Jaunumi 2015

Lai prieks un gaišas domas, ko dāvā Ziemassvētki, ir jūsu sabiedrotie visu nākamo gadu! Lai Jaunais gads nāk ar ticību brīnumam un spēju uzdrīkstēties piepildīt sapņus!

Kopš 2013.gada 160 Latvijas biedrības un nodibinājumi saņēma 712 100 eiro lielu Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Nāc un dari! Tu vari!” atbalstu dažādu ieceru īstenošanai savos novados. Kopumā norises atbalstītas 79 pašvaldībās, aptverot 108 350 iedzīvotājus pilsētās un lauku apvidos.

Visas organizācijas, kas saņēma fonda atbalstu, ar savu rosību bagātina apkaimes iedzīvotāju dzīvi un palīdz līdzcilvēkiem. Atbalstīto organizāciju aktivitātes aptver dažādas jomas. Trīs gadu laikā programmas ietvaros atbalstītas 38 organizāciju kultūras un radošas ieceres, sociālās palīdzības jomā īstenoti 34 projekti, 32 aktivitātes ietver darbu ar bērniem un ģimenēm, 28 – darbu ar senioriem, jauniešu iniciatīvas īstenotas 22 projektos, citas jomas skar vēl seši projekti.

Plašāk par rezultātiem skaitļos lasiet infografikā.

Visvairāk projektus īstenoja organizācijas Latgalē (41). Savukārt Vidzemē īstenotas 39 iniciatīvas, Kurzemē – 36, Zemgalē – 23 un Rīgā īstenots 21 projekts.

Projektu pieteikumu iesniegšana programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros ir noslēgusies un šonedēļ notika beidzamā granta līgumu parakstīšana. Tās rezultātā fonda programmas atbalsts piešķirts astoņām biedrībām: Jaunpils pagasta biedrībai “7 balles”, Apes attīstības atbalsta klubam, biedrībai “Zvannieku mājas” no Cēsu novada, Ludzas biedrībai “Līdzdalībai nav vecuma”, Tukuma biedrībai “Radošo personību klubs LIGZDA”, Vānes pagasta sieviešu klubam “Gunna”, Rīgas biedrībām “kim? Laikmetīgās mākslas centrs” un “Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS”. Aicinām iepazīties ar atbalstīto organizāciju projektu aprakstiem šeit.

Programmā "Nāc un dari! Tu vari!" projektu pieteikumu pieņemšana ir noslēgusies. Šogad atbalstīto projektu īstenošana turpināsies 2016.gadā.

Organizāciju veikums programmā „Nāc un dari! Tu vari!” ir ieguldījums to ilgtermiņa attīstībā. Organizāciju darbību atzinīgi novērtējušas vietējās pašvaldības un to veiksmīgā sadarbība ir labvēlīgi ietekmējusi vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi. 

Latvijas Televīzijas raidījums «Teātris.zip» ziemas sezonā atkal būs skatāms Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu decembrī paredzētas divas izrādes, 2016. gada janvārī piecas, bet februārī viena.

Lielāko daļu izrāžu varēs vērot vēl septiņas dienas pēc raidījuma arī www.ltv.lv, īpaši izveidotajā sadaļā «Teātris.zip».

25. decembrī plkst. 11.15 «Teātris.zip» iepriecinās mazos skatītājus ar «Dirty Deal teatro» izrādi «Blēņas un pasakas», kuru režisors Ģirts Šolis veidojis pēc Imanta Ziedoņa pasaku krājuma motīviem.

Savukārt 26. decembrī plkst.21 «Teātris.zip» aicinās pie ekrāniem lielos skatītājus, piedāvājot Evitas Sniedzes traģikomēdijas «Mākoņains, iespējams skaidrosies» iestudējumu Valmieras teātrī Oļģerta Krodera režijā.

