Jaunumi 2014

  • Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! 26.12.2014.

    Drukāt lapu

    Ar jums šai naktī lai notiek
    Neparasts brīnums kāds!
    Lai laime atnāk un paliek,
    Lai vēlīgs likteņa prāts.

    Lai mīlestības ir gana,
    Ko saņemt un citiem dot,
    Un nedienas gaismas zvanā
    Lai dvēsele pārkausēt prot!

    Lai Ziemassvētku brīnums un gaisma neizgaist ikdienas sīkumos un steigā un Jaunais gads nāk ar ticību tam, ko visvairāk vēlamies, ar darbiem bagātu ikdienu, labu veselību un gaišu svētku prieku!

  • Arī Ziemassvētkos pie sirmgalvjiem aizceļoja svētku paciņas 26.12.2014.

    Drukāt lapu

    Ziemassvētku gaisotnē, pateicoties septiņu Latvijas novadu fondu rosīgo rūķu pūliņiem, pie vairāk nekā 1000 sirmgalvjiem 24 novados aizceļoja svētku pakas. Šis darbs norit Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotās labdarības programmas "Maizes rieciens" ietvaros jau trešo gadu.

    Limbažu fonds vēsta, ka 17.decembrī Lādezera pamatskolas telpās darbīgie rūķi steidza gatavot Ziemassvētku paciņas 200 vientuļiem sirmgalvjiem no Limbažu, Salacgrīvas, Krimuldas un Alojas novada. Paciņas pildījās ar dažādiem gardumiem – konfektēm, piparkūkām un citiem našķiem, kas sarūpēti ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa ir arī apsveikumu kartiņas - Lādezera un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas uz kādu laiku bija pārvērtušās par īstām rūķu darbnīcām, kurās tapa skaisti un sirsnīgi apsveikumi vientuļajiem sirmgalvjiem Ziemassvētkos. Šeit skatiet fotogrāfijas no svētku paciņu tapšanas Limbažu pusē.

    Savukārt Viduslatgales pārnovadu fonda čaklie rūķi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu sagatavoja un nogādāja dāvanas 252 sirmgalvjiem Vārkavas, Līvānu un Aglonas novados Latgales pusē. Ar sirds siltumu sarūpētajās svētku pakās Viduslatgales pārnovadu fonda brīvprātīgie ir ielikuši ne tikai preces, kuras ikdienas rocība nemaz tik bieži neatļauj iegādāties, bet arī skaistu sveicienu ar labiem vārdiem un vēlējumiem Ziemassvētkos. Vairāk par to, kā tapa Viduslatgales pārnovadu fonda svētku pakas, skatiet šajās fotogrāfijās

    Svētku paku gatavošana un dalīšana pirms svētkiem vairākas reizes sezonā norit labdarības programmas „Maizes rieciens” ietvaros un svētkos vientuļos sirmgalvjus sveic arī pārējie novadu - Talsu, Alūksnes un Apes, Lielvārdes, Kandavas, Valmieras - fondi. Pavisam kopā Maizes rieciena 2014/2015 darba sezonā svētku pakas nonāks pie 5250 sirmgalvjiem 24 novados. Divas reizes sezonā novadu fondi sirmgalvjiem rīko arī īpašus pasākumus, kuros savus iestudējumus rāda Ausekļa Limbažu teātris.

  • JVLMA students Jurģis Cābulis veiksmīgi piedalās starptautiskajā kordiriģentu konkursā Towards Polyphony 13.12.2014.

    Drukāt lapu

     

    13. decembrī Polijas pilsētā Vroclavā noslēdzies 6. Starptautiskais kordiriģentu konkurss "Towards Polyphony", kurā veiksmīgi piedalījies arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students Jurģis Cābulis. Jurģis ieguvis veicināšanas balvu un iespēju piedalīties koncertprojektā kopā ar Vroclavas Filharmonisko kori.

     

    Starptautiskais kordiriģentu konkurss Towards Polyphony šogad notika sesto reizi, šoreiz - Polijas pilsētā Vroclavā no 10. līdz 13. decembrim. Konkursā piedalījās jaunie kordiriģenti no Eiropas, un viņus vērtēja starptautiska žūrija no Polijas, Itālijas, Baltkrievijas un Horvātijas. Konkursanti diriģēja pasaules un poļu kormūzikas klasiķu un mūsdienu komponistu skaņdarbus.vJurģa Cābuļa dalību šajā konkursā atbalstīja Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    JVLMA un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības ietvaros talantīgākajiem studentiem ir iespēja doties uz prestižākajiem starptautiskajiem izpildītāju konkursiem. Iespēju piedalīties šajā programmā studenti var izcīnīt stipendiju konkursa kārtībā.

     

  • Septiņas dienas - "Viss par vīriešiem" no Liepājas teātra 07.12.2014.

    Drukāt lapu

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tapušajā raidījumu ciklā «Teātris.zip» vēl nedēļu skatāma Liepājas teātra izrāde – «Viss par vīriešiem», kas teātra repertuārā ar skatītāju pārpildītām zālēm demonstrēta jau piecus gadus.

    Horvātu dramaturgs Miro Gavrans lugu rakstījis par vīrieti kā arhetipu, un tā transformāciju mūsdienu sabiedrībā. Strukturāli luga ir veidota kā triju aktieru izspēlēti pieci stāsti – «Draugi», «Tēvs», «Striptīzs», «Mīla» un «Pensionāri» – kas vienam ar otru nepārtraukti mijoties, atklāj visas vīrieša dzīves lomas. Dažādi vecumi, dažādas pasaules, dažādi mērķi un cerības, taču beigu beigās viss izlīdzinās un saplūst. Plašāku aprakstu par autoru un lugu skatiet šeit.

    Režisora Rolanda Atkočūna iestudējumā spēlē izcilākie Liepājas teātra aktieri - Leons Leščinskis, Egons Dombrovskis un Kaspars Gods.

    Šeit raidījumā "Teātris.zip" skatiet O.Rubeņa sarunu ar lugas tulkotāju, teātra kritiķe Edīti Tišheizeri.

  • "Ķepa uz sirds": kā sunim pārbaudīt redzi? 06.12.2014.

    Drukāt lapu

    6. decembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:
    ◾ Kā sunim pārbaudīt redzi?
    ◾ Kāpēc mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis savu kaķi sauc par profesoru?
    ◾ Kāda ir teju īsta viesnīca kaķiem Saulkrastos?
    ◾ Kāpēc Ieva Adamss uzskata, ka kaķi piemēroti tikai un vienīgi sievietēm?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" LTV1 sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 15:30 (LTV1). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā: www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds

  • Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstāda Borisa Bērziņa, Barbaras Gailes un Brigitas Zelčas-Aispures darbus 06.12.2014.

    Drukāt lapu

    Piektdien, 5. decembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) tika atklāta izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” trešā ekspozīcija. Tā veltīta Borisa Bērziņa gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas, kā arī Barbaras Gailes un Brigitas Zelčas-Aispures mākslas darbiem. Izstāžu cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

    Izstāde būs skatāma Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvs) līdz 2015. gada 3. janvārim pirmdienas - piektdienās: 9.00 - 20.00, sestdienās - svētdienās: 10.00 - 17.00. Ieeja bezmaksas.

    Boriss Bērziņš (1930–2002) ir mākslas profesionāļu un mākslas mīļotāju pulkā iecienīts mākslinieks, kurš kļuva par klasiķi jau savas dzīves laikā. Sākotnēji B. Bērziņš iekļāvās tā sauktā „Skarbā stila” mākslinieku grupā, kura idejiski noformējās 20. gs. 50. gadu otrajā pusē, taču jau 70. gados viņš izkopa savu neatkārtojamo rokrakstu un darbu tēmas. Meistara veikumu skatītājus aizrāva gan mākslinieka glezniecības stilistika – plaknē risinātas, formas ziņā lakoniskas kompozīcijas –, gan izteikti latviskās tēmas. B. Bērziņš gleznoja sadzīves priekšmetus klusajās dabās, līgotājus, cūku galvas, apaļīgu sievu muguras, brunčus un citus latviešiem atpazīstamus motīvus. Vienlaikus viņš radīja arī pilnīgi abstraktus darbus, kas atstāja ietekmi uz vairākām gleznotāju paaudzēm. Bibliogrāfija; video par Borisu Bērziņu.

    Barbara Gaile (1968) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu ar pirmajiem abstraktajiem darbiem nodaļas pastāvēšanas vēsturē. Jau veidojot pirmo personālizstādi 1993. gadā, māksliniece sev pievērsa Latvijas profesionālās mākslas vides pastiprinātu uzmanību. Viens no viņas karjeras izciliem sasniegumiem bija 2010. gada personālizstāde „Pērles” LNMM Baltajā zālē. Viņas darbi, lai arī šķietami bezpriekšmetiski, unikālā veidā atspoguļo cilvēka jūtu telpu. B. Gailes māksla ir kondensētas enerģijas, dzīvas pulsācijas un noslēpumainu vibrāciju pilna. Māksliniece gleznas rada līdzīgi kā juvelieris veido dārgakmeni – ilgā, meditatīvā formas izslīpēšanas procesā, kurā krāsu slāņa audzēšana ir pakļauta ikviena darba konceptuālajam virsuzdevumam. Rezultāts ir apjomīgs darbu klāsts ar ļoti daudziem niansētiem vēstījumiem. Bibliogrāfija, laikraksta "Diena" raksts par B.Gaili. 

    Brigita Zelča–Aispure (1986) absolvējusi LMA Vizuālās komunikācijas nodaļu. Līdzīgi citiem talantīgiem šīs nodaļas beidzējiem, viņas mākslu raksturo skaidrs konceptuāls kodols un daudzu paradoksu izpēte. Cita starpā B. Zelča-Aispure veidojusi suvenīru līniju LNMM pēc B. Bērziņa darbu motīviem. Kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Sandi Aispuru, māksliniece veido lielformāta darbus. Jaunā meistare mākslas vēstures labi zināmās tēmas atspirdzina ar mūsdienu pasaules vēstījumiem. Viņas „Villendorfas Venēra 21. gadsimtā” atrodas pie LMA un tematizē mākslas vēsturē labi pazīstamo skulptūru kā mūsdienu rotaļīgo, taču reizē mākslīgo sievišķību. Bibliogrāfija, māksliniece tīmeklī.

    Projekta "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" izstāžu ciklā redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi" (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

    Izstāžu cikla ietvaros tiek demonstrētas studijā "Platforma Film" nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.

    Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu "Mākslai vajag telpu". Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.

  • "Ķepa uz sirds": vai eksperts palīdzēs ģimenei tikt galā ar suņa vēlmi visu sagrauzt? 29.11.2014.

    Drukāt lapu

    29. novembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kad dzīvnieka ārstēšanai izvēlēties homeopātiju?
    • Vai eksperts palīdzēs ģimenei tikt galā ar suņa vēlmi visu sagrauzt?
    • Kāds ir sporta klubs, kur var nākt ar saviem suņiem?
    • Kāpēc treneris Kaspars Ozoliņš dzimšanas dienas dāvanā grib saņemt suņu barību?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" LTV1 sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 15:30 (LTV1). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā: www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds. 

  • Pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas 27.11.2014.

    Drukāt lapu

    Atbalstot izcilību zinātnē, Borisa un Ināras Teterevu fonds turpmāko piecu gadu laikā ar 10 000 eiro prēmijām apbalvos Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstākā apbalvojuma — Lielās medaļas — ieguvējus.

    2014. gada 27. novembrī LZA pilnsapulcē Lielo medaļu un pirmās divas Borisa un Ināras Teterevu fonda naudas balvas saņēma literatūrzinātnieks, akadēmiķis Dr. habil. philol. Viktors Ivbulis par izcilu devumu indoloģijā un LZA ārzemju locekle Dr. habil. chem. Regīna Žuka par būtisku ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra radīšanā.

    “Lai gan Latvijā zinātnei ir vismazākais finansējums Eiropas Savienībā, Latvijas augstskolu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru darba grupu un individuālo pētnieku sasniegumi ir starp labākajiem pasaulē. Novērtējot līdz šim zinātnē paveikto, kā arī iedvesmojot turpināt darbu, Borisa un Ināras Teterevu fonds piešķir prēmijas spožākajiem prātiem — LZA Lielās medaļas ieguvējiem,” stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Lielā medaļa ir atlieta bronzā, tās aversā attēlots LZA ģerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, reversā tiek iegravēts apbalvotā vārds, uzvārds un medaļas piešķiršanas datums. Kandidātus apbalvošanai ar LZA Lielo medaļu var ieteikt LZA īstenie, goda un ārzemju locekļi un LZA nodaļas, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un īsu uzziņu par ieteicamo kandidātu. Lēmumu par apbalvošanu pieņem LZA Senāts.

    Līdz šim LZA Lielo medaļu saņēmušo sarakstu skatiet šeit.

  • Programmā "Nāc un dari! Tu vari!" atbalstīto organizāciju veikums Valmierā, Viļānos, Indrā un citviet 26.11.2014.

    Drukāt lapu

    Tuvojoties gada noslēgumam, varam atskatīties uz programmā "Nāc un dari! Tu vari!" programmā atbalstīto programmu veikumu 2014. gadā. Un pozitīvu notikumu fonda atbalstītajās biedrības un nodibinājumos pilsētās un novados ir priecējoši daudz. Lasiet ziņas no organizācijām zemāk un skatiet veikumu arī fotogalerijā.

    Biedrība "Nītaurēņu skola" mums vēsta, ka viņu radošās komandas iedvesmotājas Larisa un abas Ineses šajās dienās ieguva Amatas novada Gada cilvēks 2014 titulus par ieguldījumu novada attīstībā. Arī par darbu fonda atbalstītajā "Nītaureņu skolas" projektā šis nopelns. Turklāt biedrība uzvarēja Latvijas Televīzijas konkursā un ieguva 3300 eiro sava hokeja laukuma ierīkošanai.

    Savukārt Siguldā Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” piedāvā 25 cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem apgūt ādas un māla apstrādes prasmes, šeit ir izveidota psihologa atbalsta grupa, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vairotu savu spēku apzināšanos dzīves grūtās situācijās, bet 3 dienu nometnes pasākumi palīdzēja veidot draudzīgu gaisotni, iesaistoties daudzveidīgās, īpaši cilvēkiem ar invaliditāti sagatavotās, aktivitātēs.

    Biedrībai „Valmieras pilsētas pensionārs” aizvadītā vasara bijusi īpaši spraiga. Jaunā mūzikas aparatūra radījusi īstu radošu pacēlumu biedrības šlāgeransamblim „Džambulai”, kurš vienmēr uzstājas kopā ar deju grupu. Ir notikuši sadziedāšanās svētki kopā ar Nīcas senioriem un Jāņu ielīgošana novada veco ļaužu namos. Koncerti festivālos un puķu karnevālā pulcējuši turpat 500 klausītāju. Skanīga programmu Valmieras seniori dāvāja savai pilsētai tradicionālajos svētkos jūlijā. Labā noskaņojumā turpinās projekta „Mēs savai Valmierai un Latvijai” īstenošana.

    Indras jauniešu biedrības „Stāvēt aizliegts” (Krāslavas novads) dalībniekiem ir liela interese par sava novada un pagasta vēsturi. Ar aizrautību tiek uzkrāti vēsturiski materiāli, tie tiek apstrādāti, padarot tos pieejamus nākamajām paaudzēm. Šo darbu nelielajā Indrā rosina darīt jaunieši, tādējādi paužot vēlmi ar izpratni veidot saikni ar vecāko paaudzi. Indra var lepoties ar ļoti senu un interesantu kultūrvidi, kura ir bagāta ar ne visiem zināmiem faktiem, stāstiem, leģendām un objektiem. Jaunieši veic ekspedīcijas, pieraksta, sagatavo ilustratīvu materiālu ciemata ļaužu pasākumiem. Ir notikušas sešas foto sesijas un tikšanās ar pagasta novadpētniekiem. Prieks, ka ar nelielu projekta „Indras šodiena un pagātne” finansējumu foto un datortehnikai biedrība spēj paveikt savam pagastam un novadam tik nozīmīgu darbu.

    Biedrība „Ascendum” sadarbībā ar sabiedrisko kustību „Mans Doms” 2014.gada 9.augustā aicināja svinēt Rīgas Doma 803.jubileju, jau ceturto reizi piedāvājot visas Latvijas ģimenēm izglītojošu un izklaidējošu pasākumu „Doms bērniem”. Svētku laikā bērni iepazina seno celtni un tās noslēpumus, aizrautīgi iesaistījās daudzajās darbnīcās un piedzīvojumu takās. Kad gan vēl varētu apgūt seno mūku rakstību, tuvplānā iepazīties ar Doma lielajām ērģelēm, klausīties sapņus un pasakas, fotografēties ar dzīvniekiem gandrīz īstā Noasa šķirstā? Muzikālais svētbrīdis darbīgā pasākumā noslēgumā rosināja padomāt par kādu ļoti svarīgu vērtību – prasmi dalīties. Pasākumā piedalījās vismaz 250 bērni (2-10) un tikpat daudz pieaugušo, bet raitu pasākuma norisi nodrošināja vairāk nekā 80 brīvprātīgie palīgi.

  • Atbalsts Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu attīstībai un starptautiskai kompetencei 26.11.2014.

    Drukāt lapu

    Paplašinoties Borisa un Ināras Teterevu fonda un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sadarbībai, 2014. gada 24. novembrī RSU sāk vērienīgu vairāku gadu projektu studiju kvalitātes pilnveidei un izsludina pieteikšanos trim mērķstipendijām universitātes docētājiem

    Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 100 000 eiro ieguldīs triju veidu mērķstipendijās veselības aprūpes virziena studiju programmu un tajās docējošā akadēmiskā personāla kompetences pilnveidei. Par mērķstipendijās ietverto aktivitāšu nozīmību liecina arvien pieaugošā vajadzība modernizēt studiju procesu, atjaunot akadēmiskā personāla resursus, veicinot jaunu docētāju piesaisti un sekmējot esošo docētāju pedagoģisko kompetenci, un nodrošināt regulāru un efektīvu starptautiskās pieredzes apmaiņas procesu veselības aprūpes nozares studijās.

    Rīgas Stradiņa universitāte, Borisa un Ināras Teterevu fonds un RSU Absolventu asociācija 2014. gada 30. septembrī vienojās paplašināt sadarbību ar jaunu aktivitāti – atbalstu RSU zinātnes un studiju programmu attīstībai un starptautiskās kompetences piesaistei. 

    Parakstītais trīspusējais nodomu protokols ir turpinājums un papildinājums jau 2011. gadā sāktajai kopējai sadarbībai. Kopš pirmās sadarbības Borisa un Ināras Teterevu fonds ir atbalstījis tādas iniciatīvas kā RSU Absolventu asociācijas realizēto neformālās izglītības programmu Inteliģences akadēmija, Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā piešķiršanu RSU Medicīnas fakultātes studentiem, kā arī, tieši sadarbojies ar universitāti, jaunu attīstības un stratēģijas nostādņu izstrādi. Pavisam RSU projektu īstenošanai 2011. - 2017. gadu laika posmam Borisa un Ināras Teterevu fonds ir rezervējis finansējumu vismaz EUR 365`000 apmērā.

  • Paziņoti "Spēlmaņu nakts 2014" laureāti 24.11.2014.

    Drukāt lapu

    Ikgadējās Teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts" svinīgajā ceremonijā 2014. gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, tika godināti 2013./2014.gada teātra sezonas sasniegumi, izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātiju balva.

    Šogad „Spēlmaņu nakts” balvas tika pasniegtas 18 kategorijās. Šīs sezonas galvenās izmaiņas bija kategorijā „Gada nozīmīgākie iestudējumi”, kurā pirmo reizi atsevišķi izdalītas sezonas labākās lielās un mazās formas izrādes. Būtiskas izmaiņas bija arī Gada izrādes nominācijā, jo šogad par labākās izrādes titulu cīnījās 20 izrādes, kuras izvirzītas nominācijās: Gada lielās formas izrāde, Gada mazās formas izrāde, Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem un Gada sasniegums laikmetīgajā dejā.

    Balvu par mūža ieguldījumu pasniedza scenogrāfam Andrim Freibergam un kostīmu māksliniecei Večellai Varslavānei. Kā nozīmīgākos iestudējumus godināja: „Grand Prix” – „Ezeriņš” Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs; Gada lielās formas izrāde – „Peldošie – ceļojošie” Jaunajā Rīgas teātrī, režisors Vladislavs Nastavševs; Gada mazās formas izrāde – „Ezeriņš” Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Elmārs Seņkovs. Teātra balvas „Spēlmaņu nakts” 2013./2014. gada sezonas laureātu pilnu sarakstu skatiet šeit.

    "Spēlmaņu nakts 2014" svinīgās ceremonijas videoierakstu skatiet šeit; atspoguļojumu radioierakstos klausieties šeit, fotogrāfijās savukārt ceremoniju skatiet šeit.

  • Projektā "Teātris.zip" - A.Hermaņa "Revidents" vēl nedēļu skatāms www.ltv.lv 23.11.2014.

    Drukāt lapu

    Projekta "Teātris.zip" ietvaros vēl nedēļu skatiet Jaunajā Rīgas Teātrī Alvja Hermaņa režisēto Nikolaja Gogoļa iestudējumu "Revidents". 2014. gada 22. novembrī bija pēdējā - 268. - izrāde (kopš 2002. gada 14. februāra). Šo iestudējumu "Spēlmaņu nakts" žūrija novērtēja kā 2001./2002. gada teātra sezonas labāko dramatiskā teātra izrādi.

    N.Gogoļa luga A.Hermaņa režijā izspēlēta 20.gs. 60.–70.gadu sociālajā realitātē ar ceptu sīpolu smaržas apņemtu ēdnīcu un piegānītu tualeti, kurā tukli un mazliet lētticīgi cilvēki cenšas piepildīt savus sapņus.Kā daudzu literāro darbu pamatu, arī šīs lugas, kas kļuvusi par ikonu cilvēku lētticībai un labai tiesai veselīga humora, pamatu veido kāds it kā noticis"reāls" atgadījums. Šo sižetu N.Gogolim uzdāvināja Puškins, ar kuru pašu esot atgadījies kas līdzīgs...

    Lugas sižets ir tikpat reāls, cik anekdotisks: kādas nomaļas pilsētas mierīgo ikdienu saduļķo ziņa, ka šo pusi apmeklējot revidents. Cilvēki ir gatavi atpazīt revidentu ikvienā nejaušā iebraucējā. Pārpratumu virkni veicina arī fakts, ka revidents ceļo inkognito. 

    Kas notiek, ja miera un pieticības salā ierodas revidents? Protams, dominē vēlme noticēt un uzticēties, īpaši vidē, kur visai reti gadās satraucoši notikumi... Un neizpaliek arī bailes, jo cilvēks pēc savas dabas ir mazliet mantrausīgs – un mazliet laisks. Tomēr būtiski uzsvērt, ka izrāde nav par dīvaiņiem, bet tādiem pašiem cilvēkiem kā mēs. Jo nav trulu vai dumju cilvēku; katram ir savs sapnis, katram ir ilgas, un lielā mērā arī šī izrāde ir par ilgām.

    "Sižets liek domāt par šo lugu kā satīrisku komēdiju, un, visdrīzāk, šis priekšstats ir maldīgs. Izrāde ir mēģinājums, ja ne gluži atminēt šo mīklu, tad vismaz pietuvoties tai, jo Gogolis ir kā sapnis, no kura var arī neuzmosties un palikt tajā uz visiem laikiem. Ja tikai tas nav jau noticis," 2002. gadā par izrādi teica Alvis Hermanis.

