Jaunumi 2013

  • Priecīgus un gaišus svētkus! 24.12.2013.

    Drukāt lapu

    Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
    Par svecēm, egli un dāvanām,
    Par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
    Dvēselei mācot būt baltai.
    Un tad nav svarīgi:
    Ir vai nav sniegs,
    Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
    /M. Svīķe/

    Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus saviem draugiem vēl Borisa un Ināras Teterevu fonds!
    Vēl vienu jauku pārsteigumu no fonda apskatīt vari te: http://bit.ly/1cMTLmz

  • Mecenāti Teterevi sniedz atbalstu akcijai "Palīdzēsim 21.11." 18.12.2013.

    Drukāt lapu

    Piektdien, 13.decembrī tika parakstīts līgums starp ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds par 50 000 latu dāvinājumu programmai „Palīdzēsim 21.11”.

    ABLV Charitable Foundation izveidoja programmu „Palīdzēsim 21.11”, lai sniegtu ilgtermiņa atbalstu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, īpaši - bērniem no ģimenēm, kurās bojā gājis viens vai abi vecāki, vai arī kāds no vecākiem ir smagi cietis. Tomēr fonds šīs programmas ietvaros individuāli izskatīs arī pārējos lūgumus pēc atbalsta. Lēmumi par palīdzības sniegšanu tiks pieņemti, pieteikumus rūpīgi izvērtējot un sadarbojoties ar atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm.

    "Zolitūdes traģēdija sāpīgi ievainoja ikvienu. Cietušo un bojāgājušo ģimenes šīs traģēdijas sekas izjūtīs gadiem. Mēs, sniedzot savu artavu akcijai "Palīdzēsim 21.11", vēlamies gādāt, ka atbalstu un palīdzību šīm ģimenēm būs iespējams saņemt gan šobrīd, gan pēc ilgāka laika, ja tāda nepieciešamība radīsies", uzsver mecenāte Ināra Tetereva. 

    Kā iezīmē fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve, nozīme ir ikvienai palīdzībai, bet pēc sākotnējās ļoti augstās ziedotāju aktivitātes ar laiku tā neizbēgami sarūk. Savukārt cietušajām ģimenēm atbalsts būs vajadzīgs ilgus gadus, piemēram, lai bērni varētu iegūt pienācīgu izglītību.

    Programmā „Palīdzēsim 21.11” pirmo ziedojumu veica „ABLV Bank” – 50 000 latu. Atsaucīgas bija arī citas organizācijas un ABLV Bank darbinieki un klienti. Uz šo brīdi programmā ir saziedoti 120 tūkstoši eiro, neskaitot Borisa un Ināras Teterevu fonda ziedojumu.

  • 7500 brīvprātīgie. 750 000 darba stundas 27.11.2013.

    Drukāt lapu

    Kultūras pilī Ziemeļblāzma Borisa un Ināras Teterevu fonda pasākumā „Nebridis nezināsi, cik dziļš” apbalvoja labākos Latvijas brīvprātīgā darba veicējus – biedrību un nodibinājumu pārstāvju no visas Latvijas.

    „Mēs patiesi lepojamies, ka brīvprātīgā darba veicēji biedrībās un nodibinājumos visā valstī ar savu veikumu veido Latviju labāku - tādu, kādu mēs visi kopā vēlamies to redzēt! Brīvprātīgā darba veicēji bieži vien ir savas apkaimes sirds - nereti viņu iedvesma, izdoma un darbīgums iedvesmo arī līdzcilvēkus aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē,” akcentē Ināra Tetereva.

    “Ikdienas darbs, kuru visos Latvijas novados šogad veic fonda atbalstītās 170 organizācijas un to 7500 brīvprātīgie, ir patiess sirds darbs. Kopumā šie cilvēki ir ziedojuši 750 000 darba stundu. Šādu apjomu viens brīvprātīgais spētu paveikt 375 gados un tā apmaksai būtu nepieciešami vismaz 2,8 miljoni latu. Mēs īpaši godinām tās organizācijas un to vadītājus, kuri ar savu darbošanos sniedz piemēru un iedvesmu citiem,” akcentē Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    Skatiet pasākuma norisi fotogrāfijās Facebook.

    Pasākumā “Nebridis nezināsi, cik dziļš” Borisa un Ināras Teterevu fonds godināja:
    • Lubānas pensionāru biedrību „Cerība” un tās valdes priekšsēdētāju Olgu Beatu Deksni - par daudzveidīgo un prasmīgo veikumu darbā ar senioriem Lubānas apkaimē;
    • Biedrību „FB Gulbene” un tās valdes locekli Arni Martuseviču - par veikumu darbā ar bērniem un jauniešiem, norūdot viņus sportiskās un veselīga dzīvesveida aktivitātēs;
    • Smiltenes baptistu draudzi un tās labdarības virtuves koordinētāju Antru Ķikuti, un pavāres Rutu Miķelsoni un Gundegu Liepiņu - par veikumu, rūpējoties labdarības virtuvē par Smiltenes puses sirmgalvjiem;
    • biedrību „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” (pārvalda dzīvnieku patversmi „Labās mājas” Juglā”) un tās valdes priekšsēdētāja Astrīdu Kārkliņu – par veikumu mājdzīvnieku un bezpajumtes dzīvnieku labā un veicinot humānu līdzcilvēku attieksmi pret dzīvniekiem;
    • nodibinājumu „Dzīvnieku drauga fonds” un brīvprātīgās - bezpajumtes dzīvnieku koloniju aprūpētājas Dagniju Laimiņu un Daci Kinapi - par veikumu, rūpējoties par dzīvniekiem un sekmējot humānu sabiedrības attieksmi pret dzīvniekiem;
    • reliģiskās organizācijas „Pestīšanas armija” Rīgas 2. korpusu un tā vadītājus – Andreju un Irinu Konovalovus - par veikumu, rūpējoties labdarības virtuvē par grūtības nonākušajiem ļaudīm;
    • Jaunpils novada domes priekšsēdētāju Ligitu Ginteru - par veikumu, rūpējoties par Jaunpils iedzīvotāju iespējām apvienoties un ilgtermiņā darboties bezpeļņas organizācijās savas apkaimes dzīves kvalitātes uzlabošanā, un Pensionāru biedrību „Jaunpils” un tās valdes priekšsēdētāju Austru Sipenieci - par daudzveidīgo un prasmīgo veikumu darbā ar senioriem Jaunpils novadā;
    • biedrību „Viļānu bērnu un jauniešu invalīdu biedrības „Saulstariņi”” un valdes priekšsēdētāju Dainu Bordovsku – par daudzveidīgo un prasmīgo veikumu darbā ar bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām Viļānu novadā;
    • Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija” rokdarbnieci Lienīti Bērziņu un salona „Saulgrieze” Rīgas Centrāltirgū pārdevējas Annu Bogdanovu un Daigu Mihalovsku - par veikumu, rūpējoties par plašākām iespējām iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
    • Talsu novada fondu un valdes priekšsēdētāju Ivetu Rorbahu - par veikumu 10 gados mērķtiecīgas labdarības nostiprināšanā un pozitīvu pārmaiņu veicināšanā Talsu novadā un Latvijā;
    • Ģimeņu un bērnu attīstības centru „Brīnumiņš” un valdes priekšsēdētāju Agnesu Kviesu - par daudzveidīgo un prasmīgo veikumu darbā ar ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Talsu novadā;
    • Lielvārdes Attīstības fondu un valdes priekšsēdētāju Ilzi Kreišmani - par veikumu 10 gados mērķtiecīgas labdarības nostiprināšanā un pozitīvu pārmaiņu veicināšanā Lielvārdes novadā.

    „Nebridis nezināsi, cik dziļš” pulcināja vairāk kā 550 brīvprātīgā darba veicējus no visiem Latvijas reģioniem, kas savu laiku ziedo darbam māmiņu, pilsētu un lauku senioru atbalsta, dzīvnieku aizsardzības, kultūras un vietējo kopienu attīstības un citu jomu organizācijās. Par godu brīvprātīgajiem muzicēja Ieva Parša, Ieva Kerēvica, Emīls Kivlenieks un Xylem Trio (Raimonds Petrauskis, Oskars Petrauskis un Rihards Zaļupe).

  • Līdzjūtība 23.11.2013.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonds izsaka visdziļāko līdzjūtību visiem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo un cietušo tuviniekiem.

  • "Ķepa uz sirds" izmeklē - kā tiek sniegta pirmā palīdzība dzīvniekiem Rīgā? 21.11.2013.

    Drukāt lapu

    23. novembra raidījumā Ķepa uz sirds stāstīsim:

    - Kā tiek sniegta pirmā palīdzība dzīvniekiem Rīgā?
    - Vai retrīvers patiešām ir draudzīgākais suns pasaulē?
    - Kāpēc TV seja Armands Simsons veica ģenerālmēģinājumu ar kaķi, lai noskaņotos topošā tēva lomai?
    - Kāpēc piecpadsmitgadīgais Pauls uzskata, ka vērtīgāk ir staigāt ar suni, nevis spēlēt datorspēles?
    - Kādas rakstura īpašības vieno basketbolistu Kristapu Janičenoku un viņa suni? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdien, plkst. 10:00 no rīta LTV-1, atkārtojums svētdien, plkst. 15:30!

    Vēlāk - www.kepauzsirds.lv.

  • Mecenāti Teterevi sniegs atbalstu vietējām kopienām Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā 15.11.2013.

    Drukāt lapu

    Turpmākos trīs gadus mecenātu Teterevu ģimene sadarbībā ar Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO) un starptautisko organizāciju Global Fairness Initiative (GFI)* atbalstīs vērienīgu starptautisko palīdzības programmu, kas paredzēta Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas trūcīgajiem strādniekiem un viņu ģimenēm. Lielākā daļa piešķirto līdzekļu tiks novirzīti projektiem, ko GFI sadarbībā ar ANO īsteno vienā no nabadzīgākajām valstīm pasaulē — Gvinejā-Bisavā (Āfrika). Par to šodien sarunas laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimunu paziņoja Boriss Teterevs.

    Ar starptautisko palīdzības programmu, kura tiek īstenota kopā ar Karenas Tramontano (Karen Tramontano) un bijušā ASV prezidenta Bila Klintona (Bill Clinton) dibināto starptautisko sabiedrisko organizāciju Global Fairness Initiative, kas visā pasaulē cenšas nodrošināt mazaizsargātajām sabiedrības grupām stabilas iespējas piedalīties ekonomiskajos un sociālajos procesos, Borisa un Ināras Teterevu fonda mecenātisms iegūst pasaules mēroga vērienu.

    “Borisa un Ināras Teterevu fonda mecenātisma programmas ir mainījušas simtiem tūkstošu cilvēku dzīvi,” akcentē bijušais Slovēnijas prezidents un organizācijas GFI valdes loceklis Dr. Danilo Tirks (Danilo Türk). “Viņa rīcība ir skaidrs piemērs tam, ka viena, citiem palīdzēt gatava, cilvēka darbiem var būt izšķiroša nozīme arī globā mērogā. No sirds pateicos Tetereva kungam par uzņēmību!”

    Nobela miera prēmijas laureāts, ANO Ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Gvinejā-Bisavā, bijušais Austrumtimoras prezidents Hosē Ramoss-Horta (Jose Ramos-Horta) uzsver: “Es pateicos Teterevu ģimenei par tās iniciatīvu un vēlmi sniegt atbalstu ne tikai Gvinejai-Bisavai, bet arī citu pasaules valstu trūkumcietējiem.”

    Šī gada septembrī, atsaucoties uz Hosē Ramosa-Hortas uzaicinājumu, Boriss Teterevs apmeklēja Gvineju-Bisavu. ANO izveidotās delegācijas sastāvā Borisam Teterevam bija iespēja tikties ar valsts valdības pārstāvjiem, uzņēmējiem un daudziem lauku apvidu iedzīvotājiem, kas saņems ziedotos līdzekļus. “Gvinejas-Bisavas apmeklējuma laikā Boriss Teterevs izrādīja lielu personīgo ieinteresētību un aktīvi līdzdarbojās,” stāsta GFI dibinātāja Karena Tramontano. “Šķiet, ka viņš ir atradis saviem līdzšinējiem mecenātisma projektiem mēroga ziņā līdzīgu valsti un ir nolēmis, ka Latvijā veiktajā darbā gūtā pieredze, entuziasms, optimisms un darba spars var tikt likts lietā kā Gvinejā-Bisavā, tā arī citās pasaules vietās, kur mazaizsargāto sabiedrības grupu pārstāvjiem ir nepieciešama palīdzība.”

    * Global Fairness Initiative ir starptautiska mēroga nevalstiska bezpeļņas organizācija, kuru dibināja Karena Tramontano un ASV 42. prezidents Bils Klintons. GFI rada taisnīgu un ilgtspējīgu vidi ekonomiskajai izaugsmei pasaules nabadzīgākajās valstīs, palīdzot nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tirgum visiem darba spējīgajiem, līdzsvarojot valsts prasības un normas, lai radītu vairāk iespēju ar mērķi pārtraukt nabadzības ciklu. Kopš 2002. gada GFI sadarbojas ar simtiem nelabvēlīgu un sociāli atstumtu kopienu Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā, lai uzlabotu ekonomiskās iespējas un veidotu ilgtspējīgus iztikas līdzekļus. Šim nolūkam GFI izstrādā inovatīvas programmas, kas vērstas uz jaunu darbavietu radīšanu un saglabāšanu, sieviešu vienlīdzības veicināšanu darba tirgū, ekonomiskās izaugsmes šķēršļu likvidēšanu, taisnīgu atalgojumu politiku, kā arī kopienu ienākumu palielināšanu, lai tās kļūtu par labklājības centriem.

  • Atziņa - "Iemāci cilvēkam zvejot, un viņš būs paēdis visu mūžu" Talsos 14.11.2013.

    Drukāt lapu

    Teiciena ‘’Iedod cilvēkam zivi, un viņš būs paēdis vienu dienu. Iemāci cilvēkam zvejot, un viņš būs paēdis visu mūžu’’ patiesums dzīvē pierādījies Talsos – 32 ģimenes izaudzējušas neskaitāmus kilogramus dažādu dārzeņu un garšaugu un nu ir gatavas ziemas sezonai. Tas noticis ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzatbalstu uzsāktās Talsu novada fonda akcijas ‘’SPARS’’ ietvaros. Akcija bija kā paraugs tam, ka mazturīgās un nedienu vajātās ģimenes vēlas ne tikai saņemt ziedojumus un pārtikas pakas, bet arī pašas gatavas ieguldīt savu darbu. Akcijas dalībnieki arī ziedojuši daļu savas ražas citiem rajona mazturīgajiem, ar cerību, ka nākošgad arī viņiem būs drosme savā piemājas dārziņā kaut ko izaudzēt.

    Skatiet plašāk Talsu TV videostāstā "Palīdzības saņēmēji paši kļūst par devējiem".

    Novērtējot Talsu novada fonda darbības 10 gados paveikto, kopjot mērķtiecīgu labdarību novadā un veicinot pozitīvas pārmaiņas vietējā sabiedrībā, Talsu novada pašvaldība šogad ir piešķīrusi fondam apbalvojumu - "Talsu novada Gada labdaris".

    Vēstam, ka Borisa un Ināras Teterevu fonds labdarības programmas "Maizes rieciens" ietvaros 2014. gada sākumā aicinās labdarības organizācijas iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai tieši šādām un līdzīgām iniciatīvām. Sekojiet līdzi fonda jaunumiem!

  • Svētkus pakas ceļo pie vientuļajiem sirmgalvjiem 18 novados 12.11.2013.

    Drukāt lapu

    Pirms un ap valsts svētku laiku pie 1000 sirmgalvjiem 18 Latvijas novados ar brīvprātīgo roku palīdzību ceļo svētku pakas. Šo darbu organizē Talsu, Valmieras, Alūksnes un Apes novadu fondi, Limbažu fonds un Lielvārdes Attīstības fonds labdarības programmas "Maizes rieciens" ietvaros. Svētku pakās līdz ar apsveikumu un iepriecinājumu sirmgalvji rod preces, kuras ikdienas rocība nemaz tik bieži neatļauj iegādāties. Šeit skatiet Valmieras novada fonda sarūpētās svētku pakas. Kopš novembra sākuma svētkus pakas ceļo pie Alūksnes un Apes novada vientuļajiem sirmgalvjiem.

    Papildus Talsu novada fonds jau 2. novembrī pulcēja uz Labestības brokastīm vientuļos sirmgalvjus, kuriem gadu slieksnis sniedzas pāri 80 (skatiet arī Talsu TV sižetu un rakstu portālā Delfi). Kopā būšana, dziedāšana, silti vārdi piepildīja dalībnieku sirdis. Savukārt Limbažu fonds uz koncertu un kopā būšanu 20. novembrī pulcēs teju 200 sirmgalvjus Lādezera kultūras namā. Bet Lielvārdes Attīstības fonds - 5. decembrī, kad pasākumu senioriem kuplinās Ausekļa Limbažu teātris ar Anšlava Eglīša izrādi "Bezkaunīgie veči".

    Labdarības programmas "Maizes rieciens" 2013./2014. sezonā sadarbībā ar pieciem novadu fondiem 4000 svētku pakas nonāks pie sirmgalvjiem pirms svētkiem - 11./18. novembra, Ziemassvētkiem, Lieldienām un Vasaras saulgriežiem.

  • „RE!Starts”. Latvijas Radioteātris veidos konceptuāli jaunus iestudējumus 12.11.2013.

    Drukāt lapu

    Latvijas Radio sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu šodien kopīgi atklāja sadarbības projektu „Re!Starts”, kura ietvaros Latvijas Radioteātris radīs konceptuāli jaunus iestudējumus, organizēs lugu konkursu dramaturgiem un izstrādās Radioteātra ilgtspējas koncepciju.

    Preses konferences fotogrāfijas Facebook. LTV Kultūras ziņu sižetu skatiet šeit.

    Latvijas Radio Valdes loceklis Jānis Siksnis uzsver: „Radioteātris ir ļoti īpašs kultūras žanrs, kura lielākā priekšrocība mūsdienās ir spēja operatīvi uzrunāt visplašāko auditoriju, vēstot par aktuālajām tēmām caur šo īpašo mākslas formu. Vienlaicīgi šo žanru un jauno projektu „Re!starts” saredzu kā lielisku iespēju gūt unikālu pieredzi, strādājot ar radio skaņu, ne tikai kultūras nozares jaunajiem talantiem, bet arī jaunajiem žurnālistiem, kuru darbā skaņas izmantošana paver unikālas iespējas materiālu sagatavošanā.”

    „Radioteātris ir īpašs teātra žanrs, kurš daudziem no mums ir mīļš no bērnības. No vienas puses - radioteātra uzburtie tēli un sajūtas pat šobrīd šķiet tik tuvi un reāli. No otras puses – tieši radio formāts spēj veicināt teātra kā žanra pieejamību pat visattālākajās Latvijas vietās,” stāsta mecenāte Ināra Tetereva.

    Radioteātris veidos konceptuāli jauna formāta seriālu, piedāvājot to Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 4 rīta programmu klausītājiem – ekonomiski aktīvajai, tomēr līdz šim mazāk iesaistītajai sabiedrības daļai.

    No 2.decembra katru darba dienas rītu seriāli skanēs LR1 ēterā plkst.9.05. Kā pirmo klausītājiem piedāvāsim Leldes Stumbres seriālu „Stopētāji” Jura Joneļa režijā. Savukārt Latvijas Radio 4 īpašs seriāls krievu valodā šajā pašā laikā skanēs no 27.janvāra.

    Lai iepazīstinātu jauniešus ar Radioteātri un iesaistītu viņus radioteātra žanra attīstīšanā, tiks organizēts jaunatnei paredzētu raidlugu rakstīšanas un iestudēšanas konkurss ar tam sekojošu labākās lugas iestudēšanu Latvijas Radioteātrī un raidīšanu LR1 ēterā nākamā gada maija beigās.

    Īpašu uzmanību veltīs tam, lai dalītos nedaudzo Radioteātra profesionāļu pieredzē ar jauniem radošajiem spēkiem: dramaturgiem, režisoriem, skaņu režisoriem sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

    Aicinām sekot projekta aktivitātēm sociālo tīklu kontos: www.twitter.com/RestartsRT, www.facebook.com/RestartsRT un www.draugiem.lv/restartsrt, un aktīvi paust savu viedokli, iespaidus un idejas par piedāvāto saturu un radošajiem risinājumiem.

  • Godināti Spēlmaņu nakts 2013 nominanti un Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieki 05.11.2013.

    Drukāt lapu

    4. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās Spēlmaņu nakts nominantu un Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieku godināšanas vakars. Vakara gaitā Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa atklāja Spēlmaņu nakts 2013 Balvas par mūža ieguldījumu ieguvējus – šogad tie ir aktieris un režisors Laimonis Siliņš un Valmieras drāmas teātra aktrise Ligita Dēvica.

    Pasākums fotogrāfijās šeit un arī fonda Facebook lapā.

    Ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstu, tika godināti Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieki. Patlaban Latvijas Teātra Zelta fondā ir 16 skatuves mākslinieki vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Astrīda Vecvagare, Elvīra Baldiņa, Gunārs Zemgals, Helga Dancberga, Jūlija Vilgerte-Zveja, Kārlis Zariņš, Līvija Akurātere, Ļevs Birmanis, Ļubova Beļikova, Ņina Ņeznamova, Uldis Dumpis, Vera Singajevska–Āboliņa, Vera Valtere-Gribača un Žermēna Heine-Vāgnere, Venta Vecumniece un Gunārs Placēns. Šogad Teātra Zelta fondā uzņēma vēl divus skatuves māksliniekus – Valmieras drāmas teātra aktrisi Rutu Birgeri un Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Māru Zemdegu.

    "Latvijas Teātra Zelta fonds – tie ir cilvēki, kas spodrinājuši mūsu teātra attīstību, piešķīruši spilgtus akcentus, ielikuši tajā savu sirdi un kļuvuši par mūsu kultūras lepnumu. Šogad Spēlmaņu nakts un fonda sadarbības rezultātā katrs no Zelta fonda biedriem iegūst arī īpašu zīmi," akcentēja mecenāte Ināra Tetereva.

    Latvijas Profesionālo aktieru apvienības priekšsēdētājs Janus Johansons sveica nominantus Spēlmaņu nakts 2013 kategorijās Gada aktrise, Gada aktieris, Gada aktrise otrā plāna lomā un Gada aktieris otrā plāna lomā, savukārt Spēlmaņu nakts informatīvais atbalstītājs portāls Delfi pasniedza savu īpašo simpātiju balvu režisoram Vladislavam Nastavševam.

    Skatītājiem savas simpātijas starp Spēlmaņu nakts 2013 nominatiem ir iespēja noteikt caur ikgadējo balsojumu, kas šogad norit plašākā mērogā. Balsot par savu aizvadītās sezonas mīļāko izrādi, aktrisi un aktieri iespējams ne vien teātros un www.spelmanunakts.lv, bet arī Delfi un Latvijas sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv sadarbībā ar Teātris.zip.

  • Mecenāti Teterevi tiekas ar kultūras ministri Daci Melbārdi 02.11.2013.

    Drukāt lapu

    Savā pirmajā darba dienā, 1. novembrī, kultūras ministre Dace Melbārde tikās ar mecenātiem Borisu un Ināru Tetereviem, lai pārrunātu Borisa un Ināras Teterevu fonda turpmāko atbalstu kultūrai un mecenātu ieceres Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu programmas tapšanā. Viņa uzsvēra, ka, gatavojoties simtgades svinībām, liela nozīme būs mecenātu ieguldījumam kultūras programmas veidošanā.

    Tikšanās laikā ar Teterevu ģimeni kultūras ministre arī pārrunāja darbības jomas Latvijā un pasaulē, kādās Boriss Teterevs varētu darboties kā UNESCO Labas gribas vēstnieks. 2013. gada maijā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja viņu izvirzīja labas gribas vēstnieka statusam.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds pirms trijiem gadiem dibināts ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās. Fonda atbalstīto projektu vidū ir Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programma, Latvijas teātra labāko izrāžu pārraižu cikls "Teātris.zip" (sadarbībā ar LTV), mākslas programma TETE-A-TETE, LNO Akadēmija, programma "Mākslas Rīgas publikajā telpā". Fonds atbalsta arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

  • "Ķepa uz sirds": Par ko runā dzīvnieki savos sociālo tīklu profilos? 26.10.2013.

    Drukāt lapu

    26. oktobra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Vai arī dzīvniekiem mēdz būt depresija?
    • Kāds ir universālais medību suns – Rietumsibīrijas laika?
    • Par ko runā dzīvnieki savos sociālo tīklu profilos?
    • Vai muūziķis Kārlis Kazāks šūpuļdziesmas dzied arī savam sunim?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Acu dakteris atkal ceļā pie skolēniem lauku skolās 26.10.2013.

    Drukāt lapu

    Oktobrī bezmaksas vizītes pie skolēniem lauku skolās atsāka oftalmologs Aleksandra Ceunovs. Talsu, Dundagas un Mērsraga novados līdz skolēnu brīvdienām redzes pārbaude veikta 561 skolēnam 16 lauku skolās. 96 skolēniem izrakstītas fonda apmaksātas receptes jaunām brillēm vai kontaktlēcām. Kopumā 2013./2014. mācību gadā iecerēts redzes pārbaudi veikt vairākiem tūkstošiem skolas vecuma bērnu 120 lauku skolās daudzviet Latvijā.

    Skatiet Talsu TV 25. oktobra sižetu "Skolēni Talsu novadā turpmāk redzēs labāk!"

    Redzes pārbaudes norit fonda īstenotās labdarības programmas "Dakter, es labi redzu!" ietvaros. Programmas mērķis ir sadarbībā ar skolām gādāt par labu redzi un laikus pamanīt redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, konsultējot par redzes profilaksi un nepieciešamības gadījumā izrakstot receptes briļļu vai kontaktlēcu iegādei.

    Sertificēts, praktizējošs oftalmologs Aleksandrs Ceunovs skolēniem sniedz bezmaksas konsultācijas. Redzes pārbaudes veic ar profesionālu mobilo aparatūru. Gadījumos, kad nepieciešama redzes korekcija, bērniem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, Borisa un Ināras Teterevu fonds nodrošina dāvanu kartes LVL 30,00/EUR 42,69 vērtībā, lai sniegtu iespēju iegādāties brilles vai kontaktlēcas.

    2013. gada 1. pusgadā redze pārbaudīta 539 skolēniem Gulbenes un Balvu novadu 15 mazajās skolās. 138 pārbaudītajiem skolēniem izsniegtas bezmaksas receptes briļļu/lēcu iegādei. Fotoreportāžu par redzes pārbaudēm Gulbenes novadā skatiet šeit.