Jauno, 2016. gadu «Teātris.zip» iesāks ar Liepājas teātra izrādi «Šikās kāzas» 2. janvārī plkst. 21.20 un Leļļu teātra «Divām Lotiņām» 3. janvārī plkst. 10.40.

Teātra izrāžu programmu janvārī turpinās viena Valmieras teātra un divas Dailes teātra izrādes.

9. janvārī plkst. 21.20 ciklā «Teātris.zip» būs skatāms režisores Indras Rogas iestudējums «Zojkina kvartira» Valmieras teātrī, 16.janvārī – Dailes teātra izrāde “Aija pēc Jaunsudrabiņa (režisors Regnārs Vaivars), bet 30.janvārī – Dailes teātra «Amadejs» (režisors Jans Villems van den Boss).

6.februārī «Teātris.zip» nokārtos parādu, proti, rādīs Valmieras teātra izrādi «Saules pelni» (režisors Felikss Deičs), kura bija paredzēta novembra programmā, taču tās vietā bija «Spēlmaņu nakts» mūža ieguldījuma balvas laureātiem veltīts raidījums.

Sekojiet Teātris.zip jaunumiem šeit: http://ltv.lsm.lv/lv/kultura/teatris.zip/

Borisa un Ināras Teterevu fonda veidotā izrāžu cikla «Teātris.zip» ietvaros kopš 2012. gada Latvijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja vērot dažādu laiku Latvijas teātru labākās izrādes ierakstā un tiešraidēs. Paralēli Latvijas Televīzija veikusi Rīgas un reģionu teātru labāko izrāžu ierakstus. Tās ir izrādes, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā, kā arī iestudējumi, kas uzskatāmi par sava laika zīmēm. 

Aicinām apmeklēt Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstīto salonu “Saulgrieze” Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā. Tajā - īpaši Ziemassvētku noskaņās darināti rokdarbi, kurus radījuši amatnieki ar īpašām vajadzībām.

Adījumus, tamborējumus, rotaslietas, pinumus un citus rokdarbus var iegādāties katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00. Taču, tuvojoties Ziemassvētkiem, amatnieki ir sagatavojuši īpašo preču klāstu (sk. fotogalerijā).

Salonu 2011. gadā izveidoja Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija „Aspazija”. “Saulgrieze” ir unikāla iespēja ne tikai amatniekiem strādāt un radīt, bet arī veikala apmeklētājiem par pieņemamu cenu iegādāties skaistas un noderīgas preces, vienlaikus atbalstot darbīgu rokdarbnieku aktivitātes.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts nodrošina salona „Saulgrieze” darbību, kā arī dod darbu divām pārdevējām – arī sievietēm ar īpašām vajadzībām.

Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte” saņēmusi sertifikātus par septiņām jaunām brīvdabas rododendru šķirnēm, tostarp - “Teterevi Latvijai”. Tā veltīta Borisa un Ināras Teterevu fondam, pateicoties par atbalstu kultūrai, zinātnei un izglītībai.

Šķirnei ir skaisti, purpurrožaini ziedi lielās ziedkopās. “Teterevi Latvijai” ir mūžzaļais rododendrs, kam raksturīga izcila dekorativitāte, laba salcietība un ziemcietība. Tas dos iespēju šķirni izmantot apstādījumu ierīkošanā ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Visas jaunās šķirnes izveidotas, turpinot iepriekš iesākto rododendru selekcijas darbu. Tās ir vispusīgi pārbaudītas daudzu gadu garumā, sekmīgi izturējušas atšķirīguma, viendabīguma, stabilitātes testa pārbaudes un 2015. gada 23. novembrī reģistrētas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā. Kopumā Latvijas Universitātē aizvadītajos 58 gados profesora Riharda Kondratoviča vadībā izveidotas simts jaunas un oriģinālas brīvdabas rododendru šķirnes.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītajās organizācijās aktīvi darbojas gandrīz 7000 brīvprātīgie, ik gadu projektos ieguldot aptuveni 800 000 darba stundas. Sestdien, 5. decembrī, tika godināti titula “Gada brīvprātīgais 2015” ieguvēji. To starpā - trīs fonda atbalstītās organizācijas.