    Šeit variet noskatīties arī O.Rubeņa sarunu ar režisoru Alvi Hermani un aktieri Gundaru Āboliņu pirms iestudējuma "Revidents" pēdējās - 268.izrādes. Savukārt izrādes starpbrīdī raidījuma vadītāja sarunu biedri ir Maija Apine, Andris Keišs,Kaspars Znotiņš, Lauris Johnsons un Vilis Daudziņš, kā arī Jaunā Rīgas Teātra Ārējo sakaru daļas vadītāju Elīnu Adaimaiti. Kritiķu atsauksmes pēc pirmizrādes 2002. gadā lasiet šeit.

  • Pie sirmgalvjiem valsts svētku nedēļā nonāk svētku pakas un norit labestības pilni pasākumi 17.11.2014.

    Drukāt lapu

    Pirms un ap valsts svētku laiku pie sirmgalvjiem dažādos Latvijas novados ar brīvprātīgo roku palīdzību ceļo svētku pakas. Šo darbu veic novadu fondi labdarības programmas "Maizes rieciens" ietvaros. Svētku pakās līdz ar apsveikumu un iepriecinājumu sirmgalvji rod preces, kuras ikdienas rocība nemaz tik bieži neatļauj iegādāties.

    „Dzīvo ar Latviju, elpo ar Latviju!" šos dzejnieces Māras Zālītes vārdus reizē ar koncertu un svētku paciņu 8. novembrī saņēma Talsu novada fonda rīkoto Labestības brokastu dalībnieki. Labestības brokastīs bija aicināti piedalīties tie talsinieki, kas pārkāpuši 80 gadu slieksnim, un savus tuviniekus jau zaudējuši vai ikdienā dzīvo tālu no viņiem. Lai Labestības brokastu dalībnieki justos gaidīti, mīlēti un aprūpēti, pasākuma rīkošanā iesaistījās brīvprātīgie – sākot no ielūgumu gatavošanas līdz senioru atvešanai un nogādāšanai mājās. Katrs Labestības brokastu dalībnieks saņēma arī svētku paciņu ar saldumiem, medu, dzērvenēm, kafiju un cepumiem. Pavisam šāds dāvinājums pasniegts 550 Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novada senioriem, un finansiāli to atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds. Skatiet Labestības brokastu norisi fotogrāfijās un Talsu TV sižetā.

    Pie Kandavas un Kandavas novada sešu pagastu 150 sirmgalvjiem aizceļoja Kandavas novada Iespēju fonda brīvprātīgo sarūpētās paciņas svētku noskaņās - fotogrāfijās skatiet to sagatavošanu. Savukārt starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu 29. decembrī Zemītes tautas namā būs svētku koncerts.   

    Viduslatgales pārnovadu fonda darba rūķi novembrī un decembrī gādā svētku pakas Līvānu un Vārkavas novada sirmgalvjiem, aicinot talkā vietējās pašvaldības un palīgus. Novembra beigās Vārkavas novadā vientuļajiem sirmgalvjiem rīkos arī koncertu, savukārt Līvānos un tā novada piecos pagastos - Rožupes, Jersikas, Sutru, Turku un Rudzātu - pasākumi viens pēc otra notiks līdz pat Ziemassvētkiem. Pie senoriem, kuriem nebūs iespēja nokļūt uz pasākumiem, Viduslatgales pārnovadu fondu ļaudis apciemos mājās.  

    Limbažu fonds īpašu svētku pasākumu rīko 24. novembrī Lādezerā kultūras namā četru - Alojas, Limbažu, Salacgrīvas un Krimuldas - novadu sirmgalvjiem. Līdzīgi svētku paku nogādāšanu un pasākumus šoruden organizē Valmieras novada fonds, Alūksnes un Apes pārnovadu fonds un Lielvārdes Attīstības fonds. 

    Labdarības programmas "Maizes rieciens" 2014./2015. sezonā sadarbībā ar septiņiem novadu fondiem 5250 svētku pakas nonāks pie sirmgalvjiem 24 novados pirms svētkiem - 11./18. novembra, Ziemassvētkiem, Lieldienām un Vasaras saulgriežiem.

  • Valsts prezidents Andris Bērziņš tiekas ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda Padomes locekļiem 14.11.2014.

    Drukāt lapu

    2014. gada 14. novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar LR kultūras ministri Daci Melbārdi un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda Padomes locekļiem – Borisu un Ināru Tetereviem, Ernestu Berni un Oļegu Fiļu. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu, gatavošanos Latvijas 100 gades svinībām, plānotajiem darbiem un veiksmīgo sadarbību starp Kultūras ministriju, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fondu.

    Skatiet tikšanos fotogrāfijās. Par jaunā muzeja ieceri mecenāti Boriss un Ināra Teterevi stāsta arī intervijā Latvijas Radio.

    2014. gada 30. oktobrī svinīgā ceremonijā LR kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda padomes locekļi parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu.

    Līdz 2021. gada 18. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar LR Kultūras ministriju īstenos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. Muzejs būs atvērts un pieejams sabiedrībai. Fonda līdzdibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās nepieciešamo finansējumu 30 miljonu eiro apmērā.

    Nodomu protokols ir parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp Kultūras ministriju, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem, un ABLV Bank kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā pamatojoties uz 2005. gada 23. septembrī noslēgto sadarbības līgumu.

    Pēdējos gados sabiedrības un kultūras nozares pieprasījums pēc laikmetīgās mākslas muzeja Latvijas kultūrtelpā ir būtiski palielinājies. Šo procesu aktīvi attīsta vairākas nevalstiskās organizācijas, veidojot īpašas programmas laikmetīgās mākslas izstāžu rīkošanai un jaunu darbu radīšanai, kā arī organizējot dažādas sabiedriskas aktivitātes muzeja veidošanas idejas aktualizācijai. Jau kopš 2005. gada notiek aktīvs Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanas process, kurā ilgtermiņā sadarbojas LR Kultūras ministrija un ABLV Bank. No 2013. gada tiek realizēta Borisa un Ināras Teterevu fonda programma "Māksla publiskajā telpā" (sadarbībā ar Rīgas pilsētu). 

  • Bastejkalna virsotnē atklāj Ērika Boža mākslas objektu “Soliņi” 13.11.2014.

    Drukāt lapu

    Svētku nedēļā - 13. novembrī - Bastejkalna virsotnē tika atklāts mākslas objekts – Ērika Boža “Soliņi”, kas galvaspilsētas vidē izveidots Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros. Programmu īsteno sadarbībā ar Rīgas domi.

    “Soliņi” vienlaikus ir gan mākslas darbs, gan funkcionāli lietojams objekts - tas pilnībā vienādo mākslu ar dzīvi pilsētā. To veido 12 dažāda augstuma betona soliņi, kuri regulāri izvietoti uz 16 metru diametra pamatnes. Skatiet mākslas objekta "Soliņi" atklāšanu fotogrāfijās.

    “Soliņi ir demokrātiski: ir iespēja izvēlēties, kādā augstumā sēdēt, ir iespēja izvēlēties būt atšķirīgam. Soliņi māca uzdrīkstēšanos. Soliņi ir nedaudz mistiski: aplī sakārtotas struktūras, tāda kā Stounhendža pilsētas centrā, vienmēr liek iedomāties par kādu rituālu virsvērtību, it īpaši, ja vēl ceļš pirms tam ved kalnā augšup. Apsēsties vienā aplī kopā ar nezināmiem garāmgājējiem – tas droši vien prasīs īsu pārdomu un sevis sagatavošanas mirkli. Galu galā – kur vispār likt skatienu?! Vai skatīties uz apļa vidu, kur nekā nav, vai arī uz pretimsēdošo otrajā pusē? Nedaudz neveikla, bet ļoti terapeitiska situācija dienas skrējiena vidū. Bet soliņi tomēr ir demokrātiski: ja gribas, var arī sēdēt, pagriežot visiem muguru,” pauž mākslinieks Ēriks Božis.

    “Ēriks Božis līdzīgus paradoksālus mākslas darbus pilsētvidē veidojis no 90. gadu vidus. Tie ir īstenoti Rīgā, Gracā, Stokholmā un cituviet. Tagad Rīga iegūst interaktīvu paliekošu mākslas darbu, kuram mākslas profesionāļu vidē paredzams skaidrojums ar daudzām interpretācijas iespējām. Šis šķietami ikdienišķais un rotaļīgais objekts ir rūpīgi intelektuāli izspriests un sagatavots,” stāsta programmas kuratore Helēna Demakova. Šeit lasiet H.Demakovas uzrunas pilnu tekstu.

    Ēriks Božis (1969) 1993. gadā absolvējis Liepājas lietišķās mākslas koledžu. Pirms mākslas darba “Soliņi” Ē.Božis radījis vairākus mākslas objektus publiskajā telpā, piemēram, "Vietējām sarunām", “N.E.W.S.” Zviedrijā u.c.

    Programmu “Māksla publiskā telpā” 2014. gadā atklāja ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura mākslas objekta “Klusā daba” inaugurācijas ceremoniju Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā septembra beigās. 10. novembrī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāja programmas otro objektu – Ojāra Pētersona mākslas darbu “Lielā vāze”. 2015. gadā programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros paredzēts atklāt vairākus jaunus mākslas objektus Rīgas pilsētvidē.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā”, kas aizsākās 2013. gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāk darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015. gada pirmajā pusē. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova. Austrumeiropā unikālā programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas domi.

  • Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta "Lielā vāze" 10.11.2014.

    Drukāt lapu

    Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu “Māksla publiskā telpā”, sadarbībā ar Rīgas domi un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) 2014. gada 10. novembrī pie LNB atklāja paliekošo lielformāta mākslas darbu Rīgas pilsētas vidē – mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona objektu “Lielā vāze”.

    “Mākslas objekts “Lielā vāze” ir viens veselums, kas sadalīts divās daļās – lielākā no tām atradīsies pie Gaismas pils, bet otra Rīgas pilsētvidē tiks uzstādīta 2015. gadā. Jebkurš varēs domās tās savienot kopā, piepildot ar savu saturu,” akcentē mākslinieks Ojārs Pētersons. “Mākslas objekta tapšanas iedvesmas avots - Garlība Helviga Merķeļa grāmata “Vidzemes senatne”, kura dēvējama drīzāk par 18. gadsimta laikmetīgo mākslu, nevis vēstures liecību par tā laika latviešiem”.

    Atklāšanas pasākumu fotogrāfijās skatiet šeit.

    “Mākslas darbam iespējamas daudzas interpretācijas. LNB direktors Andris Vilks teicis, ka tās klasiskā forma ir sveiciens Aleksandrijas bibliotēkai, kura līdzās mūsu Gaismas pilij ir viena no divām pasaules bibliotēkām, kuras saņēmušas īpašu UNESCO atzinību,” stāsta programmas kuratore Helēna Demakova. “Vāzes raupjā iekšpuse it kā simbolizē latviešu saknes laukos, savukārt tās ārpuse norāda uz eiropeiskās kultūras uzslāņojumu un pieredzi, ko apliecina arī vāzes forma”. Kuratores H.Demakovas atklāšanas uzrunas pilnu tekstu lasiet šeit

    Mākslas darbs “Lielā vāze” ir viens no godalgotajiem projektiem fonda rīkotajā konkursā “Rīga smaida” 2013. gada pavasarī. Mākslas darbus LNB ārtelpā izvērtēja LNB mākslas ekspertu komisija, taču gala vārds pieder arhitektam Gunāram Birkertam. Arhitekts šo darbu ir saskaņojis.

    Objekts “Lielā vāze” sastāv no divām daļām. Ārējā virsma noklāta ar keramisku mozaīku, kas veido tekstu – uz katras no vairāk nekā 14 000 keramikas plāksnītēm izvietots viens burts. Objekta lielākā, 15,5 tonnas smagā, daļa atradīsies pie LNB, savukārt mazākā tiks uzstādīta 2015. gada pavasarī citviet pilsētvidē.

    Novembrī Rīgas pilsētvidē vietu rod vēl trešais programmas “Māksla publiskā telpā” mākslas objekts - Bastejkalna virsotnē Ērika Boža mākslas darbs “Soliņi”. Programmu “Māksla publiskā telpā” 2014. gadā atklāja ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura mākslas objekta “Klusā daba” inaugurācijas ceremoniju Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā septembra beigās.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā”, kas aizsākās 2013. gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāk darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015. gada pirmajā pusē. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova. Austrumeiropā unikālā programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas domi.

    Ojārs Pētersons (1956) 1980. gadā ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļu un kopš 1990. gada ir pasniedzējs LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Māksliniekam Ojāram Pētersonam ir liela pieredze publisku mākslas darbu tapšanā Latvijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā. 2014. gada augustā tika atklāta viņa oranžā skulptūra “Tilts pāri jūrai” Vācijas pilsētā Ekernferdē, kas arī sastāv no divām daļām. Rīgas daļa atrodas topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja mākslas darbu krātuvē – tai nepieciešams atrast piemērotu vietu Rīgas pilsētvidē.

  • "Nāc un dari! Tu vari!" atbalstīto organizāciju veikumi 09.11.2014.

    Drukāt lapu

    Pozitīvu notikumu fonda atbalstītajās organizācijās programmā „Nāc un dari! Tu vari!” 2014. gadā ir daudz. Zemāk un fotogalerijā sniedzam iespēju iepazīt vairāku organizāciju veikumu.

    Tā Siguldā „Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni”” piedāvā 25 cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem apgūt ādas un māla apstrādes prasmes, šeit ir izveidota psihologa atbalsta grupa, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vairotu savu spēku apzināšanos dzīves grūtās situācijās, bet 3 dienu nometnes pasākumi palīdzēja veidot draudzīgu gaisotni, iesaistoties daudzveidīgās, īpaši cilvēkiem ar invaliditāti sagatavotās, aktivitātēs.

    Biedrībai „Valmieras pilsētas pensionārs” aizvadītā vasara bijusi īpaši spraiga. Jaunā mūzikas aparatūra radījusi īstu radošu pacēlumu biedrības šlāgeransamblim „Džambulai”, kurš vienmēr uzstājas kopā ar deju grupu. Ir notikuši sadziedāšanās svētki kopā ar Nīcas senioriem un Jāņu ielīgošana novada veco ļaužu namos. Koncerti festivālos un puķu karnevālā pulcējuši turpat 500 klausītāju. Skanīga programmu Valmieras seniori dāvāja savai pilsētai tradicionālajos svētkos jūlijā. Labā noskaņojumā turpinās projekta „Mēs savai Valmierai un Latvijai” īstenošana.

    Indras jauniešu biedrības „Stāvēt aizliegts” (Krāslavas novads) dalībniekiem ir liela interese par sava novada un pagasta vēsturi. Ar aizrautību tiek uzkrāti vēsturiski materiāli, tie tiek apstrādāti, padarot tos pieejamus nākamajām paaudzēm. Šo darbu nelielajā Indrā rosina darīt jaunieši, tādējādi paužot vēlmi ar izpratni veidot saikni ar vecāko paaudzi. Indra var lepoties ar ļoti senu un interesantu kultūrvidi, kura ir bagāta ar ne visiem zināmiem faktiem, stāstiem, leģendām un objektiem. Jaunieši veic ekspedīcijas, pieraksta, sagatavo ilustratīvu materiālu ciemata ļaužu pasākumiem. Ir notikušas 6 foto sesijas un tikšanās ar pagasta novadpētniekiem. Prieks, ka ar nelielu projekta „Indras šodiena un pagātne” finansējumu foto un datortehnikai biedrība spēj paveikt savam pagastam un novadam tik nozīmīgu darbu.

    Biedrība „Ascendum” sadarbībā ar sabiedrisko kustību „Mans Doms” 2014.gada 9.augustā aicināja svinēt Rīgas Doma 803.jubileju, jau ceturto reizi piedāvājot visas Latvijas ģimenēm izglītojošu un izklaidējošu pasākumu „Doms bērniem”. Svētku laikā bērni iepazina seno celtni un tās noslēpumus, aizrautīgi iesaistījās daudzajās darbnīcās un piedzīvojumu takās. Kad gan vēl varētu apgūt seno mūku rakstību, tuvplānā iepazīties ar Doma lielajām ērģelēm, klausīties sapņus un pasakas, fotografēties ar dzīvniekiem gandrīz īstā Noasa šķirstā? Muzikālais svētbrīdis darbīgā pasākumā noslēgumā rosināja padomāt par kādu ļoti svarīgu vērtību – prasmi dalīties. Pasākumā piedalījās vismaz 250 bērni (2-10) un tikpat daudz pieaugušo, bet raitu pasākuma norisi nodrošināja vairāk nekā 80 brīvprātīgie palīgi. 

  • Iestudējums "Venēcijas tirgotājs" nedēļu skatāms ierakstā 09.11.2014.

    Drukāt lapu

    LTV raidījumu ciklā „Teātris.zip” Latvijas Nacionālā teātra iestudējums „Venēcijas tirgotājs” skatāms ierakstā.

    Skatiet 1. cēlienu un 2. cēlienu. Ojāra Rubeņa saruna ar Latvijas Universitātes profesori Sigmu Ankravu un teātra kritiķi Ievu Struku par Viljamu Šekspīru raidījumā "Teātris.zip". Kādu grūti atminamu noslēpumu ar savām lugām viņš atstājis režisoriem un aktieriem? Kādēļ viņa lugas ir visvairāk spēlēto lugu skaitā?

    Savukārt šeit skatiet sarunu ar aktieriem U.Dumpi (Šeiloks), Normundu Laizānu (Antonio), Madaru Saldoveru (Porcija), režisoru Aiku Karapetjanu.

    „Venēcijas tirgotājs” Nacionālā teātra repertuārā ir kopš 2013.gada 31.janvāra. Iestudējums kļuva par režisora Aika Karapetjana debiju dramatiskajā teātrī pēc spilgtā uznāciena Latvijas Nacionālajā operā un Latvijas kino ar darbiem “Seviļas bārddzinis” un “Cilvēki tur”.

    1596. gadā sarakstītās Šekspīra traģikomēdijas aktualitāte 21. gadsimta sākumā pati kļūst traģikomiska – joprojām nauda cilvēkus ne tikai vieno, bet arī šķir. Ebreju augļotājs Šeiloks un kristiešu tirgotājs Antonio kā divi auni stāv uz laipas un nespēj padot ceļu viens otram. Paldies Dievam, pasaulē bez varas, naudas un paštaisnuma ir arī mīlestība. Šoreiz – jaunekļa Bazanio un princeses Porcijas personās, bet ne tikai.

    Lomās: Uldis Dumpis, Normunds Laizāns, Jānis Vimba, Madara Saldovere, Ieva Aniņa, Madara Botmane, Jānis Skanis, Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis un Jānis Āmanis. 

  • "Ķepa uz sirds": kā rīkoties, ja redzat kādu cietsirdīgi izturamies pret dzīvniekiem? 06.11.2014.

    Drukāt lapu

    8. novembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā rīkoties, ja redzat kādu cietsirdīgi izturamies pret dzīvniekiem?
    • Kā mūziķis Valters Pūce mēģina mainīt savas kaķenes nešpetno uzvedību?
    • Kā turpināt uzticēties zirgam, kurš krītot, smagi savainojis saimnieku?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" LTV1 sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 15:30 (LTV1). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā: www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Sestdien LTV1 tiešraide no Latvijas Nacionālā teātra - izrāde "Venēcijas tirgotājs" 06.11.2014.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 8. novembrī, LTV raidījumu ciklā „Teātris.zip” gaidāms īpašs notikums – pēdējās „Venēcijas tirgotāja” izrādes tiešraide no Latvijas Nacionālā teātra, vēsta Latvijas Televīzija.

    Pirms izrādes plkst. 21.25 Ojārs Rubenis raidījumā “Teātris.zip” sarunāsies ar Latvijas Universitātes profesori Sigmu Ankravu par Šekspīru, kura 450. jubileju šogad atzīmē visa pasaule. Kādu grūti atminamu noslēpumu ar savām lugām viņš atstājis režisoriem un aktieriem? Kādēļ viņa lugas ir visvairāk spēlēto lugu skaitā?

    Plkst. 21.35 LTV1 tiesraidē būs skatāma izrāde „Venēcijas tirgotājs”, viena no kuras lielākajā vērtībām ir Ulda Dumpja atveidotais Šeiloks. Starpbrīdī saruna ar viņu un citiem izrādes aktieriem.

    „Venēcijas tirgotājs” Nacionālā teātra repertuārā ir kopš 2013.gada 31.janvāra. Iestudējums kļuva par režisora Aika Karapetjana debiju dramatiskajā teātrī pēc spilgtā uznāciena Latvijas Nacionālajā operā un Latvijas kino ar darbiem “Seviļas bārddzinis” un “Cilvēki tur”.

    1596. gadā sarakstītās Šekspīra traģikomēdijas aktualitāte 21. gadsimta sākumā pati kļūst traģikomiska – joprojām nauda cilvēkus ne tikai vieno, bet arī šķir. Ebreju augļotājs Šeiloks un kristiešu tirgotājs Antonio kā divi auni stāv uz laipas un nespēj padot ceļu viens otram. Paldies Dievam, pasaulē bez varas, naudas un paštaisnuma ir arī mīlestība. Šoreiz – jaunekļa Bazanio un princeses Porcijas personās, bet ne tikai.

    Lomās: Uldis Dumpis, Normunds Laizāns, Jānis Vimba, Madara Saldovere, Ieva Aniņa, Madara Botmane, Jānis Skanis, Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis un Jānis Āmanis.

  • Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās Maijas Tabakas un Maijas Kurševas darbu ekspozīcijas 05.11.2014.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 8. novembrī, plkst. 17:00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās izstāžu cikla "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" otro ekspozīciju. Tā veltīta Maijas Tabakas gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas, kā arī jaunradītām Maijas Kurševas grafikām. Izstāžu cikls "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fondu sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

    Izstāde būs skatāma Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvs) līdz 2014. gada 11. decembrim pirmdienas - piektdienās: 9.00 - 20.00, sestdienās - svētdienās: 10.00 - 17.00. Ieeja bezmaksas.

    Maija Tabaka (1939) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu "Jauno mākslinieku grupas portrets". Šī glezna ievada viņas figuratīvās glezniecības triumfu, sava veida gleznotu "teātri". M. Tabakas teātris ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā drāmas nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taču galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam. M. Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, čigāni, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

    Maija Kurševa (1981) zīmē, rada grafikas dažādās tehnikās, veido objektus un instalācijas, pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā agrāk nebijušu kursu "Ilustrācija" un ir viena no ilustrāciju žurnāla "Popper" radītājām. Arī M. Kurševas vizuālie tēli ir figuratīvi, tie ir apjukuši un emociju pārpilni mūsdienu pasaules iemītnieki. Tie mokās ar domām (vai bez domām), dusmām, uzdzīvi, datoriem, savstarpējām attiecībām, vientulību un ekspresīviem iedomu tēliem. Personāžu vienojošais elements ir izdomāti stāsti, līdzīgi rakstnieka Daniela Harmsa paradoksālajām fantāzijām, kurām tomēr ir stingrs pamats reālajā dzīvē. Vieni kritiķi M. Kurševu dēvē par figuratīvu eksistenciālisti, citi – par halucinogēnu stāstnieci. Pati māksliniece nenoliedz, ka viņas māksla savā ziņā ir pašterapija.