    Redze ir viena no spēcīgākajām cilvēka maņām. Redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ nav laikus pamanītas vai ārstētas, apgrūtina mācību satura uztveri, socializēšanos un nākotnes perspektīvas darba tirgū. Svarīgi laikus pamanīt redzes izmaiņas, kā arī sniegt profesionālu padomu un palīdzību. Dati par situāciju Latvijā liecina, ka vismaz 44% pārbaudīto jaunāko klašu skolēnu nepieciešama redzes korekcija (pētījums — Latvijas skolēnu redzes skrīnings, 2010). Redzes izmaiņu iemesli skolas vecuma bērniem ir dažādi — pārmērīga mācību slodze, dators, televizors, neprasme atpūtināt un vingrināt acis u.c. Būtisks faktors redzes veiksmīgai korekcijai ir briļļu nēsāšana. Tomēr nereti ģimenes materiālie apstākļi ir nepārvarams šķērslis briļļu iegādei.

  • Aicinām piedalīties "Spēlmaņu nakts" Skatītāju balsojumā 24.10.2013.

    Drukāt lapu

    Aicinām piedalīties "Spēlmaņu nakts" skatītāju balsojumā par sezonas labākajām izrādēm, aktrisēm un aktieriem.

    BALSOJIET ŠEIT!

    Balsojums noslēgsies naktī uz 21.novembri.

    Balsošanai noslēdzoties, katrā teātrī tiks izlozētas 44 biļetes uz Latvijas teātru izrādēm, savukārt tiem, kas balsojuši internetā būs iespēja laimēt 3 ielūgumus divām personām uz „Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremoniju 23. novembrī Dailes teātrī.

    Gada balva teātrī „Spēlmaņu nakts" šogad norisināsies jau 20.reizi. „Spēlmaņu nakts 2013" ceremonija, kā arī skatītāju balsojums šogad notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.

    „Skatītāju balsojums vienmēr ir Spēlmaņu nakts intriga, jo rezultāti mēdz atšķirties no ekspertu vērtējuma. Latvijā skatītāji mīl teātra mākslu ar īpašu sirsnību un uzticību, tāpēc ar nepacietību gaidīsim rezultātus, lai uzzinātu šīs sezonas iemīļotākās izrādes skatītāju vērtējumā," akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšanas ceremoniju 23.novembrī translēs LTV1 un Latvijas radio 1 tiešraidē no Dailes teātra.

  • „Teātris.zip”: leģendārās aktrises Veltas Līnes pēdējā izrāde „Divas sirdis” 24.10.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 2. novembrī, pulksten 21.40 Latvijas Televīzija sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu projektā “Teātris.zip” demonstrēs Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Divas sirdis” (2003).

    Raidījuma „Teātris.zip” vadītājs Ojārs Rubenis sarunāsies ar iestudējuma režisori Indru Rogu un aktrisi Ināru Slucku. Ar izrādi „Divas sirdis” aktrise Ieva Līne atzīmēja savu 80. jubileju. Krievu dramaturga Aleksandra Obrazcova stāsts ir par izcilo krievu aktrisi Fainu Raņevsku. Izrādē Līne ne tikai parādīja šīs izcilās personības mūža pēdējos gadus, bet arī pateica tik daudz par sevi un savu darbu. Līne, tāpat kā viņas varone, ir vesels laikmets teātra mākslā. Pusgadsimtu viņa ir saistījusi skatītāju prātus un jūtas, kopā ar saviem skaistajiem sieviešu tēliem izstaigājot deviņus elles lokus un paceļoties mīlestības septītajās debesīs.

    LTV1 skatītājiem būs iespēja redzēt, kā Veltas Līnes talants vēl uzplaukst un mirdz 80 gados. Par šo lomu viņa saņēma „Spēlmaņu nakts” labākās aktrises balvu, bet pati izrāde tika minēta piecās nominācijās - gan par režisores Indras Rogas, gan aktrises Ināras Sluckas otrā plāna lomas sniegumiem.

    Savukārt 2.novembrī pulksten 13.15 LTV1 rādīs dramaturga Paula Putniņa komēdijas „Ar būdu uz baznīcu” turpinājumu „Ar Dievu pie zemes” (1991) režisora Edmunda Freiberga režijā.

  • "Ķepa uz sirds": Kā jaunajās mājas klājas zvērkopes Veltas Vītolas krustbērnam – Čiekuram? 17.10.2013.

    Drukāt lapu

    19. oktobra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Ko dzīvniekam dod budistu mūku svētība?
    • Kāds ir Siāmas kaķa vecākais brālis – Taizemes kaķis?
    • Kā jaunajās mājas klājas zvērkopes Veltas Vītolas krustbērnam – Čiekuram?
    • Kāpēc mūziķa Normunda Jakušonoka sunim Šērijai pieder personīgais auto?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • „Teātris.zip": Jaunā Rīgas teātra izrāde „Stikla zvērnīca” 17.10.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 19. oktobrī, pulksten 21.40 Latvijas Televīzija sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu demonstrēs režisores Gaļinas Poļiščukas iestudējumu „Stikla zvērnīca”. Izrāde ar lieliskajiem Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieriem ir amerikāņu dramaturga – klasiķa Tenesija Viljamsa pirmās lugas iestudējums. Raidījumā „Teātris.zip” diskusijas viesi būs režisore Gaļina Poļiščuka, aktieri Ģirts Krūmiņš un Kaspars Znotiņš.

    20. gadsimta otrās puses izcilā amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa pirmā luga „Stikla zvērnīca” (1943) ir autobiogrāfisks darbs, kas stāsta par mātes, divu pieaugušu bērnu attiecībām un personības veidošanos. Režisore Gaļina Poļiščuka kopā ar aktieriem un scenogrāfi Moniku Pormali izrādes vidi pārcēlusi uz Latvijas „guļamrajoniem”, nelielu, mums sadzīviski atpazīstamu tipveida dzīvoklīti ar sērijveida mēbelēm: virtuvi ar standartskapīšiem, galdu un zilgano dienas gaismas spuldzi, istabu ar spīdīgi lakoto sekciju, dīvānu un televizoru, un kaut kur skatuves dziļumā vīdošu koridoru.

    Režisore G. Poliščuka: „Par mūsu šodienu. Ar ikdienišķām problēmām, pārdzīvojumiem, mīl-nemīl ciešanām, darbu-bezdarbu, elektrības atslēgšanu, citām sadzīves nebūšanām, kas risinās uz seriālu varoņu ciešanu fona un piedāvātajām iespējām. Izraušanās no tās. Tāds ir fināls.”

    2003. gada izrādes „Stikla zvērnīca” lomās iejūtas JRT aktieri Guna Zariņa, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš.

  • Valmierā norisinājās Starptautiska konference par godu kopienu fondu desmitgadei Latvijā 14.10.2013.

    Drukāt lapu

    10. oktobrī Valmierā norisinājās starptautiska konference “Kopienu fondu kustība Baltijā – 10 gadi”. Tajā Latvijas fondi atskatījās uz vietējās labdarības aizsākumiem Baltijas valstīs, kopā ar ārvalstu viesiem izvērtēja sasniegumus un diskutēja par nākotnes izaicinājumiem turpmākai izaugsmei. Vienlaikus tie bija svētki – desmitā jubileja Talsu novada fondam un Lielvārdes attīstības fondam, pirmajiem kopienu fondiem Latvijā.

    Vidzemes TV sižetu par konferenci skatiet šeit (no 8:08 minūtes līdz 10:33).

    Konferencē pulcējās pārstāvji no visiem esošajiem un topošajiem Latvijas kopienu fondi Alūksnē, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Talsos, Valmierā, Kandavā un Preiļos. Viņu sasniegumus uzklausīja arī fondu ziedotāji, atbalstītāji, aptverto pašvaldību vadītāji, kopskaitā ap 120 cilvēku. Konferencē piedalījās vairāk nekā 20 ārzemju viesu no deviņām valstīm, tostarp “Globālā fonda kopienu fondu atbalstam” direktore Dženija Hodžsone (Dienvidāfrika), kura sniedza ieskatu šīs jomas attīstības tendencēs citviet pasaulē.

    Vietējām kopienām piesaistīti 1,13 miljoni latu, atbalstītas 670 iedzīvotāju iniciatīvas un veikts nepārtraukts izglītojošs darbs par labdarības nozīmi – tie ir galvenie skaitļi, kas raksturo kopienu fondu sasniegumus 10 gados. Lejupielādējiet prezentāciju "Kopienu fondu darbība faktos un skaitļos" (1,16 Mb).

    Latvijas kopienu fondi aptver 24 novadus un pilsētas, kur kopumā dzīvo aptuveni 12% Latvijas iedzīvotāju. Kopienu fondi strādā Alūksnē/Apē, Lielvārdē, Talsos un Valmierā, bet radniecīgas labdarības organizācijas arī Liepājā, Limbažos un Gulbenes novada Tirzā. 2012. gadā Latvijas kopienu fondi saviem labdarības projektiem piesaistījuši finansējumu 144`000, apmērā, un īstenojuši vai snieguši atbalstu 79 dažādu jomu sabiedriska labuma projektiem.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu kopienu fondiem Latvijā, īstenojot Kopienu filantropijas attīstības programmu 2012 - 2017. Tās ievaros 2012. gadā Kandavā, Preiļos, Cēsīs, Salaspilī un Balvos notika iedzīvotāju forumi, bet 2013. gadā nodibinājušies divi jauni kopienu fondi Kandavas novadā un arī Preiļu pusē, apverot piecus Latgales novadus bijušā Preiļu rajona robežās.

    Plašāka informācija par kopienu filantropiju un kopienu fondiem pieejama: www.kopienufondi.lv.

  • RSU Inteliģences akadēmija sāk trešo sezonu ar Olijvē Mesiāna daiļradi 14.10.2013.

    Drukāt lapu

    Ar nodarbību par 20. gadsimta vidus nozīmīgo franču komponistu, mūzikas teorētiķi un pedagogu Olijvē Mesiānu sākās Rīgas Stradiņa universitātes Inteliģences akadēmijas trešā sezona. Šīs nodarbības kopsavilkumu variet vērot šeit. Kopš pirmsākuma Inteliģences akadēmijas darbību atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds. 

    Inteliģences akadēmijas pamatideja ir sniegt zināšanu un prasmju kopumu, ko nesniedz akadēmiskā izglītība, taču kas ir svarīgs personības izaugsmē un ir viena no veiksmes atslēgām karjeras veidošanā, piemēram, dejotprasme, kā arī zināšanas par mākslu, mūziku, uzvedības kultūru.

    Sākotnēji Inteliģences akadēmija tika veidota ar domu piedāvāt papildu izglītošanās iespējas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem, taču, kā izrādījās, piedāvātās tēmas ir aktuālas arī universitātes absolventiem un darbiniekiem, kā arī sabiedrības pārstāvjiem, kuri nav saistīti ar RSU. Projekts guvis lielu popularitāti RSU un sabiedrībā.

    2013./2014. studiju gadā Inteliģences akadēmijā noritēs 27 Balles teorijas un prakses moduļa nodarbības un 24 Mākslas un kultūras moduļa nodarbības. Inteliģences akadēmija noslēgsies ar Prāta spēlēm.

    Plašāku informāciju skatiet šeit.

  • Ar mecenāta Borisa Tetereva atbalstu Rīgas Stradiņa universitātē studē jau 11 topošie mediķi 13.10.2013.

    Drukāt lapu

    Rīgas Stradiņa universitātē trešo reizi tika pasniegtas “Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā”. Paredzēto trīs stipendiju vietā 2013/.2014. studiju gadā mecenāts Boriss Teterevs un konkursa žūrija piešķīra četras stipendijas.

    Fotogrāfijas no stipendiju pasniegšanas pasākuma.

    “Šogad stipendiju konkursā bija patiesi spēcīga konkurence – visi konkursanti ar ļoti labām sekmēm, mērķtiecīgi, sabiedriski aktīvi. Mēs varam būt lepni, ka jaunajai paaudzei piemīt šīs īpašības, kas dod cerību, ka viņi kļūs par izciliem ārstiem!” atzīmē mecenāts Boriss Teterevs. Viņš ir šīs augstskolas (tolaik - Rīgas Medicīnas institūta) 1980. gada absolvents.

    “Stipendijas mērķis ir dot iespēju talantīgiem jauniešiem, kuri studē Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē, atvieglot finansiālo slogu studiju laikā, kas bieži ir šķērslis konkurētspējīgas medicīnas izglītības ieguvei. Jāatzīmē, ka šīs stipendijas ir īpašas ar to, ka ar mecenāta Borisa Tetereva gādību stipendiāti var saņemt stipendijas līdz pat ārsta grāda iegūšanai,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis.

    Mecenāta Borisa Tetereva stipendijai var pretendēt RSU Medicīnas fakultātes studenti, sākot no trešā studiju gada. Ik gadu stipendiju skaits tiek palielināts, bet esošajiem stipendiātiem, ja viņi saglabā labas sekmes un izpilda visus kritērijus, stipendijas tiek pagarinātas, tā nodrošinot pēctecības principu un izskolojot studentus līdz pat studiju beigām. Stipendijas apmērs ir LVL 250,- mēnesī (10 studiju gada mēnešus) un portatīvais dators lietošanai studiju vajadzībām.

    2013/.2014. studiju gadā mecenāta Borisa Tetereva stipendijas saņēma Didzis Gailis (4 kurss), Dana Kigitoviča (4 kurss), Zane Lucāne (4 kurss) un Andris Džeriņš (3 kurss). Viņi pievienojas septiņiem iepriekšējo gadu stipendiātiem. Piešķirtās stipendijas pārvalda RSU Absolventu asociācija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Borisa un Ināras Teterevu fondu.

  • Ar "Kunga komediantu" M.Čehova Rīgas Krievu teātris atklāj 130. jubilejas sezonu 06.10.2013.

    Drukāt lapu

    Vecākais krievu teātris ārpus Krievijas robežām – Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris – 2.oktobrī ar pirmizrādi “Kunga komediants” atzīmēja 130.jubilejas sezonu. Galvenā režisora Igora Koņajeva iestudētā izrāde uz skatuves pulcēja teātra grandus un jauno aktieru paaudzi, bet publikā – valsts augstākās amatpersonas, teātra garantus un atbalstītājus, kā arī spilgtas kultūras personības.

    Teātri jubilejā sveica arī mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, uzdāvinot tam īpašu koncertflīģeli, kas publiku priecēs muzikālajās izrādēs un koncertuzvedumos. Instrumenta skanējums tika iemēģināts uzreiz - jubilejas svinīgajā pasākumā!

    Rīgas krievu teātris tika atklāts 1883.gada 2.oktobrī. 130 gadu laikā vairākkārt mainīts tā nosaukums, kā arī “dzīves vietas”, bet šībrīža ēkā teātris sāka darboties īsi pirms otrā pasaules kada. Šobrīd teātra repertuārā ir gan krievu, gan pasaules klasika, kā arī jauno dramaturgu darbi. Lielajā un Mazajā zālē tiek spēlētas visu žanru izrādes, ieskaitot bērnu un muzikālos uzvedumus. Teātris bieži dodas viesizrādēs un sekmīgi piedalās festivālos.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbība ar teātri aizsākās 2011.gadā, sniedzot atbalstu izrāžu "Divpadsmitā nakts" un "Tango ar Stroku" iestudēšanai. Savukārt 2013. gadā fonds un M.Čehova Rīgas krievu teātri vienojās par fonda atbalstu virknei jauniestudējumu. Opere "Līgavaiņi" un "Kunga komediants" ir vieni no tiem.

  • Aukstajā sezonā par siltu ēdienu gādās 49 labdarības organizācijas 05.10.2013.

    Drukāt lapu

    2013./2014. gada rudens ziemas sezonā Borisa un Ināras Teterevu fonda jaunās programmas “Maizes rieciens” ietvaros 49 labdarības organizācijas vidēji nedēļā sniegs siltu maltīti 4200 trūcīgām personām un 300 mazaizsargātām personām, izdalot gandrīz 500 000 porciju visos Latvijas novados.

    „Lai gan oficiālie dati liecina, ka trūcīgo personu skaits sarūk un bezdarba līmenis ir zemāks nekā krīzes gados, tomēr joprojām Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri savu vienīgo dienas silto maltīti saņem labdarības organizāciju zupas virtuvēs, tāpēc turpināsim atbalstīt gan zupas virtuvju darbību, gan līdzadrības iniciatīvas. Zupas virtuvju rīkotāji un darbinieki ir īpaši cilvēki, viņu motivācija ir nesavtīga palīdzība un kalpošana. Mēs sirsnīgi pateicamies viņiem par pašaizliedzīgo darbu,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    3. oktobrī labdarības organizāciju pārstāvji pulcējās 2013./2014. sezonas darba atklāšanas un līgumu parakstīšanas pasākumā - skatiet fotogrāfijas.

    2013. gada rudenī Borisa un Ināras Teterevu fonds uzsāka labdarības programmu „Maizes rieciens”, kuras mērķis - dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām saņemt regulāru, siltu maltīti. Īpašs atbalsts tiek sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķa auditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā.

    Programmas „Maizes rieciens” ietvaros sniegs atbalstu trīs kategorijās: „Maltīte zupas virtuvēs trūcīgām personām” (sezonas laikā 4200 pesonām izsniegs gandrīz 400 000 porciju), „Maltīte mazaizsargātām iedzīvotāju grupām” (10 labdarības organizācijas gādās siltu maltīti vairākas reizes nedēļā teju 300 cilvēkiem gada garumā, izsniedzot 50 000 maltīšu porciju) un „Vienas reizes atbalsts zupas virtuves iekārtojumam” (tiks veikti labiekārtojumi 17 zupas virtuvēs).

    Četras reizes 2013./2014. gadā programmas “Maizes rieciens” sadarbībā ar pieciem novadu fondiem tiks iepriecināti 4000 sirmgalvju 16 Latvijas novados, izsniedzot tiem īpašas svētku pakas. 2014.gada sākumā tiks izsludināts atbalsts arī līdzdarbības pasākumiem.

    2013./2014. gada aukstajā sezonā labdarības programmai „Maizes rieciens” Borisa un Ināras Teterevu fonds atvēlējis LVL 200 000.

  • Pasniegtas mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā 2013/2014 02.10.2013.

    Drukāt lapu

    Latvijas Mākslas akadēmijā 2. oktobrī tika pasniegtas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” – stipendijas ieguva trešā kursa studente Elīna Brasliņa (Grafikas apakšnozare), otrā kursa studente Elīna Sproģe (Vizuālās mākslas un kultūras vēstures un teorijas apakšnozare) un maģistrante Guna Poga (Funkcionālā dizaina apakšnozare).

    Skatiet stipendiju paziņošanas pasākumu fotogrāfijās.

    „Fonda un LMA sadarbības mērķis ir stiprināt augstvērtīgu mākslas izglītības attīstību Latvijā, kā arī veicināt mākslas izglītības starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Akadēmijas stiprā puse ir personības, tādēļ ceram, ka Fonda sniegtais atbalsts būtiski sekmēs jaunu izcilību veidošanos mākslas nozarē, kas ar pārliecību un harizmu spēs stiprināt Latvijas kultūras vērtības, saliedēt un stiprināt mūsu sabiedrību,” akcentē Ināra Tetereva.

    „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā – tā ir brīnišķīga iespēja jaunajiem māksliniekiem, dizaineriem un mākslas zinātniekiem. Studentiem, kas guvuši panākumus gan stājoties Akadēmijā, gan attīstot savu radošo darbu un individuālo rokrakstu, stipendija ir iespēja spert soli tālāk – tiekties uz izcilību, ieguldot darbā visu savu enerģiju. Panākumi konkursā ne tikai balsta jaunos talantus studiju gaitā, bet arī paceļ spārnos radoši – ļauj apceļot pasauli un veidot personālizstādi. Sirsnīgi apsveicu stipendiju laureātes, kas izturējušas pamatīgu konkursu. Vēlu daudz radošu ideju un panākumu nākotnē!” par stipendijas pavērtajām iespējām stāsta LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs.

    Gadu iepriekš "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas" ieguva un ar sasniegto video dalās stipendiātes Sandra Strēle (Glezniecības apakšnozare), Lilita Bauģe (Tekstilmākslas apakšnozare) un Agita Šteinberga (Tēlniecības apakšnozare). 

    „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus, centīgus Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentus, piešķirot viņiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiks piešķirtas divas stipendijas pilna laika bakalaura programmas studentiem un viena stipendija maģistra programmas studentam. Kopējais stipendiju fonds ir Ls 18 600. Vienas stipendijas maksimālais apmērs var sasniegt Ls 6200. Katru stipendiju veido naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucienu finansēšana stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei un publikācijai, pabeidzot studijas LMA.

  • 1. oktobris - Starptautiskā senioru diena 30.09.2013.

    Drukāt lapu

    Šajā dienā sakām paldies senioriem par viņu mūža veikumu un novērtējam viņu devumu gan savām ģimenēm, gan arī apkārtējiem ļaudīm. ANO Generālā asambleja šo dienu ieviesa 1991. gadā ar domu pievērst uzmanību senioriem un viņu vajadzībām.  

    Borisa un Ināras Teterevu fonds sāka īstenojā labdarības programmā „Nāc un dari! Tu vari!” šogad 50 atbalstu guvušo organizāciju vidū ir 14 senioru organizācijas. Programmas mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu darbīgām nevalstiskajām organizācijām Latvijas pilsētās un laukos, kuras ar savu rosību dara bagātu tuvākās apkaimes ļaužu dzīvi.

    Senioru biedrību īstenotie projekti Carnikavā, Vārkavā, Jaunpilī, Lubānā, Mazsalacā, Valmierā, Talsos, Rencēnos, Pāvilostā, Preiļos, Saldū un daudzviet citur Latvijas novados veido visai krāsainu un optimistisku ainu. Visnozīmīgākā vieta tajā tiek atvēlēta jaunu prasmju apgūšanai. Seniori iet līdzi laikam - apgūst datoru lietošanas zinības, svešvalodas, fotografēšanu. Kļūst zinoši arī savu tiesību jomā, atklājumos par veselīgu uzturu un psiholoģijā.

    Plānu un nodomu senioru organizācijām ir daudz, lai tos visus īstenotu, jākrāj spēki un jāstiprina veselība. Nūjošana, āra trenažieri, vingrošanas nodarbības senioriem kļūst par ļoti iecienītu laika pavadīšanas veidu gan Alojā, gan Rīgā.

    Kad enerģijas krājumi papildināti, priekšā jau citi darbi. Vīri pulcējas šaha un dambretes turnīros, sirmās kundzes ar saviem mazbērniem auž, ada, izšuj, tapo, filcē, tamborē un apglezno stiklu, bet visi kopā dodas interesantās ekskursijās, lai kopā priecātos ne tikai par Latvijas skaistumu, bet arī uzklausītu kādu noderīgu domu, piemēram, pie kaimiņiem Igaunijā.

    Senioru darbīgums ir nozīmīgs atbalsts arī vietējām pašvaldībām. Sakopti parki, krāšņi dārzi un apstādījumi, līdzdalība pagastu svētkos, skanīgas dziesmas un sprigans dejas solis – tas viss raksturo seniorus.

    Aicinām jaunus projekta pieteikumus programmā „Nāc un dari! Tu vari!” iesniegt arī 2014.gadā!

  • "Ķepa uz sirds": Kā sameklēt pazudušu mīluli? 26.09.2013.

    Drukāt lapu

    28. septembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā sameklēt pazudušu mīluli?
    • Vai vecs dzīvnieks aiziet mežā nomirt – mīti un patiesība?!
    • Vai Valtera Krauzes kaķim arī ir humora izjūta?
    • Vai pianists Vestards Šimkus savam jaunajam sunim dos slavena komponista vārdu? Konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Teātris.zip: leģendārā izrāde „Ar būdu uz baznīcu” Ulda Dumpja 70 gadu jubilejā 25.09.2013.

    Drukāt lapu

    28.septembrī plkst.21.40 Latvijas Televīzija sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu piedāvās Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Ar būdu uz baznīcu” (1987.gada ieraksts), kas veltīta aktiera Ulda Dumpja 70 gadu jubilejai. Dramaturga Paula Putniņa izcilā komēdija bija unikāla parādība – īsts „grāvējs”, kas Nacionālā teātra (tolaik – Drāmas teātra) repertuārā vairākus gadus bija skatītāju vispieprasītākā izrāde.

    Režisora Edmunda Freiberga iestudētā izrāde „Ar būdu uz baznīcu” ataino padomju laika nejēdzības un cilvēka cīņu pret tām. Iestudējumā caur smiekliem pateiktas patiesības, kas palīdzēja dzīvot un arī rīkoties Trešās atmodas priekšvakarā, ko tuvināja arī kolhoza patriote kā Okolokolaka neatkārtojamā Antras Liedskalniņas izpildījumā. Viņai nenācās viegli, jo pretim stājās kolhoza priekšsēdētājs stagnants Timrāns, ko atveidoja Uldis Dumpis.

    Ar Uldi Dumpi, režisoru Edmundu Freibergu un aktrisi Lolitu Cauku pirms izrādes sarunāsies raidījuma „Teātris.zip” vadītājs Ojārs Rubenis.

  • Starptautiska konference par godu kopienu fondu desmitgadei Latvijā 23.09.2013.

    Drukāt lapu

    10. oktobrī Valmierā notiks starptautiska konference “Kopienu fondu kustība Baltijā – 10 gadi”. Tajā Latvijas fondi atskatīsies uz vietējās labdarības aizsākumiem Baltijas valstīs, kopā ar ārvalstu viesiem izvērtēs sasniegumus un diskutēs par nākotnes izaicinājumiem turpmākai izaugsmei. Vienlaikus tie būs svētki – desmitā jubileja Talsu novada fondam un Lielvārdes attīstības fondam, pirmajiem kopienu fondiem Latvijā.

    Konferencē pulcēsies visi esošie un topošie Latvijas kopienu fondi Alūksnē, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Talsos, Valmierā, Kandavā un Preiļos. Viņu sasniegumus uzklausīs un vērtēs arī fondu ziedotāji, atbalstītāji, aptverto pašvaldību vadītāji, kopskaitā ap 100 cilvēku. Dalību jau apstiprinājuši vairāk nekā 20 ārzemju viesu no deviņām valstīm, tostarp “Globālā fonda kopienu fondu atbalstam” direktore Dženija Hodžsone no Dienvidāfrikas, kura sniegs ieskatu šīs jomas attīstības tendencēs citviet pasaulē.

    Koferences darba kārtība pieejama šeit. Dalība jāpiesaka līdz 2013. gada 4. oktobrim.

    Konferences norisi un fondu darbību finansiāli nodrošina Borisa un Ināras Teterevu fonds “Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012.‑2017. gadam” ietvaros.

  • Teātris.zip otro sezonu sāks ar uzvedumu «Sapnis par Brodveju» 18.09.2013.

    Drukāt lapu

    21.septembrī „Teātris.zip” ar Nacionālā teātra uzvedumu „Sapnis par Brodveju” uzsāks savu otro sezonu. Pirmajā raidījumā uz sarunu viesmīlīgajā Kalnciema kvartālā aicināti izrādes veidotāji un aktieri – maestro Raimonds Pauls, aktieri Dita Lūriņa - Egliena un Egils Melbārdis, kā arī horeogrāfs Alberts Kivlenieks. Kā ierasts, diskusiju pirms izrādes un tās starpbrīdī vadīs Ojārs Rubenis.