Titulu ieguva jauniešu organizācija “Nītaureņi”, kas veido aktīvu sabiedrisko ikdienu savā novadā. Projektā „Nītaureņu skola – maziem un lieliem”, ko Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalsta programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros, "Nītaureņi" piedāvā iespēju novada iedzīvotājiem atdzīvināt ikdienas dzīves ritmu. Aktivitātēs piedalās bērni, jaunieši un pieaugušie, īpaši tiek domāts par lietderīgu brīvā laika pavadīšanu visai ģimenei kopīgi (sk.fotogaleriju).

Gada brīvprātīgā titulu ieguva arī Aija Utkina no Dagdas, kura Dagdas invalīdu biedrībā “Nema” vada deju nodarbības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un ilggadēja Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgā Sarmīte Lucaus no Dobeles, kas darbojas fonda programmas “Maizes rieciens” atbalstītajā labdarības virtuves projektā Dobelē.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar sadarbības partneriem rīkoja šo godināšanu, lai pateiktos labākajiem brīvprātīgajiem par viņu nesavtīgo ieguldījumu sabiedrības labā. Par šā gada brīvprātīgo varēja nominēt gan pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, gan atsevišķus cilvēkus, kuri veic brīvprātīgo darbu. Plašāk - IZM lapā.

Ceturtdien, 26. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstāko apbalvojumu – Lielo medaļu un Borisa un Ināras Teterevu fonda prēmiju 10 000 eiro katram saņēma Daugavpils Universitātes rektors profesors Dr.biol. Arvīds Barševskis un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Dr.habil.phys. Andris Šternbergs.

LZA prezidents Ojārs Spārītis: “Godinot Latvijas zinātnes izcilības ir svarīgi atzīmēt, ka abi laureāti ir savu institūciju – Daugavpils Universitātes un Cietvielu fizikas institūta reāli vadības līderi, pedagoģijas un zinātnes autoritātes, viedokļu līderi un sekošanas cienīgs paraugs kā studentu, tā kolēģu acīs. Turklāt šīs izcilās cilvēciskās īpašības nekonkurē ar izcilību zinātnē, tiecoties inovatīvā veidā sintezēt materiālu zinātnes, fizikas un bioloģijas pētniecības jaunākās metodes rezultatīvos un starptautiski atzītos atklājumos. Par augsto akadēmisko novērtējumu ar LZA Lielo medaļu abi laureāti var pateikties ekspertiem un žūrijai, bet par materiālo gandarījumu – LZA goda mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem”.

“Lielā medaļa ir starptautiski atzītu, zinātniskā darbā pieredzējušu pētnieku darba augsts novērtējums. Ikkatra augstas raudzes atzinība ir ieguldījums mūsu zinātnes, tautas un valsts ilgtermiņa attīstībā,” uzskata mecenāte Ināra Tetereva.

Akadēmiķis Dr.biol. Arvīds Barševskis sevi pierādījis kā pasaulē atzīts zinātnieks. Viņa zinātniskais darbs veltīts adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas Latvijas un pasaules faunas, taksonomijas un izplatības izpētei. Savukārt, akadēmiķis Dr.habil.phys. Andris Šternbergs ir viens no pazīstamākajiem fiziķiem gan Latvijā, gan starptautiski, kas nodarbojas ar jaunu funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju pētniecības  attīstīšanas sekmēšanu un ir atzīts speciālists cietvielu fizikā un materiālu pētniecībā. Plašāk šeit.

Pasākuma foto skatīt šeit.