    Projekta "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" izstāžu ciklā redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi" (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

    Izstāžu cikla ietvaros tiek demonstrētas studijā "Platforma Film" nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.

    Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu "Mākslai vajag telpu". Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.

  • Aukstajos mēnešos nodrošinās 400 000 porciju silta ēdiena. "Maizes rieciens" turpinās 05.11.2014.

    Drukāt lapu

    2014./2015. gada rudens un ziemas sezonā Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Maizes rieciens” ietvaros 42 labdarības organizācijas katru nedēļu sniegs siltu maltīti aptuveni 4200 trūcīgām un 300 mazaizsargātām personām, izdalot gandrīz 400 000 porciju visos Latvijas novados.

    “Lai gan bezdarba līmenis ir zemāks nekā krīzes gados, tomēr joprojām Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri savu vienīgo dienas silto maltīti saņem labdarības organizāciju zupas virtuvēs. Turklāt pēc Labklājības ministrija datiem šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, trūcīgo skaits pieaudzis par gandrīz 2,6 % jeb 1689 cilvēkiem. Tāpēc gada aukstajos mēnešos turpinām atbalstīt labdarības virtuvju darbību,” vēsta Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons.

    “Labdarības virtuvju organizētāji un darbinieki ir īpaši cilvēki! Viņu motivācija ir nesavtīga palīdzība un kalpošana. Mēs sirsnīgi pateicamies viņiem par pašaizliedzīgo darbu,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    Labdarības virtuvju karte pieejama www.maizesrieciens.lv.

    Fonda īstenotās labdarības programmas “Maizes rieciens” mērķis ir dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām saņemt regulāru, siltu maltīti no tuvākās apkaimes labdarības organizācijas pārstāvju rokām. Īpašs atbalsts tiek sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķauditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā.

    Programmā “Maizes rieciens” Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu trīs kategorijās: “Maltītes labdarības virtuvēs trūcīgām personām” (32 labdarības organizācijas septiņus mēnešus katru nedēļu apmēram 4200 personām izsniegs teju 350 000 porciju), “Maltītes mazaizsargātām iedzīvotāju grupām” (10 labdarības organizāciju gādās siltu maltīti vairākas reizes nedēļā gada garumā gandrīz 360 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sirmgalvjiem u.c.) un “Vienas reizes atbalsts labdarības virtuves iekārtojumam” (papildus pērn labiekārtotajām 16 virtuvēm veiks uzlabojumus vēl sešās labdarības virtuvēs).

    2014./2015. sezonā programmā “Maizes rieciens” sadarbībā ar septiņiem novadu fondiem pirms gadskārtu svētkiem tiks iepriecināti 5250 sirmgalvju 24 Latvijas novados, izsniedzot viņiem īpašas svētku pakas un rīkojot pasākumus. 2015. gada sākumā tiks izsludināts atbalsts arī līdzdarbības pasākumiem. 2014./2015. gada aukstajā sezonā labdarības programmai “Maizes rieciens” Borisa un Ināras Teterevu fonds ir atvēlējis 200 000 eiro.

    2013./2014. gada aukstajos mēnešos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzfinansējumu 52 labdarības organizācijas visā Latvijā izsniedza teju 500 000 siltas maltītes porciju ap 6410 trūcīgām un mazaizsargātām personām nedēļā. Labiekārtotas 16 labdarības virtuves visos reģionos. Sadarbībā ar kopienu fondiem 18 novados teju 2000 sirmgalvjiem pirms gadskārtu svētkiem izsniegts 3800 svētku paciņu, un organizēti deviņi svētku pasākumi. Papildus atbalstītas septiņu organizāciju aktivitātes, kurās 465 palīdzības saņēmēji iesaistās sava sociālā stāvokļa uzlabošanā.

  • Raidījums "Ķepa uz sirds" saņem atzinību konkursā "Zelta Vilnis" 31.10.2014.

    Drukāt lapu

    Oktobra nogalē raidījums "Ķepa uz sirds" saņēma ekspertu un skatītāju atzinību konkursā "Zelta Vilnis" nominācijā "Gada dzīvesstila raidījums" 2013./2014. sezonā. Tādējādi otrajā vietā atstājot līdzšinējo nominācijas līderi “Sirmais. Kulta ēdieni”. Apsveicam!

    TV raidījuma "Ķepa ar sirds" tapšanu kopš pirmās pārraides - 2011. gada 15. janvārī - atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds. Raidījuma pamatdoma – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tāpat sižetu veidošanā tiek iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī tiek aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Pērn augustā svinīgā pasākumā varējām atzīmēt jau 100. pārraides nonākšanu pie skatītājiem. 

    „Kopš raidījuma pirmsākumiem mūsu skatītāju skaits ir ievērojami audzis – tas pierāda, ka strādājam pareizajā virzienā, un skatītājs mūsu darbu novērtē. Par to liecina arī daudzās saņemtās vēstules un iesūtītie videomateriāli ar skatītāju mīluļu video. Šosezon vēlamies vēl aktīvāk iesaistīt mūsu skatītājus raidījumu sižetu veidošanā un tāpēc aicinām visus, kam ir interesanti, priecīgi vai arī skumji stāsti, kā arī videomateriāli, padalīties ar tiem, iesūtot raidījumam – mēs ar raidījuma starpniecību tos parādīsim un pastāstīsim citiem skatītājiem,” uzsver "Ķepa uz sirds" producente Inese Kreicberga. 

    "Ķepa uz sirds" dodas ciemos uz dzīvnieku patversmēm un palīdzē atrast to iemītniekiem jaunas mājas un saimniekus – tiek turpināta tradīcija, kad sabiedrībā pazīstami sportisti, aktieri, dziedātāji un mākslinieki dodas uz dzīvnieku patversmēm visā Latvijā, lai palīdzētu meklēt mājas kādam pamestam suņukam vai kaķim. Šī raidījuma rubrika izrādījusies ļoti veiksmīga, jo daudzi pamestie mājdzīvnieki ir atraduši savu īsto saimnieku tieši pateicoties "Ķepa uz sirds" sižetam, kad jaunais saimnieks savu nākamo mīluli ieraudzījis raidījumā.

    Tīmekļa vietnē www.kepauzsirds.lv skatiet jaunāko un iepriekšējo raidījumu ierakstus. 1. novembra raidījumā svarīgākais: Kā tikt galā, ja sunim savēlusies spalva? - Kuriem izglābtajiem suņiem ir pašiem savs baseins pie palmām? - Kādas ir levretes – suņi, kurus dievināja pati Kleopatra? – Kāpēc aktieris Jānis Jarāns izrādi veltījis savam kaķim Leo?

  • Rīgā par privātiem līdzekļiem taps Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs 30.10.2014.

    Drukāt lapu

    Šodien, 30. oktobrī svinīgā ceremonijā LR kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda padomes locekļi Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu.

    Līdz 2021. gada 18. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar LR Kultūras ministriju īstenos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. Muzejs būs atvērts un pieejams sabiedrībai. Plānots, ka Fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās nepieciešamo finansējumu 30 miljonu eiro apmērā.

    “Esam apņēmušies attīstīt un īstenot privāta laikmetīgās mākslas muzeja ieceri Latvijā. Esmu gandarīts, ka Kultūras ministrija mūs atbalsta šajā izaicinājumiem pilnajā darbā,” uzsver Boriss Teterevs.

    “Savulaik, uzsākot sadarbību ar Kultūras ministriju un veidojot laikmetīgās mākslas kolekciju, nedomājām, ka nonāksim arī līdz laikmetīgās mākslas muzeja idejas realizēšanai. Šodienas lēmums ir loģisks turpinājums mūsu sākotnējai iecerei. Privātai iniciatīvai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā. Šeit — kvartālā starp Hanzas ielu, Pulkveža Brieža ielu un Skanstes ielu — attīstīsies moderns Rīgas kvartāls, un muzejs būs tā vizītkarte,” stāsta ABLV Bank izpilddirektors un līdzīpašnieks, viens no ABLV Charitable Foundation dibinātājiem, Ernests Bernis.

    “Pirms vairāk nekā 100 gadiem Augusts Dombrovskis uzņēmās misiju izveidot kultūras centru Vecmīlgrāvī; šodien kultūras pils “Ziemeļblāzma” ir neatņemama Rīgas kultūras un mākslas telpas daļa. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds mūsdienās apņemas realizēt līdzvērtīgu misiju, izprotot valstisku vajadzību pēc sava laikmetīgās mākslas muzeja, kas iezīmē katras nācijas briedumu un spēju īstenot laikmetīgās kultūras procesus. Oktobris ir aizraujošs mēnesis laikmetīgajā mākslā ne tikai Latvijā, kamēr mēs esam pašā ceļa sākumā, Parīzē šajās dienās tiek atklāta jauna, mūsdienīga mākslas telpa — Fondation Louis Vuitton. Laikmetīgā māksla ir dzīvs process, kas nemitīgi attīstās, un esmu gandarīta, ka Latvija ir šī procesa dalībniece,” pauž LR kultūras ministre Dace Melbārde.

    Nodomu protokols ir parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp Kultūras ministriju, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem, un ABLV Bank kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā pamatojoties uz 2005. gada 23. septembrī noslēgto sadarbības līgumu.

    Pēdējos gados sabiedrības un kultūras nozares pieprasījums pēc laikmetīgās mākslas muzeja Latvijas kultūrtelpā ir būtiski palielinājies. Šo procesu aktīvi attīsta vairākas nevalstiskās organizācijas, veidojot īpašas programmas laikmetīgās mākslas izstāžu rīkošanai un jaunu darbu radīšanai, kā arī organizējot dažādas sabiedriskas aktivitātes muzeja veidošanas idejas aktualizācijai. Jau kopš 2005. gada notiek aktīvs Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas veidošanas process, kurā ilgtermiņā sadarbojas LR Kultūras ministrija un ABLV Bank. No 2013. gada tiek realizēta Borisa un Ināras Teterevu fonda programma "Māksla publiskajā telpā" (sadarbībā ar Rīgas pilsētu).

  • Nodibināts jauns fonds Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidei 28.10.2014.

    Drukāt lapu

    Ar mērķi izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nodibinājuši jaunu fondu – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds.

    Fonda darbības mērķis ir par fonda līdzekļiem, partnerībā ar Latvijas valdību un Kultūras ministriju, veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt šī muzeja darbību, pārvaldīšanu un attīstību, tai skaitā laikmetīgas mākslas muzeja krājuma veidošanu, uzturēšanu un attīstību.

    Ideja par šāda fonda dibināšanu ir loģisks turpinājums ieguldītajam darbam Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas izveidē. Privātai iniciatīvai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā, tādēļ jaunā fonda dibinātāji cer, ka šis solis dos spēcīgu attīstības impulsu Latvijas mākslas procesiem, nācijas identitātes stiprināšanai, tūrisma industrijai un mākslas izglītības attīstībai, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanai Rīgā.

    Šonedēļ tiks sperts pirmais nozīmīgais solis fonda mērķu sasniegšanai – 2014. gada 30. oktobrī Pulkveža Brieža ielā 28, Rīgā svinīgā ceremonijā Kultūras ministrija un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds parakstīs nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi un attīstīšanu. Nodomu protokolu parakstīs kultūras ministre Dace Melbārde, mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, ABLV Charitable Foundation dibinātāji Ernests Bernis un Oļegs Fiļs.

    Nodomu protokola parakstīšanas vietai ir īpaša nozīme, jo Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. NHC tiek veidots 24,5 hektāru platībā un tajā atradīsies vairākas biroju ēkas, tai skaitā arī ABLV Bank galvenā mītne, viesnīca, konferenču centrs, ekskluzīvu dzīvokļu rajons, pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī pilsētas dārzs ar plašu apzaļumotu teritoriju rekreācijai teritorijas centrā.

    Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdē darbosies pārstāvji no dibinātāju fondiem. Jaunā fonda valdes priekšsēdētājs ir Romans Surnačovs.

    Pēdējos gados sabiedrības un kultūras nozares pieprasījums pēc laikmetīgās mākslas muzeja Latvijas kultūrtelpā ir būtiski palielinājies. Šo procesu aktīvi attīsta vairākas nevalstiskās organizācijas, veidojot īpašas programmas laikmetīgās mākslas izstāžu rīkošanai un jaunu darbu radīšanai, kā arī organizējot dažādas sabiedriskas aktivitātes muzeja veidošanas idejas aktualizācijai.

  • "Nāc un dari! Tu vari!" pulkam pievienojas septiņas rosīgas organizācijas 28.10.2014.

    Drukāt lapu

    Pirmdien, 3.novembrī, septiņu rosīgu biedrību pārstāvji pulcējās Borisa un Ināras Teterevu fondā, lai parakstītu līgumus par atbalstu programmā "Nāc un dari! Tu vari!" un ķertos pie savu projektu ieceru īstenošanas. 2014. gadā fonds sniedzis atbalstu 38 biedrību un nodibinājumu iecerēm. 

    Fonda atbalsts šajā reizē sniegts Bukaišu pagasta biedrībai „Skaties tālāk”, Engures novada biedrībai „Paaudžu ligzda”, Latvijas Sarkanā Krusta Konstantinovas nodaļai, Bērzaunes bērnu un jauniešu apvienībai „Rīts”, Krāslavas novada pensionāru biedrībai, biedrībai „Gaismas stars” un „Lietišķo sieviešu apvienībai ”no Rīgas. Cik dažādi novadi un to ļaudis, tikpat dažādas ir projektu ieceres, tomēr ir pamanāms, ka tās visas ir rūpīgi pārdomātas un noteikti sasniegs plānotos mērķus, jo daudziem tiks dotas iespējas izglītoties, dzīvot veselīgi, iesaistīties brīvprātīgajā darbā un interesanti pavadīt laiku kopā ar domubiedriem.

    Septembrī, uzsākot programmas rudens cēlienu, „Nāc un dari! ABC” nodarbības tiek piedāvātas jau divas reizes mēnesī. Tās 2014. gadā jau apmeklējuši 216 interesenti, kuriem ir bijusi iespēja noskaidrot visu, kas nepieciešams laba pieteikuma sagatavošanai. Sevišķi ierosinoši ir labās pieredzes stāsti. Tos semināru dalībniekiem atved organizācijas, kuras jau īstenojušas savus projektus. Iespēja pajautāt, salīdzināt un mācīties lieti noder, rakstot savu projektu pieteikumus.

    Programmā "Nāc un dari! Tu vari!" šogad un pērn atbalstītās organizācijas un viņu projektu ieceres skatiet kartē.

  • Aukstajā 2014/2015 sezonā par siltu ēdienu un svētku pakām gādās 49 labdarības organizācijas 26.10.2014.

    Drukāt lapu

    2014./2015. gada rudens ziemas sezonā Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Maizes rieciens” ietvaros 42 labdarības organizācijas vidēji nedēļā sniegs siltu maltīti 4200 trūcīgām personām un 300 mazaizsargātām personām, izdalot gandrīz 400 000 porciju visos Latvijas novados. Savukārt septiņi kopienu fondi pirms gadskārtu svētkiem 5250 sirmgalvjiem 24 Latvijas novados pasniegs īpašas svētku pakas un rīkos pasākumus.

    Skatiet labdarības programmā "Maizes rieciens" iesaistītās organizācijas kartē tīmekļa vietnē: www.maizesrieciens.lv

    „Lai gan bezdarba līmenis ir zemāks nekā krīzes gados, tomēr joprojām Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri savu vienīgo dienas silto maltīti saņem labdarības organizāciju zupas virtuvēs. Turklāt Labklājības ministrija informē, ka šī gada septembrī trūcīgo personu skaits jau atkal pieaudzis par 2,6%. Tāpēc gada aukstajos mēnešos turpinām atbalstīt gan labdarības virtuvju darbību," vēsta fonda direktors Mareks Indriksons.

    Fonda īstenotās labdarības programmas „Maizes rieciens” mērķis ir - dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām saņemt regulāru, siltu maltīti no tuvākās apkaimes labdarības organizācijas pārstāvju rokām. Īpašs atbalsts tiek sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķa auditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā.

    "Labdarības virtuvju organizētāji un darbinieki ir īpaši cilvēki! Viņu motivācija ir nesavtīga palīdzība un kalpošana. Mēs sirsnīgi pateicamies viņiem par pašaizliedzīgo darbu,” akcentē mecenātes Ināra Tetereva.

    Programmā „Maizes rieciens” Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu trīs kategorijās: „Maltītes labdarības virtuvēs trūcīgām personām” (32 labdarības organizācijas septiņus mēnešus vidēji nedēļā 4200 pesonām izsniegs teju 350 000 porciju), „Maltītes mazaizsargātām iedzīvotāju grupām” (10 labdarības organizācijas gādās siltu maltīti vairākas reizes nedēļā gada garumā teju 360 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sirmgalvjiem u.c.) un „Vienas reizes atbalsts labdarības virtuves iekārtojumam” (papildus pērn labiekārtotajām 16 virtuvēm veiks uzlabojumus vēl 6 labdarības virtuvēs). Vairākas reizes 2014./2015. sezonā programmā “Maizes rieciens” sadarbībā ar septiņiem novadu fondiem tiks iepriecināti 5250 sirmgalvju 24 Latvijas novados, izsniedzot viņiem īpašas svētku pakas un rīkos pasākumus. 2015.gada sākumā tiks izsludināts atbalsts arī līdzdarbības pasākumiem. 

    2014./2015. gada aukstajā sezonā labdarības programmai „Maizes rieciens” Borisa un Ināras Teterevu fonds ir atvēlējis EUR 200`000.

    2013./2014. gada aukstajos mēnešos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzfinansējumu 52 labdarības organizācijas visā Latvijā izsniedza teju 500`000 siltas maltītes porciju caurmērā 6 410 trūcīgām un mazaizsargātām personām nedēļā. Labiekārtotas 16 labdarības virtuves visos reģionos. Sadarbībā ar kopienu fondiem 18 novadu teju 2 000 sirmgalvjiem pirms gadskārtu svētkiem izsniegtas 3 800 svētku paciņas un viņiem noritēja deviņi svētku pasākumi. Papildus atbalstītas septiņu organizāciju aktivitātes, kurās 465 palīdzības saņēmēji iesaistās sava sociālā stāvokļa uzlabošanā.

  • “Teātris.zip” izrādes skatāmas arī internetā 26.10.2014.

    Drukāt lapu

    Latvijas Televīzija arī jaunajā 2014/2015 sezonā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu piedāvā raidījuma ciklu „Teātris.zip”, kas iepriecina teātra mīļus ar jaunām izrādēm, kā arī teātra klasiku.

    Viens no sezonas jaunumiem – izrādes septiņas dienas pēc ētera ir skatāmas arī internetā: www.ltv.lv (sadaļa "Kultūra" - "Teātris.zip"), savukārt pastāvīgi ir skatāmi Ojāra Rubeņa vadītie raidījumi "Teātris.zip" par izrādēm sestdienās. Pašlaik variet noskatīties A.Ostrovska lugas "Līgava bez pūra" iestudējumu Valmieras Drāmas teātrī O.Krodera režijā, un šai izrādei veltīto O.Rubeņa sarunu ar teātra kritiķi Silviju Radzobi

    "Teātris.zip" 2014/2015 sezonā gaidāmi gan mūsdienās tapuši teātra meistardarbi, gan leģendāras zelta klasikas izrādes. “Teātris.zip” 8. novembrī īpaši godinās aktieri Uldi Dumpi ar Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Venēcijas tirgonis” tiešraidi. Kā īpašs pārsteigums skatītājiem būs 22. novembrī tiešraidē translētā Jaunā Rīgas teātra iestudējuma “Revidents” pēdējā izrāde, savukārt decembrī divas Jaunā Rīgas teātra pērles – “Pieci vakari” un “Bārda. Ambients”.

    Nākamo gadu “Teātris.zip” ciklā janvārī iesāks leģendārā izrāde “Sniegbaltītes skola” tiešraidē no Liepājas teātra. 2015.gadā gaidāmi teātra vēsturē iemīļoti darbi un augstvērtīgas jaunās izrādes, kas tapušas pavisam nesen.

  • Sākas „Spēlmaņu nakts” skatītāju balsojums 23.10.2014.

    Drukāt lapu

    Gada nozīmīgākais notikums Latvijas teātru dzīvē ir klāt. Jau 21. reizi tiks pasniegta Gada balva teātrī „Spēlmaņu nakts”. Arī šogad, līdzās žūrijas vērtējumam, skatītāji ir aicināti izteikt savu viedokli, balsojot par gada labāko izrādi, labāko aktrisi un aktieri.

    23. oktobra līdz 21. novembrim norisinās skatītāju balsojums par 2013./2014. gada sezonas ”Spēlmaņu nakts” nominācijām. Skatītāju balsojuma kastes ir pieejamas 11 teātros visā Latvijā - Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, Daugavpils teātrī, Leļļu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātrī.

    „Spēlmaņu nakts 2014” ceremonija, kā arī Skatītāju balsojums šogad notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. „Spēlmaņu nakts 2014” ceremonija, kā arī Skatītāju balsojums šogad notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. „Latvijā skatītāji mīl teātra mākslu ar īpašu sirsnību un uzticību. Publikas balsojums vienmēr ir intriģējošs un neparedzams, tajā izpaužas skatītāju personiskās simpātijas un vērtējumi. Esam izvēlējušies savus favorītus un aicinām skatītājus atdot savu balsi par iedvesmojošākajiem šīs sezonas teātra atklājumiem,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    Elektroniski iespējams nobalsot „Spēlmaņu nakts” oficiālajā interneta vietnē spelmanunakts.lv, kā arī delfi.lv un Teātris.zip (Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv). Šīs sezonas galvenās izmaiņas ir kategorijā „Gada nozīmīgākie iestudējumi”, kurā pirmo reizi ir atsevišķi izdalītas sezonas labākās lielās un mazās formas izrādes. Būtiksas izmaiņas ir arī Gada izrādes nominācijā, jo šogad par labākās izrādes titulu cīnīsies 20 izrādes, kuras izvirzītas nominācijās: Gada lielās formas izrāde, Gada mazās formas izrāde, Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem un Gada sasniegums laikmetīgajā dejā. Arī skatītājiem ir iespēja izvēlēties starp visām divdesmit izrādēm savu favorītu.

    Sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā: Teātra kritiķe Līvija Dūmiņa, Laikraksta „Diena” žurnālists un Teātra kritiķis Atis Rozentāls, Teātra kritiķe Zane Radzobe, Teātra kritiķis Normunds Akots un Teātra kritiķe, žūrijas komisijas priekšsēdētāja Līga Ulberte.

    Balsošana noslēgsies 21. novembrī, kad tiks izlozētas 40 biļetes uz Latvijas teātru izrādēm. Savukārt tiem, kuri balsojuši internetā, būs iespēja laimēt ielūgumu 2 personām uz „Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremoniju Dailes teātrī, kur arī tiks paziņoti skatītāju balsojuma rezultāti. Spēlmaņu nakts 2014 šogad notiek ar Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Rīgas domes atbalstu.

    Kā jau katru gadu, arī šogad ”Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā – 23. novembrī, un tā tiks translēta LTV1 un Latvijas radio 1 tiešraidē no Dailes teātra.

  • LNB Mākslas un mūzikas centrā aizsāksies divpadsmit izstāžu cikls “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” 08.10.2014.

    Drukāt lapu

    Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas, 9. oktobrī aizsāks divpadmist izstāžu ciklu “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture”, kas ilgs līdz pat 2015. gada oktobrim. Cikla pirmā izstāde veltīta Ausekļa Baukšķenieka gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jauniem Lienes Mackus darbiem un LNB krājuma materiāliem.