    Koncertuzvedums „Sapnis par Brodveju” uzskatāms par Nacionālā teātra vadošās aktrises Ditas Lūriņas - Eglienas muzikālās un aktieriskās meistarības virsotni kopā ar partneriem un maestro Raimondu Paulu. Iestudējums vēsta par nabadzīgās Romas prostitūtas Kabīrijas likteni, ko divās daļās – ilgās pēc labākas dzīves un sapņa īstenošanos – izdzied Dita Lūriņa - Egliena.

  • Sākas reģistrācija RSU Inteliģences akadēmijai 11.09.2013.

    Drukāt lapu

    11. septembrī sākas reģistrācija Inteliģences akadēmijai 2013./2014. akadēmiskajam studiju gadam. Inteliģences akadēmijas pamatideja ir sniegt zināšanu un prasmju kopumu, ko nesniedz akadēmiskā izglītība, taču kas ir svarīgs personības izaugsmē un ir viena no veiksmes atslēgām karjeras veidošanā, piemēram, dejotprasme, kā arī zināšanas par mākslu, mūziku, uzvedības kultūru.

    Sākotnēji Inteliģences akadēmija tika veidota ar domu piedāvāt papildu izglītošanās iespējas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem, taču, kā izrādījās, piedāvātās tēmas ir aktuālas arī universitātes absolventiem un darbiniekiem, kā arī sabiedrības pārstāvjiem, kuri nav saistīti ar RSU. Projekts guvis lielu popularitāti RSU un sabiedrībā.

    Kopš pirmsākumiem - jau trešo gadu Inteliģences akadēmijas darbību atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Šogad notiks arī mini Inteliģences akadēmijas (The Academy of Intelligence) nodarbības angļu valodā RSU ārvalstu studentiem.

    Inteliģences akadēmijā tiek piedāvāta iespēja apgūt:

    • Mākslas un kultūras moduli. 24 nodarbību cikls sāksies 7. oktobrī ar stāstījumu par Olivjē Mesiānu un dzīvās mūzikas koncertu otrajā daļā. Šo nodarbību vadīs Ramona Umblija un citi mākslinieki. Kā jau ierasts, programmā paredzēts gan mākslas un kultūras cikls, gan diplomātijas cikls. Šoreiz plašāks būs emocionālās inteliģences cikls, kurā runāsim par laika plānošanu, emocionāliem bankas kontiem, enerģijas vadīšanu u. c. 
    • Balles deju teorijas un prakses moduli. 8. oktobrī sāksies 27 nodarbību cikls un divas treniņballes, viena no tām – izbraukuma balle. Mūsu mērķis ir dot iespēju ikvienam interesentam apgūt pamata prasmes balles dejās un sagatavoties RSU Akadēmiskajai ballei, kas notiks 2014. gada pavasarī.

    Inteliģences akadēmijas nodarbību kalendārs, programma, reģistrēšanās procesa apraksts un cita informācija atrodama šeit.

  • Izsludināta pieteikšanās "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijām mākslā" 11.09.2013.

    Drukāt lapu

    Līdz 23. septembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem ir iespēja pieteikties jaundibinātajai „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijai mākslā”. Informācija par pieteikšanos pieejama šeit.

    „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus, centīgus, pilna laika studiju Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, piešķirot studējošajiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiks piešķirtas divas stipendijas pilna laika Bakalaura programmas studentiem un viena stipendija Maģistra programmas studentam. Kopējais stipendiju fonds ir LVL 19`500, vienas stipendijas maksimālais apmērs var sasniegt LVL 6`500. Katru Stipendiju veido ikmēneša naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucieni stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei/kolekcijai vai publikācijai, noslēdzot studijas akadēmijā.

    2012. gada rudenī tika piešķirtas pirmās trīs "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā". Lasiet vairāk šeit.

    2010. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu ar nolūku atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas. Fonds sniedz atbalstu arī izglītības jomai. Borisa un Ināras Teterevu fonds 2012. gada 4. aprīlī parakstīja nodomu protokolu ar Latvijas Mākslas akadēmiju par sadarbību turpmākos piecus gadus izglītības izcilības stiprināšanai. Šīs sadarbības ietvaros ir izstrādāts stratēģiskās rīcības plāns, kā arī nodibinātas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā”.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbība ar LMA sākusies 2011.gadā, kad tika pasniegta LMA Gada balva, kuras mērķis ir apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes jomā, veicinot mākslas procesu attīstību, kā arī jaunu ideju un projektu īstenošanu. Pirmās balvas tika piešķirtas gleznotājai Džemmai Skulmei, mākslas vēsturniecei Laimai Slavai un gleznotājam Jānim Avotiņam.

  • "Ķepai uz sirds" jubileja - 100. raidījums 08.09.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 7. septembrī, līdz ar jauno sezonu pie skatītājiem nonāca "Ķepa uz sirds" 100. raidījums. Jaunajā sezonā raidījuma pamatdoma saglabāta nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un citām interesantām lietām. Šajā sezonā sižetu veidošanā aktīvāk iesaistīs raidījuma skatītājus, kā arī vairāk aplūkos ārvalstu pieredzi dzīvnieku aizsardzības jautājumos.

    Kopš pirmā raidījuma "Ķepa uz sirds" ideju atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds. Par godu jubilejai mecenāte Ināra Tetereva augusta nogalē rīkoja Dārza svētkus, pulcinot raidījuma viesus, dzīvnieku patversmju pārstāvjus un sabiedrībā zināmus dzīvnieku draugus.

    „Kopš raidījuma pirmsākumiem mūsu skatītāju skaits ir ievērojami audzis – tas pierāda, ka strādājam pareizajā virzienā, un skatītājs mūsu darbu novērtē. Par to liecina arī daudzās saņemtās vēstules un iesūtītie videomateriāli ar skatītāju mīluļu video. Šosezon vēlamies vēl aktīvāk iesaistīt mūsu skatītājus raidījumu sižetu veidošanā un tāpēc aicinām visus, kam ir interesanti, priecīgi vai arī skumji stāsti, kā arī videomateriāli, padalīties ar tiem, iesūtot raidījumam – mēs ar raidījuma starpniecību tos parādīsim un pastāstīsim citiem skatītājiem,” uzsver Ķepa uz sirds producente Inese Kreicberga.

    Kā līdz šim "Ķepa uz sirds"  dosies ciemos uz dzīvnieku patversmēm un palīdzēs atrast to iemītniekiem jaunas mājas un saimniekus – tiks turpināta iesāktā tradīcija, kad sabiedrībā pazīstami sportisti, aktieri, dziedātāji un mākslinieki dodas uz dzīvnieku patversmēm visā Latvijā, lai palīdzētu meklēt mājas kādam pamestam suņukam vai kaķim. Šī rubrika izrādījusies ļoti veiksmīga, jo daudzi pamestie mājdzīvnieki ir atraduši savu īsto saimnieku tieši pateicoties "Ķepa uz sirds" sižetam, kad jaunais saimnieks savu nākamo mīluli ieraudzījis raidījumā kopā ar Ķepa uz sirds viesi.

    7. septembra raidījumā skatieties:

    • Kā Ķepa uz sirds svinēja 100.raidījuma jubileju.
    • Kāds ir suns, kurš spēj uzveikt lauvu?
    • Vai modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva suns ir tikpat švītīgs kā saimnieks?
    • Kā jaunajās mājās klājas sportista Aigara Apiņa krustmeitai – Medaļai?
    • Ar ko mazie sunīši spēj uzrunāt Kaspara Kambalas sirdi?
    • Konkurss!

    Raidījumu skatieties Latvijas Televīzijas 1. kanālā sestdienu rītos plkst. 10.00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 15.30. Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

  • Atklāj pieminekli Mārim Rūdolfam Liepam 04.09.2013.

    Drukāt lapu

    5. septembrī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra ēkas 150 gadu jubilejas svinību ietvaros atklāja pieminekli izcilajam rīdziniekam, baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam (1936 – 1989). Piemineklis ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums Rīgas pilsētai, un tas atrodas kanālmalā pie tiltiņa starp Operu un Latvijas Universitāti.

    Fotogrāfijas no atklāšanas pasākuma. Videoklipi - veltījumi izcilajam baleta meistaram: "Atgriešanās", "Aktieris" un "Deja".

    “Šis ir pirmais piemineklis Latvijā, kas veltīts dejas mākslai. Māris Liepa bija ne vien izcils baleta mākslinieks un savas dzimtās pilsētas Rīgas patriots, bet vienlaikus ir arī simbols tai ļoti augstajai un pasaulē novērtētajai kvalitātei, kāda piemīt dejas kvalitātei Latvijā. Līdz ar to piemineklis iemūžinājis tās tradīcijas, ko gadu desmitiem kopusi Latvijas baleta skola," uzsver Latvijas Nacionālā baleta vadītājs Aivars Leimanis.

    „Pilsētas seju veido tās cilvēki, viņu iedvesma un viņu darbi. Rīga ir unikāla pilsēta, no kuras nākušas virkne personību, kas veidojušas un ietekmējušas pasaules kultūru. Ar prieku dāvinām Rīgai pieminekli izcilajam rīdziniekam un baletdejotājam Mārim Liepam. Pieminekli, kurā iemūžināts ne tikai izcila personība, bet arī – deja! Ceram, ka skulptūra kļūs par spilgtu akcentu Rīgas pilsētvidē un par iemīļotu tūrisma objektu!” akcentē mecenāts Boriss Teterevs.

    „Piemineklis veltīts baletam, par prototipu izmantojot pasaulslavenā baletdejotāja Māra Rūdolfa Liepas neaizmirstamo stāvu klasiskajā attitude pozā. Igauņu mākslinieki veidoja skulptūru teju divus gadus - tā lieluma un tehnoloģiskās sarežģītības ziņā ir nozīmīgākais ārtelpas mākslas darbs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Piecus metrus augstā skulptūra veidota no nerūsējoša tērauda, un atrodas uz pelēka granīta postamenta. Ēna kolorējumā kontrastē ar dejotāja stāvu, tās patina veidota autortehnoloģijā, kuru igauņi neizpauž,” stāsta kuratore Helēna Demakova. Šeit klausāma H.Demakovas intervija Latvijas Radio.

    Pieminekli pēc kuratores Helēnas Demakovas uzaicinājuma veidojuši igauņu mākslinieki Jāns Tomiks un Jiri Ojavers - Igaunijas Mākslas akadēmijas profesori, kas pārstāvējuši savu valsti Venēcijas biennālē, bet Jāns Tomiks ir vislielāko starptautisko atzinību un atpazīstamību guvušais Baltijas valstu mākslinieks. Viņš kuratoru veidotajās izstādēs piedalījies gan Venēcijas biennālē, gan New Museum Ņujorkā. Pieminekļa arhitekti ir Pēters Pere (Igaunija) un Juris Gertmanis (Latvija).

    Šis jau ir otrais mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstītais mākslas darbs Rīgas publiskajā telpā. Pirmais bija 2012. gadā atklātā krievu mākslinieka Dmitrija Gutova veidotā “Gondola” Mākslas muzeja “Rīgas birža” ātrijā, kuru bez maksas var aplūkot ikviens apmeklētājs. 2013. gada pavasarī mecenāti rosināja Rīgas pilsētvides mākslas darbu konkursa izstādi “Rīga smaida”, kuras uzvarētāju darbus paredzēts atklāt 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

  • Operas ēkas 150. jubilejas krāšņais zvaigžņu koncerts - 7.septembrī LTV1 04.09.2013.

    Drukāt lapu

    LTV1 ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 7. septembrī pulksten 21.15 demonstrēs Latvijas Nacionālās operas ēkas 150 gadu jubilejai veltītu koncertu ar krāšņu programmu un spožām operas zvaigznēm – Ingu Kalnu, Inesi Galanti, Egilu Siliņu un Aleksandru Antoņenko. Jubilejas un LNO jaunās sezonas atklāšanas koncerts ļaus ieskatīties Baltā nama vēsturē, tagadnē un nākotnē.

    “Latvijas Nacionālā opera ir mūsu lepnums, ēka – kultūrvēsturiska pērle, kurai piemīt īpašs skaistumu un radošs gars. Operas ēkas jubilejas koncerts pulcēs profesionālās izpildītājmākslas labākos spēkus, tas būs spožs un izcils koncerts – notikums. No sirds vēlamies, lai šo kultūras notikumu varētu baudīt pat visattālākajās Latvijas vietās,” atzīmē mecenāte Ināra Tetereva.

    Koncertā piedalīsies arī visi LNO solisti: Sonora Vaice, Kristīne Zadovska, Rihards Mačanovskis, Dana Bramane, Andris Ludvigs, Samsons Izjumovs, Krišjānis Norvelis, Dainis Skutelis, Jānis Apeinis, Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Viesturs Jansons un Romāns Poļisadovs, kā arī visa Latvijas Nacionālā baleta trupa ar lieliskajiem solistiem un viessolisti – pasaules opernamos labi zināmais un arī Latvijas skatītāju iemīļotais ukraiņu tenors Dmitro Popovs, kā arī zviedru soprāns Elizabete Strida.

    Baleta priekšnesumus izdejos visa Latvijas Nacionālā baleta trupa un lieliskie solisti: Jūlija Gurviča, Margarita Demjanoka, Elza Leimane-Martinova, Baiba Kokina, Viktorija Jansone, Sabīne Guravska, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Arturs Sokolovs, kā arī visi jaunie solisti. Ar operas un baleta solistiem koncertā kopā būs LNO koris un orķestris ar Modestu Pitrenu, Farhadu Stadi, Mārtiņu Ozoliņu, Andri Veismani pie diriģenta pults.

    Krāšņā programma būs veltīta gan Baltā nama, gan Latvijas mūzikas vēsturei, skanot darbiem no latviešu mūzikas zelta fonda, mūsdienu klasikai, kā arī pasaules opermūzikas šedevriem (Dž. Verdi, Dž. Pučīni, G. Doniceti, Dž. Rosīni, V. A. Mocarts, A. Borodins). Koncertā tiks izdejoti fragmenti no LNO labākajiem pašreizējiem baleta iestudējumiem.

  • Ar fonda atbalstu pastiprināti rūpēsies par ielu kaķu kolonijām 30.08.2013.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonds būtiski palielina atbalstu patversmēm „Dzīvnieku draugs” un „Labās mājas” Juglā, kuru uzmanības lokā ir arī rūpes par ielas kaķu kolonijām pilsētvidē. Plānots, ka tuvākā gada laikā patversmēs „Dzīvnieku draugs” un „Labās mājas” aprūpēs gandrīz 1000 kaķu, īstenojot starptautiski atzītu programmu „noķer-sterilizē-atlaiž”.

    Programmas pamatā ir informācijas iegūšana par konkrētā teritorijā dzīvojošām bezsaimnieka kaķu kolonijām, sadarbība ar kaķu koloniju aprūpētājām, kaķu notveršana un nogādāšana veterinārajās klīnikās, notverto kaķu veterinārmedicīniskā aprūpe un sterilizācijas operāciju veikšana veterinārajā klīnikā, kā arī sterilizēto kaķu nogādāšana no veterinārajām klīnikām to iepriekšējās dzīvesvietās pēc 1-2 diennaktīm. Sterilizētiem kaķiem nepiemīt agresivitāte, mazinās infekciju risks u.c. Realizējot šo projektu, tiek uzlaboti ne tikai bezsaimnieka kaķu dzīves aizsardzības un labturības pamatnosacījumi, bet arī visas sabiedrības dzīves kvalitāte kopumā, kā arī veidojas priekšnosacījumi bezsaimnieka kaķu skaita ierobežošanai un ar to radīto negatīvo sociālo seku likvidēšanai.

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu programmas „noķer – sterilizē - atlaid” ietvaros bezsaimnieku dzīvnieki no kaķu kolonijām Rīgā, Jūrmalā, Aizkrauklē, Olainē, Ogrē un Ropažos tiek aprūpēti jau no 2012. gada - patversme “Dzīvnieku draugs” aprūpē ielas kaķu kolonijas dažādos Rīgas mikrorajonos (Ķengaragā, Āgenskalnā, Zasulaukā, Imantā, Bolderājā, pilsētas centrā un citur), kā arī ārpus Rīgas – Mārupē, Ropažos, Ķeipenē, Jūrmalā, Ogrē. No 1.jūlija ar fonda atbalstu šajā patversmē darbojas īpaša sociālā veterinārā klīnika, kuras mērķis ir sniegt palīdzību ārkārtas situācijās nonākušiem bezpajumtes dzīvniekiem un maznodrošināto iedzīvotāju dzīvniekiem. Klīnikā ar fonda atbalstu bezmaksas pirmo palīdzību saņem bezpajumtes dzīvnieki, trūcīgajiem iedzīvotājiem ir iespēja saņemt lētākus veterināros pakalpojumus, kā arī ir iespēja sterilizēt ielas dzīvniekus. “Labajās mājas”, Latvijā modernākajā dzīvnieku patversmē, ar bezpajumtes kaķiem tagad nodarbosies īpašs patversmes darbinieks.

    Programma "noķer-sterilizē-atlaid" ir nozīmīga, jo tiek novērsta vairāku tūkstošu neviena negaidītu kaķēnu nākšana pasaulē. Vienai kaķenei gadā var piedzimt pat 18 kaķēnu, un kopā ar saviem pēcnācējiem vairākos gados nekontrolēti var laist pasaulē vairākus desmitus tūkstošu bezpajumtes kaķu.

    Viens no būtiskiem Borisa un Ināras Teterevu fonda darbības virzieniem ir rūpes par dzīvniekiem – fonds sniedz atbalstu sabiedrības izglītošanai ar raidījuma “Ķepa uz sirds” palīdzību (jauno sezonu raidījums sāks 7.septembrī ar jubilejas - 100. raidījumu), sadarbojas ar patversmēm “Labās mājas” un “Dzīvnieku draugs”, kā arī bezpeļņas organizāciju „Mountain Gorilla Veterinary Project”, kas gādā par sudrabmuguru kalnu gorillu glābšanu Āfrikā u.c.

  • Teātris.zip otrā sezona sāksies ar izrādes „Vārnu ielas republika” tiešraidi 30.08.2013.

    Drukāt lapu

    1.septembrī plskt.18:15 LTV1 programmā, atklājot LTV un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekta „Teātris.zip” otro sezonu, tiešraidē no Dailes teātra rādīs pēc Jāņa Grīziņa leģendārā romāna „Vārnu ielas republika” motīviem veidoto izrādi - īpašs pārsteigums, iesākot jauno mācību gadu.

    Smilšainajā Rīgas nomalē Grīziņkalnā atrodas slavenā Vārnu ielas republika. No seniem laikiem te ir noteiktas robežas, te ir sava Itālija un savs Vidusjūras kūrorts, kura teritoriālajos ūdeņos nedrīkst kuģot sarkanādainie brāļi. Vārnu ielas republikāņi savas valsts godu aizstāv līdz pēdējam elpas vilcienam. Viņi neatzīst it nekādas varas pār sevi. Viņi ved politiku, paceļ jautājumus, noslēdz pamieru un risina priekšā nākošos konfliktus. Vārnu ielas republikā iet gana lustīgi. Pa riktīgam.

    „Vārnu ielas republikas” tēlos iejutīsies aktieri Lauris Subatnieks (Lūrihs), Kristīne Nevarauska (Mīce), Intars Rešetins (Jāneks), Aldis Siliņš (Peksis), Artūrs Dīcis (Osis), Dainis Grūbe (Kārlēns), Gints Grāvelis (Lips Tulians), Lauris Dzelzītis (Lielā Šprote) un citi.

    Iestudējums saņēmis „Spēlmaņu nakts” 2010/2011 balvu kā Gada izrādei bērniem vai jauniešiem, kā arī nominēts laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā.

  • Izsludina pieteikšanos "Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā" 24.08.2013.

    Drukāt lapu

    Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācija ir izsludinājusi pieteikšanos „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā”.

    Stipendiju mērķis ir atbalstīt talantīgākos topošos speciālistus. Katras stipendijas apmērs ir LVL 250 mēnesī, desmit studiju mēnešus, kā arī portatīvais dators lietošanā stipendijas saņemšanas laikā. Pieteikumus stipendijām var iesniegt Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pamatstudiju 3. un 4. kursa studenti līdz 2013. gada 13. septembrim. Plašāk skatiet šeit.

    Pateicoties „Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā”, pašlaik Rīgas Stradiņa universitātē medicīnu studē jau septiņi topošie medicīnas profesionāļi – stipendiāti 2011/2012 un stipendiāti 2012/2013.

    Mecenāts Boriss Teterevs ir Rīgas Stradiņa universitātes (tolaik – Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes) 1980. gada absolvents. Viņš ir dzimis, audzis un skolojies Rīgā, strādāja pilsētas slimnīcās, vēlāk pievērsās uzņēmējdarbībai. 2012. gadā piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktora tituls.

    2010. gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru nodibināja labdarības fondu, lai atbalstītu izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas.

  • LU Botāniskajā dārzā sāk vērienīgus atjaunošanas darbus 19.08.2013.

    Drukāt lapu

    Latvijas Universitāte parakstījusi pirmo līgumu ar Borisa un Ināras Teterevu fondu par Botāniskā dārza atjaunošanu. 7000 m2 platībā atjaunos rododendru, ziemciešu un paparžu kolekcijas, no jauna izveidos Latvijas savvaļas augu kolekciju, alpināriju un labiekārtos dīķi dārza centrālajā daļā.

    Vērienīgā atjaunošana notiek, gatavojoties LU Botāniskā dārza 100gadei 2022.gadā. Darbus veiks pakāpeniski vairākos gados, un pirmie rezultāti sagaidāmi jau nākamā gada vasarā! Visu atjaunošanas darbu laikā Botāniskais dārzs būs atvērts apmeklētājiem un turpinās ierastās aktivitātes. Pirmās kārtas darbu veikšanai fonds piešķīris līdzfinansējumu LVL 150`000 apmērā.

    „Daudzviet pasaulē Botāniskie dārzi blakus izglītības un zinātniskajiem uzdevumiem kalpo arī kvalitatīvai atpūtai, iedvesmai, laika pavadīšanai ar mīļiem cilvēkiem, par vietu kultūras notikumiem. Mēs, ikdienā garāmbraucot Botāniskajam dārzam, esam par to domājuši un savstarpēji diskutējuši. Sadarbība ar Latvijas Universitāti, atjaunojot Botānisko dārzu, ir vēl viens izsvērts solis kvalitatīvas Rīgas pilsētvides veidošanā,” saka mecenāti Ināra un Boriss Teterevi.

    „Latvijas Universitātes Botāniskais dārza stādījumi un dobes pēdējo reizi ir atjaunotas pagājušā gadsimta 60.gadu sākumā. Lai dārza centrālā daļa atkal atgūtu sākotnējo krāšņumu, nepieciešams veikt pamatīgus atjaunošanas darbus. LU Botāniskā dārza darbinieki savu iespēju robežās pakāpeniski atjauno stādījumus un atpūtas zonas, tomēr, lai dārzs kļūtu laikmetīgs, ar mūsu pašu spēkiem un līdzekļiem vien nepietiek. Esam patiesi aizkustināti par mecenātu Borisa un Ināras Teterevu doto iespēju un ar dedzību ķeramies klāt darbiem, lai tuvākajos gados LU Botāniskais dārzs piesaistītu arvien jaunus apmeklētājus!” stāsta LU Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska.

    Atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredz kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidojot un atjaunot gājēju celiņus, dīķa laipas, atpūtas zonas, lai dārzs būtu plašai publikai pievilcīga vieta, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus.

    LU Botāniskais dārzs, kas šobrīd ir arī iemīļota tūrisma vieta un Rīgas zaļā rota, dibināts 1922.gadā, 1926.gadā Botāniskais dārzs pārceļas uz Pārdaugavu, bet 1949. gadā dārzs iegūst savu tagadējo teritoriju. LU Botāniskā dārza kolekcija nepārtraukti tika papildināta, šobrīd tajā ir apmēram 5400 augu sugas. Botāniskajā dārzā darbojas Baltijā unikāla tropu taureņu māja, notiek Puķu balles, ir iespēja iegādāties arī dažādus augus.

  • TV skatītāju balvai „Zelta vilnis” nominēts „Teātris.zip” un „Ķepa uz sirds”. Aicinām nobalsot arī Jūs! 18.08.2013.

    Drukāt lapu

    Esam gandarīti vēstīt, ka Nacionālajai TV skatītāju balvai „Zelta vilnis” nominācijai „Gada kultūras raidījums” nominēts ar fonda atbalstu Latvijas Televīzijas īstenotais projekts „Teātris.zip”. Tā ietvaros skatītājiem tiek piedāvātas izcilas Latvijas teātru izrādes un tiek veikti augstvērtīgi jaunu izrāžu ieraksti.

    Sākot no 1. septembra, projekta „Teātris.zip” otrajā sezonā plānots rādīt 30 izrādes. LTV1 kanālā demonstrēs ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu veidotos ierakstus - Dailes teātra iestudējumu "Marija Stjuarte", Jaunā Rīgas teātra godalgoto izrādi "Zilā kalna Marta”, kā arī leģendāro Tenesija Viljamsa "Ilgu tramvaju " ar Antru Liedskalniņu titullomā un citas izrādes. Kā arī sezonas laikā paredzēts ierakstīt 19 izrādes no Latvijas teātru aktuālā repertuāra.

    Savukārt nominācijā „Gada dzīvesstila raidījums” nominēts fonda atbalstītais TV raidījums „Ķepa uz sirds” (producente Inese Kreicberga). Raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu un audzināšanu.

    „Ķepa uz sirds” jauno sezonu sāks 7. septembrī LTV1 kanālā ar 100. raidījumu. Viens no raidījuma viesiem būs basketbolists Kaspars Kambala, kurš, atpūšoties Latvijā, radis laiku uzspēlēt bumbu ar puikām pagalmā un iepazīties ar patversmes suņu puiku. Tāpat raidījumā viesosies mākslas vēsturnieks Aleksandra Vasiļjeva un viņa mopsis Koķiks.

    Nacionālo TV skatītāju balvu „Zelta vilnis” pasniedz kopš 2007. gada, lai izvērtētu veiksmīgākos projektus un personības televīzijā aizvadītajā sezonā. Vērtējumu 19 nominācijās veic gan eksperti, gan plašs skatītāju loks balsojot.

    Balsošana ilgs visu augustu, bet septembra sākumā tiks pasniegtas balvas.

    Par TV skatītāju balvu balso šeit: www.zeltavilnis.lv.

  • Turpināsies teātra izrāžu cikls Teātris.zip 08.08.2013.

    Drukāt lapu

    "Esam priecīgi un pagodināti, ka, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, mums jau otro sezonu projektā Teātris.zip būs iespēja piedāvāt skatītājiem izcilas Latvijas teātra izrādes un papildināt LTV arhīvu ar augstvērtīgiem jaunu izrāžu ierakstiem," atklāj LTV valdes loceklis un programmu attīstības vadītājs Sergejs Ņesterovs.

