ietvaros izveidos „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā”, „Inteliģences akadēmiju” un „Mecenāta Borisa Tetereva pētnieciskā atbalsta grantu”.

    Nodomu protokols, ko parakstīja RSU Absolventu asociācijas valdes priekšsēdētājs Romans Lācis, RSU rektors Jānis Gardovskis, un mecenāts Boriss Teterevs, ietver mērķi sadarboties, lai palīdzētu sagatavot augstas kvalitātes medicīnas un veselības aprūpes speciālistus Latvijai, Eiropas Savienībai un visai pasaules sabiedrībai. Tāpat tiekties uz to, lai studiju laikā iegūtās zināšanas, prasmes un attieksme būtu atbilstoša Eiropā pieņemtām prasībām un humānām tradīcijām un veidotu stabilu pamatu mūžizglītībai.

    Jau septembrī tiks izsludināta pieteikšanos uz pirmajām „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā”. Stipendiju mērķis ir palīdzēt spējīgiem jauniešiem iegūt konkurētspējīgu medicīnas izglītību, kuru finansiālais nodrošinājums ir ierobežots. Paredzēts, ka ik gadu tiks piešķirtas trīs jaunas studentu stipendijas, tā pakāpeniski kāpinot stipendiju skaitu. Stipendiāti saņems 250 latu ik mēneša stipendiju un portatīvo datoru, tā atvieglojot mācīšanās procesu. Turklāt, stipendijas stipendiātam var tiks pagarināta, tā palīdzot studentam izskoloties un saglabāt stipendijas pēctecību, ar noteikumu, ka stipendiāts saglabājis izcilas sekmes un atbilst citiem uzstādītiem kritērijiem.

    „Inteliģences akadēmija” ir līdz šim nebijis projekts, kas veidots īpaši Rīgas Stradiņa universitātes studentiem, absolventiem, kā arī jebkuram sabiedrības loceklim, kurš vēlēsies apgūt šo neformālās izglītības programmu. Tās mērķis ir papildu akadēmiskajai izglītībai sniegt tādu zināšanu un prasmju kopumu, kas ir nepieciešamas karjeras attīstībai un veido personu par personību un inteliģentu sabiedrības locekli. Programma ietver zināšanu sniegšanu par mākslu, kultūru, mūziku, uzvedības etiķeti, diplomātiju, balles deju teoriju un pamatus, u.c. „Inteliģences akadēmija” darbību uzsāks šā gada 13. oktobrī, pateicoties mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem tā būs bez maksas.

    „Mecenāta Borisa Tetereva pētnieciskā atbalsta granta” mērķis ir atbalstīt RSU studentu dalību starptautiskās veselības aprūpes nozares konferencēs ārpus Latvijas, prezentējot savus zinātniski pētnieciskos darbus, tādejādi palielinot RSU studentu konkurētspējīgumu un veicināt studentu zinātnisko aktivitāti.