    Projekta “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu ciklā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, pārsvarā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata “Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi” (sastādītāja Helēna Demakova).

    “Unikālais izstāžu cikls cieši saistīts ar bibliotēkas pamatmisiju – līdzās mākslas darbiem sniegt iespēju iepazīties arī ar plašu literatūras klāstu - grāmatām, izstāžu katalogiem, enciklopēdiju šķirkļiem - par izstādes māksliniekiem,” akcentē LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Ilze Egle.

    “Šī projekta nākotnes vektors ir jaunradīti darbi un par izstādēs dalību ņemošajiem māksliniekiem apkopotā literatūra, kas ir grāmatu formātā. Mūs sagaida daudzi pārsteigumi – gan mākslas darbu, gan teorētisko apceru nozīmē. Kopā 12 izstāžu cikls veido it kā vienu lielu mākslas skati, kura beigeis ar nopietnu katalogu, kuram būtu jāparāda mākslas mantojuma un šodienas mijiedarbība,” atzīmē izstāžu cikla kuratore un idejas autore Helēna Demakova.

    Izstāžu cikla ietvaros LNB Mākslas un mūzikas centrā katru dienu tiks demonstrētas studijā Platforma Film nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.

    Izstāžu cikls notiks ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu “Mākslai vajag telpu”. Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa - Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa, Dace Gasiņa.

  • "Ķepa uz sirds": vai žurka var ārstēt cilvēkus? 04.10.2014.

    Drukāt lapu

     4.oktobra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    - Vai žurka var ārstēt cilvēkus?
    - Vai suns var palīdzēt atrast pazudušu kaķi?
    - Vai dziedātāja Viktora Lapčenoka sunim arī patīk basketbols?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Atklāts pirmais Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” objekts – mākslas darbs “Klusā daba” 29.09.2014.

    Drukāt lapu

    Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu “Māksla publiskā telpā”, 2014. gada rudenī Rīgā tiks atklāti pirmie trīs paliekošie lielformāta mākslas darbi pilsētas vidē. 29. septembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notika pirmā objekta – jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura “Klusās dabas” – atklāšana.

    “Liels prieks, ka projekts kurš aizsākās mākslas festivālā Tete-a-tete 2013. gadā, pēc pusotra gada jau ir gatavs. Programmas Māksla publiskā telpā moto ir domātprieks. Esam pateicīgi arī par darītprieku visiem Fonda sadarbības partneriem – gan Rīgas domei, gan Latvijas Universitātei, māksliniekiem un programmas kuratorei Helenai Demakovai,” akcentēja mecenāti Boriss un Ināras Teterevi.

    “Šodien atklājam Latvijas un reģiona mērogam unikālu programmu „Māksla publiskā telpā”, kas turpina pasaulē izplatīto parādību – pilsētvides papildināšanu ar dažādiem mākslas objektiem. Programma dod iespēju Latvijas māksliniekiem realizēt savas ieceres, īstenojot idejas, kuras neizpaustos tik spilgti mazākā formātā vai slēgtā telpā un kuras tā īsti varam novērtēt tikai konkrētās vietās pilsētvidē,” teica Kultūras ministre Dace Melbārde.

    “Mēs šogad pavasarī noslēdzām ar Borisa un Ināras Teterevu fondu sadarbības memorandu, kas paredz vairāku mākslas objektu izvietošanu pilsētvidē. Man ir patiess prieks, ka tas ir realizējies ar pirmo darbu un Rīga kļūst skaistāka, un “māksla iziet ielās”. Turklāt šis ir tikai pats mūsu sadarbības sākums un es zinu, ka rīdziniekus tuvākajā nākotnē sagaida vēl vairāki patīkami pārsteigumi”, atklāšanas runā norāda Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

    Jaunā skulptūra sasaucas ar mākslas vēsturē labi zināmo 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta klusās dabas žanru, kas īpašu pilnziedu sasniedza tā saucamajā holandiešu Zelta laikmeta glezniecībā. Darba garums ir 5 m, platums 3 m, augstums 1.7 m.

    “Holandiešu gleznoto augļu un dārzeņu vietā redzamas latviskas dabas veltes – puravi, ķirši, āboli, bumbieris. Pats zaķis ir dzīvs un vesels, tādējādi izgaismojot Radītāja spēju apliecināt brīnumu, kas ir jebkuras jaunas dzīvības rašanās,” teica mākslieniece Brigita Zelča-Aispure.

    “Jaunie mākslinieki ir pārfrāzējuši holandiešu gleznotās klusāsa dabas. Skulptūrā zaķis ir kā augšāmcēlies – tas ir sveiciens ne tikai senākai mākslas vēsturei, bet arī jaunākajiem konceptuālās mākslas paraugiem. Mākslinieki īpaši uzsver vācu 20. gadsimta mākslinieka Jozefa Boisa mantojumu – te pieminama viņa performance “Kā skaidrot gleznas mirušam zaķim”. Tajā mākslinieks uzlējis uz galvas medu un uz tās uzlicis zelta lapiņas, rādot mirušajam zaķim savus zīmējumus. Jozefa Boisa māksla ir konceptuāla izpausme par cilvēka un dabas tuvības tēmu. Tāpat Boisa mākslai raksturīgs “paplašinātais mākslas jēdziens” un “sociālā plastika”, pie kuras pieskaitāma jaunais latviešu mākslinieku darbs “Klusā daba”,” stāstīja programmas kuratore Helēna Demakova.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā”, kas aizsākās 2013.gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāk darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015. gada pirmajā pusē. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova. Austrumeiropā unikālā programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas Domi.

  • "Ķepa uz sirds": Vai suņi spēj iemīlēties? 27.09.2014.

    Drukāt lapu

    27. septembra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    - Kā kaķis izrāda mums savu mīlestību?
    – Vai trenera Daiņa Dukura suns arī zina, ko nozīmē režīms un disciplīna?
    – Vai arī suņi spēj iemīlēties?
    – Vai modes blogeris Deniss Ševeļovs tiks galā ar stila pārvērtībām sunim?
    – Kas jāzina par bīgliem? Kāpēc Latvijā šos suņus neizprot un tiem bieži jāmeklē citas mājas?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10.00 LTV1, atkārtojums svētdienās plkst. 15.30! Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Pasniegtas Ināras Teterevas stipendijas mākslā 2014 27.09.2014.

    Drukāt lapu

    Latvijas Mākslas akadēmijā 26. septembrī tika pasniegtas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” - stipendijas ieguva trešā kursa studente Talita Vālodze (Glezniecības apakšnozare), trešā kursa studente Sigita Sniegs (Modes dizaina apakšnozare) un maģistrante Līga Spunde (Funkcionālā dizaina apakšnozare).

    „Fonda un LMA sadarbības mērķis ir stiprināt augstvērtīgu mākslas izglītības attīstību Latvijā, kā arī veicināt mākslas izglītības starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Akadēmijas stiprā puse ir personības, tādēļ ceram, ka Fonda sniegtais atbalsts būtiski sekmēs jaunu izcilību veidošanos mākslas nozarē, kas ar pārliecību un harizmu spēs stiprināt Latvijas kultūras vērtības, saliedēt un stiprināt mūsu sabiedrību,” akcentē mecenāte Ināra Tetereva.

    „Jau trešo reizi Latvijas Mākslas akadēmijā pasniegtas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā”, kas ir liels pagodinājums Mākslas akadēmijai. Sadarbība ar Borisa un Ināras Teterevu fondu ir veiksmīgs publiskās un privātās partnerības piemērs, par ko esam gandarīti. Mūsu studentiem šī stipendija rada iespēju atrast savu vietu dzīvē un rast piepildījumu radošajā darbā – vai tā būtu izstādes kataloga izveide vai radošais brauciens. Stipendija studiju laikā ir neatsverams finansiālais atspaids – tas studentiem ļauj pilnvērtīgi nodoties studijām, radošajai darbībai. Stipendiju pretendenti arī šoreiz bija rūpīgi sagatavojuši pieteikumus, kas konkurenci padarīja ļoti sīvu,” atzīst LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs.

    Konkursa rezultātus atzinīgi vērtē arī Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogi, kas ikdienā plecu pie pleca strādā ar konkursa laureātēm. Raksturojot Talitu Vālodzi, Glezniecības apakšnozares trešā kursa studenti, prof. Aleksejs Naumovs atzīmē, ka „viņa jau piedalās izstādēs. Jaunās mākslinieces rokrakstam piemīt fiksēt smalkas izjūtas un noskaņas”. Savukārt Sigitas Sniegs galvenā īpašība, pēc prof. Māras Bindes domām, ir „attieksme pret darbu ar neizmērojamu tieksmi pēc izcilības visās izpausmēs.” Par vizuālās komunikācijas apakšnozares maģistrantūras studenti Līgu Spundi prof. Jānis Murovskis saka: „viņa organiski tiecas pēc labākā, ko var sasniegt. Stipendija ir iekritusi īstajam cilvēkam.”

    „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus, centīgus Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentus, piešķirot viņiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiks piešķirtas divas stipendijas pilna laika bakalaura programmas studentiem un viena stipendija maģistra programmas studentam. Vienas stipendijas apmērs sasniegs EUR 7`500. Katru stipendiju veido naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucienu finansēšana stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei un publikācijai, pabeidzot studijas LMA.

    Pirmās stipendijas 2012. gadā ieguva Lilita Bauģe (Tekstilmākslas apakšnozare), Sandra Strēle (Glezniecības apakšnozare) un Agita Šteinberga (Tēlniecības apakšnozare), kas jau ir absolvējušas LMA, bet 2013. gada stipendiātes ir Elīna Brasliņa (Grafikas apakšnozare), Elīna Sproģe (Vizuālās mākslasunkultūras unteorijas apakšnozare) un Guna Poga (Funkcionālā dizaina apakšnozare).

    2010. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu ar nolūku atbalstīt izcilas un sabiedrībai noderīgas labdarības iniciatīvas. Fonds sniedz atbalstu arī izglītības jomai. Borisa un Ināras Teterevu fonds 2012. gada 4.aprīlī parakstīja nodomu protokolu ar Latvijas Mākslas akadēmiju par sadarbību turpmākajos piecos gados izglītības izcilības stiprināšanai. Šīs sadarbības ietvaros ir izstrādāts stratēģiskās rīcības plāns, kā arī nodibinātas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā”.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbība ar LMA sākusies 2011. gadā, kad tika pasniegta LMA Gada balva, kuras mērķis ir apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes jomā, veicinot mākslas procesu attīstību, kā arī jaunu ideju un projektu īstenošanu.

  • Atklās pirmo programmas “Māksla publiskā telpā” objektu – mākslas darbu “Klusā daba” 25.09.2014.

    Drukāt lapu

    Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu “Māksla publiskā telpā”, 2014. gada rudenī Rīgā tiks atklāti pirmie trīs paliekošie lielformāta mākslas darbi pilsētas vidē. 29. septembrī plkst. 12:00 Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notiks pirmais objekta – jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura “Klusā daba” – atklāšana, par godu kurai no plkst. 13:00 līdz 19:00 ieeja Botāniskajā dārzā 29. septembrī būs bezmaksas (izņemot Taureņu mājas apmeklējumu).

    Jaunais mākslas dabrs sasaucas ar mākslas vēsturē labi zināmo 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta klusās dabas žanru, kas īpašu pilnziedu sasniedza tā saucamajā holandiešu Zelta laikmeta glezniecībā. Darba garums ir 5 m, platums 3 m, augstums 1,7 m.

    “Holandiešu gleznoto augļu un dārzeņu vietā redzamas latviskas dabas veltes – puravi, ķirši, āboli, bumbieris. Pats zaķis ir dzīvs un vesels, tādējādi izgaismojot Radītāja spēju apliecināt brīnumu, kas ir jebkuras jaunas dzīvības rašanās,” akcentē māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

    “Jaunie mākslinieki ir pārfrāzējuši holandiešu gleznotās klusās dabas. Skulptūrā zaķis ir kā augšāmcēlies – tas ir sveiciens ne tikai senākai mākslas vēsturei, bet arī jaunākajiem konceptuālās mākslas paraugiem. Mākslinieki īpaši uzsver vācu 20. gadsimta mākslinieka Jozefa Boisa mantojumu – te pieminama viņa performance “Kā skaidrot gleznas mirušam zaķim”. Tajā mākslinieks uzlējis uz galvas medu un uz tās uzlicis zelta lapiņas, rādot mirušajam zaķim savus zīmējumus. Jozefa Boisa māksla ir konceptuāla izpausme par cilvēka un dabas tuvības tēmu. Tāpat Boisa mākslai raksturīgs “paplašinātais mākslas jēdziens” un “sociālā plastika”, pie kuras pieskaitāms jaunais latviešu mākslinieku darbs “Klusā daba”,” stāsta programmas kuratore Helēna Demakova.

  • Latvijas Nacionālā bibliotēka un Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbosies laikmetīgās mākslas un kultūras jomā 24.09.2014.

    Drukāt lapu

    Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu paplašinās LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas – plānos ietilpst gan mākslas literatūras krājuma papildināšana, gan laikmetīgās mākslas un kultūras lekciju un sarunu video arhīva veidošana. Arhīvā jau šobrīd publicēti Mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE sarunu ieraksti, un kolekcija tiks arvien papildināta.

    “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas un mākslas centra potenciāls ir neaptverams. Mūsu sadarbības mērķis ir paplašināt bāzi mākslas izglītības jomā, padarot to bez maksas pieejamu ikvienam cilvēkam. Jau kopš seniem laikiem interese un izpratne par mākslas procesiem ir bijusi neatņemama sabiedrības attīstības sastāvdaļa. Mūsu vēlme ir pastiprināti sniegt iespēju apgūt tās zināšanas, kas veidotu izpratni par mūsdienu mākslu un mākslas vēsturi plašākam sabiedrības lokam visā Latvijā,” akcentē mecenāts Boriss Teterevs.

    “Savā darbībā Nacionālā bibliotēka īsteno trīs stratēģiskos pamatvirzienus – kultūru, izglītību un zinātni, kas pastāv gan neatkarīgi, gan savstarpēji papildinoši. Arī Gaismas pils kā mūsdienīgs informācijas un kultūras centrs pastāv un attīstās gan neatkarīgi, gan caur visdažādāko sadarbības partneru radošajām sinerģijām. Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, kopīgi varēsim nodrošināt vēl daudzveidīgāku un augstvērtīgāku bibliotēkas mākslas un kultūrizglītības vidi izglītībai, pētniecībai un pašattīstībai. Pieejamas zināšanas par mākslu, tās vēsturi un kultūrām ir mūsdienu sabiedrības un bibliotēkas vērtībelements,” norāda LNB direktors Andris Vilks.

    Uzsākot sadarbību, LNB kopā ar Ināras un Borisa Teterevu fondu uzsācis veidot lekciju un sarunu video kolekciju, kurā iemūžinātas tikšanās ar izcilām personībām. LNB digitālajā bibliotēkā jau ir pieejamas Borisa un Ināras Teterevu fonda Mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE 2014 ietvaros notikušās sarunas.

    “JRT. Praktiskā prāta kritika — par vakardienu un rītdienu”, 2014.
    Sarunu ar latviešu režisoru Alvi Hermani vada mākslas zinātniece Helēna Demakova. Saruna notiek latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.

    “Mīts par kvantu”, 2014.
    Saruna ar kvantu fiziķi un pasaules Ekonomikas foruma balvas ieguvēju Vjačelsavu Kaščejevu, kuru vada filozofs Arnis Rītups. Saruna latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.

    “Zvaigznes, kas tās ir?”, 2014.
    Saruna ar mūsdienu amerikāņu literātu, tulkotāju, politisku publikāciju autoru, ASV literatūras kritiķu balvas laureātu (1999) Eliotu Veinbergeru (Eliot Weinberger). Sarunu vada publiciste, žurnāliste un tulkotāja Ieva Lešinska. Saruna notiek angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

    “Fūga. Augoša uzbudinājuma lēkme ar apziņas aptumšošanos un atmiņas traucējumiem”, 2014.
    Sarunu ar Krievijas laikmetīgās mākslas spilgto pārstāvi Dmitriju Gutovu vada publicists Ilmārs Šlāpins. Saruna notiek krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

  • Pasniegs mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā 23.09.2014.

    Drukāt lapu

    26. septembrī plkst. 14:00 Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunās piebūves 2. stāvā tiks pasniegtas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā”. Stipendijas pasniegs LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs un LMA pasniedzēji.

    “Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” ir brīnišķīga iespēja gūt atbalstu savu ideju un ieceru realizācijai laikā līdz pat bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Pateicoties publiskajai un privātajai partnerībai, mecenātismam, studenti var veidot izstādes, publicēties, doties braucienos, pašiem izvēloties galamērķi, attīstīt pētniecisko vai radošo darbību, kā arī realizēt savu potenciālu daudzās citās mākslas un mākslas zinātnes jomās,” stipendijas nozīmi un rezultātus komentē LMA rektors prof. Aleksejs Naumovs.

    “Mākslas akadēmijas stiprā puse ir tieši personības, tādēļ ceram, ka Fonda sniegtais atbalsts būtiski sekmē jaunu izcilību veidošanos un attīstību mākslas nozarē. Aizvadītā studiju gada izskaņā Latvijas laikmetīgās mākslas telpa kļuvusi daudzveidīgāka pateicoties pirmo stipendiātu personālizstādēm,” akcentē Ināra Tetereva.

    Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus, centīgus Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentus, piešķirot viņiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiks piešķirtas divas stipendijas pilna laika bakalaura programmas studentiem un viena stipendija maģistra programmas studentam. Katru stipendiju veido naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucienu finansēšana stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei un publikācijai, pabeidzot studijas LMA. „Mecenātes Ināras Teterevas stipendija mākslā” tika nodibināta 2012.gadā.

    Pirmās stipendijas 2012. gadā ieguva Lilita Bauģe (Tekstilmākslas apakšnozare), Sandra Strēle (Glezniecības apakšnozare) un Agita Šteinberga (Tēlniecības apakšnozare), kas jau ir absolvējušas LMA, bet 2013. gada stipendiātes ir Elīna Brasliņa (Grafikas apakšnozare), Elīna Sproģe (Vizuālās mākslasunkultūras unteorijas apakšnozare) un Guna Poga (Funkcionālā dizaina apakšnozare).

  • Latvijas mecenāti atbalsta verdzības piemiņas memoriāla izveidi ANO 22.09.2014.

    Drukāt lapu

    22. septembrī ANO galvenajā mītnē Ņujorkā Latvijas mecenāts Boriss Teterevs svinīgā ceremonijā pasniedza simbolisku čeku, apliecinot Borisa un Ināras Teterevu fonda veikto 5000 ASV dolāru ziedojumu verdzības memoriāla izveidei. Memoriāls tiks būvēts pie ANO galvenās mītnes.

    Jamaikas vēstnieks ANO Kortnijs Ratrejs (Courtenay Rattray), kas koordinē līdzekļu vākšanu memoriāla izveidei, saņemot čeku, pateicās Teterevu fondam un Latvijai. K. Ratrejs uzsvēra, ka līdz šim vairākums ziedojumu memoriāla izveidei saņemti no valstīm, nevis no privātā sektora, tāpēc Teterevu fonda ziedojumam ir ne tikai finansiāla, bet arī simboliska nozīme.

    Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks pauda gandarījumu par Teterevu fonda ziedojumu, kas ir loģisks turpinājums fonda iesaistei Āfrikā, īstenojot projektus vairākās valstīs. Teterevu fonda ziedojums ir simbolisks atbalsts verdzības upuru piemiņai un apliecinājums, ka atmiņa par pagātnes smagajiem noziegumiem ir būtiska pasaulei gan šodien, gan nākotnē.

    2009. gadā ANO Ģenerālā Asambleja atbalstīja pastāvīga verdzības memoriāla izveidi, lai godinātu verdzības upuru piemiņu. Līdz 2014. gadam metu konkursā ir izvēlēts memoriāla dizains un savākta lielākā daļa līdzekļu tā būvniecībai. Memoriāla nosaukums „Atgriešanās arka” simboliski sasaucas ar Āfrikas rietumkrastā sastopamajiem „neatgriešanās vārtiem”, pa kuriem Āfrikas iedzīvotāji tika aizvesti uz kuģiem verdzībā uz Amerikas kontinentu.

  • Izsludina grantu konkursu “No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai 2014” 17.09.2014.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbībā ar Kopienu fondu kustību izsludina grantu konkursu “No iedzīvotāju foruma līdz kopienu filantropijai”. 

    Tā nolūks ir atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kuras savās kopienās nākamā gada pavsarī vēlas rīkot iedzīvotāju forumu kā pirmo soli ceļā uz vietējo labdarības organizāciju – kopienas fondu. Pieteikumus var iesniegt līdz 2014. gada 26. oktobrim.

    Līdzīgā grantu konkursā 2012. gadā jau tika atbalstīta iedzīvotāju forumu norise Balvu, Cēsu, Kandavas, Preiļu apkaimē. Pēc iedvesmojošiem forumiem vietējie ļaudis lēma dibināt divus vietējos labdarības fondus – Kandavas novada iespēju fondu un Viduslatgales pārnovadu fondu, kas aptver Preiļu, Līvānu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadu.

    Borisa un Ināras Teterevu fonds 2012. gadā sāka īstenot “Kopienu fondu attīstības programmu Latvijā un Baltijā 2012.‑2017. gadam” ar mērķi nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu esošām un jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos, finansējot gan ikdienas darbu, gan mācīšanās iespējas.

    Kopienu fondu kustība šobrīd apvieno astoņus fondus, kas Latvijā lielākoties pazīstami kā novadu fondi – Alūksnē, Kandavā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Preiļos, Talsos un Valmierā. Kopš Talsos pirms 11 gadiem tika dibināts pirmais fonds, kustības dalībnieki savām kopienām piesaistījuši 2 miljonus eiro. No šīs summas gandrīz viens miljons konkursu kārtībā nodots apkaimes nevalstisko organizāciju 745 projektiem.

  • Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs kļūst mūsdienīgs 26.07.2014.

    Drukāt lapu

    Tieši pirms gada Latvijas Universitāte uzsāka sadarbību ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, parakstot līgumu par Botāniskā dārza atjaunošanu. Jau šovasar dārza apmeklētājiem ir iespēja novērtēt pārmaiņas un šis sadarbības rezultātus – ir atjaunota Botāniskā dārza centrālā daļa, kā arī rododendru un ziemciešu stādījumi. Sadarbības ietvaros šogad plānots arī atjaunot dārza žogu.

    „Botāniskais dārzs kļūst aizvien skaistāks un mūsdienīgāks. Redzam, kā cilvēki tajā priecājas par dabas skaistumu, kuru cilvēku darbs un mīlestība pārvērš patiesā estētiskā baudā. Daudzviet pasaulē Botāniskie dārzi blakus izglītības un zinātniskajiem uzdevumiem kalpo arī kvalitatīvai atpūtai, iedvesmai, laika pavadīšanai ar mīļiem cilvēkiem, par vietu kultūras notikumiem. Patīkami, ka Rīga iegūst jaunu kvalitatīvas pilsētvides akcentu,” stāsta mecenāte Ināra Tetereva.