    Rudens sezona tiks uzsākta ar dāvanu mazajiem skatītājiem – Dailes teātra izrādes Vārnu ielas republika tiešraidi 1. septembrī, bet nākamā izrāde - Latvijas Nacionālā teātra iestudējums Sapnis par Brodveju - gaidāma 21. septembrī.

    Sākot no 1. septembra, projektā Teātris.zip plānots rādīt 30 izrādes. LTV1 demonstrēs ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu veidotos ierakstus - Dailes teātra iestudējumu Marija Stjuarte, Jaunā Rīgas teātra godalgoto izrādi Zilā kalna Marta, leģendāro Tenesija Viljamsa Ilgu tramvaju ar Antru Liedskalniņu titullomā un citas izrādes. Sezonas laikā paredzēts ierakstīt 19 izrādes no Latvijas teātru aktuālā repertuāra.

    "Latvijas teātra māksla ir mūsu valsts kultūras dzīves fenomens - tās attīstība liecina par sabiedrības un laikmeta zīmēm, Latvijas skatītājs mīl teātri un seko tā aktualitātēm ar neatslābstošu uzmanību. Teātris.zip pienesums šī skatuves žanra attīstībā ir patiesi unikāls arī auditorijas paplašināšanas un izglītošanas ziņā," akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    "Sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu LTV skatītājiem iepriekšējā sezonā ir bijusi iespēja redzēt leģendāru iestudējumu un jaunāko izrāžu ierakstus, kas piesaistīja dažādu paaudžu auditorijas interesi. Netieši projekts Teātris.zip ir ietekmējis skatītāju interesi par teātra mākslu, kultūras vēsturi un vērtībām Latvijā kopumā, veicinājis un nostiprinājis arī teātra žanra popularitāti skatītāju vidū," skaidro S. Ņesterovs, papildinot, ka LTV kā sabiedriskajam medijam ir ļoti būtiski piedāvāt augstu novērtētas kultūras vērtības un sniegt iespēju sekot līdzi teātra jaunumiem.

    Pagājušajā sezonā Teātris.zip nodrošinājis daudzu ievērojamu teātra notikumu pārraides, piemēram, baleta Riekstkodis tiešraidi no Latvijas Nacionālās operas abos LTV kanālos, demonstrējis Rūdolfa Blaumaņa 150 gadu jubilejai veltītās leģendārās izrādes Trīnes grēki (1983, Liepājas teātris; 1998, Rīgas Krievu teātris), vecmeistara Oļģerta Krodera iestudējuma Hamlets tiešraidi no Valmieras Drāmas teātra, Spēlē, spēlmani! atjaunojumu Liepājas teātrī, skatītāju iemīļoto dziesmuspēli Tobago Dailes teātrī. Pirms izrādēm sarunu raidījumā norit Ojāra Rubeņa vadītā diskusija par demonstrētā iestudējuma vērtībām un kontekstiem mūsdienu dzīves aktuālajās norisēs.

    Iepriekšējās sezonas Teātris.zip norises var skatīt šeit.

  • Zupas virtuves aicina pieteikties labdarības programmas "Maizes rieciens" atbalstam 04.08.2013.

    Drukāt lapu

    Lai gan trūcīgo personu skaits sarūk, bezdarba līmenis ir zemāks nekā ekonomiskās krīzes grūtākajā laikā - 2009./2010. gadā, tomēr joprojām Latvijā ir vairāki tūkstoši cilvēki, kuri uz savu vienīgo dienas silto maltīti var paļauties labdarības organizāciju zupas virtuvēs.

    Tālab no 2013. gada rudens Borisa un Ināras Teterevu fonds sāk labdarības programmu „MAIZES RIECIENS” ar mērķi – dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām gada saņemt regulāru, siltu maltīti. 

    Īpašs atbalsts iecerēts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķa auditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā. Vairāk lasiet: www.maizesrieciens.lv.

    Tuvojoties 2013./2014. gada aukstajiem mēnešiem, Borisa un Ināras Teterevu fonds aicina labdarības organizācijas iesniegt pieteikumus līdzfinansējumam zupas virtuvju darbībai visā Latvijā. Pieteikumus gaidām līdz 2013. gada 26. augustam.

    Interesentus aicinām uz informatīvo semināru 2013. gada 14. augustā plkst.14.00 Rīgā, iepriekš piesakot dalību pa e-pastu: maizesrieciens@teterevufonds.lv. Norises vieta un laiks tiks paziņots atsevišķi.

    2012./2013. gada aukstajos mēnešos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzfinansējumu 56 zupas virtuvēs visā Latvijā tika izdalītas vidēji 80`000 porciju mēnesī.

  • Dziesmusvētku šūpulī - Dikļos - top ekspozīcija kordziedāšanas tradīcijai 28.06.2013.

    Drukāt lapu

    Apdzīvotās vietas - Dikļi – vārds Latvijas kultūrvēsturē asociējas ar divām nozīmīgām kultūras tradīcijām - pirmajiem dziedāšanas svētkiem un pirmo teātra izrādi latviešu valodā.

    1864. gada Vasarsvētkos netālu no Dikļu muižas parka norisinājās mācītāja un rakstnieka Jura Neikena noorganizētie pirmie Dziesmu svētki, kuros piedalījās sešu koru 120 dziedātāji. Tiem sekoja līdzīgi svētki citviet Vidzemē un Kurzemē, līdz tie pārrauga pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā.

    140 gadus vēlāk - šogad Rīgā norit jau XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Šā gada 30. jūnijā Dikļos notiek svētku ieskaņas koncerts, kurā paceļ Dziesmu un deju svētku karogu, simboliski atklājot svētkus visā Latvijā.

    Programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros Borisa un Ināras Teterevu fonds ir atbalstījis ekspozīcijas atjaunošanu par kordziedāšanas tradīciju Dikļos kopš pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ekspozīcija būs pieejama gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Dikļu apmeklētājiem no tālienes. 

    Kocēnu novada domes ekspozīcijas izvietošanai ir atvēlējusi labiekārtotas telpas Dikļu kultūras un informācijas centrā. Biedrība „Ģimeņu apmācības un kultūras centrs” ar rosīgo brīvprātīgo atbalstu apkopos foto un citas liecības, intervēs diklēniešus, kuri piedalījušies daudzajos iepriekšējos Dziesmusvētkos, kā arī izveidos muzikālu nodarbību ciklu apmeklētājiem. Savukārt ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tiks iegādātas ekspozīcijas izveidei nepieciešamās iekārtas un sagatavota dokumentāla īsfilma „Dziesmusvētki no šūpuļa līdz mūsdienām”. Fonda piešķīrums ir 2750 latu apmērā.

    Mūsdienās Dikļi un Dikļu pagasts (dzīvo 1200 iedzīvotāju) ir daļa no plašākā Kocēnu novada.

  • «Teātris.zip» noslēdz sezonu ar svētkiem Kalnciema kvartāla zāļu tirgū 21.06.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 22. jūnijā LTV1 pārraidīs ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tapušā projekta „Teātris.zip” pirmās sezonas noslēguma izrādi - 1987.gadā ierakstīto Nacionālā teātra iestudējumu „Skroderdienas Silmačos”.

    Taču pirms izrādes, kā jau ierasts visas TV teātra sezonas garumā, plkst.21.25. būs raidījums „Teātris.zip” par pirmās sezonas slēgšanas svinībām Kalnciema kvartāla zāļu tirgū, kur no visiem teātriem piedalījās aktieru pāri, kas, citējot Blaumani, „dabūjušies”.

    Vēstam arī, ka šoruden "Teātris.zip" turpināsies.

  • Paziņo kandidātus Spēlmaņu nakts 2012/2013 balvām 17 nominācijās 20.06.2013.

    Drukāt lapu

    Trešdien, 19.jūnijā, Dailes teātra kafejnīcā „Epikūra dārzs”, piedaloties iepriekšējā 2012. gada Spēlmaņu nakts laureātiem Inesei Pudžai (Gada jaunā skatuves māksliniece), Sandim Pēcim (Gada jaunais skatuves mākslinieks) un Daumantam Kalniņam (Gada debija), kā arī Spēlmaņu nakts žūrijai, teātru vadītājiem, aktieriem, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājai Daigai Šiliņai – Gaismiņai un LTDS valdes loceklim, Jaunā Rīgas teātra aktierim Vilim Daudziņam, tika pasludināti 2012/2013 gada sezonas Latvijas Teātra balvas “Spēlmaņu nakts” pretendenti 17 nominācijās.

    Teātra balvas “Spēlmaņu nakts” 2012/2013. gada sezonas jauniestudējumu skates žūrijas komisijas sastāvā ietilpst LTV raidījuma „100gr. Kultūras” vadītājs un Neatkarīgās Rīta avīzes kultūras nodaļas redaktors Arno Jundze, žurnāla „Ir” izpildredaktore Dace Smildziņa, Teātra režisore, pedagoģe Anita Sproģe, Teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, režisors un kustību konsultants Modris Tenisons, Teātra zinātniece Maija Svarinska, Teātra un dejas kritiķe Dita Eglīte, Teātra kritiķe Līvija Dūmiņa un Teātra zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Vilkārse.

    Arī šogad KM finansē Spēlmaņu nakts žūrijas izbraukumus uz reģionālajiem teātriem, kā arī žūrijas atalgojumu un laureātu balvu fondu. Savukārt turpmākos trīs gadus “Spēlmaņu Nakts” balvas sagatavošana un norise notiks ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.

    Daiga Šiliņa: “Vissirsnīgākie, paldies, fondam par atbalstu un ieguldījumu teātra popularizēšanā visdažādākajos veidos – Teātris ZIP, izrāžu ieraksti un demonstrēšana LTV, lekcijas, atbalsts radioteātrim un nu arī Spēlmaņu nakts trīs sezonu garumā!”

    Aizvadītajā sezonā žūrija noskatījās vairāk kā 125 jauniestudējumus Latvijas profesionālajos valsts, pašvaldību un neatkarīgajos teātros un lēmusi izvirzīt nominantus 2012./2013. gada sezonas Teātra balvas “Spēlmaņu nakts” nominācijās - skatiet šeit.

    Fotoattēli no "Spēlmaņu nakts" 2012/2013 nominantu paziņošanas pasākuma.

  • Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS notikumi sasniedz 75 000 interesentu 19.06.2013.

    Drukāt lapu

    Maijā un jūnijā Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā noritēja izcili mākslas projekti un atklātās lekcijas. Pirmais TÊTE-À-TÊTE norises gads sasniedza vairāk nekā 75 tūkstošu interesentu.

    „Jaunu tradīciju un kultūras notikumu rašanās ir neparasts brīdis ar atbildību, risku un īpašu radošu kņudoņu pakrūtē. Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programma TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ievibrēja īpašu noskaņu, emocionālu tonusu un neizmērojamu pievienoto vērtību, jo ļāva raudzīties uz mākslas projektiem ne tikai tradicionālā veidā – apmeklējot tos, bet arī ieskatīties paša procesa sākotnē kultūras personību atvērtajās lekcijās,” vērtē Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne.

    „TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ir notikums, kura raksturojums ir īss – pie mums ir notikusi sava veida Venēcijas biennāle – īsā laika periodā Rīgā viesojās daudzas pasaules līmeņa personības un notikumi. Mākslas programma rekomendējama gan nozares profesionāļiem, gan studentiem, gan interesentiem,” atzīmē radošo industriju eksperte, Latvijas Kultūras akadēmijas docente Leonarda Kļaviņa-Ķestere.

    „Ar patiesu prieku varam paziņot, ka Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE notiks arī 2014.gadā, un jau tagad iezīmējušies vairāki projekti, kuru noslēgumu varēsim kopīgi svinēt nākamajā gadā,” atzīmē mecenāte Ināra Tetereva.

  • Borisa un Ināras Teterevu tikšanās ar saviem stipendiātiem 12.06.2013.

    Drukāt lapu

    Noslēdzot aizvadīto studiju gadu, jūnija sākumā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi tikās ar 13 saviem stipendiātiem - mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā Rīgas Stradiņa universitātē, mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā Latvijas Mākslas akadēmijā saņēmējiem, kā arī mecenātu Borisa un Ināras Teterevu stipendiju operas mākslā un mūzikā ieguvējiem. Sirsnīgās sarunās notika dalīšanās ar aizvadītā mācību gada iespaidiem un nākotnes plāniem. Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi novēlēja stipendiātiem izdošanos, neatslābstošu interesi par izvēlēto profesiju un neizsīkstošu zinātkāri. Jauko tikšanos ar stipendiātiem organizēja sadarbības partneris - Vītolu fonda komanda. Paldies.

    Skatiet fotopārskatu no tikšanās reizes.

  • Veselības jomā izglītots līdzcilvēks. Liepājas Diabēta biedrība 11.06.2013.

    Drukāt lapu

    Kaut gan ģeogrāfiski Liepājas Diabēta biedrības mītne Klaidpējas ielā 96A atrodas pavisam netālu no jūras, tā apmeklētājiem kopš šī gada sākuma ir nācies apgūt ceļu uz to caur daudzstāvu māju labirintu. Ieeja gan biedrībā – „no jūras puses”!

    Biedrība darbu sāka pirms 21 gada pēc enerģiskā endokrinologa Anatolija Lucenko ierosmes un visus savus darbības gadus tās biedri un aktīvisti seko devīzei „Katram zināt savu cukura līmeni asinīs”. Pirms pusgada Liepājas pilsētas domes piešķirtajās bezmaksas telpās atsākta rosīga apmeklētāju pieņemšana un raisās jaunas idejas, kā sniegt atbalstu tiem, kuru dzīvi apgrūtina cukura diabēts.

    Biedrība piedāvā konsultatīvus pakalpojumus diabēta pacientiem un viņu ģimenes locekļiem. Plašs ir arī pieejamais uzziņu klāsts par diabēta problēmām, gaidīts ir Latvijas Diabēta federācijas izdevums „Saule”. Biedrības aktīvistu mudināti un uzrunāti, šeit regulāri ierodas cilvēki, lai noteiktu cukura un holesterīna līmeni asinīs, veiktu citas analīzes, aprunātos par visu ar līdzcilvēkiem un ar cerību dotos ikdienas gaitās.

    Ar neatlaidību, labestību un stingrību biedrības vadītāja Ritma Maļinovska un viņas komanda iedrošina nebīties no cukura diabēta, bet mācīties ar to sadzīvot.

    „Tas ir regulārs ikdienas darbs ikvienam diabēta pacientam un prasa milzu pūles, pat varonību!” turot Liepājas Diabēta biedrības vadības grožus jau vairāk nekā 10 gadus, mudina Maļinovskas kundze.

    Ievērības cienīgs ir rūpīgi plānots izglītojošais darbs, kuru diabēta pacientiem piedāvā liepājnieki visā Kurzemes novadā. Informācijas dienas sadarbībā ar medicīnas firmām, lekcijas, veselības mēneši pulcina simtiem interesentu un veicina izpratni par diabēta riska faktoriem.

    Kad viesojāmies Liepājas Diabēta biedrībā, tika parakstīts līgums par atbalstu par projekta "Veselības jomā izglītots līdzcilvēks" īstenošanai fonda programmas "Nāc un dari! Tu vari!" ietvaros. Jaunā biedrības iecere – profesionāli apmācīt 12 brīvprātīgos sadarbībā ar Jaunķemeru sanatorijas Diabēta centru, lai tie pēc tam turpinātu vispusīgi izglītot diabēta pacientus 12 atbalsta grupās ne tikai Liepājā, bet visā Kurzemes novadā.

    Fotopārskats sniedz ieskatu Liepājas Diabēta biedrības darbā.

  • Wikipedia.lv - 10 gadus latviešu valodā, pieejama arī latgaliski un līvu valodā 09.06.2013.

    Drukāt lapu

    Jūnija sākumā aprit jubileja – pirms 10 gadiem, 2003. gada 6. jūnijā – www.wikipedia.lv tika ievietots pirmais raksts latviešu valodā. Pašlaik latviešu valodā pieejami gandrīz 50 tūkstoši rakstu. Atbalstu Wikipedia attīstībai sniedz arī Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Wikipedia ir elektroniska enciklopēdija, kurā rakstus publicēt, papildināt un labot var ikviens datora lietotājs. Ikmēnesi to apmeklē vairāk nekā 450 miljoni apmeklētāju, un pavisam Wikipeda ir 282 valodu versijas, kurās kopumā publicēti vairāk nekā 25 miljoni rakstu.  

    2012. gadā www.wikipedia.lv latviešu valodā informācija meklēta 68 miljonus reižu. Visvairāk lasītie raksti bija Latvija, Latvijas vēsture, Latviešu valoda, Rīga, Krievija, Vācija, latviešu alfabēts, Starptautisko tālsarunu kodu saraksts, Eiropas Savienība, Eiropa, Pirmais pasaules karš, Ziemassvētki, ASV un Francija. Visplašāk aprakstītās tēmas ir sports, ģeogrāfija, daba, zinātne un vēsture.

    Wikipedia pieejami raksti arī latgaliski (šeit) un līvu valodā (šeit).

    Kopš 2010. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nozīmīgs (Top 35) Wikipedia atbalstītājs un sniedz regulāru atbalstu Wikimedia Foundation (Wikipedia izveidotājam un darbības uzturētājam) tā stratēģisko mērķu sasniegšanai – IT infrastruktūras uzlabojumiem, enciklopēdijas satura kvalitātes un satura pieejamības dažādās valodās uzlabošanai.

    Angļu valodā www.wikipedia.org darbību sāka 2001. gada 15. janvārī, un pašlaik tajā ir publicēti 4,2 miljoni rakstu.

  • Žūrijas komisija lēmusi par četriem labākajiem izstādes - konkursa „Rīga smaida” darbu projektiem 07.06.2013.

    Drukāt lapu

    Žūrijas komisija izvērtēja Rīgas pilsētvides laikmetīgās mākslas darbu izstādei - konkursam „Rīga smaida” iesniegtos 17 darbus un lēma par četriem labākajiem darbu projektiem, kas tiks virzīti tālāk īstenošanai pilsētvidē.

    Par labākajiem darbiem tika atzīti Andra Brežes „Piemineklis dūmiem”, Ojāra Pētersona „Lielā vāze”, Brigitas Zelčas –Aispures „Klusā daba” un Ērika Boža „Soliņi”. Žūrijas īpašo atzinību par idejas oriģinalitāti izpelnījās Ojāra Pētersona projekts „Granīta lodes”.

    Par labākajiem darbiem lēma sešu žūrijas locekļu komisija, kuras sastāvā bija mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, LNMM direktore Māra Lāce, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors prof. Kristaps Zariņš un izstādes kuratore Helēna Demakova.

    Pēc darbu izvērtēšanas žūrijas loceklis Kristaps Zariņš novērtēja, ka, pateicoties privātai iniciatīvai, māksliniekiem ir iespēja būt vajadzīgiem sabiedrībai. K. Zariņš uzskata, ka žūrijas komisija izšķīrās par projekta idejai visatbilstošākajiem darbiem, lai gan visi iesniegtie darbi bija dziļi inteliģenti, domāt rosinoši un toleranti provokatīvi. Māra Lāce piekrīt, ka konkurss par objektu radīšanu pilsētvidē ir lieliska ideja, jo šāda veida darbi netiek veidoti bez konkrēta pasūtījuma. M. Lāce tic, ja izdotos risināt izvēlēto četru objektu izvietošanu pilsētā, tad laimīgi būtu gan rīdzinieki, gan Rīgas viesi, jo Rīgas pilsētvidē laikmetīgā mākslas klātbūtne ir salīdzinoša maza. Savukārt Helēna Demakova, „Rīga smaida” izstādes- konkursa kuratore, cer, ka pēc precizējumiem un saskaņošanas, visus četrus mākslas darbus mēs savā pilsētā varēsim redzēt jau 2014.gadā.

  • Ciklā "Teātris.zip" - leģendārā izrāde "Elizabete - Anglijas karaliene" 07.06.2013.

    Drukāt lapu

    Tuvojoties sezonas noslēgumam, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītu tapušais Latvijas Televīzijas raidījumu cikls „Teātris.zip” sestdienas, 8.jūnija, vakarā piedāvā skatītājiem vienu no sava laika spilgtākajām Dailes teātra mākslinieciskajām virsotnēm – 1980.gadā iestudēto izrādi „Elizabete – Anglijas karaliene” ar Viju Artmani titullomā.

    Pirms izrādes, pulksten 21.25, raidījumā ”Teātris.zip” Ojārs Rubenis iztaujās izrādes veidotājus: režisori , Arnolda Liniņa dzīvesbiedri un asistenti Ainu Matīsu, aktrisi Olgu Dreģi un komponistu Raimondu Paulu. Savukārt starpbrīdī Ojārs Rubenis uz sarunu aicinās aktieri Andri Bērziņu.

    Vairāk lasiet šeit.

  • 4. jūnijā paredzētā saruna „Atmiņu dejas” ar māksliniekiem Jānu Tomiku un Jiri Ojaveru ir pārcelta 03.06.2013.

    Drukāt lapu

    Mākslinieki Jāns Tomiks (Jaan Toomik, Igaunija) un Jiri Ojavers (Jiri Ojaver, Igaunija) ir divas spilgtas zvaigznes pie Baltijas laikmetīgās mākslas debesīm, kas, strādājot gan atsevišķi, gan kopā, ir veidojuši grāmatas, skulptūras, filmas un fotogrāfijas neskaitāmām personālizstādēm un performancēm Eiropā un ASV. Viņi ir pasniedzēji Igaunijas Mākslas akadēmijā.

    4. jūnijā paredzētā saruna „Atmiņu dejas” ar māksliniekiem Jānu Tomiku un Jiri Ojaveru ir pārcelta.
    Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un aicinām sekot līdzi informācijai mūsu mājas lapā, kur ziņosim par jauno lekcijas laiku.

  • Rīgas pilsētvides laikmetīgās mākslas darbu izstāde „Rīga smaida” 31.05.2013.

    Drukāt lapu

    Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros no 4. līdz 16. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunās piebūves 2. stāvā būs apskatāma konkursam iesniegto darbu izstāde “Rīga smaida”. 

    Kuratore Helēna Demakova izstādi ir veidojusi kā nākotnē vērstu Rīgas pilsētvides projekta pirmo kārtu. Šī laikmetīgās mākslas projekta iecere ir veidojusies mākslas kritiķes un kuratores Helēnas Demakovas un mākslas mecenāta Borisa Tetereva diskusijās par mākslu Rīgas pilsētvidē, nonākot pie kopīgas idejas veicināt un atbalstīt mākslinieciski augstvērtīgus, labestīgus, gudrus, humorpilnus un paliekošus mākslas darbus.

    “Visu mākslinieku darbu maketi un 3D vizualizācijas attiecas uz potenciāli Rīgas pilsētvidē paliekošiem lielformāta mākslas darbiem – iespējams, ka kāds projekts arī tiks īstenots nākotnē. Rīga no šādas mākslas tikai iegūtu, jo tā ir mākslinieciski augstvērtīga, gudra, interesanta, stāstoša un labestīga. Tā patiesi var raisīt pārsteiguma pilnu smaidu rīdziniekiem un Rīgas viesiem,” stāsta izstādes kuratore Helēna Demakova.

    Konkursa pirmajā kārtā tiks izvērtēti 12 darbu maketi, kurus iesnieguši projekta kuratores aicināti mākslinieki: Aigars Bikše, Ēriks Božis, Andris Breže, Andris Eglītis, Kristaps Ģelzis, Leonards Laganovskis, Liene Mackus, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Krišs Salmanis, Brigita Zelča-Aispure un Armands Zelčs. Konkursa rezultātus paziņos 4. jūnijā plkst.12.00 LMA Jaunās piebūves 2.stāvā preses konfrences laikā. Preses konferencē piedalīsies kuratore Helēna Demakova, mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, žūrijas komisijas locekļi Māra Lāce un Juris Dambis.

    Izstādē „Rīga smaida” būs skatāmi visi iesniegtie maketi. Projekta prototips ir Brigitas Zelčas-Aispures skulptūra “Villendorfas Venēra 21. gadsimtā”, kas atrodas pie Latvijas Mākslas akadēmijas galvenās ieejas.

    Izstāde “Rīga smaida” top sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, plānots, ka uz šī projekta bāzes nākamajā mācību gadā uzsāks akadēmisku pilotprojektu – topošo kuratoru studijas, kuras ir ieplānotas LMA ilgtermiņa stratēģijā, kas tika izveidota ar Ināras un Borisa Teterevu fonda atbalstu.

    Izstāde “Rīga smaida” ir noslēdzošais Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS pasākums.

    Ieeja uz izstādi ir bez maksas.

  • UNESCO LNK Asambleja virza Borisa Tetereva kandidatūru UNESCO labās gribas vēstnieka statusam 27.05.2013.

    Drukāt lapu

    UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Asambleja savā 24. maija sēdē, izceļot Borisa Tetereva ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā un UNESCO ideju stiprināšanā, nolēma virzīt viņa kandidatūru UNESCO labās gribas vēstnieka statusam.

    UNESCO LNK Asambleja pieņēma lēmumu par sadarbības attīstību ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Jomas, kurās sadarbības attīstībā īpaši tiks izceltas UNESCO vērtības, ir izglītība, kultūra un sabiedrības attīstība. Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalsta kultūras un izglītības jomas, uzlabojumus pilsētvidē, sniedz atbalstu kopienu attīstības organizācijām pilsētās un lauku apvidos, dzīvnieku aizsardzībai un sociālajām grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams.

    Labās gribas vēstnieka statusa piešķiršana ir UNESCO ģenerāldirektora un sekretariāta kompetence, un UNESCO nacionālās komisijas var izvirzīt kandidātus. Gala lēmums gaidāms šī gada nogalē.

  • 28.maijā laipni lūgti uz Holivudas kino zīmolu un mārketinga eksperta Džerija R. Hausfātera atklāto lekciju 26.05.2013.

    Drukāt lapu

    Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros, 28.maijā, plkst.18:00, kinoteātrī „Splendid Palace” uzstāsies viens no pieredzes bagātākajiem ekspertiem Holivudas kinofilmu zīmolu un mārketinga veidošanā Džerijs Hausfāters ar atklātu lekciju „Kas padara filmu starptautiski veiksmīgu Holivudā un Eiropā: tendences un izaicinājumi.”

    Džerijs R. Hausfāters (Jere R. Hausfater) Bostonas universitātē lasa kursu Entertainment management (Izklaides vadība), kura laikā uzņēmējdarbības studenti vienu semestri aizvada Losandželosas filmu industrijā. Viņš izveidojis pirmo Disney in-house pārdošanas uzņēmumu Buena Vista Film Sales, pārstāvot tādas filmas kā Runaway Bride, The Piano, Dances with Wolves u.c. Viņš ir Aldamisa International vadītājs, iepriekš Hausfāters bijis Buena Vista International/Buena Vista Home Entertainment un Buena Vista Pictures Distribution viceprezidents iepirkumu un komercdarījumu jautājumos, un bija atbildīgs par kinofilmu iegādi pasaulē.