Borisa un Ināras Teterevu fonds prēmiju LZA Lielās balvas saņēmējiem piešķir jau otro gadu, tā atbalstot izcilus sasniegumus zinātnē. Pērn Lielo medaļu un pirmās divas naudas balvas saņēma literatūrzinātnieks, akadēmiķis Dr.habil.philol. Viktors Ivbulis par izcilu devumu indoloģijā un LZA ārzemju locekle Dr.habil.chem. Regīna Žuka par būtisku ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra radīšanā.

Par apbalvojumu:

2013. gada 12. novembrī mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un LZA prezidents Ojārs Spārītis vienojās par atbalstu LZA, lai veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi. Fonds sniedz atbalstu Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajai medaļai – augstākajam apbalvojumam, ko piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. 

Latvijas laikmetīgā teātra tēva Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī, Dailes teātrī tika godināti 2014./2015. gada teātra sezonas sasniegumi, izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu Teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas.

„Spēlmaņu nakts 2015” ceremonija, kā arī Skatītāju balsojums jau trešo gadu norisinājās ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Par savu mīļāko izrādi, aktieri un aktrisi teātros nobalsojuši 3373 cilvēki, bet internetā, Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un spelmanunakts.lv, kopā 4562 balsojumu reizes.

Skatītāju simpātiju balvas ieguva izrāde “Equus” Dailes teātrī (režisore – Laura Groza-Ķibere), Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe un Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule – Skrastiņa.

Mecenāte Ināra Tetereva pauž: "Teātra izrādē skatītājs uz dažām stundām kļūst par šīs iedvesmojošās mākslas visbūtiskāko elementu. Skatītājs savā iztēlē papildina saturu, viņš ir arī lielākais kritiķis, un, bieži, tieši viņa atzinība teātra māksliniekam sniedz vislielāko gandarījumu. Teātris iedvesmo skatītāju! Savukārt skatītāja atzinībā aktieris smeļas spēku. No sirds sveicu Skatītāju simpātijas balvas ieguvēju ar šo augsto profesionalitātes novērtējumu un radošuma apliecinājumu!"

Šogad „Spēlmaņu nakts” balvas tika pasniegtas 18 kategorijās. Savukārt Balva par mūža ieguldījumu pasniegta Latvijas Nacionālā teātra aktieriem Uldim Dumpim un Ģirtam Jakovļevam.

Ar Latvijas novadu fondu palīdzību, valsts svētku nedēļā pie vairāk nekā 1150 senioriem 18 pašvaldībās aizceļoja svētku pakas. Tajās – gan apsveikums, gan preces, kuras ikdienā sirmgalvjiem parasti grūti iegādāties. Jau trešo gadu šo rosību atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Svētku paku gatavošana un dalīšana vairākas reizes gadā norit fonda labdarības programmas „Maizes rieciens” ietvaros. Svētkos vientuļos sirmgalvjus sveic septiņi Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītie fondi - Talsos, Alūksnē un Apē, Lielvārdē, Kandavā, Valmierā, Viduslatgalē, Limbažos. Pavisam kopā 2015/2016 sezonā svētku pakas nonāks pie 3000 sirmgalvjiem 23 Latvijas novados.

Aplūkojiet, kā norisinās svētku paciņu tapšana un nogādāšana – fotogalerijā.

Divas reizes sezonā fondi sirmgalvjiem rīko arī īpašus pasākumus, kuros savus iestudējumus rāda Ausekļa Limbažu teātris. Piemēram, Kandavas novada iespēju fonds, līdz ar svētku paku dalīšanu, vietējos seniorus novembrī iepriecināja ar Kandavas kultūras namā notikušo Limbažu teātra izrādi "Dūdotāji”. Novembra svētkos fonds nogādāja paciņas 150 senioriem.

Savukārt svētku paciņu izdale Talsu novada fondā sākās ar Labestības brokastīm 7. novembrī. Tajās fonda aicinājumā piedalījās talsinieki, kas pārkāpuši 80 gadu slieksnim, un savus tuviniekus jau zaudējuši vai ikdienā dzīvo tālu no viņiem. Bet tiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēja piedalīties pasākumā, paciņas mājās nogādāja fonda brīvprātīgie. Pavisam šāds dāvinājums pasniegts 300 Talsu pilsētas, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu senioriem.