    “Šobrīd ar lepnumu varam teikt, ka Botāniskā dārza centrālā ekspozīcija pārvērtusies par kvalitatīvu un estētiski augstvērtīgu objektu. Ir iztīrīts dīķis, sakārtota tā lietusūdeņu notece, kura netika remontēta kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Nomainīts celiņu segums – pagājušā gadsimta asfaltu nomainījām pret bruģi un vēsturisko grantēto segumu. Ap dīķi izvietoti soliņi un koka laipas,” stāsta LU Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska. “Šīs pārmaiņas tikko novērtēja Puķu Balles apmeklētāju tūkstoši”.

    Vērienīgā atjaunošana notiek, gatavojoties LU Botāniskā dārza simtgadei 2022.gadā. Darbus veic pakāpeniski vairākos gados, visu atjaunošanas darbu laiku Botāniskais dārzs ir atvērts apmeklētājiem un turpina ierastās aktivitātes.

    Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredz kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidojot un atjaunot gājēju celiņus, dīķa laipas, atpūtas zonas, lai dārzs būtu plašai publikai pievilcīga vieta, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus.

  • Boriss un Ināra Teterevi - Latvijas izcilo personību vidū 22.07.2014.

    Drukāt lapu

    Latvijas Institūta (LI) un televīzijas kanāla "HISTORY" kopīgi rīkotajā iedzīvotāju aptaujā, kurā piedalījās teju 5000 balsotāju, ir noskaidrotas desmit mūsdienu izcilākās personības, kas veido nākotnes vēsturi.

    Starp 100 aptaujā iekļautajiem pretendentiem visvairāk balsu aptaujā saņēmuši - komponists Raimonds Pauls, māksliniece Džemma Skulme, dzejniece Māra Zālīte, akadēmiķis Jānis Stradiņš, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, teātra režisors Alvis Hermanis, kinorežisors Jānis Streičs, dzejnieks Jānis Peters, bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Irbe, kā arī kultūras mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

    Visus desmit izcilniekus godināja viņiem veltītā kanāla HISTORY organizētā svinīgā pasākumā, kas otrdien, 22.jūlijā, norisinājās Rīgā, Andrejsalas restorānā "Aqua Luna", pulcējot sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, žurnālistus un citus viesus. Skatiet godināšanas pasākumu fotogrāfijās šeit.

    „Šāda aptauja palīdz saskatīt vērtīgo mums tuvumā, ko dažkārt steigā neredzam. Tā ir arī veids, kā cildināt Latvijas spožākās personības nesenajā vēsturē un šodien. Gribu vēlreiz pateikt paldies akcijas rīkotājiem, mūsu partneriem, žūrijas locekļiem un balsotājiem. Interesantā kārtā šoreiz balsotāju un žūrijas viedokļi bija ļoti tuvi. Ceru, ka šāda aptauja kļūs par ikgadēju tradīciju,” uzrunājot pasākuma viesus, sacīja Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

    100 personību saraksts tapa, ņemot vērā viņu reputāciju, devumu tautsaimniecības izaugsmē, konkrētas nozares izveidē vai attīstībā, inovāciju ieviešanā un Latvijas tēla pozitīvas atpazīstamības veidošanā. Aptaujas rezultāti par 60% bija atkarīgi no balsotāju izvēles, bet atlikušie 40% - no kompetentas žūrijas, kurā darbojās Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, LI direktore Karina Pētersone, televīzijas kanāla HISTORY" pārstāve Tija Ezeriņa, laikraksta "Diena" sporta žurnālists Māris Zembergs un portāla "Delfi" nacionālo un biznesa ziņu redaktors Jānis Bagātais.

    Laika no 30.jūnija līdz 16.jūlijam ikviens interesents varēja balsot aptaujā "Kuras ir Latvijas mūsdienu izcilākās personības, kas veido nākotnes vēsturi?", izvēloties savus favorītus zinātnē, kultūrā, sportā, politikā un uzņēmējdarbībā.

  • Organizācijas pilsētās un novados čakli rosās arī vasarā 13.07.2014.

    Drukāt lapu

    Jūlijā 11 organizācijas, pārstāvot visus Latvijas novadus, parakstīja finansējuma līgumu savu projektu īstenošanai fonda programmā „Nāc un dari! Tu vari!”. Daudzveidīgās projektu aktivitātēs iesaistīsies bērni un jaunieši, seniori un ģimenes. Kupls skaits senioru apgūs prasmes ikdienā pielietot mūsdienu tehnoloģijas un uzlabos savu veselību, bērni un jaunieši piepildīs savu brīvo laiku aktīvi un radoši.

    Programmā „Nāc un dari! Tu vari!” 2014.gadā ieviests jaunums – „skoliņa” projektu ieceru autoriem - biedrību vai nodibinājumu pārstāvjiem „Nāc un dari! ABC”. No februāra līdz jūnijam to apmeklēja 173 dalībnieki. Nodarbībās ir iespēja uzzināt par Borisa un Ināras Teterevu fonda darbības jomām un veikumu aizvadītajos gados, dalīties pieredzē ar jau atbalstītajām organizācijām un uzklausīt noderīgus padomus un praktiskus ieteikumus projektu iesniedzējiem.

    Programmā „Nāc un dari! Tu vari” 2014.gadā fonds saņēmis vairāk nekā 200 projektu ieceru aprakstu, no kuriem 62 organizācijas savas iniciatīvas izklāstīja projektu pieteikumos. Pēc to izvērtēšanas finansējums piešķirts 31 biedrībai un tās šobrīd īsteno savas ieceres visos Latvijas novados – mācās, sporto, darina rokdarbus, ceļo, dejo un sakopj savu pagastu. Nedaudz lielāka rosība organizācijās šobrīd vērojama Vidzemē un Latgalē, tomēr arī Kurzemes un Zemgales organizācijām kūtrums nav raksturīgs. 2013. gadā programmas atbalstu jau saņēma 53 organizācijas.

    Šeit kartēs skatiet šogad un pērn atbalstītās organizācijas un viņu veikumu.

  • Izsludināta pieteikšanās labdarības programmā "Maizes rieciens" 01.07.2014.

    Drukāt lapu

    Lai gan trūcīgo personu skaits sarūk, bezdarba līmenis ir zemāks nekā ekonomiskās krīzes grūtākajā laikā, tomēr joprojām Latvijā ir vairāki tūkstoši cilvēki, kuri uz savu vienīgo dienas silto maltīti var paļauties labdarības organizāciju zupas virtuvēs.

    Tālab Borisa un Ināras Teterevu fonds īsteno labdarības programmu „MAIZES RIECIENS” ar mērķi – dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām gada saņemt regulāru, siltu maltīti.

    Īpašs atbalsts tiek sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķa auditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā. Vairāk lasiet: www.maizesrieciens.lv.

    Tuvojoties 2014./2015. gada aukstajiem mēnešiem, Borisa un Ināras Teterevu fonds aicina labdarības organizācijas iesniegt pieteikumus līdzfinansējumam zupas virtuvju darbībai visā Latvijā. Pieteikumus gaidām līdz 2014. gada 14. jūlijam.

    2013./2014. gada aukstajos mēnešos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzfinansējumu 53 labdarības organizācijas visā Latvijā izsniedza teju 500`000 siltas maltītes porciju caurmērā 14 200 trūcīgām un mazaizsargātām personām nedēļā. Labiekārtotas 16 labdarības virtuves visos reģionos.

    Sadarbībā ar kopienu fondiem 18 novadu teju 2000 sirmgalvjiem pirms gadskārtu svētkiem izsniegtas 3800 svētku paciņas un viņiem noritējuši deviņi svētku pasākumi. Programmas ietvaros atbalstīti septiņu organizāciju aktivitātes, kurās 465 palīdzības saņēmēji iesaistās sava sociālā stāvokļa uzlabošanā.

  • Mākslas festivāls "TÊTE-À-TÊTE" 2014. gadā sasniedz 250 000 interesentu 18.06.2014.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE ietvaros Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā noritēja izcili mākslas projekti un sarunas ar izcilām personībām.

    “Patiess mecenātisms izpaužas ne tikai konkrētu projektu atbalstīšanā, bet arī vēlmē ar savu ieguldījumu sagādāt mākslas baudījumu pēc iespējas plašākai auditorijai. Šis festivāls ir izcils apliecinājums tam, un es ceru, ka nākamgad tas iegūs vēl daudzveidīgākas izpausmes,” akcentē Kultūras ministre Dace Melbārde.

    “Festivāla auditorija šogad būtiski paplašinājusies - šogad TÊTE-À-TÊTE sasniedza vairāk nekā 250 tūkstošu interesentu – gan apmeklējot norises klātienē, gan vērojot sarunu tiešraides internetā, gan arī pārraidēs televīzijā un radio. Mērķtiecīgā vēlme paplašināt mākslas baudītāju loku ir būtiskākā festivāla raksturiezīme,” atzīmē mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE vadītāja Elīna Vikmane.

    „Ar patiesu prieku varam paziņot, ka mākslas programma TÊTE-À-TÊTE notiks arī 2015.gadā, un jau tagad iezīmējušies vairāki intriģējoši projekti,” stāsta mecenāts Boriss Teterevs.

    2014.gadā festivāla ietvaros notika vairāku filmu pirmizrādes, laikmetīgās mākslas izstādes un koncertu pirmatskaņojumi, tika atzīmēts Rundāles pils restaurācijas noslēgums, ar īpašu audio performanci pie sava darba – Mākslas muzeja Rīgas birža simbola Gondolas – atgriezās mākslinieks Dmitrijs Gutovs, bet mākslas festivālu noslēdza leģendārā Londonas simfoniskā orķestra koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Festivāla notikumus papildināja pasaules atzinību guvušu mākslinieku un ekspertu publiskas sarunas. Sarunu ieraksti būs pieejami www.teterevufonds.lv

    2013.gadā pirmo reizi notika mākslas festivāls TÊTE-À-TÊTE. Maijā un jūnijā Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas „TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS” ietvaros Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā noritēja izcili mākslas projekti un atklātās lekcijas. Pirmais TÊTE-À-TÊTE norises gads sasniedza vairāk nekā 75 tūkstošu interesentu.

  • Festivāla “TÊTE-À-TÊTE” sarunu ciklu noslēdz tikšanās ar Eliotu Veinbergeru 02.06.2014.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “TÊTE-À-TÊTE” sarunu programmu noslēgs tikšanās ar mūsdienu amerikāņu literātu, politisku publikāciju autoru, ASV literatūras kritiķu balvas laureātu Eliotu Veinbergeru. Saruna “Zvaigznes, kas tās ir?” notiks 5.jūnijā plkst. 18.00 mākslas muzejā “Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē, kur šobrīd apskatāma latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas izstāde. Sarunu vadīs publiciste, žurnāliste un tulkotāja Ieva Lešinska. Visiem sarunas apmeklētājiem – ieeja izstādē bezmaksas.

    Eliots Veinbergers (Eliot Weinberger) pazīstams galvenokārt ar savām esejām, kuru raksturīga iezīme ir eksperimentālisms – negaidītas paralēles starp kultūrām un faktiem. Sausa informācija viņa darbos pēkšņi uzzied, iegūst krāsu un apjomu, mainot lasītāja priekšstatus par pasauli un mūsu vietu tajā. Veinbergera darbos savijas Borhesa “zināšanu estētika” un anglosakšu intelektuālā disciplīna, empīrisms un skepticisms. Viņa teksti ir filigrāni meistardarbi, kas vienlaikus uztverami arī kā dāsni izziņas avoti, kuros pasmelties zināšanas par kultūru, vēsturi un bioloģiju. Rakstnieku ar Latviju saista neparasts kopdarbs – ASV latviešu māksliniece Vija Celmiņa ilustrējusi E. Veinbergera poēmas “Zvaigznes” (The Stars) izdevumu. Fragmenti no šīs sadarbības ir skatāmi arī Vijas Celmiņas izstādē Mākslas muzejā “Rīgas birža”.

    Saruna notiks angļu valodā, tās tiešraidi varēs vērot arī diena.lv, satori.lv un delfi.lv

  • Mecenātes Ināras Teterevas stipendiātes mākslā ar personālizstādēm noslēdz studijas Latvijas Mākslas akadēmijā 27.05.2014.

    Drukāt lapu

    2012. gada novembrī pirmo reizi Latvijas Mākslas akadēmijā tika pasniegtas „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā”, kuru mērķis ir finansiāli atbalstīt talantīgus Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentus. Pirmās stipendiātes – bakalaura programmas studentes Lilita Bauģe un Sandra Strēle –, kā arī maģistrante Agita Šteinberga studijas noslēdz šogad un atzīmē studiju laikā paveikto ar personālizstādēm Rīgā.

    Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas apakšnozares bakalaura programmas diplomandes Lilitas Bauģes izstāde-diplomdarbs „Parastā dzīve” no 2014. gada 3. jūnija līdz 29. jūnijam būs aplūkojama Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vestibilos (Skārņu ielā 10/20, Rīgā). Izstāde piedāvās skatītājam paraudzīties uz cilvēka ikdienas dzīvi kā interesantu un aizraujošu spēli, kas, mainot noteikumus un līmeņus, ieliek tās dalībnieku dažnedažādās situācijās un lomās. Ekspozīcija nosacīti iedalās dažādos cilvēka dzīves posmos no dzimšanas līdz aiziešanai mūžībā, atklājot gan autores personisko pieredzi, gan ikvienam atpazīstamus tēlus, lietas un tradīcijas. Izstādes kopainu veido desmit dažāda formāta, veidola, materiāla un tehniku tekstilmākslas stājdarbi un objekti, kas demonstrē cilvēka dzīvi visā tās krāsainībā – pilnā smieklu, asaru, mīlestības un nodevības. Jaunās mākslinieces šā brīža radošie jautājumi ir sievietes loma un nostāja mūsdienās, kā arī vēlme mudināt skatītāju uzdot sev jautājumus un meklēt to atbildes.

    Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares bakalaura programmas topošā absolvente Sandra Strēle savu personālizstādi ar nosaukumu „VIETA 57/24” būs iekārtojusi galerijā „Happy Art Museum” (t/c „Galleria Riga” 7. stāvā, Dzirnavu ielā 67, Rīgā), kur tā būs aplūkojama no 2014. gada 5. jūnija līdz 25. jūnijam. „VIETA 57/24” ir stāsts, kurā visums tēlaini koncentrēts vienā privātmājas teritorijā, skatītājam kā kino pakāpeniski atklājot arvien jaunus kadrus gleznu formā. Izmantojot dažādus gleznieciskās izteiksmes līdzekļus, jaunā gleznotāja panākusi iecerēto noskaņu, kas instalācijas telpā rada sirreālu, noslēpumainu un izkliedētu sajūtu. Instalācija ar dažādu mediju spēcīgu apvienojumu reflektē par atmiņām, to fragmentāro dabu, kas darbos tiek attēlota fotogrāfiska bezfokusa attēla veidā, akcentējot vien dažas šķietami nejaušas detaļas.

    Tikmēr trešā „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” laureāte, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozares maģistra programmas diplomande Agita Šteinberga uz personālizstādi „Robeža” aicina Latvijas Mākslinieku savienības radošajā kvartālā „Kombināts Māksla” (Gaujas ielā 5, Rīgā). Izstādes koncepcijas pamatā ir pārdomas par fiziskām un garīgām robežām. Robeža ir vieta, kur satiekas pretstati, veidojas kontrasti un konflikti. Vieta, kur beidzas zeme un sākas debess, satiekas divi cilvēki, divas enerģijas, divas auras. Šis brīdis vai parādība, ko māksliniece sauc par robežu, ir pilna mistikas, pārsteigumu, kā arī negaidītu un satraucošu pavērsienu. Izstādē būs skatāmi lielizmēra tēlniecības darbi, kas katrs sastāv no neskaitāmiem atsevišķu metāla armatūru metinājumiem, – ārēji kopskatā veidojot precīzus ģeometriskus paralēlskaldņus, tomēr strukturēto konstrukciju iekšienē sakoncentrējot enerģētiski piesātinātus un spēcīgi emocionālus kontrastus. Izstāde „Robeža” skatītājiem būs atvērta no 2014. gada 13. jūnija līdz 13. jūlijam.

    „Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā” mērķis ir finansiāli atbalstīt spējīgus, centīgus Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, piešķirot viņiem stipendijas. Katrā studiju gadā tiek piešķirtas divas stipendijas pilna laika bakalaura programmas studentiem un viena stipendija maģistra programmas studentam. Katru stipendiju veido naudas piešķīrums līdz atbilstošās studiju programmas sekmīgai pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs studiju gadus, studiju braucienu finansēšana stipendijas saņemšanas periodā un grants studenta darbu izstādei un publikācijai, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmija. 2012./2013. studiju gadā, kad stipendijas tika piešķirtas pirmo reizi, tās saņēma bakalaura programmas studentes Lilita Bauģe un Sandra Strēle un maģistrante Agita Šteinberga, savukārt 2013./2014. studiju gadā par stipendiju laureātēm kļuva 3. kursa studente Elīna Brasliņa (Grafikas apakšnozare), 2. kursa studente Elīna Sproģe (Vizuālās mākslas un kultūras vēstures un teorijas apakšnozare), kā arī maģistrante Guna Poga (Funkcionālā dizaina apakšnozare).

    Lilitas Bauģes, Sandras Strēles un Agitas Šteinbergas izstāžu norise iespējama, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda sniegtajam atbalstam, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

  • Attīstības sadarbība Gvinejā-Bisavā (Āfrika) Bafatas reģionā 27.05.2014.

    Drukāt lapu

    2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds ir uzsācis trīs gadu sadarbības projektu ar organizāciju Global Fairness Initiative, kas partnerībā ar ANO Attīstības programmu un Nacionālo Lauksaimniecības ražotāju asociāciju ievieš programmu Rietumāfrikas republikā Gvinejā-Bisavā, Bafatas un Gabu reģionā.

    Gvinejas-Bisava ir Rietumāfrikas republika, bijusī Portugāles kolonija, kuras iekšzemes kopprodukts ir viens no mazākajiem pasaulē (16 reižu mazāks par Latvijas) un tieši lauksaimnieku kopienas ir visnabadzīgākās. To pārstāvji nevar izmantot savas sociālās un politiskās tiesības, viņi nevar piekļūt valdības pakalpojumiem un infrastruktūrām un tāpēc dzīvo ekstremālos apstākļos un nespēj uzturēt labu veselību.

    Programmas mērķis ir uzlabot ražošanu Indijas riekstu audzētāju saimniecībās, kā arī mazināt tirgus barjeras mazajiem lauksaimniekiem, dot iespēju nabadzīgākajām saimniecībām attīstīt ražošanu un palīdzēt izveidot tirgus struktūras, kas ļaus šiem lauksaimniekiem reaģēt uz tirgus iespējām un palielināt savus iztikas līdzekļus.

    Šeit skatiet video par programmas darbību un šeit fotogrāfijas no Bafatas reģiona.

    Šī programma uzlabos investīciju atdevi 3000 saimniecībām, uzlabojot produktivitāti un produktu kvalitāti, nodrošinot tehnisko palīdzību un ieviešot finanšu mehānismus, kas atbalsta ieguldījumus ražošanā ar pievienoto vērtību. Programmas aktivitātes iekļaus: apmācību, ražošanas un apstrādes vietu izveidi, atbalsta sniegšanu sadarbības veidošanā ar finanšu institūcijām, sadarbības veidošanu ražošanas sektora atbalstam valstiskā līmenī.

  • Latvija rīko Āfrikas dienai veltītu forumu. Piedalās Eiropas Savienības un pasaules politikas veidotāji 22.05.2014.

    Drukāt lapu

    23.maijā LR Ārlietu ministrija sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu un starptautisko sabiedrisko organizāciju Global Fairness Initiative (GFI)* rīko Āfrikas dienai veltītu forumu, kura laikā paredzētas plašas diskusijas par aktuālo situāciju Āfrikas kontinentā. Foruma interneta tiešraide būs skatāma www.diena.lv.

    “Foruma ideja un saturiskais ietvars šobrīd ir ļoti aktuāls vairāku iemeslu dēļ. Nevar noliegt, ka par spīti stereotipiem par nabadzības, bada un posta skarto kontintentu, Āfrika kā kontinents ir viena no straujāk augošajām ekonomikām ar īpaši augstu izaugsmes potenciālu. Jāņem vērā, ka bieži daudzu Latvijas sabiedrībai aktuālu jautājumu cēloņi ir meklējami tieši Āfrikas kontinentā – migrācijas jautājumi, konfliktu eskalācija sabiedrībā, narkotiku plūsma, augsti korupcijas riski. Par šiem jautājumiem plaši diskutē pasaulē, un ir pienācis laiks par to runāt arī Latvijā,” atzīmē Boriss Teterevs.

    Foruma dalībnieku vidū ir Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs, Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, bijusī Latvijas prezidente, Madrides kluba prezidente Vaira Vīķe-Freiberga; bijušais Slovēnijas prezidents, Madrides kluba biedrs Danilo Turks; Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs, starptautiskās sabiedriskās organizācijas Global Fairness Initiative mecenāts Boriss Teterevs, Eiropas Ārējā darbības dienesta Āfrikas reģiona direktors Niks Vestkots; Eiropas Ārējā darbības dienesta Rietumu, Centrālāfrikas un Sāhelas reģionā direktors -koordinators Pēteris Ustubs, Pasaules Ekonomikas foruma, Globālās partnerības pārtikas drošībai direktors Arns Kārtridžs, ANO Tūkstošgades projekta, Ekonomikas attīstības un nabadzības novēršanas rīcības komitejas loceklis profesors Ričards Frīmens u.c.

    “Pēc Nobela miera prēmijas laureāta Hose Ramosa Hortas uzaicinājuma ANO izveidotās delegācijas sastāvā apmeklēju vienu no pasaules nabadzīgākajām valstīm Gvineju-Bisau. Viss, ko ieraudzīju un uzzināju, atvēra man acis uz procesiem šajā kontinentā un to ietekmi uz pasaules notikumu kontekstiem. Šī vizīte bija spēcīgs impulss, lai es piedalītos starptautiskajos projektos, kurus realizē GFI sadarbībā ar ANO,” stāsta Boriss Teterevs.

    2013. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds noslēdza sadarbības līgumu ar Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO) un starptautisko organizāciju Global Fairness Initiative (GFI) vērienīgas starptautiskas palīdzības programmu atbalstam. Finansiālais atbalsts tiek novirzīts projektiem, ko GFI sadarbībā ar ANO īsteno Gvinejā-Bisavā (Āfrika), kā arī Peru (Dienviadmerikā), Gvatemalā (Centrālamerikā) un Nepālā (Āzijā).

    * Global Fairness Initiative ir starptautiska mēroga nevalstiska bezpeļņas organizācija, kuru dibināja Karena Tramontano un ASV 42. prezidents Bils Klintons. GFI rada taisnīgu un ilgtspējīgu vidi ekonomiskajai izaugsmei pasaules nabadzīgākajās valstīs, palīdzot nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tirgum visiem darba spējīgajiem, līdzsvarojot valsts prasības un normas, lai radītu vairāk iespēju ar mērķi pārtraukt nabadzības ciklu.

    Kopš 2002. gada GFI sadarbojas ar simtiem nelabvēlīgu un sociāli atstumtu kopienu Latīņamerikā, Āfrikā un Āzijā, lai uzlabotu ekonomiskās iespējas un veidotu ilgtspējīgus iztikas līdzekļus. Šim nolūkam GFI izstrādā inovatīvas programmas, kas vērstas uz jaunu darbavietu radīšanu un saglabāšanu, sieviešu vienlīdzības veicināšanu darba tirgū, ekonomiskās izaugsmes šķēršļu likvidēšanu, taisnīgu atalgojumu politiku, kā arī kopienu ienākumu palielināšanu, lai tās kļūtu par labklājības centriem.