    Kinostudijā Miramax bijis uzņēmuma Miramax International viceprezidents, kura pārraudzībā bija starptautiskā kinofilmu izplatīšana, tirgvedība, pārdošana, mājas video, televīzija un starptautiskie komercdarījumi, pārstāvot Kill Bill I un II filmu, Shall We Dance, The Aviator, Sin City, Finding Neverland, The Brothers Grimm u.c. Tāpat viņš bijis arī Losandželosas biroja vadītājs, kā arī uzņēmuma Miramax starptautiskās iepirkumu grupas vadītājs.

    Karjeru mediju jomā sācis Media Home Entertainment/Heron Communications un K-Tel Entertainment; kanālam Disney Channell izveidojis pirmo televīzijas šovu, ko vada bērni. Dibinājis savu uzņēmumu Fathaus Entertainment, radījis starptautiskās mārketinga stratēģijas tādām filmām kā Iron Man, The Incredible Hulk, konsultē MGM starptautiskās televīzijas divīziju un virkni uzņēmumu – Visio Entertainment, Struans Media, Inc., The Woodhaven Production Company, u.c.

    Lekcijas laikā notiks arī kinofilmas „Standing-up” Eiropas pirmizrāde, kas vienlaikus būs praktiskais piemērs par zīmolu un mārketinga veidošanas atšķirībām atkarībā no kinofilmas budžeta.

    Lekcija notiks angļu valodā, tā ir atvērta ikvienam interesantam, un ieeja tajā ir bez maksas.
    Lekcija notiks kinoteātrī „Splendid Palace” un lekcijas tiešraide būs skatāma www.diena.lv.

     

  • Rundāles pilī hercoga otrais darba kabinets atgūst savu vēsturisko spožumu 24.05.2013.

    Drukāt lapu

    No 25. maija Rundāles pilī būs apskatāms pilnībā restaurētais hercoga otrais darba kabinets, kura restaurācija notikusi Borisa un Ināras Teterevu fonda „Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 - 2014” programmas ietvaros.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda programma atbalsta 18. gadsimtā būvētā Rundāles pils kompleksa restaurāciju. Programmas ietvaros 2011. gadā tika atklāta pilnīgi restaurēta Biljarda zāle, šā gada maijā tiek atvērts Hercoga otrais darba kabinets, un pašlaik turpinās darbs pie Hercoga bibliotēkas restaurācijas, ar kuras pabeigšanu 2014. gadā pils restaurācija būs pilnīgi paveikta.

    Hercoga otrais darba kabinets Rundāles pils interjeru vidū ieņem īpašu vietu, jo tā ir vienīgā apartamentu telpa, kuras sienas ir apgleznotas. Tas nav raksturīgi 18. gadsimta dzīvojamām telpām, kas parasti ieguva sienu apvilkumu ar auduma tapetēm. Restaurācijas ietvaros tika atjaunots arī darba kabineta kamīns, kas jau 19.gadsimtā tika nomainīts pret krāsni. Kabinets iekārtots ar augstvērtīgiem mākslas priekšmetiem, kuru vidū izceļas Parīzes meistara Antuāna Matjē Kriāra 18. gadsimta vidū darināts rakstāmgalds, uz kā redzams ap 1775. gadu izgatavots Romas juveliera Antonio Fornari sudraba rakstāmlietu komplekts un franču rokoko zeltītas bronzas svečturi.

    Rundāles pils ir ievērojamākais baroka arhitektūras ansamblis Baltijā, kā arī visapmeklētākais muzejs Latvijā un iecienīta vieta valsts reprezentācijas, mākslas un kultūras pasākumiem.

    Hercoga darba kabinets ir apskatāms Rundāles pilī, Pilsrundālē, Rundāles pagastā, Rundāles novadā. Biļetes Rundāles pils kasēs.

  • Latvijas Universitāte un Borisa un Ināras Teterevu fonds vienojas par sadarbību 23.05.2013.

    Drukāt lapu

    23.maijā LU Botāniskajā dārzā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai.

    „Esmu priecīgs vērot filantropijas atdzimšanu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka šīs dienas nodomu protokols ir lielas un skaistas sadarbības sākums, no kā labumu gūs gan Latvijas Universitātes studenti, gan Latvijas sabiedrība kopumā,” atzīst Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

    “Mūsu fonds caur ikvienu atbalstīto projektu veicina zināšanu pieejamību. Sadarbība ar Latvijas lielāko universitāti paver iespējas daudzveidīgai sadarbībai vienlaikus gan izglītības kā tādas, gan izglītības vides attīstības jomās,” saka mecenāts Boriss Teterevs.

    „Ļoti daudzi cilvēki smeļas spēku un iedvesmu dabā, un Botāniskais dārzs ir viena no rīdzinieku mīlētākajām oāzēm. Tas nodrošina gan atpūtas iespējas, gan ir zinātniskās izpētes centrs un mīlestības pret dabu iemiesojums. Es arī ceru, ka atbalsts dārza attīstībai sniegs iespēju vēl vairāk palielināt apmeklētāju skaitu,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    Nodomu protokola parakstīšana, 23.05.2013.

    Latvijas Universitāte dibināta 1919.gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Pašlaik visās 134 akreditētajās studiju programmās Latvijas Universitātē studē vairāk nekā 16 000 studentu. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

    LU Botāniskais dārzs, kas šobrīd ir arī iemīļota tūrisma vieta un Rīgas zaļā rota, dibināts 1922.gadā, 1926.gadā Botāniskais dārzs pārceļas uz Pārdaugavu, bet 1949. gadā dārzs iegūst savu tagadējo teritoriju. LU Botāniskā dārza kolekcija nepārtraukti tika papildināta, šobrīd tajā ir apmēram 5400 augu sugas. Botāniskajā dārzādarbojas Baltijā unikāla tropu taureņu māja, notiek Puķu balles, ir iespēja iegādāties arī dažādus augus.

  • Kultūras ministre: Privātajam mecenātismam kultūrā ir milzīga loma 23.05.2013.

    Drukāt lapu

    Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tiekoties ar lielākajiem privātajiem mecenātiem Latvijas kultūrā Ināru un Borisu Tetereviem, iepazinās ar fonda darbību, kā arī pārrunāja sadarbības iespējas nākotnē, tostarp ideju par pasaulslavenajam rīdziniekam, kino režisoram un teorētiķim Sergejam Eizenšteinam veltītā kultūras centra izveidi Rīgā, portālu Diena.lv informēja ministres padomniece Ieva Līne.

    Plašāk lasiet šeit. 

  • 27. maijā aicinām uz Kirila Serebreņņikova lekciju „Brīvības teritorija” 23.05.2013.

    Drukāt lapu

    Pirmdien, 27.maijā, plkst.18:00, mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros Mākslas muzejā „Rīgas Birža” ar atklāto lekciju „Brīvības teritorija” uzstāsies Krievijas režisors Kirils Serebreņņikovs.

    Kirils Serebreņņikovs (Kirill Serebrennikov) ir viens no ievērojamākajiem režisoriem Krievijā, kura galvenais darbības lauks ir teātris. Viņš ir izkopis individuālu teātra valodu un aktīvi pauž savu pilsonisko pozīciju. Kirils Serebreņņikovs 17 gadu vecumā netika uzņemts teātra koledžā, kā rezultātā studēja un ar izcilību pabeidza fizikas fakultāti. Pēc tās viņš tomēr atgriežas režijā, un, pēc daudzu teātra kritiķu domām, tieši režisora izglītības trūkums palīdz Serebreņņikovam pārkāpt ierastās robežas un iekļaut savos darbos individuālu interpretāciju par lietām. Kirils Serebreņņikovs darbojas arī televīzijas un filmu nozarēs, un ir ieguvis apbalvojumus par saviem darbiem gan Krievijā, gan 2006.gadā Grand Prix par savu filmu „Spēlējot upuri” Romas filmu festivālā.

    Kirila Serebreņņikova vadībā ir arī pilnībā atjaunots Maskavas Gogoļa teātris, pārveidojot to par Gogoļa centru – telpu aktuālām, daudzveidīgām mūsdienu kultūras norisēm. Serebreņņikovs ir strādājis arī Latvijā – Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis izrādes “Voiceks” un “Mirušās dvēseles”.

    Lekcija notiks krievu valodā, tā ir atvērta ikvienam interesantam, un ieeja tajā ir bez maksas. Uz lekciju ieeja muzejā būs no Mazās Pils ielas. Lekcijas tiešraide būs skatāma www.diena.lv.

  • 23.maijā Pasaules Preses foto konkursa laureātu bezmaksas atklātās lekcijas 22.05.2013.

    Drukāt lapu

    23. maijā kino Splendid Palace Mazajā zālē ar publiskām lekcijām uzstāsies Pasaules preses fotogrāfijas (World Press Photo) Gada fotogrāfijas 2012 balvas ieguvējs Pols Hansens (Paul Hansen, Zviedrija), kā arī uzvarētājs sporta kategorijā Jans Grarups (Jan Grarup, Dānija) un portretu kategorijā Stefans Vanfleterens (Stephan Vanfleteren, Beļģija).

    Lekcijas notiek ceturtdien, 23.maijā, Splendid Palace mazajā zālē:
    16.00 — 17.30 Pols Hansens, Zviedrija
    18.00 — 19.30 Jans Grarups, Dānija
    20.00 — 21.30 Stefans Vanfleterens, Beļģija.

    Pauls Hansens ir zviedru fotogrāfs, kurš strādājis visdažādākajās pasaules vietās. Viņš septiņas reizes atzīts par Zviedrijas gada labāko fotogrāfu, bet 2010. un 2013. gadā kļuvis par prestižā Pictures of the Year International konkursa laureātu. Šī gada World Press Photo konkursa galveno balvu ieguva 2012. gada novembrī tapis attēls, kurā redzama aina no Izraēlas un Palestīnas konflikta.

    Stefans Vanfleterens ir beļģu fotogrāfs, kurš jau 20 gadus veido melnbaltus portretus un reportāžas no visas pasaules. Portretu kategorijā viņš ieguva 1. vietu ar jutīgu attēlu sēriju par cilvēkiem, kurus ārstē kuģa slimnīcā Africa Mercy pie Gvinejas.

    Jans Grarups ir pazīstams dāņu fotožurnālists, kurš veidojis reportāžas no Persijas līča kara, Sarajevas aplenkuma un Ruandas genocīda. World Press Photo konkursa Sporta kategorijā pirmo vietu ieguva stāsts par jaunu sieviešu basketbola komandu Somālijā, kuras dalībnieces ikdienā cieš diskrimināciju un vardarbību no vietējiem radikālā islāma grupējumiem.

    Lekcijas notiek Borisa un Ināras Teterevu fonda Mākslas programmas Tête-à-Tête 20 epizodēs ietvaros.

    Ieeja pasākumā – bez maksas. Lekcijas notiks angļu valodā.
    Aicinām ierasties laicīgi, jo vietu skaits ir ierobežots. Lekcijas būs iespējams skatīties arī tiešraidē portālā Diena.lv

     

  • 2.jūnijā ar krāšņu koncertu LNO Lielajā zālē noslēgsies LNO Akadēmijas pirmā sezona 20.05.2013.

    Drukāt lapu

    Noslēdzot LNO Akadēmijas pirmo sezonu, Lielajā zālē notiks koncerts, kurā piedalīsies Akadēmijas dalībnieki Laura Grecka, Anastasija Ļebedjanceva, Jūlija Vasiļjeva, Dināra Rudāne, Diāna Silova, Gunta Cēse, Natālija Černohajeva, Marlēna Keine, Dainis Skutelis, Mihails Čulpajevs, Rihards Millers, Kalvis Kalniņš un Agris Hartmanis. Koncertā skanēs V. A. Mocarta, Dž. Rosīni, G. Doniceti un R. Leonkavallo skaņdarbi. Orķestri diriģēs Mārtiņš Ozoliņš.

    Latvijas Nacionālās operas Akadēmijas mērķis ir palīdzēt talantīgākajiem jaunajiem māksliniekiem- jaunajiem solistiem, vokālistiem, diriģentiem, koncertmeistariem, horeogrāfiem un orķestra mūziķiem, pēc studijām uzsākt profesionālās gaitas LNO vai veidot starptautisku karjeru.

    2012./2013. gada sezonā LNO Akadēmija īpašu uzmanību pievērsa dziedātāju profesionālajai izaugsmei, rīkojot izcilu Latvijas un ārvalstu pedagogu vokālās meistarības nodarbības pie Anitas Garančas, Margaritas Gruzdjevas, Paolo de Napoli (Itālija), Aksela Evereta (Axel Everaet, Beļģija) un Timura Gugušvili (Gruzija). Jaunie talanti varēja piedalīties arī dziedātāju Ingas Kalnas un Nellijas Miričjoju (Nelly Miricioiu, Lielbritānija) meistarklasēs un mācīties aktiermeistarību pie Olgas Kapaņinas (Krievija). Arī nākamajā sezonā LNO Akadēmija rīkos meistarklases Latvijā un ārvalstīs un atbalstīs jauno mākslinieku dalību starptautiskos konkursos.


    LNO Akadēmiju 2012. gadā dibinājusi Latvijas Nacionālā opera sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu.

    Koncerts notiks 2.jūnijā, plkst. 19:00, Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē.
    Biļetes uz LNO Akadēmijas koncertu var iegādāties Latvijas Nacionālās operas kasēs.

     

  • 21.maijā laipni aicināti uz Imanta Lancmaņa lekciju par mākslu un mecenātiem 17.05.2013.

    Drukāt lapu

    Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros, 21.maijā, plkst.18:00, Mākslas muzeja „Rīgas Birža” konferenču zālē Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis uzstāsies ar atklātu lekcija „Māksla un mecenāti no Bīrona laika līdz mūsdienām”.

    Imants Lancmanis ir heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurācijas speciālists, vairāku kultūrvēsturisku objektu restaurēšanas iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedriskais darbinieks un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Imants Lancmanis kopš 1976. gada ir Rundāles pils muzeja direktors, un viņa darbība Rundāles pilī vainagojusies ar apjomīgiem restaurācijas darbiem, kuros lielu ieguldījumu ir devis arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Rundāles pils ir izveidota par publisku un ārkārtīgi iecienītu muzeju. Rundāles pils muzejā tiek rīkotas izstādes par pils vēsturi, par Latvijas vēsturē nozīmīgām tēmām, kā arī par Bīronu dzimtu.

    2010. gada 24. maijā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un Rundāles pils parakstīja vienošanos par 500 tūkstošu latu piešķiršanu pils restaurācijas darbu pabeigšanai. Pils restaurācijas pabeigšanas programmas ietvaros 2011. gadā atklāja Biljarda zāli, 2013. gadā iecerēts atklāt restaurētu hercoga 2. darba kabinetu un 2014. gadā - hercoga bibliotēku.

    Lekcija notiks latviešu valodā, tā ir atvērta ikvienam interesantam, un ieeja tajā ir bez maksas.
    Uz lekciju ieeja muzejā būs no Mazās Pils ielas. Lekcijas tiešraide būs skatāma www.diena.lv.

  • Limbažos atklāj unikālu Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim veltītu ekspozīciju 17.05.2013.

    Drukāt lapu

    Starptautiskajā muzeju dienā, 18.maijā, Limbažu muzejā tiks atklāta jauna ekspozīcija Latvijas himnas autoram “Baumaņu Kārlis un viņa laiks”, kas tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzatbalstu.

    Limbažu muzeja ekspozīcija „Baumaņu Kārlis un viņa laiks” piedāvā iespēju labāk iepazīt komponista dzīvi, izprast laiku un vidi, kurā viņš darbojās. Ekspozīcija izvietota Limbažu pilsmuižas ēkā - muzeja 1. stāva zālē, kurā ir pilnībā rekonstruēts 19.gs. 2. puses. interjers, izmantojot Limbažos un apkārtnē lietotas autentiskas mēbeles un iekārtojumu. Izstādes apmeklētāji gūs ieskatu ne tikai par Baumaņu Kārļa dzīvi, bet arī radīs priekšstatu par saimnieciskajām norisēm un saviesīgo dzīvi, laikā, kad Limbažos dzīves nogali pavadīja Baumaņu Kārlis. Ekspozīcijā ir atspoguļota arī mazpilsētas daudznacionālā kultūrvide un pilsētas sadzīve gadsimtu mijā, kā arī Baumaņu Kārļa saistība ar tā laika ievērojamākām Latvijas personībām: Ausekli, Fr.Brīvzemnieku, Alunānu u.c.

    “Mūsu tagadne un nākotne, stabilitāte, intelektuālā un morālā izaugsme balstās uz pagātnes izcilo sasniegumu apzināšanu, izpratni un saglabāšanu. Viens no fonda darbības vierzieniem kultūras jomā ir atbalsts tieši kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesiem,” atzīmē mecenāte Ināra Tetereva.

    Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis, 1835 – 1905) - nacionālās kordziesmas un solodziesmas aizsācējs. Viņš atstājis gandrīz trīs simti vokālu kompozīciju un aranžējumu; no šī skaita ap 50 ir kordziesmas. Baumanis bija viens no dedzīgākajiem latviešu nacionālās atmodas darbiniekiem, arī publicists, dzejnieks satīriķis, lugu sacerētājs un daudzu savu dziesmu tekstu autors. Viņa vienkāršajai, lakoniskajai dziesmai ar paša vārdiem Dievs, svētī Latviju bija lemts kļūt par Latvijas valsts himnu. Rīgas latviešu un vācu avīzēs publicētie Baumaņa polemiskie raksti par tautasdziesmu (1874, 1875) ievadīja arī etnomuzikoloģijas sākumu Latvijā.

    Komponista dzīve bijusi cieši saistīta ar Limbažu novadu – viņš dzimis Viļķenē, mācījies Limbažos, arī viņa mūža pēdējie gadi pēc atgriešanās no aktīvās dzīves Pēterburgā pavadīti Limbažos. Tolaik viņš iesaistījās mazpilsētas sabiedriskajā dzīvē, darbojoties Saviesīgajā biedrībā. Pateicoties viņa dāvinātajām grāmatām, pilsētā izveidojās pirmā publiskā bibliotēka. Valsts himnas autors apglabāts Limbažu kapos.

  • "Ķepa uz sirds": kas jāievēro, pārvadājot dzīvnieku sabiedriskajā transportā? 17.05.2013.

    Drukāt lapu

    18. maija raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kas jāievēro, pārvadājot dzīvnieku sabiedriskajā transportā?
    • Vai kāmis ir piemērotākais pirmais mājdzīvnieks bērnam?
    • Kāpēc rakstniece Dace Rukšāne nespēj atrast kopīgu valodu ar meitas hameleonu?
    • Kāpēc RadioSWH boss Jānis Šipkēvics iesaka visas suņu ķēdes atdot Liepājas Metalurgam? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Kopienu fondu kustībai pievienojas Limbažu fonds 15.05.2013.

    Drukāt lapu

    8. maijā Kopienu fondu kustības padome lēma savā pulkā kā asociēto dalībnieku uzņemt Limbažu fondu. Tā darbība aptver Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novadu, kur dzīvo vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju.

    Jau kopš 2009. gada Limbažu fonds ar vietējo ziedotāju un brīvprātīgo atbalstu sniedz gan sociālo palīdzību ģimenēm, gan īsteno vietējai sabiedrībai aktuālus projektus, tā veicinot arī kopienu filantropijas attīstību. Nākotnes plānos ir piesaistīt ziedojumus arī citu organizāciju iniciatīvām, rīkojot projektu konkursus.

    Līdz ar Limbažu fonda pievienošanos, Kopienu fondu kustības biedri un asociētie dalībnieki aptver 24 novadus un pilsētas, kur kopumā dzīvo 280 tūkstoši jeb 14% Latvijas iedzīvotāju. Kopienu fondi strādā Alūksnē/Apē, Lielvārdē, Talsos un Valmierā, bet radniecīgas labdarības organizācijas arī Liepājā, Limbažos un Gulbenes novada Tirzā.

    2012. gadā Latvijas kopienu fondi saviem labdarības projektiem piesaistījuši finansējumu 144`000, apmērā, un īstenojuši vai snieguši atbalstu 79 dažādu jomu sabiedriska labuma projektiem. 

    Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu kopienu fondiem Latvijā, īstenojot Kopienu filantropijas attīstības programmu 2012 - 2017. Tās ievaros pērn Kandavā, Preiļos, Cēsīs, Salaspilī un Balvos notika iedzīvotāju forumi, bet šogad veidojas divi jauni kopienu fondi Kandavas novadā un Preiļu pusē, apverot piecus Latgales novadus bijušā Preiļu rajona robežās.

    Plašāka informācija par kopienu filantropiju un kopienu fondiem pieejama: www.kopienufondi.lv.

  • 16.maijā laipni aicināti uz Helēnas Demakovas lekciju „Mūžīgais laikmetīgums pilsētvidē jeb Every art has been once contemporary” 14.05.2013.

    Drukāt lapu

    Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros, 16.maijā, plkst. 18:00, Mākslas muzeja „Rīgas Birža” konferenču zālē laikmetīgās mākslas kritiķe un kuratore Helēna Demakova uzstāsies ar bezmaksas atklātu lekciju "Mūžīgais laikmetīgums pilsētvidē jeb every art has been once contemporary”, kuru tiešraidē varēs vērot arī www.diena.lv.

    Helēnas Demakovas publiskā lekcija tematizēs vēsturisko un mūsdienu publisko telpu mijiedarbībā ar laikmetīgo mākslu, tiks aplūkoti dažādi nespeciālistu un speciālistu aizspriedumi, kā arī mākslinieku piedāvājumi gan Latvijā, gan redzamākajos publiskās mākslas projektos pasaulē. Mākslas zinātniece H.Demakova akcentē: ”Cita starpā runāšu par to, ka paliekošs mākslas darbs pilsētvidē nav tikai piemineklis, dekorācija vai ķiņķēziņi, kurus viena pilsēta dāvina otrai. Cilvēks un pasaule ir tik daudzveidīgi, ka izcilu mākslinieku izdomas un talanta augļus ir pelnījuši baudīt daudzi cilvēki, un to var nodrošināt tikai publiskā telpa.”

    2012. gadā ar Helēnas Demakovas kā kuratores starpniecību Mākslas muzejā "Rīgas birža" tika uzstādīts, krievu mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas darbs “Gondola” – Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums muzejam. Helēna Demakova ir vairāku izstāžu, grāmatu, rakstu, lekciju kursu autore un dažādu inovatīvu kultūras projektu iniciatore. Gan strādājot par Latvijas kultūras ministri, gan savā turpmākajā darbībā, viņa ir panākusi, ka Laikmetīgās mākslas muzeja Rīgā ideja nepazūd no sabiedriskās un politiskās dienaskārtības. Viņas idejas mīl un nīst, taču vienaldzīgo nav!

    TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros Helēna Demakova ir kuratore diviem laikmetīgās mākslas projektiem – izstādei “Rīga smaida”, kas ir nākotnē vērsta Rīgas pilsētvides projekta pirmā kārta, kā arī kuratore sen gaidītajam piemineklim pasaules slavenajam baletdejotājam Mārim Liepam pie Latvijas Nacionālās operas.

     

    Lekcija notiks latviešu valodā, tā ir atvērta ikvienam interesantam, un ieeja tajā ir bez maksas.

    Uz lekciju ieeja muzejā būs no Mazās Pils ielas. Lekcijas tiešraide būs skatāma www.diena.lv.

  • Sākas World Press Photo izstāde un izglītības programma vidusskolām 14.05.2013.

    Drukāt lapu

    No 14. maija līdz 2. jūnijam Rīgā, Sv.Pētera baznīcā būs apskatāma Pasaules preses fotogrāfijas (World Press Photo) konkursa 2012. gada laureātu darbu izstāde. Šis konkurss ir lielākais notikums pasaules preses fotogrāfijā. Tas notiek jau 56. gadu pēc kārtas un tajā piedalās fotogrāfi no visas pasaules.

    Šogad konkursā piedalījās 5666 fotogrāfi no 124 valstīm, kas žūrijas vērtējumam iesniedza 104 481 fotogrāfiju. No tiem godalgas ieguva 54 fotogrāfija no 34 valstīm.Ceļojošā izstāde ir unikāla, jo aptuveni 200 ikgadējā preses foto konkursā godalgotu fotogrāfiju apceļo 100 pilsētas 45 valstīs visā pasaulē. Rīga var lepoties, ka ir viena no tām.

    Visu izstādes norises laiku darbosies izglītības programma vidusskolām. World Press Photo Skolu izglītības programmas ietvaros jaunieši varēs vairāk uzzināt par mūsdienu mediju darbu, fotožurnālistikas darba specifiku, kā arī pasaulē aktuālām problēmām un notikumiem. World Press Photo organizācija ir sagatavojusi materiālus pēc kuriem skolotājs var vadīt gan informatīvu nodarbību klasē, gan arī kopīgu Pasaules preses fotogrāfijas izstādes ekskursiju Rīgā, aizpildot uzdevumu lapas, kas vienlaikus palīdzēs iedziļināties izstādes vēstījumos un saturā.

    World Press Photo izglītības programma ir iespēja iegūt gan jaunas zināšanas un diskutēt par jautājumiem, kas reti tiek aktualizēti ikdienā, gan labi un vērtīgi pavadīt kopā laiku, iespējams, apvienojot to ar jau plānotu klases ekskursiju.Klasēm, kas piedalās izglītības programmā, izstādes apmeklējums ir bez maksas. Dalībai var pieteikties, aizpildot anketu šeit.

    World Press Photo 2013 izglītības programmu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Izstādes darba laiki: 14.05. – 2.06.
    Pirmdienās – sestdienās: 10.00 – 19.00
    Svētdienās: 12.00 – 19.00
    Sv.Pētera baznīcā, Skārņu ielā 19
     

  • „Teātris.zip” 11.maijā piedāvā divas izrādes teātra gardēžiem 10.05.2013.

    Drukāt lapu

    Latvijas Televīzijas raidījumu cikls „Teātris.zip” sestdien, 11. maijā, kanālā LTV1, teātra gardēžiem piedāvās divas izrādes - Dailes teātra iestudējumu "Mēļš frotē dvielis” plkst. 13:40, bet vakarā, plkst. 21:25 režisora Valda Lūriņa izrādes „Spēlē, spēlmani!” tiešraidi no Liepājas teātra. Pirms tiešraides „teātris.zip” vadītājs Ojārs Rubenis uz sarunu aicinās Čaka daiļrades pazinējus un savu skatījumu uz izrādi piedāvās režisors Valdis Lūriņš. Starpbrīdī notiks tikšanās ar aktieriem aizkulisēs.

    Dailes teātra 1997. gada iestudējums „Mēļš frotē dvielis” piedāvā trīs Gunāra Priedes skumji ironisko viencēlienu „Tāltālā zemē”, „Pie mums martā” un „Burbuļi” apkopojumu. Dina Kuple, Marina Janaus vai Akvelīna Līvmane, Gundega Ozolīte, kā arī Jānis Reinis un Kaspars Znotiņš spēlē visos viencēlienos, katrs vienā vakarā pārtopot trīs tēlos.