Lai arī novembra svētku pakas izdalītas, Alūksnes un Apes novada fonds savus seniorus iepriecinās arī 23. decembrī, ar Alūksnes skolotāju kora "Atzele" koncertu jaunajā Alūksnes Kultūras centrā. Novembrī fonds pasniedza dāvanas 200 sirmgalvjiem, bet decembrī plāno iepriecināt vēl 200 seniorus.

Līdzīgi svētku paku nogādāšanu novembrī organizēja arī Valmieras novada fonds un Limbažu fonds. Savukārt Viduslatgales pārnovadu fonds un Lielvārdes attīstības fonds svētku paciņas dalīs pirms Ziemassvētkiem un pēc Jaunā gada.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds noslēdzis darbu pie muzeja koncepcijas izstrādes un saskaņā ar to uzsācis nākamo muzeja izveides posmu - arhitektu komandas izvēli. Arhitektūras konkursu vadīs Londonā bāzētais Malcolm Reading Consultants, kas šovasar veiksmīgi organizējis komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes tiek regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās, pateicoties unikālajai kolekcijai par mākslas un vizuālās kultūras procesiem Latvijā un Baltijas jūras reģionā no 1960-itajiem gadiem un papildu spējot piesaistīt krājumu aizdevumus no privātiem kolekcionāriem.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz arī to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīkot pieaicināts uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC).

“Mēs ar gandarījumu atsaucāmies šim Latvijai tik nozīmīgajam projektam. Arhitektūras konkursa mērķis ir izvēlēties arhitektu komandu un muzeja arhitektoniskā veidola skici. Mēs plānojam, ka šis process varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem, ņemot vērā to, ka uzrunāsim starptautiska līmeņa arhitektus un kā obligātu mūsu sadarbības nosacījumu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds izvirzījis Latvijas arhitektu iesaisti konkursa piedāvājumu veidošanā un tālākā darbā ar uzvarētāju arhitektu komandu. Esmu pārliecināts par arhitektu interesi, jo šajā projektā tiem būs iespēja veidot jaunu nacionālas nozīmes ēku galvaspilsētas centrā. Tā šobrīd, ja runājam par Eiropas galvaspilsētām, ir reta iespēja,” sadarbību komentē MRC valdes priekšsēdētājs Malkolms Rīdings.

MRC specializējas augsta līmeņa starptautisku arhitektūras konkursu rīkošanā nacionālas nozīmes jaunu ēku būvniecībai un to rekonstrukcijai visā pasaulē ar klientiem Somijā, Čehijā, Krievijā, Indijā, Katarā, Taivānā un citur. Londonā MRC kultūras jomas klientu vidū ir Viktorijas un Alberta muzejs, Dabas vēstures muzejs, White Cube galerija u.c. Apvienotās Karalistes paviljons pasaules lielākajā izstādē EXPO Milano 2015, kura arhitektoniskais risinājums tika izraudzīts MRC vadītā konkursā ietvaros, tikko ieguvis izstādes labākā paviljona titulu, kā arī vēl deviņas citas balvas, to skaitā, Itālijas Arhitektu asociācijas balvu par labāko paviljona arhitektūru.

2015. gada 11. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Satversmes sapulcē mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem ir piešķirts Latvijas Mākslas akadēmijas goda locekļu nosaukums. Mecenāti ir pirmie mākslas, dizaina un kultūras jomas atbalstītāji, kuriem akadēmija piešķir goda locekļa nosaukumu.