  • Festivālā “TÊTE-À-TÊTE” – saruna ar režisoru Alvi Hermani 21.05.2014.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “TÊTE-À-TÊTE” ietvaros notiekošās sarunu programmas ietvaros 22.maijā plkst.17:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks tikšanās ar pasaulslaveno latviešu režisoru Alvi Hermani. Sarunu „JRT. Praktiskā prāta kritika - par vakardienu un rītdienu” vadīs mākslas zinātniece Helēna Demakova. Saruna notiks latviešu valodā, tās tiešraidi varēs vērot arī portālos diena.lv, satori.lv un delfi.lv. Visiem interesentiem – ieeja bezmaksas.

    Alvis Hermanis ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs kopš 1997. gada. Patlaban viņš ir viens no interesantākajiem un radošākajiem Latvijas teātru režisoriem, kura darbi labi zināmi arī ārpus valsts robežām. Saņēmis prestižo “Jauno režisoru projekta” (Young Directors Project) balvu par izrādi “Revidents” Zalcburgas teātra festivālā (2003) un Eiropas teātra balvu “Jauna teātra realitāte” (2007).

    Hermaņa izrādēm raksturīgas spēles ar dažādiem teātra stiliem un atšķirīgu estētiku, Austrumu un Rietumu kultūras zīmēm. Viņš veido oriģinālas kombinācijas, lietojot tēlus un simbolus no pasaules kultūras un vēstures periodiem, balstoties uz savām koncepcijām, redzējumu un fantāziju.

    Paralēli darbam Jaunajā Rīgas teātrī Hermanis regulāri strādā teātros ārzemēs. Pašlaik režisora darbības redzeslokā ir operas žanrs – viņa iestudējumi skatāmi uz visām prestižākajām opernamu un festivālu skatuvēm Eiropā.

    Informāciju par citām sarunām skatiet šeit.

  • Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 19.05.2014.

    Drukāt lapu

    Rundāles pils 278. dzimšanas dienā - 24. maijā - tiks atklāta pilnībā restaurēta un iekārtota hercoga Ernsta Johana bibliotēka, kā arī grāfa Teodora Mēdema dāvinājumu izstāde “Kurzemes hercogiene Doroteja un grāfu Mēdemu dzimta” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde par Kurzemes hercogu Ketleru bibliotēku „Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae”. Ar šo telpu atklāšanu noslēdzas Rundāles pils restaurācija, kuras noslēdzošais posms notika Borisa un Ināras Teterevu fonda „Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 - 2014” programmas ietvaros.

    Rundāles pils ir visapmeklētākais muzeja komplekss Latvijā, kas atvērts apmeklētājiem visu gadu un katru dienu. Rundāles pils ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem ārvalstu tūristiem Latvijā, kā arī vienīgā ekskluzīvā lokācija valsts līmeņa prezentācijas pasākumiem, starptautiskiem mākslas un mūzikas festivāliem, biznesa vides prezentāciju pasākumiem.

    1736. gada 24. maijā tika ielikts pils pamatakmens un šis svinīgais brīdis tiek uzskatīts kā Rundāles pils dzimšanas diena, kas tiek atzīmēta katru gadu 24. maijā. Apmeklētāju apskatei restaurētās telpas būs pieejams no 25. maija.

    Pils restaurācijas pabeigšanai, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam tika izstrādāta „Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programma 2010-2014”, kuras galvenās vadlīnijas paredz vairāku telpu pilnīgu restaurāciju. To pabeidzot, Rundāles pils iegūs ne tikai trīs ļoti svarīgas un sarežģītas telpas, bet arī iekļausies pasaules kultūras mantojuma galamērķu sarakstā ar unikālu baroka un rokoko arhitektūras ansambļa pērli, līdzās Pēterhofas ansamblim pie St. Pēterburgas, Potsdamas piļu kompleksam Vācijā un pat Versaļas pils kompleksam Francijā.

  • Rīgas pilsētvides laikmetīgās mākslas darbu izstādē-skatē „Rīga smaida atkal” uzvar piecu pašmāju mākslinieku darbi 15.05.2014.

    Drukāt lapu

    Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE ietvaros no 15. līdz 25. maijam Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunās piebūves 2. stāvā būs apskatāma Fonda programmas “Māksla publiskaja telpā” konkursam iesniegto darbu izstāde “Rīga smaida atkal”.

    Rīga smaida atkal” – ir turpinājums “Rīga smaida” projektam. Vairums tā autoru ir piedalījušies izstādē “Sveika, galva!” Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā šī gada martā un aprīlī. Konkursā tika aicināti piedalīties mākslinieki, kas spēj paust konceptuālu un reizē labestīgu vēstījumu, kurš pilsētvidē ienes domāšanas paradoksus un mūsdienīgu tēlainību. Konkursa devīze - “DOMĀTPRIEKS”! Žūrijas sastāvā darbojas Boriss un Ināra Teterevi, Māra Lāce, Aleksejs Naumovs, Juris Dambis, Helēna Demakova un Gvido Princis.

    Par konkursa laureātiem tika atzīti Aigara Bikšes darbs “Meitene ar kurpi”, Ievas Rubezes “Skulptūra”, Viļņa Vītoliņa un Sanda Aišpura “Vakars uz ezera”, Brigitas Zelčas-Aišpures “Mala” un Līgas Marcinkevičas “Ziepes”. Katrs laureāts iegūs naudas balvu – 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet viņu darbi tiks iekļauti Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Māksla publiskajā telpā”.

    “Rīga smaida atkal jau ir festivāla Tete-a-tete tradīcija, kuras pamatā ir iespēja māksliniekiem radoši domāt, sapņot, izpausties, domājot par Rīgas pilsētvidi. Esam gandarīti, ka šogad konkursā piedalās tik daudz talantīgu darbu, bet pagājušā konkursa laureātu darbi jau šogad būs redzami galvaspilsētā,” atzīmē mecenāts Boriss Teterevs.

    Šī gada 30. aprīlī tika parakstīts līgums starp Rīgas Domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un mecenātiem par ciešu sadarbību, īstenojot Teterevu fonda programmu “Māksla publiskajā telpā”. Plānots, ka jau līdz 2014. gada rudenim Rīgas pilsētvidē tiks izvietoti trīs pagājušā gada konkursa uzvarētāju darbi - Ojāra Pētersona (skulptūra “Lielā vāze”), Brigitas Zelčas-Aispures (skulptūra “Klusā daba”) un Ērika Boža (skulptūra “Soliņi”).

  • Festivālā “Tete-a-Tete” – sarunas ar pasaulslaveniem fotogrāfiem JH Engstrēmu un Antuānu Dagatu 13.05.2014.

    Drukāt lapu

    Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “Tete-a-tete” sarunu programmas ietvaros notiks tikšanās ar diviem pasaulslaveniem fotogrāfiem - 14. maijā plkst. 18:00 notiks tikšanās ar zviedru fotogrāfu un World’s Best Book 2012 autoru JH Engstrēmu, bet 16. maijā plkst. 18:00 ar Magnum fotogrāfu Antuānu Dagatu. Visiem interesentiem – ieeja bezmaksas. Sarunas tiešraides varēs vērot arī delfi.lv, diena.lv un satori.lv.

    Pasaulslavenais zviedru fotogrāfs JH Engstrēms (JH Engström), kura grāmata La Residence ieguvusi pasaules labākās grāmatas titulu – World’s Best Book 2012, dzimis Kārlstādē (Zviedrija), bet pašlaik dzīvo un strādā Parīzē (Francija) un Vermlandē (Zviedrija). Mākslinieks ir ne tikai pasaulē atzīts fotogrāfs, bet arī dokumentālo filmu režisors un fotoalbumu autors. Viņa darbi atrodas tādu muzeju kolekcijās kā Saatchi Gallery (Lielbritānija), Stokholmas Modernās mākslas muzejā (Zviedrija), Hjūstonas Daiļo mākslu muzejā (ASV), Musée Niepce (Francija). 2012. gadā J.H. Engstrēms Parīzē nodibināja savu foto meistarklasi Atelier Smedsby. Engstrēma radošajam rokrakstam piemīt īpaši izteikts subjektīvisms, viņa fotogrāfiju pamatslānī, pašā sirdī ievītas smalkas, intīmas attiecību stīgas ar darbu varoņiem. Kritiķis Mārtins Jeiki par Engstrēmu darbiem saka, ka tie iedarbojas kā “atmiņu pārlūkošanas seanss”.

    Sarunu vada fotogrāfs Imants Gross, tā notiks angļu valodā.

    Pasaulslavenais franču fotogrāfs Antuāns Dagata (Antoine D'Agata) pazīstams kā raw insider (raw – jēls, neapstrādāts; insider – iekšējais, savējais) stila mākslinieks. Dagata nu jau 20 gadu atrodas ceļā, fiksēdams dzīves pelēko zonu – to, kur viss notiek kā uz naža asmens, viņa darbu varoņi ir bezpajumtnieki, prostitūtas, narkomāni, dzīves atstumtie. Antuāna Dagatas fotogrāfijas atgādina ekspresīvu glezniecību – bez fotošopa un apstrādes, jo katra viņa notvertā dzīves milisekunde ir kā spilgts mākslas darbs. D’Agata ir meistarīgs šādu mirkļu zvejnieks. Dzimis Marseļā, 20 gadu vecumā pameta Franciju un joprojām aktīvi ceļo pa pasauli. Fotogrāfijas pamatus apguvis Ņujorkā pie Nanas Goldinas un Larija Klārka. No 2008. gada Magnum Photos biedrs. Vairāku grāmatu autors un filmu režisors.

    Sarunu vada kuratore Maija Rudovska.Saruna notiks angļu valodā.

    Informāciju par citām sarunām skatiet šeit.

  • "Ķepa uz sirds": Kāpēc vāciešiem ir modē pirkt eksotiskos dzīvniekus? 10.05.2014. 10.05.2014.

    Drukāt lapu

    10. maija raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kāpēc vāciešiem ir modē pirkt eksotiskos dzīvniekus, bet pēc tam tie nonāk patversmēs?
    • Ķepa uz sirds dodas uz Berlīni!
    • Vai modes žurnālistes Unas Ulmes kaķiem arī patīk pucēties?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 16:00 (LTV1) un pirmdienās 19:30 (LTV7). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • "Zinātnes neatņemama daļa ir radošais process". Klātienes saruna ar Vjačeslavu Kaščejevu 7.maijā plkst.18:00 06.05.2014.

    Drukāt lapu

    ''Zinātnes neatņemama daļa ir radošais process. Tieši radošums ir pamatelements, kas vieno mākslu un zinātni. Kad ir jāizdomā kas pilnīgi jauns, tieši tas ir pamatizaicinājums, ar ko saskaras gan zinātne, gan māksla'' intervijā "Delfi.lv" saka kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. Jau 7. maijā, plkst.18:00 Mākslas muzejā "Rīgas Birža" viņš piedalīsies sarunā ''Mīts par kvantu'', kura norit Borisa un Ināras Teterevu fonda organizētā mākslas festivāla "Tete-a-Tete" ietvaros. Sarunu tiešraidē varēs skatīties ar www.diena.lv, www.satori.lv un www.delfi.lv.

    Vjačeslavs Kaščejevs veic pētījumus kvantu fizikā. Pērn viņš vienīgais no Austrum un Centrāleiropas saņēmis Pasaules Ekonomikas foruma balvu, kurai izvirza pasaulē spēcīgākos jaunos zinātniekus (ne vecākus par 40 gadiem), kuru zinātniskais ieguldījums un tehnoloģiskās inovācijas ir būtisks pagrieziens pasaules attīstībā. V. Kaščejeva lielākie sasniegumi gūti pētot kvantu nanoelektroniku.Viņš Latvijas Universitātē strādā pie kvantu sūkņu teorijas. Teorija ir pierādīta eksperimentāli un kļuvusi par pamatu jaunai kvantu ierīču klasei, kas tiek pielietotas Eiropas lielvalstu galvenajās metroloģijas laboratorijās. Ar laiku kvantu sūkņi varētu skaitīs atsevišķus elektronus tik precīzi, ka kļūs par labāko strāvas etalonu, ļaujot zinātnei pāriet uz jaunu strāvas mērvienības ampēra definīciju. Vairāk par V. Kaščejeva darbu un aizrautību lasiet LU žurnāla Alma Mater intervijā - "Grūti saprast, kas ir aiz debess malas!".

  • Gaismas pils Imanta Ziedoņa zālē pasniedz apbalvojumu "Laiks Ziedonim" 03.05.2014.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 3. maijā, atzīmējot Imanta Ziedoņa 81. dzimšanas dienu, tiek cildināti pirmie pieci apbalvojuma "Laiks Ziedonim" saņēmēji. Apbalvojuma ideja izlolota pirms vairākiem gadiem kopā ar dzejnieku, un šogad tas pirmo reizi tiek pasniegts.

    Apbalvošanas ceremonija noritēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas - Gaismas pils - Imanta Ziedoņa zālē. Pasākuma norisi ierakstā skatiet Latvijas Televīzijas tīmekļa vietnē šeit.

    Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" šī gada sākumā aicināja apbalvojumam pieteikt un pieteikties tādus cilvēkus, kuri parādījuši izcilību jaunradē jomās, kas dzejniekam ir bijušas svarīgas. Meklējot apbalvojuma ieguvējus, personības un viņu padarītais tika vērtēts Imantam Ziedonim svarīgu vērtību kontekstā - izcilība, degsme, sūtība, stāja, veiksme, savpatība. Lai spētu to veikt, I.Ziedoņa fonds "Viegli" aicināja iesaistīties cilvēkus, kas ir kompetenti nomināciju jomās, vai pārredz un pārzina nozares aktualitātes, nosaucot viņus par šīs nozares vizionāriem.

    Apbalvojums "Laiks Ziedonim" 2014. gadā pasniegts piecās nominācijās:

    • Apbalvojums zinātnē "Taureņu uzbrukums" - Vjačeslavam Kaščejevam. Pasniedz par sasniegumiem kādā akadēmiskā nozarē, kurā Latvijā tiek pasniegts doktora grāds.
    • Apbalvojums Novadpētniecībā "Kedas" - Slišānu saimei. Pasniedz par sasniegumiem lokālu teritoriju (novada, ciema, pagasta, pilsētas utt.) izpētē, veicinot latviskumu un iesakņotību.
    • Apbalvojums Tautsaimniecībā "Zemi es mācos" - Jānim Nīmanim. Pasniedz par sasniegumiem latviskā saimniekošanā, komercdarbībā, kas balstīta Latvijas tautas resursos un tradīcijās.
    • Apbalvojums nominācijā Bērni un jaunieši "Rabarbers" - Ilgai Ivanovai. Pasniedz par izciliem sasniegumiem tiks cildināti bērni un jaunieši, vai arī cilvēki, kas izcili veic savu darbu, darbojoties ar bērniem un jauniešiem.
    • Apbalvojums nominācijā Dzīve literatūrā "Bize" - Andim Vilkam. Pasniedz personībai par izciliem sasniegumiem radot, tulkojot, mācot, izplatot vai izdodot latviešu literatūru.

    Skatiet arī raidījuma "Viss notiek" sižetu par 2014. gada laureātiem.

    Katrā nominācijā laureāts saņems cildinājuma apliecinājumu, Olgas Šilovas veidoto statueti un 3000 eiro, pēc visu nodokļu nomaksas. Par naudas balvas fondu rūpējas Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Tāda pati statuete tiks dāvināta arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un tā atradīsies pie ieejas Imanta Ziedoņa zālē.

  • Jau šogad Rīgas publiskajā telpā parādīsies trīs mākslas darbi 30.04.2014.

    Drukāt lapu

    30.aprīlī Rīgas mērs Nils Ušakovs un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi parakstīja vienošanos par sadarbību Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskajā vidē” aizsākšanā un īstenošanā Rīgas pašvaldības teritorijā līdz 2017.gadam.

    Programmas mērķis ir īstenot publiskajā telpā sistemātisku un programmatisku augsta līmeņa mākslas darbu klāstu, kas bagātinās kultūras vidi Rīgā un veicinās tās popularizēšanu un atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs, kā arī sekmēs pilsētvides kvalitāti, veicinot Rīgas kā reģiona metropoles konkurētspēju.

    Vienošanās parakstīšana un iecerētie mākslas darbi attēlos.

    “Uzņēmēji, kas šajā kabinetā piedāvā, nevis prasa, ir rets gadījums. Pretoties Borisa un Tetereva fonda piedāvājumam nebija iespējams, jo mākslas darbi, kas mūsu sadarbības rezultātā parādīsies Rīgā, padarīs pilsētu skaistāku un interesantāku. Mēs redzam, ka idejas, ko Teterevu fonds jau ir realizējis ir ārkārtīgi interesantas, drosmīgas un dažreiz pat labā nozīmē provokatīvas un šis būs mūsu reģiona valstīs vēl nebijis mūsdienu mākslas projektus”, teica Nils Ušakovs.

    “2012.gadā Rīgas pilsēta mūs godināja kā "Gada rīdziniekus". Šo novērtējumu uztveram ne tikai kā pagodinājumu, bet arī kā impulsu aktīvi domāt, ko mēs varam dot galvaspilsētai. Māksla publiskajā telpā ir visiem cilvēkiem pieejams mūsdienu mākslas darbs. Veidojot interesantus un pārsteidzošus mākslas darbus, kas liek cilvēkiem pie tiem apstāties, padomāt un izbaudīt tos, vēlamies ne tikai dāvināt valsts simtgadē unikālas un paliekošas kultūras vērtības, kas pietuvinās mūsu galvaspilsētu mūsdienu kultūras metropolēm, bet arī aktivizēt Latvijas māksliniekus un sniegt tiem platformu ideju realizācijā,” akcentē mecenāts Boriss Teterevs.

    “Ar visu manu profesionālo pieredzi varu apgalvot, ka 21. gadsmitā Latvijā vizuālajā mākslā būs tikai divi svarīgi notikumi – laikmetīgās mākslas muzeja uzbūvēšana un šī projekta realizācija. Esam gandarīti, ka Fonda sākotnējā iniciatīva - izstāde-skate „Rīga smaida” pāraug vērienīgā un ilglaicīgā programmā, kas tiks realizēta sadarbībā ar Rīgas pilsētu. Esam ceļa sākumā - jau šobrīd aktīvi strādājam pie trīs mākslas darbu realizācijas, kuri pilsētvidē parādīsies jau šogad, kā arī meklējam atbilstošas vietas vēl diviem mākslas objektiem,” stāsta programmas kuratore Helēna Demakova.

    Borisa un Ināras Tetervu fonda programma “Māksla publiskajā telpā” aizsākās 2013.gadā, kad festivāla “Tete-a-tete” ietvaros notika izstāde-skate “Rīga smaida”. Izstāde “Rīga smaida” - Latvijas vēsturē pirmā izstāde, kurā bija iespēja aplūkot paliekošu pilsētvides mākslas darbu projektus. Programmas “Māksla publiskajā telpā” ietvaros paredzēts realizēt trīs skates uzvarētāju darbus - Ērika Boža “Soliņus”, kas atradīsies Bastejkalnā, Brigitas Zelčas-Aispures “Kluso dabu”, kas tiks novietota LU Botāniskajā dārzā, un Ojāra Pētersona “Lielo vāzi” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas. Savukārt, mākslinieku Kriša Salmiņa un Lienes Mackus mākslas objektiem no programmas sērijas “Uz soliņu” sadarbībā ar Rīgas domi šobrīd tiek meklētas atbilstošas vietas Rīgas pilsētvidē.

  • Pirmā saruna ar Dmitriju Gutovu. 30.aprīlī 16:00 29.04.2014.

    Drukāt lapu

    Ilmāra Šlapina saruna ar mākslinieku Dmitriju Gutovu notiks 30.aprīlī plkst.16:00 mākslas muzejā “Rīgas Birža”, sarunai sekos audioinstalācijas „Fūga. Augoša uzbudinājuma lēkme ar apziņas aptumšošanos un atmiņas traucējumiem” noklausīšanās. Šo audioinstalāciju mākslinieks veido speciāli mākslas festivālam “Tete-a-tete”, tā iecerēta kā tēlaini papildinājums viņa radītajam un muzeja ekspozīcijā aplūkojamajam mākslas darbam „Gondola”. Kopš 2012. gada Mākslas muzeja „Rīgas Birža” ātrijā ir iespējams aplūkot objektu, kas līdzinās sastingušam, īstas Venēcijas gondolas sprādziena mirklim – Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvināto pasaulē ievērojamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova speciāli muzejam veidoto „Gondolu”.

    Dmitrijs Gutovs piederīgs laikmetīgās mākslas pārstāvju paaudzei, kas sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas meistari kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Vladimirs Dubosarskis un Aleksandrs Vinogradovs.

    Dmitrijs Gutovs aizrautīgi darbojas ar aizmirstiem vai nežēlastībā kritušiem mākslas fenomeniem, ar visu, ko tagadne noliedz kā neatbilstošu kultūras procesu maģistrālēm. Pastiprināti interesējas par nepopulāriem filozofijas virzieniem, teorijām un tekstiem (Markss, Hēgelis), no padomju kultūras pelniem izceļ un popularizē marksista Mihaila Lifšica filozofisko mantojumu, meklē iedvesmu Boisa grafikās un Rembranta skicēs, ķīniešu kaligrāfijā un 50.–60. gadu padomju žurnālu grafikas dizainā, pareizticīgo ikonās un sengrieķu vāžu sižetos. Radikalizē un ironizē. Vispārina un konkretizē.

    Mākslinieka kontā ir dalība Venēcijas biennālēs (1995, 2007, 2011), izstādēs Documenta (2007), Manifesta (1996), Volta (2009), biennālēs Stambulā (1992), Valensijā (2001), Sidnejā (2006) un Šanhajā (2012), kā arī daudzās mūsdienu krievu mākslas izstādēs. Viņa darbi bijuši izstādīti nozīmīgākajās izstāžu zālēs Krievijā (Tretjakova galerija, Krievu muzejs), ASV (Gugenheima muzejs), Francijā (Luvra), Somijā (KIASMA) u.c. Dmitrijs Gutovs strādā gandrīz visos laikmetīgās mākslas žanros – glezniecībā, fotogrāfijā, video, multimedijos, veido instalācijas, rīko performances, turklāt vēl raksta, studentiem lasa lekcijas un kūrē M. Lifšica institūta darbību.

    Saruna notiks krievu valodā. Ieeja bezmaksas.

    Informāciju par citām sarunām skatiet šeit

  • Mākslas festivālā “TÊTE-À-TÊTE” - sarunas ar izcilām personībām 29.04.2014.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “Tete-a-Tete” ietvaros notiks īpaša sarunu programma, kurā jebkuram interesentam klātienē un videotiešraidēs būs iespēja satikties ar izcilām personībām, kuras veido mūsdienu kultūras procesus: pasaulsaveno latviešu režisoru Alvi Hermani (22. maijs, plkst.17:00, Latvijas Nacionālā bibliotēka), Krievijas mākslinieku, “Rīgas Biržas” mākslas darba “Gondola” autoru Dmitriju Gutovu (30.04. plkst.16:00, Rīgas Birža), mūsdienu fotomākslas meistariem zviedru fotogrāfu J.H. Engstrēmu (14. maijs, plkst.18:00, Latvijas Nacionālā bibliotēka) un franču fotogrāfu Antuānu D’Agatu (16. maijs, plkst.18:00, Latvijas Nacionālā bibliotēka), mūsdienu amerikāņu literātu, ASV literatūras kritiķu balvas laureātu Eliotu Veinbergeru (5. jūnijs, plkst.18:00, Rīgas Birža), un Latvijas Universitātes pasniedzēju, azartisku un atraktīvu zinātnes popularizētāju Vjačeslavu Kaščejevu (7.maijs, plkst.18:00, Rīgas Birža). Visas sarunas ir bezmaksas, tās būs skatāmas arī interneta tiešraidēs www.diena.lv, www.satori.lv un www.delfi.lv.