    Savukārt, izrādē „Spēlē, spēlmani!”, ko pēc 40 gadiem jaunuzvedumā izspēlē jaunie Liepājas teātra aktieri, skatītājus gaida Imanta Kalniņa dziesmas, jauno aktieru temperaments un Čaka dzeja. Pētera Pētersona leģendārais iestudējums „Spēlē, spēlmani!” iekļauts kultūras kanonā. Izrāde iestudēta 2011. gada aprīlī – dzejnieka Aleksandra Čaka 110. dzimšanas dienas gadā.

    Latvijas Televīzijas raidījumu cikls “Teātris.zip” tapis 2012. gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, cikla ietvaros tiek rādīti labāko Latvijas teātru izrāžu 39 ieraksti no LTV1 arhīva un izrāžu tiešraides, ļaujot plašākai publikai baudīt izrādes, kas iekļautas Latvijas Kultūras kanonā, kā arī iestudējumus – sava laika zīmes.

    Foto no Liepājas teātra arhiva.

  • 11.maijā pirmizrādi piedzīvos operete “Līgavaiņi” 10.05.2013.

    Drukāt lapu

    Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros 11.maijā M. Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvos Izaka Dunajevska operete “Līgavaiņi”. Skatītāju vērtējumam tiks nodota nebēdnīgā muzikālā komēdija, kas 1927. gadā veicinājusi Maskavas Valsts operetes teātra dibināšanu.

    Luga sarakstīta tieši dramatiskajam teātrim kā viegla, muzikāla komēdija. Kad ideoloģisku apsvērumu dēļ iestudējumu tomēr uz skatuves izrādīt nevarēja, Dunajevskis papildināja darbu ar muzikāliem numuriem. Tā radās operete, pret kuru ideoloģisku iebildumu nebija. Arī šoreiz tas būs operetes iestudējums – ar orķestri, solistiem, kori un baletu.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbība ar M.Čehova Rīgas Krievu teātri uzsākās 2010.gadā. Atbalsts sniegts V.Šekspīra lugas „Divpadsmitā nakts” iestudējumam (2011./2012. sezona) un uzvedumam par leģendārā Oskara Stroka mūziku - „Tango ar Stroku” (2012. gadā). „Tango ar Stroku” ir izpelnījusies nedalītu latviešu un krievu skatītāju mīlestību, un ir pilnībā izpārdota jau otro sezonu.

    Programmas ietvaros izrāde skatāma 11.,12., 19. un 28.maijā plkst. 19:00, turpmākos datumus uz izrādēm aicinām skatīties M. Čehova Rīgas Krievu teātra mājas lapā

  • Borisa un Ināras Teterevu fonds būtiski palielina atbalstu Latvijas teātra mākslai 09.05.2013.

    Drukāt lapu

    Šodien, 7. maijā, Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros mecenāti Boriss un Ināra Teterevi parakstīja sadarbības dokumentus ar vairākām Latvijas teātra jomas organizācijām par finansiālu atbalstu teātru dzīves procesiem trīs gadu periodā – no 2013. līdz 2015. gadam, šim mērķim atvēlot vismaz 350 tūkstošus latu.

    Šajā laika periodā Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbosies ar Latvijas Teātra darbinieku savienību Latvijas teātru Gada balvas „Spēlmaņu nakts” sagatavošanā un norisē, ar M.Čehova Rīgas Krievu teātri, sekmējot vecākā krievu dramatiskā teātra Baltijā attīstību un veicinot tā mākslinieciskās jaunrades procesus, kā arī ar Latvijas Radio, atbalstot Radioteātra kā unikāla teātra mākslas žanra attīstību.

    „Borisa un Ināras Teterevu fonda ieguldījums Latvijas teātru attīstībā pēc būtības veic valstisku funkciju – privātā un publiskā sektora sadarbības rezultātā turpmākos trīs gadus noritēs vairāki projekti ar nacionālo virsvērtību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un jaunrades procesu veicināšanā. Šobrīd jau varam uzskatīt, ka Borisa un Ināras Teterevu fonds kļuvis par mūsu teātra dzīves lielāko privāto mecenātu,” atzīmē Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa.

    „Fonda uzmanības lokā ir mākslinieciskā jaunrade, kultūras vērtību saglabāšana un to nodošana iespējami plašākam cilvēku lokam. Teātris kā mākslas žanrs Latvijā vienmēr bijis skatītāju iemīļots. Latvijas teātra vēsture ir bagāta un daudzveidīga: spilgtas personības, izcilas izrādes, kas uzrunājušas un iedvesmojušas daudzas paaudzes,” atzīmē mecenāte Ināra Tetereva.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds jau iepriekš atbalstījis M.Čehova Rīgas Krievu teātri, 2012. gadā aizsāka sadarbību ar Latvijas Televīziju, līdzfinansējot teātru izrāžu un raidījumu ciklu "Teātris.zip". Sezonas laikā LTV parādījusi 38 arhīvā esošās izrādes, kā arī ierakstījusi 19 Latvijas teātru repertuārā esošos spilgtākos iestudējumu un veikusi vairākas tiešraides.

    LETA ziņa: Borisa un Ināras Teterevu fonds teātra nozarei novirzīs vairāk nekā 350 000 latu.

  • "Teātris.zip": - "Mēļš frotē dvielis" pa dienu un "Spēlē, spēlmani" tiešraide no Liepājas 08.05.2013.

    Drukāt lapu

    11.maijā plkst.13.40 "Teātris.zip" iesaka Dailes teātra iestudējumu „Mēļš frotē dvielis, bet plkst.21.25 Teātris.zip ietvaros būs skatāma izrādes „Spēlē, spēlmani!” tiešraide no Liepājas teātra.

    Dramaturga Gunāra Priedes viencēlienos, kas apvienoti Dailes teātra iestudējumā „Mēļš frotē dvielis” (režisors Kārlis Auškāps), piedalās Dina Kuple, Marina Janaus, Akvelīna Līvmane, Gundega Ozolīte, kā arī Jānis Reinis un Kaspars Znotiņš.

    11.maijā Liepājas teātrī pēdējo reizi tiks spēlēta režisora Valdis Lūriņš izrāde „Spēlē, spēlmani!” (2011), ar kuras iestudējumu tika svinēta dzejnieka Aleksandra Čaka 110 dzimšanas diena. Izrāde veidota dzejas teātra tradīcijā – ar Čaka daiļrades palīdzību atklāts gan dzejnieka dzīves gājums, gan sarežģītais mākslas darba radīšanas process, gan laikmets un latviešu tautas liktenis. Iestudējums tapis, aptverot lielu Čaka daiļrades daļu – dzeju, poēmas, stāstus, to visu papildina Imanta Kalniņa mūzika.

    Pirms izrādes „Spēlē, spēlmani!” tiešraides skatītājus gaida saruna ar režisoru Valdi Lūriņu par Čaku, bet izrādes aizkulišu daļā būs tikšanās ar aktieriem, kuri pirms trim sezonām sāka savu darbu teātrī un kurus apvienoja šis pirmais muzikālais kopdarbs. Skatītājus gaida Imanta Kalniņa dziesmas, jauno aktieru temperaments un Čaka dzeja.

  • Vienošanās par atbalstu Latvijas teātru dzīves procesiem trīs gadu garumā 08.05.2013.

    Drukāt lapu

    2013.gada 7. maijā, Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros mecenāti Boriss un Ināra Teterevi parakstīja sadarbības dokumentus ar vairākām Latvijas teātra jomas organizācijām par finansiālu atbalstu teātru dzīves procesiem trīs gadu periodā – no 2013. līdz 2015. gadam.

    Šajā laika periodā Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbosies ar Latvijas Teātra darbinieku savienību Latvijas teātru Gada balvas „Spēlmaņu nakts” sagatavošanā un norisē, ar M.Čehova Rīgas Krievu teātri, sekmējot vecākā krievu dramatiskā teātra Baltijā attīstību un veicinot tā mākslinieciskās jaunrades procesus, kā arī ar Latvijas Radio, atbalstot Radioteātra kā unikāla teātra mākslas žanra attīstību.

    „Borisa un Ināras Teterevu fonda ieguldījums Latvijas teātru attīstībā pēc būtības veic valstisku funkciju – privātā un publiskā sektora sadarbības rezultātā turpmākos trīs gadus noritēs vairāki projekti ar nacionālo virsvērtību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un jaunrades procesu veicināšanā. Šobrīd jau varam uzskatīt, ka Borisa un Ināras Teterevu fonds kļuvis par mūsu teātra dzīves lielāko privāto mecenātu,” atzīmē Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa.

    „Fonda uzmanības lokā ir mākslinieciskā jaunrade, kultūras vērtību saglabāšana un to nodošana iespējami plašākam cilvēku lokam. Teātris kā mākslas žanrs Latvijā vienmēr bijis skatītāju iemīļots. Latvijas teātra vēsture ir bagāta un daudzveidīga: spilgtas personības, izcilas izrādes, kas uzrunājušas un iedvesmojušas daudzas paaudzes,” atzīmē mecenāte Ināra Tetereva.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds jau iepriekš atbalstījis M.Čehova Rīgas Krievu teātri, 2012. gadā aizsāka sadarbību ar Latvijas Televīziju, līdzfinansējot teātru izrāžu un raidījumu ciklu Teātris.zip. Sezonas laikā LTV parādījusi 38 arhīvā esošās izrādes, kā arī ierakstījusi 19 Latvijas teātru repertuārā esošos spilgtākos iestudējumu un veikusi vairākas tiešraides.

    Foto atskats.

  • TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS PIEDĀVĀ IZCILĀ KRIEVIJAS DŽEZA PIANISTA DANIELA KRAMERA KONCERTA TIEŠRAIDI UN ATKLĀTO MEISTARKLASI 08.05.2013.

    Drukāt lapu

    Daniels Kramers (Daniel Kramer) - izcilais virtuozs, Krievijas džeza pianists, Gustava Mālera Starptautiskās Eiropas prēmijas ieguvējs, Krievijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros, Latvijas klausītājiem sniegs divus neaizmirstamus skaņu ceļojumus džezā.

    07/05, plkst. 19:00, Latvijas Radio programmā "Klasika" koncerta "Džeza spēles" tiešraide. Koncertā muzicēs Daniels Kramers (Krievija, klavieres), Māris Briežkalns (Latvija, sitamie instrumenti) un ToivoUnts (Igaunija, kontrabass).

    08/05, plkst. 12:00, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks Daniela Kramera atklātā meistarklase. Kramers pasniedz labākajās Maskavas mūzikas augstskolās. Viņa meistarība un pedagoga talants izkopts vairāku desmitu gadu laikā un to novērtējuši kā džeza profesionāļi, tā studenti un mūzikas mīļotāji.

    Atklātās lekcijas bez maksas notiek TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam.

    Meistarklase notiek krievu valodā.

    Koncerta "Džeza spēles" tiešraides ieraksts, klausieties raidlaikā plkst.19:00.

  • Kaķu izstāde „Spring 2013" sporta kompleksā „Ķeizarmežs". Ieeja - bezmaksas 03.05.2013.

    Drukāt lapu

    Latvijas kaķu mīļotāju klubs "CAT’s Meow" 4. un 5. maijā rīko kaķu izstādi "Spring 2013" sporta kompleksā "Ķeizarmežs".

    Pat vismazākais kaķveidīgais ir pilnība. Šis ir Leonardo da Vinči aforisms. Savukārt Senajā Ēģiptē kaķi uzskatīja par svētu dzīvnieku. Laiki mainās, un mūsdienās kaķus vairs neceļ dievu kārtā. Bet joprojām cilvēki labprāt tur šos mājdzīvniekus un ar lielu prieku apmeklē kaķu izstādes. Šeit ir brīnišķīga iespēja ne tikai gūt prieku no dažādu šķirņu konkursiem un šoviem, bet arī iegādāties kaķēnu ar visiem ciltsrakstiem. Tas dod iespēju vēlāk savu mīluli vest uz izstādēm un lepoties ar sasniegumiem, kā arī nodarboties ar vairošanu.

    Jans Lavrentjevs, klubs "CAT’s Meow" vadītājs: Izstādes apmeklētājiem ta ir iespēja kontaktēties ar dažādu šķirņu dzīvnieku audzētājiem, uzzināt to rakstura īpatnības un kā tos kopt, kas jāiegādājas pirms jūsu mājā ienāk kaķēns, kā nodot analīzes, par iespējamām alerģijām, respektīvi, sagatavoties kaķa iegādei. Un visi audzētāji labprāt pastāstīs un atbildēs uz visiem jautājumiem.

    Kaķu izstāde ir pasākums, kas sagādā prieku bērniem un pieaugušajiem. Ta ir ļoti aizraujoša un vieno gan lielus, gan mazus. Dodieties turp ar visu ģimeni -- prieku gūs katrs.

    Šīs nedēļas beigās, 4. un 5.maijā, valsts svētkos, kluba "CAT’s Meow" dāvana rīdziniekiem un pilsētas viesiem -- bezmaksas ieeja izstādē.

    Laipni lūgti -- nāciet, runājiet ar audzētājiem, skatieties, priecājieties par dzīvniekiem- no 10 rītā līdz 4 dienā. Izstāde „Spring 2013" -- no 4. līdz 5.maijam sporta kompleksā „Ķeizarmežs", Rīgā, Ezermalas ielā 30.

  • "Ķepa uz sirds": kā izglābts bulgāru ēzelītis kļuva par latviešu aktieri uz lielās skatuves? 03.05.2013.

    Drukāt lapu

    4. maija raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kāpēc liekais svars ir ļoti bīstams jūsu mīlulim?
    • Vai plastikas ķirurģe Evija Rodke var palīdzēt arī dzīvniekam?
    • Kāds ir īru vilks – lielākais suns pasaulē?
    • Kā izglābts bulgāru ēzelītis kļuva par latviešu aktieri uz lielās skatuves? (“Ziedonis un Visums”)
    • Kur mākslinieks Vilipsōns atrada viņa veidotā kaķa līdzinieku? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • NO 4. MAIJA TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS SKATĀMA LEHA MAJEVSKA PERSONĀLIZSTĀDE 29.04.2013.

    Drukāt lapu

    Izstāde "4 kustīgi dzejoļi", kas aptver četrus no ĻehaMajevska lielākajiem darbu cikliem: "Brēhela svīta", "Dzejnieka asinis", "Dievības" un "Stirnu istaba", būs apskatāma no 4. maija līdz 16. jūnijam Mākslas muzejā "Rīgas Birža".

    Majevska cikli ir bijuši eksponēti izstāžu zālēs, kas komentārus neprasa- "Brēhela svīta" (2007–2010) pirmo reizi izstādīta Luvrā un 54. Venēcijas biennālē, cikls "Dzejnieka asinis" (2005–2006) eksponēts Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA) un 52. Venēcijas biennālē, cikls "Dievības" (2001–2005) pirmo reizi parādīts MoMA. Savukārt, LehaMajevska autobiogrāfiskā opera "Stirnu istaba", kurā līdzās vizuāli uzburtajai poētiskajai dabas un cilvēku mijiedarbībai skan paša mākslinieka sacerēta mūzika, iestudēta Silēzijas operā Polijā (1996) un vēlāk kā video filma rādīta Venēcijas biennālē (2001) un MoMA(2002).

    Katrs mākslinieka darbs līdzinās vizuālam dzejolim, tos var skatīt gan katru atsevišķi, gan saistībā ar citiem. To varētu saukt par glezniecību ar videokameru, kas stimulē asociāciju plūsmu, izslēdzot jēgas viennozīmīgumu. Šāds formveides risinājums atbrīvo uztveri, un piedāvā skatītājam mobilizēt savu radošo potenciālu, lai ceļotu tēloto ainu labirintā un interpretētu uz vairākiem ekrāniem vienlaicīgi stāstīto stāstu.

    Izstāde "4 kustīgi dzejoļi" tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.

  • TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS Lehs Majevskis personālizstādi "4 kustīgi dzejoļi" atklās ar lekciju "Simbolu slēptā valoda mākslā" 27.04.2013.

    Drukāt lapu

    2. maijā, Mākslas muzeja "Rīgas birža" Ātrijā, plkst. 18:00, notiks mūsdienu izcilā poļu mākslinieka, režisora, dzejnieka, Eiropas un Amerikas kinoakadēmiju biedra Leha Majevska (Lech Majewski) izstādes "4 kustīgi dzejoļi" atklāšanas lekcija „Simbolu slēptā valoda mākslā”.

    Mākslinieka personālizstādes rīkotas Vašingtonas Nacionālajā galerijā, Luvrā, Čikāgas Mākslas institūtā, Hokaido Modernās mākslas muzejā, Nacionālajā galerijā Jeu de Paume Parīzē, Prado muzejā Madridē, Laikmetīgās mākslas muzejā MACRO Romā, Telavivas Mākslas muzejā, Nacionālajā muzejā Krakovā un citur. 2006. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā notika plaša retrospekcija “Lehs Majevskis: kustīgo tēlu maģija”. Viņa darbi vairākkārt rādīti Venēcijas biennālēs.

    Lekcija notiks angļu valodā.

    TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros atklātās lekcijas notiek bez maksas.

  • Prezentē mākslas programmu TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS 26.04.2013.

    Drukāt lapu

    2013.gada 25.aprīlī, klātesot mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem, Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim, Latvijas Nacionālā teātra direktoram, „Teatris.zip” studijas vadītājam Ojāram Rubenim, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai Lācei, Latvijas Mākslas akadēmijas rektora padomniecei, mākslas kritiķei un kuratorei Helēnai Demakovai, Latvijas Nacionālās operas direktora padomniekam Artūram Maskatam un TÊTE-À-TÊTE mākslas programmas vadītājai Elīnai Vikmanei, tika prezentētas mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS sajūtu tikšanās.

    “Pagājušā gada maijā Rīgas pilsētai uzdāvinājām mūsdienu izcilā krievu mākslinieka Dmitrija Gutova darbu Gondola, kas skatāms muzejā Rīgas Birža. Šogad turpināsim šo tradīciju – mākslas programma TÊTE-À-TÊTE sniegs iespēju iepazīt dažāda žanra mākslas darbus, notikumus un personības, bet tās kulminācijā būsim pagodināti Rīgas pilsētai dāvināt ilgi gaidīto pieminekli pasaulslavenajam rīdziniekam, dejotājam Mārim Liepam,” stāsta mecenāts Boriss Teterevs.

    2. maijā ar ievērojamā mūsdienu poļu mākslinieka, režisora, dzejnieka Leha Majevska izstādes „4 kustīgi dzejoļi” atklāšanu un lekciju „Simbolu slēptā valoda mākslā” Mākslas muzejā ”Rīgas Birža” uzsāksies Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programma TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS. Māksla mēneša garumā (līdz 4. jūnijam) virmos Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī vairākās tiešraidēs televīzijā, radio un www.diena.lv.

    Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS video pieteikums.

    Pilno pasākumu programmu skatiet šeit.

    Prezentācijas foto atskats.

     

  • No 2. maija aicinām sekot līdzi un piedalīties - "Tête-à-tête 20 epizodēs" 24.04.2013.

    Drukāt lapu

    Smalkas, intīmas un personīgu atklājumu pilnas tikšanās ar pasaules atzinību guvušiem māksliniekiem un to darbiem piedāvās Borisa un Ināras Teterevu fonds Māksla programmā "Tête-à-tête 20 epizodēs".

    Mākslas programmu "Tête-à-tête 20 epizodēs" sāksies 2. maijā ar ievērojamā mūsdienu poļu mākslinieka, režisora, dzejnieka Leha Majevska izstādes "4 kustīgi dzejoļi" atklāšanu un lekciju Simbolu slēptā valoda mākslā Mākslas muzejā Rīgas Birža. Māksla mēneša garumā (līdz 4. jūnijam) virmos Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī vairākās tiešraidēs televīzijā, radio, portālos.

    Mākslas mīļotājiem būs iespēja apmeklēt arī unikālas atklātās lekcijas, kuras pasniegs Lehs Majevskis (Polija), Stefans Vanfleterens (Beļģija), Džerijs R. Hasfeters (ASV), Imants Lancmanis (Latvija), Pauls Hansens (Zviedrija), Helēna Demakova (Latvija), Jans Grarups (Dānija), Daniels Kramers (Krievija), Jāns Tomiks (Igaunija), Juris Ojavers (Igaunija).

    Mākslas programmas "Tête-à-tête 20 epizodēs" pasākumu saraksts.

  • ... personisku atklājumu pilnas tikšanās ar mākslu 20 epizodēs ... 24.04.2013.

    Drukāt lapu

    No 2013. gada 2. maija līdz 4. jūnijam norisināsies mākslas programma TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS, kas mēneša laikā skatītājiem piedāvās tikšanos ar izcilām mākslas pasaules personībām, aicinās uz nozares speciālistu meistarklasēm, izrādēm, izstādēm un koncertiem.

    Mākslas programma apvieno mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstītus mākslas un izglītības projektus, kas mēnesi norisināsies un būs skatāmi dažādās Rīgas izstāžu, koncertu un teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs televīzijā un radio. Mākslas mīļotāji varēs apmeklēt publiskās lekcijas, kurās pieredzē dalīsies tādi izcili mākslinieki un savas jomas eksperti kā Kirils Serebreņņikovs (Krievija), Džerijs Hausfāters (ASV), Stefans Vanfleterens (Beļģija), Imants Lancmanis (Latvija), Pauls Hansens (Zviedrija), Helēna Demakova (Latvija), Jans Grarups (Dānija), Daniels Kramers (Krievija), Jāns Tomiks un Jiri Ojavers (Igaunija), kā arī redzēt šīs lekcijas tiešraidē un ierakstā portālā diena.lv

    Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS sevi pieteiks 2.maijā ar ievērojamā mūsdienu poļu mākslinieka, režisora un dzejnieka Leha Majevska izstādi "4 kustīgi dzejoļi" Mākslas muzejā "Rīgas Birža". Savukārt noslēgumā pie Latvijas Nacionālās operas tiks atklāts ilgi gaidītais piemineklis pasaules slavenajam baletdejotājam Mārim Liepam. 

  • Horeogrāfijas konkurss „Rīgas pavasaris 2013” pulcē 600 dalībniekus no 13 pasaules valstīm 22.04.2013.

    Drukāt lapu

    No 24. aprīļa līdz 26. aprīlim Rīgā notiek IX Bērnu un jauniešu starptautiskais horeogrāfijas konkurss „Rīgas pavasaris 2013”, kuru rīko profesionālā radošā apvienība un mācību centrs „Eventus” ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.

    Horeogrāfijas konkursā „Rīgas pavasaris 2013” piedalās 600 dalībnieki no 13 valstīm (Latvija, Krievija, Lietuva, Igaunija, Itālija, Francija, Vācija, Gruzija, Lielbritānija, Ķīna u.c.). Konkursantu sniegumu vērtē starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir Jeļena Perļina, (Maskavas valsts kultūras un mākslas universitātes klasiskās dejas katedras vadītāja, profesore.); Filips Lormē (Filippe Lormeau, Lionas valsts konservatorijas profesors); Regīna Kaupuža (Latvijas Nacionālās operas repetitore, Rīgas horeogrāfijas vidusskolas menedžere, Latvijas Mūzikas Akadēmijas horeogrāfijas katedras pedagoģe, Latvijas Baleta un Dejas Ģildes priekšsēdētāja); Zita Errs (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedras vadītāja, asoc.prof.); Luana Lučiani (Luana Luciani, DanzaSi kultūras asociācijas prezidente, starptautisku baleta konkursu vadītāja, "DanzaSi non solo jazz" konkursu vadītāja, konkursu eksperte); Mareks Roževskis (Marek Roževkij, Berlīnes baletskolas mākslinieciskais vadītājs) un Vladimirs Adžanovs (Vladimir Adžamov, Sanktpēterburgas horeogrāfijas asociācijas priekšsēdētājs, V.Adžamovas fonda prezidents). „Rīgas pavasaris 2013” ietvaros notiek arī horeogrāfiju konkurss.

    „Deja ir mākslas žanrs, kas spēj vienot dažādu nāciju pārstāvjus bez valodu barjerām. Deja ir estētiska vērtība, kas kultūras paleti dara bagātāku un krāsaināku. Rīga patiesi var lepoties ar saviem sasniegumiem klasiskās dejas laukā – mums ir spēcīga nacionālā baleta trupa, spēcīgi pasniedzēji un izcila dejas reputācija. Rīgas pavasaris 2013 pulcē bērnus un jauniešus no visas pasaules un vienlaikus tā ir unikāla iespēja Rīgas pavasaris 2013 ir lieliska iespēja bezmaksas apmeklēt dejas priekšnesumus, kā arī baudīt horeogrāfiju daudzveidību,” stāsta konkursa un biedrības "Eventus" vadītāja Tatjana Stepanova.

    Konkursu atklāj 24.aprīlī ar multimediālu baletu „Ceļs pie sevis”, kurā piedalās baleta dejotāji no Krievijas Natālija Zlobina un Vladimirs Adžamovs. Uzvedumā skanēs kurdu lūgšanas un tautas mūzika. 25. aprīlī aktīvi noritēs meistarklases, 26. aprīlī notiks konkurss, plkst.19.00 būs skatāma Klēras Briantas (Claire Briant) balets „Mana Parīze” un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauno horeogrāfu vakars, 27.aprīlī turpināsies konkurss. Konkurss noslēgsies ar apbalvošanas ceremoniju un noslēguma koncertu J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.

  • "Ķepa uz sirds": Kā ielas kaķi Tallinā tiek pie savas otrās iespējas? 18.04.2013.

    Drukāt lapu

    20. aprīļa raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā pasargāt mīluli blusu un ērču sezonā?
    • Vai saimnieks un viņa suns var ģērbties saskanīgi?
    • Kā ielas kaķi Tallinā tiek pie savas otrās iespējas?
    • Vai kokerspanieli zaudējuši savu agrāko popularitāti?
    • Vai aktrise un astroloģe Akvelīna Līvmane var sastādīt zvaigžņu karti sunim? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • "Teātris.zip": „Mirušās dvēseles” izrādē, kur visas sievietes izrādījās veči 18.04.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 20. aprīlī, pulksten 21.25 "Teātris.zip" ciklā - Gogoļa "Mirušo dvēseļu" iestudējumam veltīts raidījums. Pārraides sākumā – Ojāra Rubeņa saruna ar režisoru Kirilu Serebreņņikovu, aktieriem Normundu Laizānu un Gundaru Grasbergu.

    Kad Čičikovs nolemj precēties, naudas viņam nav.... Un viņa galvā rodas gadsimta cienīga ideja – apbraukāt apkārtnes muižas un iepirkt mirušās dvēseles, ko pēc tam ieķīlāt un tikt pie naudas. Ciemošanās pie visdīvaināko uzskatu un raksturu muižniekiem pārvēršas noslēpumainā un neticamā piedzīvojumā. Pēdējās desmitgades slavenākā krievu režisora Kirila Serebreņņikova debija ārzemju teātrī, proti, Latvijā. Izrāde 2009./2010.gada sezonā tika atzīta par gada labāko iestudējumu Latvijā.

    «Izcila izrāde. Kā piemiņa tiem, kas zuduši vai paši nolēmuši sevi iznīcībai un paši sevi norakuši, kā piemiņai par bandītiem un blēžiem, kas izvēlas sev tādu karjeru un paši paraksta sev nāves spriedumu, jo ir vienkārši idioti – neaudzināti un nemācīti. Un izrādē ir nelabais, kas uzdot toni ballē – viņš ir gan līgava, gan līgavainis, viņš spēlē bungas, diriģē, viņš ir visur... Ļoti dziļa izrāde un sāpīga reizē. Nekad un neviens man nav licis tā paskatīties uz šo Gogoļa darbu,» par «Mirušo dvēseļu» iestudējumu saka leģendārā krievu aktrise Lija Ahedžakova.

  • Valmieras novada fondā - iedzīvotāju sadarbība, pašpalīdzība un brīvprātīgais darbs 14.04.2013.

    Drukāt lapu

    Valmieras novada fonds ir mūsdienīga labdarības organizācija, ko 2005. gadā valmierieši dibināja, lai sekmētu vietējās sabiedrības izaugsmi, dzīves kvalitāti un ļautu iedzīvotājiem saprast, ka pašu spēkiem var izdarīt daudz labu darbu.

    Atskatoties uz 2012. gadu, joprojām fonda projektu prioritāte bija iedzīvotāju sadarbība, pašpalīdzība un brīvprātīgais darbs. Atbalstīta rotaļu vieta bērniem Mūrmuižā, apstādījumi pie Mazsalacas bibliotēkas, pilnveidota estrāde Ķoņos un atjaunota estrāde Valmieras Amatnieku parkā, rīkots eseju konkurss par Zentas Mauriņas daiļradi, sarūpētas jaunas maskas Naukšēnu jauniešiem, kā arī gādāts par iedzīvotāju satikšanās iespējām (bērnu un sirmgalvju kopīgi pasākumi, kulinārijas un galda kultūras nodarbības Trikātā).

    Skatiet videostāstus par Valmieras novada fonda atbalstītajiem iedzīvotāju projektiem Kocēnu novada Zilākalnā, Mazā Anša ezera apkārtnes labiekārtošanu un Elīzas Purmales piemiņu.  

    Darbību arvien paplašina VNF Jauniešu ideju laboratorija – jaunieši, kuri apgūst un praksē iepazīst nevalstisko sektoru, labdarību un uzņemas atbildību par sabiedrību.

    Tika turpināti arī sociālās palīdzības pasākumi – labdarības programmas “Skolas soma” trūcīgu pirmklasnieku atbalstam, “Palīdzība ģimenēm” (sadzīviskas palīdzības sniegšanai mazturīgām Valmieras apkaimes ģimenēm), Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai”, dāvanu pakas vientuļajiem sirmgalvjiem, Labdarības noliktavas uzturēšana. Savukārt jaunā labdarības programma “Valmieras mīļdzīvniekam” palīdz apmaksāt pilsētas kaķu sterilizāciju.

    Skatiet arī fonda veikumu 2013. gada pirmajā ceturksnī.

    Valmieras novada fonda darbību Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds. Tā Valmieras novada fonds kopā ar Talsu novada fondu konsultē iedzīvotāju grupas un organizācijas – iedzīvotāju forumi notika Balvos, Preiļos, Kandavā un Salaspilī. Šogad turpinās darbs pie jaunu kopienu fondu izveides.

    Valmieras novada fonds ir Kopienu fondu kustības (KKF) dalīborganizācija, un fonds valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš vienlaikus ir arī KKF vadītājs.

  • LTV7 - jauna, mājdzīvniekiem veltīta TV rubrika 14.04.2013.

    Drukāt lapu

    No 15. aprīļa Latvijas Televīzijas 7. kanālā (LTV7) pie skatītājiem dodas jauna TV rubrika «Zooklubs ar Janu Lavrentjevu» raidījuma «Rīts ar Natāliju Ābolu» ietvaros.

    TV rubrikā vēstīs par jautājumiem, kas saistīti ar rūpēm par mājdzīvniekiem, izglītos un iesaistīs sabiedrību humānas attieksmes pret dzīvniekiem veidošanā. Rubrikas vadītājs Jans Lavrentjevs dosies ciemos pie dzīvniekiem patversmēs, stāstīs par cilvēkiem, kuri rūpēs par dzīvniekiem kalpo kā piemērs mums pārējiem, par mājdzīvnieku barošanu, veselību, uzvedības īpatnībām un daudz citu no dzīvnieku pasaules.

    TV rubrikas vadītājs Jans Lavrentjevs jau sesto gadu vada Latvijas kaķu mīļotāju klubu «CAT’s Meow», rosīgi darbojas biedrībā «Stop – agresija».

    Raidījums „Rīts ar Natāliju Ābolu” – pirmdienās plkst.7:35-8:15 krievu valodā, otrdienās plkst.8:15 tā atkārtojums. Trešdienās un ceturtdienās plkst.7:35 latviešu valodā.

  • "Ķepa uz sirds": kas pamudināja aktrisi Veroniku Plotņikovu dot mājas patversmes mincim? 12.04.2013.

    Drukāt lapu

    13. aprīļa raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kāpēc pavasarī gatavot putnu būri?
    • Ko dziedātājs Andris Ērglis tikai nesen uzzinājis par kaķiem?
    • Kāpēc Bernes ganu suns ir piemērots kompanjons maziem bērniem?
    • Kāpēc aktrise Veronika Plotņikova pēc intervijas Ķepai uz sirds izlēma dot mājas kādam patversmes mincim?
    • Vai modes mākslinieces Annas Led špicam Bono arī patīk pucēties? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • "Teātris.zip" iesaka: kurzemnieku dēkas dziesmuspēlē "Tobago" 12.04.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 13. aprīlī, pulksten 12.35 "Teātris.zip" iesaka ciklā - Dailes teātra izrādi "Tobago" - traģikomiska dziesmuspēle divās daļās, kas tapusi 2001. gadā un atver aizraujošu, leģendām apvītu lappusi Latvijas vēsturē - Kurzemes hercogistes ziedu laikus, kad Hercogs Jēkabs kolonizē Gambiju un Tobago. Tomēr “Tobago” nav vēsturisks traktāts dramatiskā formā, jo fakti šeit mijas ar izdomu, ironija ar liriku, spēle ar nopietnību, dramatiski dialogi ar dziesmām. Sulīgi zīmēti kurzemnieku raksturi, kurus brīnišķīgi atveido Dailes teātra aktieri, spraigs sižets, spilgts muzikālais materiāls un moderni distancēts skatījums ir šī darba lielākās vērtības. Īpaši atzīmējams fakts, ka “Tobago” uzrakstīts tāmnieku dialekta t.s. ventiņu izloksnē, kas piešķir darbam īpašu kolorītu.

    Dziesmuspēles libreta autore Māra Zālīte. "Tobago" mūziku komponējis Uldis Marhilēvičs. Izrādes režisors - Valdis Liepiņš. Lomās: Artūrs Skrastiņš, Harijs Spanovskis, Katrīne Pasternaka, Juris Frinbergs, Indra Briķe, Jānis Paukštello, Olga Dreģe, Andris Bērziņš, Rēzija Kalniņa, Varis Vētra, Lilita Ozoliņa vai Mirdza Martinsone, Juris Gornavs, Dainis Gaidelis, Āris Rozentāls, Vilnis Kuģenieks, Aija Dzērve vai Ieva Pļavniece, Lauris Subatnieks, Sarmīte Rubule, Gints Grāvelis, Gundars Silakaktiņš, Helēna Vasiļevska, Ieva Aleksandrova, Lauris Dzelzītis, Intars Rešetins, Juris Strenga.

  • Teātris.zip: Vientulīgie rietumi - izrāde, kas nav par latviešiem 05.04.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 6. aprīlī, pulksten 21:25 ciklā "Teātris.zip" būs skatāma Jaunā Rīgas teātra izrādes "Vientulīgie rietumi" (režisors Alvis Hermanis) 2008. gada ieraksts. Kas ir lugas dramaturgs, kāda ir viņa lugu īpatnība, un kāpēc arī latviešu skatuves viņu tik ļoti iemīļojušas, raidījumā "Teātris.zip" domās dalīsies teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis. Bet starpbrīdī - Ojāra Rubeņa saruna ar aktieriem: Vili Daudziņu, Ģirtu Krūmiņu, Ivetu Poli un Vari Piņķi.

    M. Makdona luga "Vientulīgie rietumi" ir stāsts par diviem brāļiem. Viņi neieredz viens otru vairāk par visu pasaulē, taču viņi arī nespēj dzīvot viens bez otra, jo šis naids piepilda viņu dzīvi un ir vienīgā tās jēga. Vietējās draudzes gans – alkoholiķis, cenšas vest abus brāļus pie prāta. Vai iespējams piedot un dzīvot savādāk?

„Tas ir stāsts par diviem brāļiem, kas ir noskauduši viens otra dzīvi un laimi, un turpina to darīt arī tālāk – kopumā jau 40 gadus.
Man kā aktierim savs varonis ir jāsaprot un jāattaisno. Mēs to arī darām. Bet, ja es reālajā dzīvē saskartos ar tādu cilvēku, es nezinu, vai spētu viņu pieņemt. Dzīvē nav tik viegli piedot, saprast un just līdzi.”

Ģirts Krūmiņš un Vilis Daudziņš.

  • "Ķepa uz sirds": kāpēc bulterjeriem sabiedrībā iedalīta “slikto zēnu” loma? 04.04.2013.

    Drukāt lapu

    6. aprīļa raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kāpēc bulterjeriem sabiedrībā iedalīta “slikto zēnu” loma?
    • Kā zinātnieka Ivara Kalviņa izgudrotās zāles izglābušas kaķi?
    • Vai policistam suns var būt labāks pārinieks nekā cilvēks?
    • Kāpēc hokejists Miks Indrašis vislabāk saprotas tieši ar kaķiem? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Mēs prasmīgie pavāri, kas viru vārīt prot... jeb 80`000 paldies ik mēnesi 04.04.2013.

    Drukāt lapu

    Šoziem labdarības iniciatīvas “Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” ietvaros ik mēnesi 56 zupas virtuvēs visā Latvijā izsniedz vidēji 80 tūkstošus silta ēdiena porciju. Pateicoties portāla Ziedot.lv, veikalu tīkla Rimi un Supernetto un Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālajam atbalstam, laikā no 2012. septembra līdz 2013. gada jūnijam siltu maltīti katru mēnesi saņem 5000 maznodrošināti un trūkumā nonākuši Latvijas iedzīvotāji.

    Labdarības iniciatīvu “Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” īsteno jau trešo gadu. Trijos gados atbalstīto zupas virtuvju skaits gandrīz četrkāršojies no 14 līdz pat 56 maltītes izdales vietām visā Latvijā (Kurzemē – 12, Vidzemē – 14, Zemgalē – 13, Latgalē – 6, Rīgā – 11). Kopumā tajās nodarbināti 49 cilvēki, savukārt 252 cilvēki darbojas kā brīvprātīgie.

    Ieskatam viņu ikdienas darbībā aicinām aplūkot foto un video stāstus no zupas virtuves Zebrenē (organizē biedrība „Dīva”), Smiltenes baptistu draudzes (foto un video), biedrības „Sauleskalns” (foto un video), Saldus Romas katoļu draudzes, Latvijās vienīgās labdarības virtuves bērniem Valmierā (organizē biedrība "Kristīgais žēlsirdības centrs") un Madonas invalīdu biedrības organizētās zupas virtuves.

    Skatiet arī infografikas: Atbalsts zupas virtuvēm Latvijā un Zupas virtuves Latvijas virtuvēs.

    Tīmekļa vietnē www.kopgalds.lv var uzzināt, kurās apdzīvotās vietās pieejamas bezmaksas zupas virtuves un to darba laikus.

    Zupas virtuvju apmeklētāji visvairāk iecienījuši dārzeņu sautējumus, kartupeļu un makaronu ēdienus, putras, kā arī dažādas zupas – dārzeņu, zirņu, biešu, frikadeļu, boršču, rasoļņiku. Savukārt svētku dienās apmeklētāji labprāt bauda arī dažādus gardumus – pankūkas, pīrāgus un plātsmaizes.

    Labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvieno tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. Projektu koordinē labdarības organizācija Ziedot.lv, to līdzfinansē Borisa un Ināras Teterevu fonda un lielveikalu tīkls Rimi, kā arī līdzcilvēku ziedojumi portālā www.ziedot.lv.

  • Lieldienu noskaņās Elita Veidemane, Aivars Brīze un grupa „Spārni” iepriecina sirmgalvjus Burtniekos un Apē 30.03.2013.

    Drukāt lapu

    Caur siltu atkalredzēšanās prieku marta nogalē Burtniekos un Apē notika labdarības koncerti, kas savas apkaimes sirmgalvjus aicina pulcēties kultūras namos. Ar dzejas vārdiem un muzikālu koncertu uzstājās publiciste Elita Veidemane, Jūrmalas sociālās integrācijas valsts aģentūras vokālais ansamblis “Spārni“ un tā vadītājs mūziķis Aivars Brīze. Ar kopīgām dziesmām un dzeju, baudot siltu tēju un uzkodas, seniori ceļoja pa atmiņu takām, skarot arī aizceļojušo latviešu stāstu un ilgas pēc mājām.

    Skatiet video un fotostāstu no pasākuma Apes kultūras namā, kā arī foto no koncerta Burtnieku kultūras namā

    Labdarības koncerti notiek sadarbībā ar kopienu fondiem Talsos, Valmierā, Alūksnē/Apē un Lielvārdē un ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Iepriekš februārī šāds koncerts jau notika Talsos, savukārt maijā gaidāms - Lielvārdē.

  • Vingro, nūjo, spēlē teātri, čakli talko un brauc ekskursijās. Lubānas pensionāru biedrība "Cerība" 25.03.2013.

    Drukāt lapu

    Ja Lubānā vēlaties interesanti un patīkami pavadīt brīvo laiku, atklāt savus talantus, iemācīties ko jaunu vai vienkārši atrast tīkamus sarunu biedrus – droši dodieties uz O.Kalpaka ielu 3! Tur mājvietu atradusi Lubānas pensionāru biedrība „Cerība”. Pirms gandrīz 15 gadiem ar cerību sāktās senioru darbības augļi nu jau pamanāmi it visur Lubānā – gan sadarbības projektos ar novada pašvaldības sociālo dienestu un vietējo bērnudārzu „Rūķītis”, gan arī ar vietējo kultūras namu un luterāņu draudzi. Mājīgā un labi aprīkotā biedrības mājvieta ir sekmīgas finanšu piesaistes rezultāts. „Cerības” seniori savas aizrautīgās vadītājas Olgas Deksnes vadībā ir spējuši tikt galā gan lieliem, gan mazākiem projektiem. Prieks, ka biedrības veikumu un iniciatīvas pamana un novērtē Lubānas novada pašvaldība. Tad gribas darīt vēl vairāk sava novada labā, ieviest tās ikdienā kādu spilgtu akcentu un priecāties, ka lubānieši - lieli un mazi, jaunieši un ģimenes – vingro, nūjo, uzkopj savu pilsētu, spēlē teātri un brauc ekskursijās. Tomēr pati galvenā rūpe ”Cerībai” ir savējie. Jālūko, vai kādam nav vajadzīgs atbalsts grūtā brīdī, jāmudina nākt kopā un darboties, lai piepildītos cerības.

    Iepriekš Lubānas pensionāru biedrība "Cerība" ieguva mūsu fonda atbalstu programmā "Veselībai un dzīvotpriekam". Par piešķirto finansējumu (LVL 1339) biedrība uzlaboja sava biroja aprīkojumu, iegādājās nūjošanas nūjas, virtuves piederumus un materiālus radošajām nodarbībām. Biedrībai ir izdevies paplašināt savas darbības iespējas. Par to liecina dalībnieku interese par dalību radošajās darbnīcās. Nūjotājus pilsētiņas ielās var sastapt arvien biežāk. Ikdienas darbu biedrības birojā atvieglo jaunais portatīvais dators un printeris. Lubānas pensionāri cenšas iet laikam līdzi.

    Aicinām iepazīt Lubānas pensionāru biedrību "Cerība" arī šajā fotostāstā.

  • 22.martā tiek dibināts „Kandavas novada iespēju fonds” 22.03.2013.

    Drukāt lapu

    Šodien Kandavā rosīgi vietējie ļaudis pulcējas "Kandavas novada iespēju fonda" dibināšanas sapulcē. Tā izveides mērķis ir attīstīt kopienu filantropiju un mērķtiecīgas ziedošanas tradīcijas Kandavas novadā, sekmēt vietējās kopienas izaugsmi, atbalstot vietējos iedzīvotājus, un finansējot vai īstenojot sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. Kandavā dibinātais fonds ar savu darbību piepulcēsies vairākiem jau darbojošamies kopienu fondiem Latvijā.

    Ideja par vietējās kopienas fonda dibināšanu Kandavā radās jau pirms vairākiem gadiem. Apzinoties nepieciešamību meklēt plašākas iespējas sabiedrības iniciatīvu atbalstam, resursu piesaistei un iedzīvotāju aktivitātes veicināšanai, tika iepazīti dažādi Latvijas kopienu fondu piemēri. Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas kopienu fondi Talsos, Valmierā, Alūksnē/Apē un Lielvārdē. Vairāk lasiet: www.kopienu fondi.lv.

    2012.gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja īpašu konkursu, lai noskaidrotu darbīgākos novadus ar mērķi nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, radot pamatu jaunu kopienu fondu izveidei. Konkurss tika izsludināts fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros un tam varēja pieteikties iedzīvotāju interešu grupas no visiem Latvijas reģioniem.

    Pēc veiksmīgas konkursa pirmās kārtas aktivitāšu - Kandavas novada iedzīvotāju foruma īstenošanas 2012.gada rudenī – kandavnieki saņēma Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu arī otrajai kārtai – Kandavas novada fonda izveidošanai. Projektu ceļā uz savu kopienu fondu īsteno biedrība „Kandavas partnerība” kopā ar Kandavas novada Kultūras pārvaldi, to atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds un Kandavas novada dome.

  • "Ķepa uz sirds": vai mājas sesks spēj piedot cilvēka nodevību? 21.03.2013.

    Drukāt lapu

    23. marta raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kas apdraud jūsu mīluļus dzīvnieku izstādēs?
    • Kāpēc aktrise Veronika Plotņikova vislabāk saprotas tieši ar kaķiem?
    • Vai mājas sesks spēj piedot cilvēka nodevību?
    • Vai hokejista Pola Šekura suns arī prot padot piespēli? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • "Teātris.zip": Pieskaries baltajam lācim! 21.03.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 21.martā, plkst.21.20 LTV 1 raidījumu ciklā “Teātris.zip” neparasta tikšanās - neatkarīgā teātra TT izrāde „Pieskaries baltajam lācim!”, kas pirms desmit gadiem tika parādīta Okupācijas muzejā un pulcēja daudz skatītāju. Par izrādi un teātri TT “Teātris.zip” studijā ar Ojāru Rubeni sarunāsies producente un aktrise Anna Putniņa, dramaturgs un režisors Lauris Gundars, kā arī aktieris Gundars Āboliņš.

    Gunāra un Elzas mīlas stāsts sākas vasaras ballītē: viņš uzlūdz viņu uz deju un acumirklī uzkāpj meitenei uz kājas…
Mīlestība un nāve, laime un naids, uguns un ledus. Dvēsele un prāts, ideāli un izdzīvošana. Latvija un kāda vieta aiz Polārā loka no 1937. līdz 1957. gadam.

  • Nestāvi malā, nāc bariņā! Ciemos Carnikavas invalīdu biedrībā 14.03.2013.

    Drukāt lapu

    Ciemojamies Carnikavas invalīdu biedrībā gluži parastā dienā. Tādu parastu, bet patiesībā saturīgu dienu Carnikavas senioriem ir daudz. Pašvaldības Sociālais dienests ir parūpējies par bezmaksas mūsdienīgām un ļoti mājīgām nodarbību telpām, kurās katrs ir atradis sev tīkamāko nodarbi - rokām, prātam un veselībai. Talantus jākopj! Mājīgi iekārtota darbības vide, ļoti labvēlīgā pašvaldības attieksme, kopīgie projekti ar vietējo pensionāru biedrību stiprina Carnikavas senioru ticību, ka viņi ir ļoti vajadzīgi savai apkaimei un visam, kas tajā notiek. Biedrības vadītāja Ārija Cekule uzteic pašvaldības atbalstu, bet sociālā dienesta vadītāja Daiga Landsmane ar lepnumu uzskaita senioru paveiktos darbus - rokdarbu un gleznu izstādes, priekšautu pēcpusdienas, dzejas vakarus. Carnikavas seniorus gaida visur – pilsētas svētkos, vietējā skolā un kaimiņu pagastos.

    Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu atbalstam, Carnikavas invalīdu biedrības varēja iegādāties materiālus un noorganizējusi filcēšanas, dekupāžas un dāvanu iesaiņošanas apmācības nodarbībām 2011. un 2012. gadā, līdz ar to mazinot personu ar īpašām vajadzībām sociālo izolētību, motivējot viņus darboties pašiem, iesaistīties novada sabiedriskajā dzīvē un pierādīt, ka esam līdzvērtīgi sabiedrības locekļi. Biedrības biedri arī regulāri dodas ekskursijās vai arī vienkārši pulcējas, lai pavadītu laiku kopā.

    Šeit skatiet fotostāstu par Carnikavas invalīdu biedrības redzēto šī gada marta sākumā.

  • "Ķepa uz sirds": kā plānotās izmaiņas likumā atļaus pneimatisko ieroču lietošanas patvaļu? 13.03.2013.

    Drukāt lapu

    16. marta raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā plānotās izmaiņas likumā atļaus pneimatisko ieroču lietošanas patvaļu?
    • Kāpēc ārstam Andrejam Ērglim jāglābj ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki?
    • Vai burmillas kaķiem piemīt mistiskas spējas?
    • Vai žurnālista Anša Pūpola taksis ir tikpat nešpetns kā viņa saimnieks?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • "Teātris.zip": 9. martā pa dienu - "Dullais barons Bunduls", vakarā - Valmieras “Tumšie brieži” 07.03.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 9. martā, „Teātris.zip” kā dienas izrādi piedāvās Nacionālā teātra iestudējumu „Dullais barons Bunduls”, bet vakara raidījums būs veltīts Valmieras teātra izrādei „Tumšie brieži”.

    Pirms izrādes "Tumšie brieži" Teātra.zip studijā Ojārs Rubenis sarunāsies ar aktieriem Māru Menniku, Aigaru Vilimu, režisori Māru Ķimeli, dramaturģi Ingu Ābeli un briežu dārza īpašnieci Gunu Cunsku.

    Ingas Ābeles luga „Tumšie brieži” iedvesmojusi ne vienu vien režisoru teātrī un kino. Režisore M.Ķimeles versiju vērtējot, teātra zinātniece Valda Čakare laikrakstā “Diena” (2002. gada 23. augustā) teica: “Iestudējums rada sajūtu, ka uz brīdi izdevies pieskarties dzīvībai. Varbūt tāpēc, ka Māras Ķimeles iestudētā izrāde ir ļoti ķermeniska. Aktieru sejas vaibsti, acis, rokas, kājas, viss augums runā, un šī runa precīzi trāpa skatītāju jutekļos, pirms vēl paspējuši piedzimt vārdi. Dace Eversa, Māra Mennika, Aigars Vilims, Januss Johansons, Tālivaldis Lasmanis un Juris Laviņš no I.Ābeles atrasto vārdu dzīlēm prot izvilināt būtību, bet Inesei Ramutei mēmās Anniņas lomā tā dodas rokā tāpat bez teksta”.

    Atgādinām, ka vēl līdz 10. martam ikviens aicināts nobalsot par savu Teātra dienai veltītu izrādi, ko pārraidīs sestdien, 30. martā.  

  • Māmiņu skola Auces kristīgo sieviešu organizācijas paspārnē 06.03.2013.

    Drukāt lapu

    Auces kristīgo sieviešu organizācijas darbības jēga ir atbalsts ģimenēm. Sievietes, topošās un jaunās ģimenes, krīzes situācijā esošās ģimenes Auces pusē saņem vispusīgu izglītojošu un konsultatīvu palīdzību savu problēmu risināšanai, tās tiek rosinātas aktīvākai līdzdalībai procesos ārpus viņu ikdienas reizēm depresīvajai un šķietami bezcerīgai dzīvei.

    Kā sagatavoties iesaistīties darba tirgū, kā atklāt dziļi noslēpušos talantus, kā atraisīt pašapziņu – to visu jaunajām sievietēm piedāvā izprast un arī apgūt biedrības rīkotie nodarbību cikli. 2012.gadā programmā „Palīdzēsim māmiņai ” Auces kristīgo sieviešu organizācijas īstenotā "Māmiņu skola" deva labas iespējas palīdzēt Auces novada māmiņām no sociālā riska ģimenēm, atraisīt prasmes jautājumos par bērnu psiholoģiju, kopšanu, veselību un audzināšanu. Nodarbībās māmiņu atvases varēja rotaļāties ar mūsu fonda atbalstu iekārtotajā un aprīkotajā bērnu pieskatīšanas telpā.

    Šeit skatiet videopārskatu par Māmiņu skolas nodarbībām.

    Māmiņu skola apliecināja nepieciešamību iesākto jauno māmiņu izglītošanu turpināt, bet jau šobrīd gandarījuma sajūtu rada pašu māmiņu vēlēšanās satikties arī ārpus nodarbībām, lai aprunātos, padalītos pieredzē un uzzināt jaunumus. Auces novadā jaunajām ģimenēm un māmiņām noteikti ir vieta, kur viņas ir vienmēr gaidītas.

  • „Dakter, es labi redzu!” - pirmie darbi Gulbenes novadā 06.03.2013.

    Drukāt lapu

    Kopš šī gada janvāra ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu norit labdarības programma „Dakter, es labi redzu!”. Tās ietvaros nelielo lauku skolu skolēniem ir iespēja pārbaudīt redzi, un nepieciešamības gadījumā fonds dāvina bezmaksas receptes briļļu vai kontaktlēcu iegādei. Visi skolēni saņem informatīvu materiālu par to, kā rūpēties par savu redzi.

    “Programmas mērķis ir sadarbībā ar skolām gādāt par labu redzi un laikus pamanīt redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, konsultējot par redzes profilaksi un nepieciešamības gadījumā izrakstot receptes briļļu vai kontaktlēcu iegādei,” stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    Janvārī un februārī redzes pārbaudes ir veiktas Gulbenes novada deviņās pamatskolās un vidusskolās, pārbaudot 206 skolēnus ar iespējamām redzes problēmām. 67 no viņiem izsniegtas receptes bezmaksas briļļu vai kontaktlēcu iegādei.

    Šeit skatiet fotogaleriju un videostāstu, kā noritēja redzes pārbaudes Tirzas pamatskolā un Lizuma vidusskolā.