    „Šī gada programmu raksturo notikumu augstā mākslinieciskā kvalitāte un vienlaikus arī pieejamība cilvēkiem. Sarunas tete-a-tete gaisotnē ir iespēja tuvplānā un klātienē iepazīt izcilas personības, viņu pasaules uztveri un uzskatus, arī sniegs iespēju uzdot jautājums, ” akcentē mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE vadītāja Elīna Vikmane.

    Plašāki apraksti par sarunu personībām šeit.

  • Mūzikas akadēmijā atklāj Latvijā būvētas trīsmanuāļu ērģeles 27.04.2014.

    Drukāt lapu

    Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “Tete-a-Tete” ietvaros Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) 25. aprīlī atklāja atklātas jaunuzbūvētās trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeles.

    Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļu būvētāji- Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Pēdējās pilnīgi jaunas stabuļu ērģeļu Latvijā uzbūvētas tikai 1937. un 1972. gadā, pārējie instrumenti uzskatāmi par iepriekšējo ērģeļu rekonstrukciju vai arī tie pārvesti no citām valstīm. Tādēļ tādēļ Mūzikas akadēmijas jaunais ērģeļbūves projekts ir rets un nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures notikums.

    Skatiet fotogrāfijas no atklāšanas svinīgās ceremonijas.

    “Līdz šim ērģeļspēles studentu darbs mūzikas akadēmijā pamatā notika pie diviem nolietotiem divmanuāļu instrumentiem. Sevišķi apgrūtināta bija romantiskā laikmeta un mūsdienu repertuāra kvalitatīva apguve šai mūzikai mazpiemēroto instrumentu dēļ, līdz ar to studentiem pieejamie mācību instrumenti nenodrošināja mūsdienu izglītības standartiem atbilstošas vingrināšanās iespējas un nedeva iespēju sagatavot reģistrācijas un manuāļu ziņā sarežģītās programmas, kas jāspēlē Rīgas Domā, beidzot savas studijas,” stāsta prof. Vita Kalnciema.

    Kopš Latvijas Mūzikas akadēmijas jeb toreizējās Konservatorijas dibināšanas vienmēr ir pastāvējusi Ērģeļu klase. To dibinājis ērģelnieks Pauls Jozuus – Jāzepa Vītola līdzgaitnieks un draugs jau kopš Pēterburgas laikiem. Pēterburgā P.Jozuus studēja konservatorijā, dziedāja Vītola vadītajā korī un viņus abus vienoja sirsnīga draudzība, vēlāk – arī kopīgas darba gaitas. Kad Vītols tika aicināts uz Latviju dibināt Konservatoriju, Pauls Jozuus arī devās uz Rīgu. Vītols kļuva par rektoru, Pauls Jozuus - pirmais Ērģeļu klases vadītājs. Telpā, kur tagad iebūvētas jaunās ērģeles, viņš tolaik strādāja ar saviem ērģeļspēles studentiem.

    Iepriekš šajā telpā atradies Latvijas ērģeļbūvētāja H.Kolbes darbnīcā 1934. gadā būvētais instruments. Šī instrumenta pneimatiskās sistēmas traktūra, šodienas acīm raugoties, vairs neatbilda pasaules mūzikas augstskolu kvalitātes rādītājiem. Ērģeļspēles klase līdz pagājušajai vasarai bija varbūt vienīgā telpa akadēmijā, kas kopš pēckara gadiem palikusi bez remonta. Lai sagatavotos jauno ērģeļu uzņemšanai, tajā notikuši vērienīgi atjaunošanas darbi, iebūvēti telpas klimata un mitruma mērītāji.

    2010. gada septembrī JVLMA saņēma ziedojumu no Vācijā dzīvojušās ērģelnieces Irēnes Narvaites Mantojuma fonda. Tā kā bijusī JVLMA studente Irēne Narvaite pati ir ērģelniece un J. Vītola studente, tika nolemts šo mantojumu izlietot, uzbūvējot jaunas ērģeles esošo neremontējamo ērģeļu vietā. Šim piemēram sekoja vēl vairākas organizācijas, kas ar saviem ziedojumiem palīdzēja JVLMA īstenot šo grandiozo projektu. JVLMA saņēma ziedojumus no – Latviešu ērģelnieku ģildes Amerikā, Latviskā Mantojuma fonda Bostonā (ASV) un ērģelniece Karīna Gutberga, liekot pamatu vērienīgai trīsmanuāļu mehānisko stabuļu ērģeļu būvei JVLMA. Līdzekļi tika iegūti arī no ērģeļu maratonkoncerta, kas notika Rīgas Domā un Raimonda Paula ziedojumu koncerta.

    Vērienīgu atbalstu JVLMA sniedzis Borisa un Ināras Teterevu fonds, bez kura palīdzības projekts, iespējams, būtu apstājies pusceļā. Jauno ērģeļu atklāšana un tai sekojošais svinīgais koncerts notiks Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “Tete-a-Tete” ietvaros.

  • Kaislība uz kultūru: atklāts mākslas festivāls "TÊTE-À-TÊTE" 18.04.2014.

    Drukāt lapu

    Šopavasar divus mēnešus noritēs otrais Borisa un Ināras Teterevu fonda Mākslas festivāls „TÊTE-À-TÊTE”, ko 12.martā aizsāka Latvijas mākslinieku laikmetīgās mākslas izstāde “Sveika, Galva!” un noslēgs 25.maijā Londonas Simfoniskā orķestra koncerts Latvijas Nacionālajā opera. Šogad gan klātienē, gan televīzijas, interneta un radio tiešraidēs mākslas mīļotāji varēs baudīt rūpīgi atlasītu starptautiskas nozīmes notikumu izlasi.

    Skatiet plašāk festivāla programmu un videopieteikumu.

    Mākslas festivāla atklāšana fotogrāfijās.

    "Borisu un Ināru Teterevus raksturo kaislība uz kultūru un vēlme piedalīties, līdzdarboties tās procesos. Vērtības, kas rodas šajā aizraujošajā procesā, liecina, ka Latvijā veidojas jaunas formas mecenātisms. Pateicoties šai aizrautībai un kaislībai Latvijas kultūrā ienākušas daudzas vērtības: mākslas augstskolās, medijos un sabiedriskajā vidē," atklājot festivālu atzīmēja kultūras ministre Dace Melbārde.

    “Rīga šogad ir uzmanības centrā – Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir gan liela atbildība, gan īpašs tramplīns daudziem drosmīgiem kultūras projektiem. Vēlamies, lai Rīga iekaro kultūras metropoles statusu ilgtermiņā. Esam laimīgi, ka, pie mums ir tik daudz izcilību dažādajās nozarēs, kuriem spējam sniegt iespēju realizēt lieliskus projektus,” akcentēja mecenāts Boriss Teterevs.

    "Reizēm, no malas skatoties, var šķist, ka pašsaprotami ir atbalstīt klasiskās vērtības un kultūras mantojumu, bet kāpēc gan jāatbalsta laikmetīgā māksla? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Fonds riskē un atbalsta laikmetīgo mākslu, mūsu acu priekšā veidojas unikāli projekti: mākslas objekts "Gondola" un tā izteiksmes līdzekļu paplašināšana Rīgas biržā, pilsētvides objekti," stāstīja Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

    Maija beigās festivāla ietvaros noslēgsies 50 gadus lolots projekts - apmeklētājiem tik atvērta pilnībā restaurētā Rundāles pils. "1964.gada 20.aprīlī es, vēl kā students, pirmo reizi iegāju Rundāles pilī un sākot ar to dienu nodarbojos ar sapņošanu par to, kā viss izskatīsies pēc rekonstrukcijas. Pašlaik grūti noticēt, ka darbs pie pils patiešām ir pabeigts " stāstīja direktors Imants Lancmanis.

    „Šī gada programmu raksturo notikumu augstā mākslinieciskā kvalitāte un vienlaikus arī pieejamība cilvēkiem. Festivāla programmas mākslinieki un notikumi ir starptautiski konvertējami. Ar fonda atbalstu uz Latviju tiek atvesti pasaulslaveni vārdi, bet Latvijas mākslinieki iegūst tramplīnu starptautiskai atpazīstamībai. Savukārt pieejamību iegūsim ar interneta tiešraidēm, radio un televīzijas ierakstiem, kas bez maksas būs pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem,” akcentē Mākslas festivāla "TÊTE-À-TÊTE" vadītāja Elīna Vikmane.

    Festivāla ietvaros notiks vairākas filmu pirmizrādes, laikmetīgās mākslas izstādes un koncertu pirmatskaņojumi, tiks atzīmēts Rundāles pils restaurācijas noslēgums, ar īpašu audio performanci pie sava darba – Mākslas muzeja Rīgas birža simbola "Gondola" – atgriezīsies mākslinieks Dmitrijs Gutovs, bet mākslas festivālu noslēgs leģendārā Londonas simfoniskā orķestra koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Festivāla notikumus papildinās pasaules atzinību guvušu mākslinieku publiskas diskusijas.

  • Zigmara Liepiņa „Transcendentālās oratorijas” pasaules pirmatskaņojums 16.04.2014.

    Drukāt lapu

    „Latvijas Koncerti” aicina klausītājus koncertu - Zigmara Liepiņa „Transcendentālās oratorijas” pasaules pirmatskaņojumu 26. aprīlī Rīgas Domā. Oratorijas atskaņojumā piedalīsies soprāns Inga Šļubovska, tenors Aleksandrs Antoņenko, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pie diriģenta pults stāsies Lielās mūzikas balvas 2013 laureāts Jānis Liepiņš. Koncertu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds Mākslas festivāla „Tete-a-Tete” ietvaros un nodibinājums „Rīga 2014”.

    „Oratorijas pamatā ir stāsts par kādu notikumu pēc spēcīgās zemestrīces Japānā. Glābēji, drupās meklējot izdzīvojošos, atrada sievieti. Viņa jau bija mirusi zem drupām un glābēji devās tālāk, bet kaut kas lika viņiem atgriezties. Sieviete gulēja netipiskā pozā – uz ceļiem, kā lūgdamās. Izrādās ar savu ķermeni viņa aizsedza bērniņu, kurš palika dzīvs. Bērniņam blakus bija telefons ar īsziņu: Ja tu izdzīvosi, atceries, – es tevi mīlu... Izlasot šo stāstu interneta dzīlēs un emocionāli līdzpārdzīvojot par mātes mīlestību spēku un spēju ziedot dzīvību, sapratu, ka rodas ideja, kuras muzikālais ietērps ir oratorija – žanrs ar teicēja vārdiem, kas virza darbības līniju, sižetu, un dziedājumiem,” stāsta komponists Zigmars Liepiņš. Oriģināltekstu autore Andra Manfelde, skaņdarbā izmantoti arī Bībeles psalmu fragmenti.

    Diriģents Jānis Liepiņš: ''Tas ir emocionāli aizkustinošs stāsts, kas nevar atstāt vienaldzīgu. Lielais mūziķu sastāvs - orķestris, koris, solisti, ērģeles - nepieciešams tādēļ, lai varētu parādīt Dieva varenību un dzīves likteņa neizbēgamību, kad esi bezspēcīgs dabas stihijas priekšā, kā arī patieso mīlestību, kas vieno māti un viņas bērnu. Manuprāt, oratorija varētu būt viens no mana tēva labākajiem darbiem.''

    Komponists un Latvijas Nacionālās operas direktors Zigmars Liepiņš (1952) savā daiļradē pievērsies rokmūzikas žanram, komponējis mūziku teātra izrādēm, operas, simfoniskos, kora un vokāli simfoniskos opusus. Kopš 1987. gada ir Latvijas komponistu savienības biedrs. Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2002) un Latvijas Lielo mūzikas balvu (par operu Parīzes Dievmātes katedrāle, 1997).

  • "Ķepa uz sirds": Kāpēc sunim ir jātīra zobi? 12.04.2014.

    Drukāt lapu

    12. aprīļa raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kāpēc sunim ir jātīra zobi?
    • Vai regdols ir kaķis, kas ies līdzi katram svešiniekam?
    • Kāpēc dziedātāja Katrīne Lūkins ar saviem suņiem Latvijā jūtas brīvāk, nekā Zviedrijā?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 16:00 (LTV1) un pirmdienās 19:30 (LTV7). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • «Teātris.zip» piedāvā: "Santa Krusa". Liepājas teātra izrāde 10.04.2014.

    Drukāt lapu

    Latvijas Televīzijas teātra izrāžu un raidījumu cikls "Teātris.zip" šo sestdien, 12. aprīlī, piedāvā skatītājiem Liepājas teātra izrādi "Santa Krusa" - romantisku pasaku skaistai un laimīgai dzīvei, kas ir nereāla, bet uz ko ikviens tiecas. Pirms izrādes plkst. 21:25 skatiet Ojāra Rubeņa sarunu ar režisoru Herberts Laukšteinu un aktieriem Inesi Kučinsku un Juri Bartkeviču.

    Izrāžu un raidījumu cikls "Teātris.zip" ietvaros LTV1 sezonā skatītājiem visā Latvijā dod iespēju noskatīties vairāk nekā 30 dažādu laiku labākos Latvijas teātru izrāžu ierakstus. Tās ir izrādes, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā, kā arī iestudējumi, kas uzskatāmi par sava laika zīmēm. Izrādes LTV1 demonstrē sasaistē ar diskusiju studijā - raidījumā "Teātris.zip". Raidījuma dalībnieki ir izrādes veidotāji, eksperti un skatītāji, raidījumu vadīs žurnālists un Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Papildus Latvijas Televīzija ik gadu ieraksta Latvijas teātru teju 20 mūsdienu izrādes. Ciklu "Teātris.zip" īsteno Latvijas Televīzijas un Borisa un Ināras Teterevu fonda kopsadarbībā.     

  • "Splendid Palace" - dokumentālā filma "Teritorija Vija Celmiņš" 10.04.2014.

    Drukāt lapu

    10. aprīlī plkst. 19.00 kinoteātrī “Splendid Palace” Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla “Tete-a-Tete” un Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros notiks dokumentālās filmas “Teritorija Vija Celmiņš” pirmizrāde. Filma veidota Jura Podnieka studijā, režisors Olafs Okonovs, producente Antra Cilinska, operators Aleksandrs Grebņevs. Skatiet filmas videopieteikumu.

    Vija Celmiņš ir latviešu izcelsmes ASV gleznotāja un grafiķe, kura ieguvusi pasaules atzinību, pateicoties savam īpašajam rokrakstam – bezgalīgā plašuma (okeāns, zvaigžņotā debess, tuksnesis) atveidojumam. Viņas darbi iekļauti nozīmīgākajās modernās mākslas kolekcijās pasaulē, piemēram, Metropolitēna muzejā Ņujorkā, Pompidū centrā Parīzē u.c. Dokumentālā filma “Teritorija Vija Celmiņš” atklāj mākslinieces radošo procesu, kā arī viņas unikālo personību. Filmēšanas grupa Viju Celmiņš apmeklēja Ņujorkā un Longailendā, kur tai bija ne tikai ekskluzīva iespēja vērot mākslinieces darba procesu, bet arī tikties ar viņas domubiedriem un būt klāt Ņujorkas mākslas notikumos.

    Par pieredzi, veidojot filmu, režisors Olafs Okonovs stāsta: “Vija ir unikāla, neatlaidīga, pat spītīga. Vienmēr ticējusi sev un nav baidījusies atrasties savrup. Gadu desmitiem viņa ir neatlaidīgi strādājusi un guvusi milzu panākumus. ASV 60. gados māksliniecei sievietei, turklāt ienācējai, Amerikā bija ļoti grūti sevi pierādīt. Vija ir vērotāja, kas, manuprāt, ir latviska īpašība. Viņa vēro dabu: putnus, tuksnesi, jūru. Mākslā tas parādās kā iekšējs vērojums. Vija rada citu realitāti, kas sniedzas pāri prāta robežām.”

    No 11. aprīļa dokumentālā filma “Teritorija Vija Celmiņš” skatāma Pasākumu centrā “Splendid Palace”, avukārt Mākslas muzejā "Rīgas Birža" aplūkojama personālizstāde “Dubultā realitāte” (līdz 22. jūnijam).

    Dokumentālā filma "Teritorija Vija Celmiņš" tapusi, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes un Nodibinājuma “Rīga 2014” atbalstam.

  • Pie skatītājiem nonāk spēlfilma "OKI - okeāna vidū" 09.04.2014.

    Drukāt lapu

    No 11. aprīļa Latvijas kinoteātros skatāma režisora Māra Martinsona jaunā spēlfilma ‘’OKI – okeāna vidū’’, kurā filmējusies starptautiska aktieru komanda - japāņu aktrise Kaori Momoi, latviešu aktieris Andris Bulis, austrāliete Hanna Levjēna, bet filmas mūzikas autors ir ASV Kinoakadēmijas biedrs Viljams Goldšteins.

    Miljonu apdzīvotajā metropolē Losandželosā jauns bijušais nekustamā īpašuma brokeris Robs (Andris Bulis) uzsāk sekot dīvainai japāņu sievietei Oki (Kaori Momoi). Robs ievērojis, ka noslēgtā sieviete bieži maina savu dzīvesvietu, un, apsekojot pāris no tām, kļūst gluži paranoisks, līdz savā izmeklēšanā iesaista arī draudzeni Viliju (Hanna Levjēna). Visai drīz viņi nonāk aci pret aci ar Oki pagātni un lāstu, kas liek pārvērtēt arī viņu pašu pagātni un kardināli maina viņu nākotni...

    V.Goldšteina mūzika jaunajai filmai ir radusies improvizācijas rezultātā filmēšanas laukumā. To vēlāk papildinājis un aranžējis Rihards Zaļupe

    Oki - okeāna vidū veidota kā vairāku filmu producēšanas kompāniju (Krukfilms, VFS Films un Nodibinājums MM art) sadarbības projekts. Filma tapusi, lielākoties pateicoties privātām investīcijām, savukārt pēcapstrādes posmam nepieciešamo finansējumu nodrošinājis Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • "Ķepa uz sirds": Kā pareizi mazgāt savu suni un kaķi? 29.03.2014.

    Drukāt lapu

    29. marta raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kā pareizi mazgāt savu suni un kaķi?
    • Kurš ir atbildīgs par nesavākšanu pēc sava suņa publiskā vietā?
    • Kā ar savu mīluļiem, esot Soču olimpiskajās spēlēs, sazinājās kamaniņu braucēji - olimpiskie medaļnieki brāļi Šici?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 16:00 (LTV1) un pirmdienās 19:30 (LTV7). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds. 

  • «Teātris.zip» piedāvā: Marija Stjuarte. Dailes teātra izrāde 28.03.2014.

    Drukāt lapu

    Raidījumu cikla "Teātris.zip" ietvaros LTV1 šo sestdien, 29. martā, atzīmējot Dailes teātra 90. jubileju, skatītājiem piedāvā Latvijā daudz iestudēto Šillera lugu par Mariju Stjuarti. Iestudējums Dž.Dž.Džilindžera režijā izraisīja diskusijas un neviennozīmīgu kritiķu vērtējumu, bet skatītāji īpaši iemīļoja abas skaistās karalienes - Rēziju Kalniņu un Vitu Vārpiņu, kuras atzīstami parādīja augstu meistarību.

    Sestdien plkst. 21:25 raidījumā "Teātris.zip" pie Kalnciema kvartāla garā koka galda aicinājis divas karalienes Elizabeti – Rēziju Kalniņu un Mariju - Vitu Vārpiņu. Viņas dalīsies pārdomās par savām lomām un to devumu viņu personīgajā dzīvē. Vitas Vārpiņas atveidotā Marija tika nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai.

    Šeit skatiet Dailes teātra savulaik sagatavoto izrādes "Marija Stjuarte" pieteikumu.

    Savukārt šeit variet iepazīties ar 2014. gada aprīlī - jūnijā plānotajām Latvijas teātru izrāžu pārraidēm LTV1.

  • Ar izstādi “Sveika, galva!” ievada mākslas festivālu TÊTE-À-TÊTE 10.03.2014.

    Drukāt lapu

    No 12.marta līdz 22.aprīlim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā būs skatāma izstāde “Sveika, galva!”, kurā apvienots vairāku paaudžu Latvijas mākslinieku veikums. Izstāde ievada Borisa un Ināras Teterevu mākslas festivālu TÊTE-À-TÊTE.

    Retu reizi Latvijā vienā izstādē iespējams ieraudzīt gandrīz visus mūsdienu mākslas medijus – glezniecību, grafiku, zīmējumu, tēlniecību, fotogrāfiju, instalāciju, objektus, video, tekstu, mūziku, kino un teātra scenogrāfiju. Izstādes koncepcijas pirmsākumi meklējami 2013. gada pavasarī, kad notika konkursa “Rīga smaida” izstāde Latvijas Mākslas akadēmijā.

    Izstādē būs skatāmi Māras Brīves, Evelīnas Deičmanes, Kristas un Reiņa Dzudzillo. Indriķa Ģelža, Alvja Hermaņa, Monikas Pormales, Maijas Kurševas, Lienes Mackus, Līgas Marcinkevičas, Anetes Meleces, Lailas Pakalniņas, Ojāra Pētersona, Kaspara Rolšteina, Ievas Rubezes, Viļņa Vītoliņa, Brigitas Zelčas-Aispures un kopas „Skate” darbi.

    „Izstādē savijas tradīcija un novatorisms, tiek apliecināta tēlainība un stāstījums. Skatītājs tiek cienīts, ar viņu nespēlē paslēpes. Šajā mākslinieciskajā daudzbalsībā netrūkst nedz personisku motīvu, nedz atsauču uz plašākām sociālām parādībām. Mākslinieki nebaidās būt naivi un smeldzīgi, nevairās apliecināt acumirkļa atklāsmi, brīnumu, izmisumu, prieku un izpratni par dabas un kultūras ritmiem un ritiem. Šīs izstādes kontekstā galva ir sarežģīta fiziskā ķermeņa daļa, kurā domā vai arī nedomā,” par topošo izstādi stāsta kuratore Helēna Demakova.

    Izstādei „Sveika, galva!” tika izveidoti 20 jauni darbi vai darbu kopas, kā arī iekļauti daži senāk veidoti mākslas darbi, lai dotu nelielu ieskatu Latvijas laikmetīgās mākslas ideju attīstībā. Īpaša zona atvēlēta arī eksperimentiem - Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona un viņa audzēkņu – Vizuālās komunikācijas nodaļas studentu – darbu saspēle ar kopīgo nosaukumu “Skate”.

    Izstādes kuratore Helēna Demakova, izstādes direktore Līga Marcinkeviča, izstādes dizaina autors Ojārs Pētersons. Laikmetīgās mākslas izstādes tapšanu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds, VAS “Latvijas Dzelzceļš” un “Trasta komercbanka".

    Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs atrodas Rīgā, Uzvaras bulvāri 2A. Izstāde apskatāma otrdienās, trešdienās, piektdienās, sestdienās no plkst.10:00 līdz 17:00, ceturtdienās no plkst.10:00 līdz 20.00, svētdienās no plkst.10:00 līdz 16:00.