    Šogad labdarības programmu "Dakter, es labi redzu!" īsteno, aptverot pa vienam novadam Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Vidzemē. Noslēdzoties redzes pārbaudēm Gulbenes novadā, tās turpināsies Balvu novada skolās.

    Redze ir viena no spēcīgākajām cilvēka maņām. Redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ nav laikus pamanītas vai ārstētas, apgrūtina mācību satura uztveri, socializēšanos un nākotnes perspektīvas darba tirgū. Svarīgi laikus pamanīt redzes izmaiņas, kā arī sniegt profesionālu padomu un palīdzību. Skolu vidē skolotāji ir vieni no pirmajiem, kuriem ir iespēja pamanīt skolēnu redzes izmaiņas.

    Dati par situāciju Latvijā liecina, ka dažviet pat 44% jaunāko klašu skolēnu nepieciešama redzes korekcija (pētījums — Latvijas skolēnu redzes skrīnings, 2010). Redzes izmaiņu iemesli skolas vecuma bērniem ir dažādi — pārmērīga mācību slodze, dators, televizors, neprasme atpūtināt un vingrināt acis u.c. Būtisks faktors redzes veiksmīgai korekcijai ir briļļu nēsāšana. Tomēr nereti ģimenes materiālie apstākļi ir nepārvarams šķērslis briļļu iegādei.

  • Martā – ielu kaķiem lielie prieki 03.03.2013.

    Drukāt lapu

    „Pavasaris ik gadu liek vislielāko uzmanību veltīt tiem tūkstošiem kaķu, kuriem nav savu māju un kuri mīt šķūnīšos, pagrabos, kāpņu telpās vai vienkārši uz ielas. Tiek lēsts, ka Rīgā vien ir ap 200 000 šādu kaķu. Tiklīdz saules stari pakāpeniski kļūst siltāki, viņiem sākas kāzu laiks, kura rezultāts ir mazi kaķu bērni – nevienam nevajadzīgi un nolemti bojāejai vai grūtajai bezpajumtes dzīvei”, vēsta patversme „Dzīvnieku draugs”.

    Par visderīgāko klaiņojošo dzīvnieku kontroles metodi pasaules praksē jau sen atzīta programma „noķer – sterilizē - atlaid”. Ar tās palīdzību mazina ielu kaķu koloniju paplašināšanos, jo nerodas aizvien jauni kaķēni. Sterilizēti kaķi nekaujas, neņaud un neiezīmē teritoriju, to urīns neož. Mazinās arī infekciju risks, jo smagi slimos kaķus humāni eitanazē.

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu patversme „Dzīvnieku draugs” un tās brīvprātīgo komanda 2012.gadā sterilizēja 244 kaķus (198 kaķenes un 46 runči) un četrus suņus (divas kuces un divi suņu puikas). Lielākā daļa sterilizēto kaķu ir bezpajumtes dzīvnieki no ielas kaķu kolonijām Rīgā, Jūrmalā, Aizkrauklē, Olainē, Ogrē un Ropažos. Tika sterilizēti arī vairāki desmiti mazturīgu iedzīvotāju minči.

    Pateicoties šim darbam, novērsta vairāku tūkstošu nevienam nevajadzīgu kaķēnu nākšana pasaulē. Vienai kaķenei gadā var piedzimt 18 kaķēnu, un kopā ar saviem pēcnācējiem vairākos gados nekontrolēti var laist pasaulē vairākus desmitus tūkstošu bezpajumtes radinieku.

    Svarīgi ir sterilizēt/kastrēt ne tikai bepajumtes kaķus, bet arī saimnieku aprūpētos. Plašāk par programmu „noķer – sterilizē – atlaid”, mītiem un faktiem par kaķu sterilizāciju lasiet šajā „Dzīvnieku drauga” avīzes numurā (6 - 7.lpp).

  • "Ķepa uz sirds": kā rīkoties, ja uzbrūk suns? 28.02.2013.

    Drukāt lapu

    2. marta raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā rīkoties, ja uzbrūk suns?
    • Kā dziedātājs Dons meklēja labradora līdzinieku?
    • Kādi ir mīti un patiesība par Stafordšīras terjeriem?
    • Kāpēc mūziķis Ūdrītis kaķus uzskata par citplanētiešiem? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Jaunpils seniori nav apturami 26.02.2013.

    Drukāt lapu

    Pensionāru biedrība „Jaunpils” apvieno pusotru simtu aktīvus novada seniorus. Jaunpils novadā ir pavisam 26 biedrības, tomēr senioru aktivitāti neviena no tām nepārspēj. Viņus visus raksturo dzīvesprieks, darbīga ikdiena, skaisti nosvinēti svētki un nepagurstoša vēlēšanās darīt labu savam pagastam un tā ļaudīm. Kad uzrakstīts jauns projekts, sakopti visi Jaunpils stūrīši, laiks kārtējai senioru ballei. Tās notiek 13 reizes gadā un pulcē ne tikai pašus seniorus un viņu ģimenes, bet arī ciemiņus no citu tuvējo novadu pensionāru biedrībām. Biedrība darbojas mājīgi iekārtotās telpās, par projektu līdzekļiem iegādāts inventārs sporta nodarbībām un mēbeles - 2011. gadā īstenots projekts „Vēl ir laiks...” (programmā „Veselībai un dzīvotpriekam”). Nav brīnums, ka novada pašvaldība uztic senioriem veikt visus svarīgākos pasākumus. Jaunpilī runā, ka seniori esot „garainis, kas veicina vārīšanos”. Ikdienā tas nozīmē, ka Jaunpilī vienmēr kaut kas notiek - par prieku pašiem senioriem un viņu daudzajiem sadarbības partneriem – „Levestes spicajiem”, „Vīgriezēm”, „Kamenēm” un „Dzīpariem”.

    Plašāk Jaunpils senioru ikdienas gaitās aicinām ielūkoties fotopārskatā.

  • Zupas virtuve Dobeles novada Zebrenē 26.02.2013.

    Drukāt lapu

    Zebrenes sieviešu biedrība „Dīva” kopš 2010. gada 1. decembra sniedz ļoti vajadzīgus pakalpojumus saviem nelielā Zebrenes pagasta maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Zupas virtuvē gardu maltīti darba dienās saņem vidēji 20 trūcīgo. Pavāre Indra Kažus dara mīlestības darbu, un viņas bagātība ir gardā ēdiena baudītāju sirsnīgais paldies piecas reizes nedēļā!

    Lielākā daļa dārzeņu izaudzēti pašu spēkiem, jau šopavasar dārziņu iecerēts paplašināt - būs vairāk pašu audzēto sakņu un prieks par veikumu! „Dīvas” tradīcija ir godināt brīvprātīgos, kuri čakli darbojas gan apkārtnes sakopšanas talkās, gan dažādos ikdienas un svētku sarīkošanas darbos. Ir cerība, ka pagasta cilvēkos modīsies vēlēšanās pašiem mainīt savu dzīvi, jo pamazām pieaug brīvprātīgo skaits, ir saprotošas pagasta pārvaldes atbalsts un labi piemēri, kuriem sekot.

    Bijām ciemos zupas virtuvē 14. februāri - plašāk skatiet fotopārskatā.

  • Teātris.zip: „Terēzas Rakēnas” zvaigžņu ceļš 20.02.2013.

    Drukāt lapu

    Februāri Latvijas Televīzijas raidījumu cikls „Teātris.zip” noslēgs ar Dailes teātra izrādes „Terēza Rakēna” 1997. gada ieraksta demonstrējumu 23.februārī pulksten 21.25. Pirms izrādes un starpbrīdī raidījuma „Teātris.zip” vadītāja Ojāra Rubeņa viesi Kalnciema kvartālā būs izrādes režisors Mihails Gruzdovs, komponists Artūrs Maskats, aktieri Indra Briķe un Ģirts Ķesteris.

    Pēc Emīla Zolā tāda paša nosaukuma romāna tapušais L.Razumovskas dramatizējums „Terēza Rakēna” pirms sešpadsmit gadiem ne tikai Dailes teātrī, bet visas Latvijas teātra dzīvē kļuva par notikumu ar teātra vēsturē paliekošu vērtību. Tā bija režisora Mihaila Gruzdova pirmā lielā veiksme Dailes teātrī, ar kuru vēlāk sākās auglīga sadarbība. Arī šodien skatoties izrādi skatītājs gan aizrausies, gan augstu novērtēs aktieru, mūzikas un scenogrāfijas sniegumu, kas režisoriski sakausēts ansambļa vienotībā. Šajā izrādē Vija Artmane fascinējoši un neatkārtojami nospēlēja vienu no savām pēdējām lomām un saņēma Spēlmaņu nakts balvu. Tāpat to saņēma gan pati izrāde, gan režisors Mihails Gruzdovs, gan arī komponists Artūrs Maskats.

    Plašāk lasiet un skatiet šeit

  • Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendijas mūzikā ieguvējai vijolnieci Elīnai Bukšai Lielā Mūzikas balva 20.02.2013.

    Drukāt lapu

    19. februārī Latvijas Nacionālajā operā pasniedza valsts augstāko apbalvojumu mūzikas jomā, kurā Lielā Mūzikas balva nominācijā "Gada debija" tika pasniegta Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendijas mūzikā ieguvējai kopš 2011.gada Elīnai Bukšai.

    Balvai vijolniece Elīna Bukša tika izvirzīta par solo uzstāšanos F.Mendelszona dubultkoncertā 19. oktobrī Lielajā ģildē kopā ar Vestardu Šimku, "Sinfonietta Rīga" un Normundu Šnē, kā arī par solokoncertu 30. martā Melngalvju namā kopā ar pianisti Danu Protopopesku, un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraides solokoncertu 19. februārī Radio I studijā kopā ar pianisti Sandru Jalaņecku.

    "Tas ir iedvesmojošs stāsts par Aizkraukles meiteni, kas 14 gadu mācījusies vijoli pie mūsu izcilā pedagoga Ojāra Kalniņa, kādu laiku pat dzīvojusi viņa ģimenē kā tēva azotē. Elpo Vaterlo meža šalkas, sporto, lasa, nodarbojas ar jogu, un savos 22 gados pārsteidz ar ļoti spilgtu sievišķību, smalku un arī kaismīgu mūzikas tvērumu," par E.Bukšu stāsta muzikoloģe, Latvijas Radio 3 vadītāja Gunda Vaivode.

    Elīna Bukša patlaban studē Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā pie Ogistēna Dimē un apmeklē Annas Čumačenko meistarklases.

  • Maijā Rundāles pilī atklās hercoga otro darba kabinetu 15.02.2013.

    Drukāt lapu

    2013.gada maijā Rundāles pilī publiskai apskatei atklās hercoga otro darba kabinetu, kura restaurācijas darbi notiek Borisa un Ināras Teterevu fonda Rundāles pils restaurācijas programmas 2010 - 2014 ietvaros.

    Hercoga otrais darba kabinets ir īpašs ne tikai savas funkcionālās nozīmes dēļ, bet atšķirsies no tradicionāliem kabinetiem, jo tajā uz sienām netiks izvietotas gleznas ar valdnieku portretiem, tradicionālajām medību ainām vai batālijām. Telpas īpašo vērtību rada sienas gleznojums, kas atklājies restaurācijas procesā - gliemežnīcas un pārpilnības rags zem četrām krāsojuma kārtām slēpies jau kopš 19.gadsimta. Telpā atradīsies Parīzes meistara Antuāna Matjē Kriāra izgatavotais rokoko rakstāmgalds un reta 18.gadsimtā iecienīta mēbele - biroja krēsls ar izliekumu sēdekļa priekšējā daļā -, zeltīts konsoļgalds un krēsli. Rekonstruēts arī telpas kamīns.

    2010. gada 24. maijā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un Rundāles pils parakstīja vienošanos par 500 tūkstošu latu piešķiršanu pils restaurācijas darbu pabeigšanai. Pils restaurācijas pabeigšanas programmas ietvaros 2011. gadā atklāja Biljarda zāli, 2013. gadā iecerēts atklāt restaurētu hercoga 2. darba kabinetu un 2014. gadā - hercoga bibliotēku.

  • Teātris.zip iesaka: rokopera „Sfinksa” – Nacionālā teātra leģenda 15.02.2013.

    Drukāt lapu

    16. februārī, pulksten 12.35 Latvijas Televīzijas 1. kanālā ciklā „Teātris.zip” iesaka rādīs leģendāro Latvijas Nacionālā teātra rokopera „Sfinksa” (2002. gada ieraksts) ar Ivaru Stoninu titullomā. Rokopera uz teātra skatuves tika rādīta vairāk kā 100 reizes, kļūstot par vienu no populārākajām atjaunotās Latvijas izrādēm.

    Kā ierasts, pirms izrādes demonstrējuma LTV.LV piedāvā ieskatu Latvijas Televīzijas arhīva materiālos: fragmentu no LTV raidījuma „Skatuve”, kurā „Sfinksa” libreta autore dzejniece Māra Zālīte un komponists Jānis Lūsēns stāsta par rokoperas tapšanu, fragmentus no raidījuma „Tāda ir dzīve”, kurā par izrādi stāsta Ivars Stonins, Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova un Edmunds Freibergs un savos iespaidos un pārdomās skatītāji, kā arī videoklipu dziesmai "Nē, mani nav" no rokoperas.

    Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperā "Sfinksa” izdzīvots slavenā pareģa Eižena Finka suģestējošais liktenis un meklēta atbilde uz mūžīgo jautājumu – vai viegli ir būt neparastu spēju īpašniekam. Rokoperas "Sfinksa" pirmizrāde notika 2001.gada oktobrī.

    Vairāk lasiet Teātris.zip mājalapā.

  • "Ķepa uz sirds": kādas ir alternatīvas suņu turēšanai pie ķēdes? 14.02.2013.

    Drukāt lapu

    16. februāra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kādas ir alternatīvas suņu turēšanai pie ķēdes?
    • Kāpēc suņi basenži nerej?
    • Vai tiešām diriģents Jānis Erenštreits prot sarunāties ar suņiem?
    • Kādus burvju trikus prot iluzionistu Pecolli kaķis? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Teātris.zip: Hedas Gableres pasaule Oļģerta Krodera acīm 01.02.2013.

    Drukāt lapu

    2.februārī pulksten 21.25 LTV1 Teātris.zip ietvaros demonstrēs Valmieras drāmas teātra iestudētās H.Ibsena «Hedas Gableres» 2007. gada ierakstu. Mūsdienu dramaturģijas pamatlicēja, izcilā norvēģa Henrika Ibsena lugu iestudēšana vienmēr ir notikums. Tāds tas bija arī 2005.gadā Valmierā, kad «Hedu Gableri» iestudēja cilvēku psiholoģijas labirintu pārzinātājs režisors Oļģerts Kroders. Izcila dramaturģija un režija vienmēr ir vainagojusies ar aktieru veiksmēm. Tā tas noticis arī šajā gadījumā. Gandrīz visi aktieri un arī pati izrāde tika pie nominācijām «Spēlmaņu nakts» balvai. Raidījumā piedalīsies aktieri Ieva Puķe, Tālivaldis Lasmanis, Māra Mennika un Krišjānis Salmiņš, kā arī literatūras zinātnieks Benedikts Kalnačs.

    Vairāk lasiet šeit.

  • 26. janvārī - iedzīvotāju forums "Mani sauc Cēsis"! 25.01.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 26. janvārī notiks cēsinieku organizēts iedzīvotāju forums "Mani sauc Cēsis" un tā rīkošanas mērķis ir veicināt pilsētnieku sadarbību un palīdzēt Cēsu iedzīvotāju pašiem risināt Cēsīm svarīgas problēmas ziedojot laiku, zināšanas, naudu vai citus resursus. Arī šis iedzīvotāju forums notiks Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 - 2017 ietvaros.

    Iedzīvotāju forums parasti pulcē vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus, skolotājus, pensionārus, jauniešus un citi kopienas pārstāvji, lai pārrunātu vietējās problēmas un vienotos par iespējamiem to risinājumiem. Darba grupās kopā ar to vadītājiem debatējot iedzīvotāji centās noskaidrot viedokli par dažādiem jautājumiem, apzināt vēlmes un vajadzības, lai noteiktu vietējās kopienas attīstībai svarīgākās prioritātes un to risinājumu iespējas.

    Cēsinieku foruma dalībniekiem darba grupās piedāvāsim diskutēt par šādām jomām: * kultūra un izklaide, * sports un aktīvā atpūta, * tūrisms un pilsētas tēls, * izglītība un karjera,
    * vide (labiekārtojums, mājoklis), * jauniešu iespējas un * iedzīvotāju labklājība un sadarbība. Plašāk lasiet: www.cesuforums.lv.

    2012. gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu iedzīvotāju forumi notika Balvos, Preiļos un Kandavā.

    2012.gada martā Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludināja īpašu konkursu, lai noskaidrotu darbīgākos novadus ar mērķi nostiprināt un paplašināt kopienu filantropiju Latvijā, radot pamatu jaunu kopienu fondu izveidei. Konkurss izsludināts fonda īstenotās Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros un tam varēja pieteikties iedzīvotāju interešu grupas no visiem Latvijas reģioniem. Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētās Kopienu fondu attīstības programmas Latvijā un Baltijā 2012. 2017. gadam viens no uzdevumiem paredz nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos.

    Latvijā darbojas pieci kopienu fondi Talsos, Valmierā, Alūksnē/Apē, Lielvārdē un Liepājā. No 2003. līdz 2011. gadam atbalstīti 597 kopienu projekti. Pavisam kopienu fondi savu apkaimju projektiem piesaistījuši 1 002 778 latu. Vairāk par kopienu fondiem lasiet: www.kopienufondi.lv.

  • "Ķepa uz sirds": vai dzīvnieku patversmes brīvprātīgais palīdz vai traucē? 24.01.2013.

    Drukāt lapu

    26. janvāra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Vai dzīvnieku patversmes brīvprātīgais palīdz vai traucē?
    • Vai ir iespējams nokausēt Džeka Rasela terjeru?
    • Kāpēc sportistam Aigaram Apinim patīk enerģiski suņi?
    • Vai kaķis var iedvesmot mākslinieku Māri Putniņu? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Borisa un Ināras Teterevu fonds un Ziedot.lv 2013. gadā palīdzēs uzlabot redzi vismaz 1000 skolas vecuma bērniem Latvijas reģionos 22.01.2013.

    Drukāt lapu

    2013. gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Ziedot.lv atbalstu vairākos Latvijas novados tiks realizēta programma "Dakter, es labi redzu!".

    Jau janvārī redzi bez maksas pārbaudīs Gulbenes novada skolniekiem. Bērniem no mazāk nodrošinātām ģimenēm tiks dāvinātas brilles vai kontaktlēcas redzes korekcijai. Plānots, ka šādi Latvijā tiks nodrošināta palīdzība vismaz 1000 skolas vecuma bērniem.

    “Programmas mērķis ir sadarbībā ar skolām gādāt par labu redzi un laikus pamanīt redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, konsultējot par redzes profilaksi un nepieciešamības gadījumā izrakstot receptes briļļu vai kontaktlēcu iegādei,” stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    “Redze ir viena no spēcīgākajām cilvēka maņām. Redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ nav laikus pamanītas vai ārstētas, apgrūtina mācību satura uztveri, socializēšanos un nākotnes perspektīvas darba tirgū. Svarīgi laikus pamanīt redzes izmaiņas, kā arī sniegt profesionālu padomu un palīdzību,” saka labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

    Skolēniem tiks sniegtas sertificēta, praktizējoša oftalmologa Aleksandra Ceunova bezmaksas konsultācijas. Redzes pārbaudes tiks veiktas ar profesionālu mobilo aparatūru. Gadījumos, kad būs nepieciešama redzes korektūra, bērniem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm tiks nodrošinātas dāvanu kartes 30 latu vērtībā, lai sniegtu iespēju iegādāties brilles vai kontaktlēcas, ar kuru palīdzību koriģēt redzi.

    Dati par situāciju Latvijā liecina, ka vismaz 44 % jaunāko klašu skolēnu nepieciešama redzes korekcija (pētījums — Latvijas skolēnu redzes skrīnings, 2010). Redzes izmaiņu iemesli skolas vecuma bērniem ir dažādi — pārmērīga mācību slodze, dators, televizors, neprasme atpūtināt un vingrināt acis u.c. Būtisks faktors redzes veiksmīgai korekcijai ir briļļu nēsāšana. Tomēr nereti ģimenes materiālie apstākļi ir nepārvarams šķērslis briļļu iegādei.

  • Teātris.zip: Rūdolfs Blaumanis. Māra Ķimele. Valmiera 18.01.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 19. janvārī, Teātris.zip piedāvā noskatīties latviešu klasiķa Rūdolfa Blaumaņa divu lugu – „Ugunī” un „Pazudušais dēls” – iestudējumus režisores Māras Ķimeles interpretācijā Valmieras teātrī, vēsta Latvijas Televīzija.

    Plkst.12:10 LTV1 ēterā – izrādes „Ugunī” 1988. gada ieraksts; lomās Dace Eversa, Aigars Vilims, Agris Māsēns, Andris Vidiņš, Jānis Dauksts, Jānis Samauskis, Rihards Rudāks, u.c.
    Sestdienas vakarā, plkst. 21:25, „Teātris.zip” studijā skatītājus sagaida tikšanās ar režisori Māru Ķimeli, aktieriem Inesi Ramuti un Aigaru Vilimu un mācītāju Andreju Kravali pirms Valmieras teātra iestudētās Blaumaņa lugas „Pazudušais dēls” 2002. gada ieraksta demonstrēšanas. Izrāde Latvijas teātru vēsturē ierakstīta spilgtām un reizē traģiskām krāsām - spilgts Blaumaņa lasījums jauna un saliedēta, t.s. Valmieras kursa, aktieru ansambļa izpildījumā, spoža izrāde, kuras panākumiem pilnu skatuves mūžu pārrauj jauno aktieru traģiskā nāve.

    Vairāk lasiet šeit

  • TV raidījumam "Ķepa uz sirds" šonedēļ aprit divi gadi un klāt 80. raidījums 18.01.2013.

    Drukāt lapu

    Pirms diviem gadiem pie Latvijas Televīzijas 1. kanāla skatītāji pirmoreiz iepazina TV raidījumu "Ķepa uz sirds". Šo sestdien skatītāji vēros jau 80. pārraidi. Visu šo laiku raidījuma komanda producentes Ineses Kreicbergas vadībā ir piepildījusi raidījuma uzdevumu - saistoši visai ģimenei stāstīt par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, sarūpēt speciālistu padomus par dzīvnieku kopšanu un audzināšanu. Īpaša vērība pievērsta cilvēku attieksmes, aizspriedumu un paradumu pozitīvai maiņai. Apsveicam radošo komandu!

    Visus "Ķepa uz sirds" raidījumus var noskatīties tīmekļa vietnē: www.kepauzsirds.lv. Divu gadu skatītāju trīs mīļāko raidījumu vidū ir stāsts par Artūra Irbes piekto suni; vai hokejistam Raitim Ivanānam vieglāk tikt galā ar suņiem vai bērniem, kā arī kāpēc dziedātāja Linda Leen sevi sauc par minku, bet izvēlas suņus.

    Šosestdien, 19. janvāra, raidījumā skatieties:

    • Kā parūpēties par mīluļa drošību uz ielas?
    • Kāpēc komponista Valta Pūces ģimenes kaķi dusmojas viens uz otru?
    • Vai viegli rūpēties par pundurtrusi?
    • Kāpēc aktrisei Zanei Jančevskai bija jākāpj uz skatuves ar suni? Būs arī konkurss!

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst.10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst.15.30!

  • Programma "Nāc un dari! Tu vari" - jaunas iespējas rosīgām iedzīvotāju grupām pilsētās un laukos 17.01.2013.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonds izsludina jaunu programmu "Nāc un dari! Tu vari". Tās mērķis - sniegt finansiālu atbalstu darbīgām bezpeļņas organizācijām pilsētās un laukos, kuras ar savām rosībām dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī vajadzības gadījumā sniedz atbalstu līdzcilvēkiem.

    Projektu pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā, sākot no 2013. gada 1. februāra.

    Plašāk lasiet programmas "Nāc un dari! Tu vari! nolikumā.

  • Teātris.zip: tiešraidē – Raimonda Paula mūzikls "Leo.Pēdējā bohēma" 12.01.2013.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 12. janvārī, pulksten 19:00 un pēc „Panorāmas” ciklu „Teātris.zip” turpinās izrādes „Leo. Pēdējā bohēma” tiešraide no Latvijas Nacionālā teātra. Šoreiz tā patiesi būs „Leo. Pēdējā bohēma”, jo uzvedumu teātris spēlēs pēdējo reizi. Titullomā – Ainārs Ančevskis.

    Pirms izrādes un starpbrīdī Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītais „Teātris.zip” piedāvās tikšanos ar radošo komandu – režisoru Edmundu Freibergu un aktieriem, kā arī maestro Raimondu Paulu, kurš savas dzimšanas dienas, 12. janvāra, vakaru aizvadīs kopā ar aktieriem uz skatuves, izspēlējot sava jaunības drauga, izcilā latviešu gleznotāja Leo Kokles dzīves stāstu.

    Vairāk skatiet arī šeit.

  • "Ķepa uz sirds": Kā pasargāt mīluļa ķepas ziemā? 11.01.2013.

    Drukāt lapu

    Pirms Ziemassvētkiem, 22. decembrī, raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā pasargāt mīluļa ķepas ziemā?
    • Vai taisnība, ka mūziķis Andris Kivičs kopā ar suni trenējās cīņas mākslā? Būs arī konkurss?
    • Kāds ir kaķis, kas līdzīgs pūcei?
    • Kā jaunajās mājās klājas Valda Meldera krustbērnam Rejam?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds. 

  • Teātris.zip: LTV1 un LTV7 - divu teātru Trīnes grēki 03.01.2013.

    Drukāt lapu

    Jauno gadu "Teātris.zip" uzsāk ar visa gada jubilāra Rūdolfa Blaumaņa 150. dzimšanas dienas svinībām, uz kurām ieradīsies dažādi Blaumaņa draugi: Janīna Kursīte, Jānis Streičs, Jānis Peters, Valters Sīlis, kā arī aktieri, kuri spēlējuši „Trīnes grēkos”- Dace Makovska, Irina Jegorova, Leonīds Lencs...

    Sestdien, 5. janvāra vakars būs īpašs gan raidījumam, gan televīzijai un tās skatītājiem. Divi dažādi Blaumaņa lugas "Trīnes grēki" iestudējumi dažādos teātros vienlaicīgi tiks demonstrēti LTV1 un LTV7. Abus iestudējumus turklāt šķir vairāk nekā desmit gadu.

    LTV1 būs skatāma Liepājas teātrī 1983. gadā iestudētā izrāde ar A.Jaunzemi galvenajā lomā, J.Petera leģendārajiem dziesmu tekstiem un I. Vīgnera mūziku, bet LTV7 – 1994. gadā M.Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudētie „Trīnes grēki” ar Irinu Jegorovu galvenajā lomā. Taču pirms abām izrādēm redzēsit kopīgo "Teātris.zip" raidījumu.

    Plašāku informāciju lasiet šeit.