    2013.gadā pirmo reizi notika mākslas festivāls TÊTE-À-TÊTE. Maijā un jūnijā Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā noritēja izcili mākslas projekti un atklātās lekcijas. Pirmais TÊTE-À-TÊTE norises gads sasniedza vairāk nekā 75 tūkstošu interesentu. 

  • «Teātris.zip» 8. martā piedāvā mūziklu «Marlēna» 07.03.2014.

    Drukāt lapu

    Sestdien, 8. martā, pulksten 21:45 Latvijas Televīzija sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu projektā “Teātris.zip” demonstrēs Dailes teātra mūziklu “Marlēna” (2011).

    Izrāde iestudēta tikai pirms trim gadiem, un tā stāsta par mūžīgo sievišķību, par noslēpumu, par eņģeli un padauzu, slaveno kino ikonu Marlēnu Dītrihu. Mūzikls, ko Maestro Pauls sacerēja, nevis izmantojot slavenās Dītrihas dziesmas, bet radīja savu versiju Marlēnas noslēpumam un atdeva to minēt Dailes teātra prīmai Rēzijai Kalniņai.

    Pirms izrādes pārraides plkst.21:25 raidījuma „Teātris.zip” vadītājs Ojārs Rubenis sarunāsies ar aktrisi Rēziju Kalniņu. Saruna solās būta gana atklāta.

  • "Ķepa uz sirds": Kā pamanīt nopietnas veselības problēmas dzīvniekam? 07.03.2014.

    Drukāt lapu

    8. marta raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Cik līdzīgi cilvēkam pēc uzvedības ir gulbji?
    • Kā pamanīt nopietnas veselības problēmas dzīvniekam?
    • Kāpēc Valmieras teātra aktrisi Māru Menniku ar visu suni izsēdināja no autobusa?
    • Vai visus papagaiļus var iemācīt runāt?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 16:00 (LTV1) un pirmdienās 19:30 (LTV7). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds. 

  • Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivālā TÊTE-À-TÊTE – spožu notikumu izlase un spilgtas personības 03.03.2014.

    Drukāt lapu

    Šogad vairāk nekā divus mēnešus noritēs otrais Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāls „TÊTE-À-TÊTE”, kas aizsāksies 12.martā ar Latvijas mākslinieku laikmetīgās mākslas izstādi “Sveika, Galva!” un noslēgsies 25.maijā ar Londonas Simfoniskā orķestra koncertu Latvijas Nacionālajā opera. Šogad gan klātienē, gan televīzijas, interneta un radio tiešraidēs mākslas mīļotāji varēs baudīt rūpīgi atlasītu starptautiskas nozīmes notikumu izlasi.

    “Rīga šogad ir uzmanības centrā – Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir gan liela atbildība, gan īpašs tramplīns daudziem drosmīgiem kultūras projektiem. Vēlamies, lai Rīga iekaro kultūras metropoles statusu ilgtermiņā. Tāpēc TÊTE-À-TÊTE ietvaros būtiska loma būs gan notikumiem ar kultūrvēsturisku skanējumu, gan norisēm ar būtisku nozīmi nākotnes pilsētvidē. Piemēram, uzsākot mūsu fonda darbību, viens no pirmajiem projektiem bija programma Rundāles pils restaurācijas pabeigšana. Šogad festivālā TÊTE-À-TÊTE būsim liecinieki vēsturiskam, 50 gadus gaidītam Imanta Lancmaņa lolotam brīdim – Rundāles pils restaurācijas noslēgumam. Mūsu fonds atbalsta vai palīdz atvest arī izcilus, pat elitārus mākslas notikumus un tete-a-tete sarunas ar māksliniekiem sniedz kontekstu un iespēju interpretēt šos kultūrvēsturiskos vai tieši otrādi – laikmetīgos notikumus un mākslas darbus,” saka mecenāts Boriss Teterevs.

    „Šī gada programmu raksturo notikumu augstā mākslinieciskā kvalitāte un vienlaikus arī pieejamība cilvēkiem. Festivāla programmas mākslinieki un notikumi ir starptautiski konvertējami. Ar Fonda atbalstu uz Latviju tiks atvesti pasaulslaveni vārdi, bet Latvijas mākslinieki iegūs tramplīnu starptautiskai atpazīstamībai. Savukārt pieejamību iegūsim ar interneta tiešraidēm, radio un televīzijas ierakstiem, kas bez maksas būs pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem,” akcentē mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE vadītāja Elīna Vikmane.

    Festivāla ietvaros notiks vairākas filmu pirmizrādes, laikmetīgās mākslas izstādes un koncertu pirmatskaņojumi, tiks atzīmēts Rundāles pils restaurācijas noslēgums, ar īpašu audio performanci pie sava darba – Mākslas muzeja Rīgas birža simbola Gondolas – atgriezīsies mākslinieks Dmitrijs Gutovs, bet mākslas festivālu noslēgs leģendārā Londonas simfoniskā orķestra koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Festivāla notikumus papildinās pasaules atzinību guvušu mākslinieku publiskas diskusijas.
     

    Borisa un Ināras Teterevu fonds

    2013.gadā pirmo reizi notika mākslas festivāls TÊTE-À-TÊTE. Maijā un jūnijā Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS ietvaros Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā noritēja izcili mākslas projekti un atklātās lekcijas. Pirmais TÊTE-À-TÊTE norises gads sasniedza vairāk nekā 75 tūkstošu interesentu.

    2010. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu, lai atbalstītu izcilas un sabiedrībai noderīgas iniciatīvas un veicinātu kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā. 2013. gadā fonds atbalstījis 170 labdarības iniciatīvu visā Latvijā, aptverot vismaz 150 iedzīvotāju. 2011. gadā Borisam un Inārai Tetereviem piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, bet pēc gada abi mecenāti atzīti par Gada Rīdziniekiem.
     

    Mākslas festivāla TÊTE-À-TÊTE notikumu izlasē iekļauti:

    13.03. – 22.04.
    Laikmetīgās mākslas izstāde „SVEIKA, GALVA!”
    (Laila Pakalniņa, Monika Pormale, Ojārs Pētersons, Alvis Hermanis, Indriķis Ģelzis, Maija Kurševa, Evelīna Deičmane, Vilnis Vītoliņš u.c.)
    Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs

    08.04. – 11.05.
    Spēlfilmas „OKI – OKEĀNA VIDŪ” pirmizrāde
    (Māris Martinsons, Kaori Momoi, Andris Bulis, Viljams Goldšteins u.c.)
    Kino Citadele

    10.04. – 22.06.
    Dokumentālā filma „VIJA.CELMINS” pirmizrāde
    (Vija Celmins, Olafs Okonovs, Elita Ansone, Antra Cilinska u.c.)
    Splendid Palace, Mākslas muzejs Rīgas birža

    25.04
    JVLMA jauno trīsmanuāļu ērģeļu atklāšana un koncerts
    Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

    26.04
    „Transcendentāla Oratorija” pirmatskaņojums
    (Zigmārs Liepiņš, Andra Manfelde, Aleksandrs Antoņenko, Inga Šlubovska, Gundars Āboltiņš, Tālivaldis Deksnis, Roberts Hansons, VAK Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents - Jānis Liepiņš)
    Rīgas Doms

    30.04.-01.06.
    Laikmetīgā audio instalācija „Fūga. Augoša uzbudinājuma lēkme ar apziņas aptumšošanos un atmiņas traucējumiem”
    (Dmitrijs Gutovs)
    Mākslas muzejs Rīgas birža, ātrijs

    08.05 – 30.05
    „Kaimiņi”. Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban Viewfinders
    (Kaspars Podnieks, Arnis Balčus, Evelīna Deičmane, Ieva Raudsepa, Ilze Vanags)
    100 pieturvietās visā Rīgā

    15.05. – 25.05.
    Laikmetīgās mākslas figuratīvo darbu skate - izstāde „Rīga smaida atkal”
    Latvijas Mākslas akadēmija

    25.05.
    Londonas simfoniskā orķestra koncerts
    (diriģents – Daniels Hārdings)
    Latvijas Nacionālā opera
     

    Sākot ar 25.maiju
    Pēc atklāšanas pilnībā restaurēta Rundāles pils kļūst pieejama apmeklētājiem

  • "Ķepa uz sirds": kas jāzina pirms putna iegādes? 27.02.2014.

    Drukāt lapu

    1. marta raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kur paliek dzīvnieks, ja saimnieki šķiras?
    • Kas jāzina pirms putna iegādes?
    • Kāpēc Žaklīnai Cinovskai dzīvnieki patīk labāk, nekā cilvēki?
    • Kāpēc bokserim Mairim Briedim patīk labsirdīgi suņi?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 16:00 (LTV1) un pirmdienās 19:30 (LTV7). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Vēl 10 dienas var pieteikt Apbalvojumam "Laiks Ziedonim" 20.02.2014.

    Drukāt lapu

    Vēl 10 dienas – līdz 3. martam, iespējams pieteikties vai pieteikt kādu sev zināmu cilvēku Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" Apbalvojumam „Laiks Ziedonim”. Apbalvojuma mērķis ir ik gadu apbalvot tās personības, kas ar savu izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju un savpatību iedvesmojušas labāku Latviju.

    Tiek meklēti cilvēki, kas ir izcili jaunradē 5 jomās, kuras dzejniekam Imantam Ziedonim bijušas svarīgas. Katras nominācijas laureāts saņems cildinājuma apliecinājumu un naudas balvu EUR 3000 apmērā, par kuru rūpējas Borisa un Ināras Teterevu fonds. Plašāka informācija: www.laiksziedonim.lv.

    Apbalvojums tiks pasniegts Cildināšanas ceremonijā, 3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, sadarbībā ar Latvijas Televīziju un Latvijas Radio.

  • "Mākslas akadēmijas balva 2014" pasniegta Imantam Lancmanim, Anitai Paeglei un Kasparam Podniekam 19.02.2014.

    Drukāt lapu

    2014. gada 19. februārī svinīgā apbalvošanas ceremonijā Latvijas Mākslas akadēmijā tika paziņoti „Mākslas akadēmijas balvas 2014” laureāti. Nozīmīgo godalgu, kas dibināta ar mērķi apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina vai mākslas zinātnes laukā, šogad ir ieguvuši trīs ievērojami Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi: mākslinieks, mākslas zinātnieks un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, mākslinieki Anita Paegle un Kaspars Podnieks. Gan ar balvas laureātu, gan nominantu veikumu interesentus iepazīstina Latvijas Mākslas akadēmijas aulā iekārtotā izstāde, kas apmeklētājiem atvērta no 20. februāra līdz 13. martam.

    „Imants Lancmanis ir mākslinieks, mākslas zinātnieks un ideālists. Mākslas, kultūras un cilvēcisku vērtību ideālists. Atjaunotā Rundāles pils nav tikai mūsu materiālās kultūras liecība. Tā ir arī liecība cilvēku spējai uzdrošināties sapņot un īstenot savus sapņus. Tā ir liecība dižgaram, kurš īsteno savus sapņus, padarot bagātākus visus mūs. Tā ir liecība meistaram, kura māksla atgādina mums mākslas augstāko, humānistisko mērķi,” Imanta Lancmaņa devumu Latvijas kultūrai raksturo „Mākslas akadēmijas balvas 2014” žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis.

    „Anita Paegle ir viena no zināmākajām Latvijas bērnu grāmatu māksliniecēm, nominēta prestižām starptautiskām balvām, kas tiek pasniegtas bērnu literatūras autoriem un ilustratoriem – 2011. gadā Hansa Kristiana Andersena balvai, savukārt 2012. gadā Astrīdas Lindgrēnas balvai. 2000. gadā iekļauta IBBY (Starptautiskā bērnu literatūras padome) goda sarakstā. Saņēmusi nozīmīgākās balvas bērnu grāmatu jomā Latvijā – „Baltvilka balvu”, „Pastariņa prēmiju”, balvas „Zelta ābele” konkursos u. c.,” mākslinieces Anitas Paegles radošās darbības sasniegumus izceļ Grafikas apakšnozares profesors Juris Petraškevičs.

    Savukārt Kasparam Podniekam, kurš 2013. gadā kopā ar Krišu Salmani pārstāvēja Latviju Venēcijas mākslas biennālē, atzinīgus vārdus velta Vizuālās komunikācijas apakšnozares profesors Ojārs Pētersons: „Kaspars Podnieks nāk no laukiem un ir viens no retiem māksliniekiem, kura radošā prakse ļoti tieši saistās ar dzimto vietu. Viņa darbi nav tikai formāli atraktīvi un vizuāli intriģējoši. Tajos vienmēr ir kāda saturiska virsvērtība, dziļāka jēga. Pamatīgums. Drošības sajūta. Pārliecība. Tādi vārdi nāk prātā, pārcilājot atmiņā mākslinieka līdzšinējo veikumu. Kaspars Podnieks ir lauku mākslinieks vislabākajā nozīmē. Retums.”

    „Mākslas akadēmijas balva”, kas izveidota ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, pirmo reizi tika piešķirta 2011. gadā trim spilgtiem Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem – māksliniecei Džemmai Skulmei, mākslas zinātniecei Laimai Slavai un māksliniekam Jānim Avotiņam. Skatiet arī LTV Panorāma sižetu šeit.

    Balvas pretendentus izvirza sešpadsmit Latvijas Mākslas akadēmijas katedras un Latgales filiāle. Balvai iespējams nominēt jebkuras nozares Akadēmijas absolventus, kuri nav Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju, studentu vai personāla sastāvā. Katras nodaļas pretendenti izvirzīti trīs paaudžu robežās. 

  • "Ķepa uz sirds": Kāpēc daudzi vēl joprojām nesterilizē savus mīluļus? 19.02.2014.

    Drukāt lapu

    22. februāra raidījumā "Ķepa uz sirds" skatieties:

    • Kāpēc daudzi vēl joprojām nesterilizē savus mīluļus?
    • Kā iemācīt kaķi trīt nagus paredzētajā vietā?
    • Kā Kaspars Zlidnis iesaka sportot kopā ar dzīvnieku?
    • Vai dziednieks var palīdzēt dzīvniekam?

    Skatieties "Ķepa uz sirds" sestdienās plkst. 10:00 LTV1, atkārtojumi - svētdienās plkst. 16:00 (LTV1) un pirmdienās 19:30 (LTV7). Jaunumiem un aktualitātēm iespējams sekot līdzi raidījuma mājas lapā www.kepauzsirds.lv.

    Raidījuma "Ķepa uz sirds" pamatdoma šajā sezonā paliek nemainīga – informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un daudzām citām interesantām lietām. Tomēr šajā sezonā sižetu veidošanā daudz aktīvāk tiks iesaistīti raidījuma skatītāji, kā arī vairāk tiks aplūkota ārvalstu pieredze dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Raidījumu piedāvā neatkarīgo producentu grupa Summer Studio, raidījuma mecenāts – Borisa un Ināras Teterevu fonds.

  • Ieinteresētos aicina vērot un iepazīt Talsu IV Iedzīvotāju forumu 18.02.2014.

    Drukāt lapu

    Marts Talsu novadā sāksies ar novadnieku kopā sanākšanu, lai izvērtētu paveikto pēc Talsu novada iepriekšējā III Iedzīvotāju foruma, dalītos idejās par novada nākotni, lemtu, kas nepieciešams Talsu novadam un ikvienam novadniekam un vienotos par darbiem, kas uzlabos dzīvi apkaimē. Foruma darbā aicināts piedalīties ikviens novadnieks.

    Taču uz šo iedzīvotāju forumu aicināti arī ļaudis no citām Latvijas vietām, kuri vēlas nākotnē savā pusē rīkot līdzīgus pasākumus. Te jāpiezīmē, ka Borisa un Ināras Teterevu fonds šī gada rudenī plāno izsludināt otro konkursu "No iedzīvotāju foruma līdz kopienu fondam", lai atbalstītu iedzīvotāju forumu rīkošanu un jaunu kopienu fondu veidošanu dažādos Latvijas novados. Iedzīvotāju forums Talsos būs lieliska mācīšanās iespēja interesentiem, lai labāk izprastu metodiku, organizatoriskos aspektus un sajustu atmosfēru. Informācija par pirmo šādu konkursu 2012. gadā pieejama šeit. Šī pirmā konkursa ietvaros notika iedzīvotāju forumi Balvos, Salaspilī, Kandavā, Preiļos un Cēsis, un 2013. gadā darbību sāka kopienu fondi Kandavā un Preiļos.

    Talsu novada IV Iedzīvotāju forums notiks 1. martā plkst. 10.00 Talsu 2. vidusskolā. Pārstāvji no katra pagasta un pilsētas darbosies deviņās darba grupās, kas aptver šādas sfēras - ekonomika, izglītība, vide, kultūra, atpūta un aktīvs dzīves veids, sociālā joma, mājoklis, infrastruktūra, transports, novada tēls un sadarbība. Norises kārtība un cita informācija pieejama šeit. Pieteikšanās viesiem: Iveta Rorbaha, Talsu novada fonda valdes priekšsēdētāja, tālrunis: 26596146, e-pasts: iveta.rorbaha@tnf.lv.

    Kopienu fondu darbību Latvijā atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds "Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 - 2017" ietvaros un ciešā sadarbībā ar Kopienu fondu kustību.

  • RE!STARTS konkursā uzvar luga "Būda mežā" 18.02.2014.

    Drukāt lapu

    18. februārī Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras rondo” tiešraidē tika paziņots, kura no 28 iesniegtajām lugām uzvarējusi Latvijas Radioteātra projekta „Re!Starts” konkursā. Godpilno pirmo vietu pēc 15 žūrijas locekļu vērtējuma saņēmusi dramaturģes Aivas Birbeles luga „Būda mežā”.

    Lugas pamatā ir stāsts par divām jauniešu grupām, no kurām viena ir apmaldījusies mežā orientēšanās sacensību laikā, savukārt otras grupas attiecības notiek virtuālajā vidē sociālajā tīklā Facebook. Savstarpējo attiecību līkločos ievīta gan jauniešu savstarpējo attiecību un līdzcietības tēma, gan vecāku un bērnu attiecību sarežģītība.Lugas iestudējumam šobrīd tiek meklēts režisors un plānots, ka Latvijas Radio 1 ēterā tas izskanēs četros turpinājumos no 24.maija, noslēdzošo sēriju atskaņojot 1.jūnijā – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā.

    Lugu konkursu izsludināja 12. novembrī, un darbi konkursā bija jāiesniedz līdz 3.februārim. Konkursa tēma bija brīvi improvizējams teksts „O, skaistā galvas purināšana par neapstrīdamo patiesību! Ņem un apšaubi!” Šis teksts aizgūts no Bertolta Brehta balādes „Šaubu slavinājums”. Konkursā tika aicināti piedalīties gan dramaturgi, gan, sadarbībā ar Valsts Izglītības un satura centru, arī Latvijas vidusskolēni. No 28 konkursā iesniegtajiem darbiem, 16 rakstījuši vidusskolēni. Žūrijas komisijas uzdevums bija ņemt šo apstākli vērā. Jāteic, ka vairākas no vidusskolēnu rakstītajām lugām iekļuvušas labāko desmitniekā.

    "Re!Starts" ir Latvijas Radio un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, kura ietvaros Latvijas Radioteātris rada konceptuāli jaunus iestudējumus - radioseriālus, organizē lugu konkursu dramaturgiem un izstrādā Radioteātra ilgtspējas koncepciju. Pašlaik darba dienas rītos LR1 ēterā plkst. 9:05. skan seriāls "Starpbrīži", savukārt LR4 ēterā plkst. 9:05 - "Рассказы таксиста".

  • Izsludina pieteikšanos Apbalvojumam „Laiks Ziedonim!” 06.01.2014.

    Drukāt lapu

    6. janvārī, Zvaigznes dienā, Imanta Ziedoņa fonds „Viegli” izsludina pieteikšanos Apbalvojumam „Laiks Ziedonim!”, kura ietvaros tiek meklēti un cildināti cilvēki par izcilību jaunradē jomās, kas dzejniekam Imantam Ziedonim ir bijušas svarīgas. Apbalvojumu plānots pasniegt piecās nominācijās, un tā mērķis ir iedvesmot un iedrošināt latviešus visā pasaulē. Apbalvojums tiks pasniegts 3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā īpašā Cildināšanas ceremonijā. Par Apbalvojuma naudas balvām rūpējas Borisa un Ināras Teterevu fonds.

    Apbalvojuma ideja tika izlolota vairākus gadus atpakaļ, kopā ar dzejnieku, un tās galvenā ideja ir cildinātu varoņus, un ļaut tautai caur tiem redzēt savu spēku. Ideja iestrādāta fonda „Viegli” stratēģijā un šogad pārtapusi projektā ar saukli „Laiks tautai savu spēku redzēt!”. Meklējot un cildinot apbalvojuma ieguvējus, tiks vērtētas personības un viņu padarītais Imantam Ziedonim svarīgu vērtību kontekstā - Izcilība, Degsme, Sūtība, Stāja, Veiksme, Savpatība.

    Apbalvojumu plānots pasniegt piecās nominācijās. Lai realizētu šo apjomīgo projektu, fonds "Viegli" ir aicinājis iesaistīties cilvēkus, kas ir kompetenti nomināciju jomās, vai pārredz un pārzina nozares aktualitātes, nosaucot tos par šīs nozares vizionāriem.

    Pieteikties apbalvojumam var līdz 2014. gada 3. martam, aizpildot pieteikuma anketu. Plašāku aprakstu par pieteikšanos meklējiet mājas lapā www.laiksziedonim.lv.

    Nominācijā „Taureņu uzbrukums” apbalvojums tiks pasniegts par sasniegumiem kādā akadēmiskā nozarē, kurā Latvijā tiek pasniegts doktora grāds. Vizionāri: Rolands Lappuķe, Ivars Lācis, Sandra Kropa, Gustavs Strenga.

    Nominācijā „Kedas” apbalvos par sasniegumiem lokālu teritoriju (novada, ciema, pagasta, pilsētas utt.) izpētē, veicinot latviskumu un iesakņotību. Vizionāri: Kārlis Kazāks, Rūta Jirgensone, Aldis Austers, Laima Kota.

    Apbalvojums Tautsaimniecībā „Zemi es mācos” tiks pasniegts par sasniegumiem latviskā saimniekošanā, komercdarbībā, kas balstīta Latvijas tautas resursos un tradīcijās.
    Vizionāri: Ēriks Hānbergs, Daina Bruņiniece, Baiba Mikāla, Aigars Rostovskis.

    Ar apbalvojumu nominācijā Bērni un jaunieši “Rabarbers” par izciliem sasniegumiem tiks cildināti bērni un jaunieši, vai arī cilvēki, kas izcili veic savu darbu, darbojoties ar bērniem un jauniešiem. Vizionāri: Jānis Šipkēvics Jr., Rūdolfs Mings, Ilga Reizniece, Līga Rudzīte.

    Apbalvojums nominācijā Dzīve literatūrā “Bize” apbalvos personību par izciliem sasniegumiem radot, tulkojot, mācot, izplatot vai izdodot latviešu literatūru. Vizionāri: Māra Zālīte, Līga Blaua, Aivars Berķis.

    Katrā nominācijā laureāts saņems cildinājuma apliecinājumu un EUR 3000, pēc visu nodokļu nomaksas. Par naudas balvas fondu rūpējas Borisa un Ināras Teterevu fonds.