LMA pirmo reizi akadēmijas pastāvēšanas vēsturē piešķir Latvijas Mākslas akadēmijas goda locekļa nosaukumu, un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi to saņem par izciliem nopelniem un devumu mākslas, dizaina un kultūras jomā (sk. pasākuma fotogaleriju). LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā prof. Andris Teikmanis norāda, ka Mākslas akadēmija iedibinājusi goda nosaukuma piešķiršanu, atzīmējot 200. gadskārtu, kopš Latvijas kultūrtelpā sākusies zinātniska, sistemātiska interese par mākslu un mākslas vēsturi, kas saistāma ar Kurzemes literatūras un mākslas biedrības darbības aizsākumu 1815. gadā. Savukārt mecenātu ieguldījums turpina biedrības aizsāktās tradīcijas, sekmējot Latvijas izglītības un kultūras izaugsmi.

Mākslas akadēmijas un Borisa un Ināras Teterevu fonda veiksmīgā sadarbība aizsākās 2011. gadā, kad tika iedibināta Latvijas Mākslas akadēmijas balva, kuras  mērķis ir apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina vai mākslas zinātnes laukā.

Tāpat ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu izveidots LMA stratēģiskās rīcības plāns periodam no 2012. līdz 2020. gadam, un LMA un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības ietvaros realizētajā izglītības izcilības stiprināšanas programmā tiek piešķirtas stipendijas un granti. Uz "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijām mākslā" var pretendēt visu nodaļu bakalaura un maģistra programmu studenti. Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai, studentiem tiek apmaksāti mācību braucieni uz ārvalstīm, bet studiju noslēgumā, atkarībā no pabeigtās programmas, sniedz atbalstu izstādes, grāmatas vai kolekcijas veidošanai. Tāpat tiek sniegti granti LMA studentu un pasniedzēju vizītēm Eiropā un LMA pasniedzēju granti kvalifikācijas un radošās kvalitātes celšanai.  Stipendijas piešķir projektiem, kuros par galveno mērķi tiek izvirzīta augstvērtīgas mākslas izglītības attīstība un konkurētspējas, kapacitātes un izcilības sekmēšana – gan LMA studentu sasniegumos, gan projektos, kas sekmē LMA atzīšanu un atpazīšanu starptautiskā mērogā.

Kopumā šo gadu laikā "Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā" ieguvuši 13 LMA studenti, ar fonda atbalstu īstenoti 23 LMA pasniedzēju radošie braucieni un 73 studentiem un 9 pasniedzējiem bijusi iespēja doties studiju vizītēs ārvalstīs. 

Šogad Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu saņēmušas 50 Latvijas biedrības un nodibinājumi, kuru darbība aptver 48 Latvijas novadus. Tostarp novembrī atbalstītas jaunas aktivitātes astoņās rosīgās organizācijās.

Novembrī fonda programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros atbalstu saņēma vēl astoņas biedrības: Rēzeknes pilsētas Teātris-studija “Joriks”, biedrība „Dundagas bērnu un jauniešu atbalsta centrs”, Tukuma pilsētas pensionāru biedrība, ģimeņu un bērnu attīstības centrs “Brīnumiņš” Talsos, biedrība “Sukrums” Baltinavā, biedrība “Nākotnei” no Dagdas novada, Tukuma biedrība „Asni 3139” un Madonas biedrība “Mēs saviem bērniem” (sk. fotogalerijā).

Visas biedrības un nodibinājumi, kas saņēma fonda atbalstu, ar savu rosību bagātina apkaimes iedzīvotāju dzīvi un palīdz līdzcilvēkiem. Atbalstīto organizāciju aktivitātes aptver dažādas jomas, tostarp sociālo palīdzību, darbu ar bērniem un ģimenēm, kultūru un radošas iniciatīvas, darbu ar senioriem, jauniešu aktivitātes.

Kopumā programmā “Nāc un dari! Tu vari!” 2015. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds saņēma izskatīšanai 320 dažādas ieceres, no kurām 113 pārtapa konkrētu projektu pieteikumos. No tiem šogad atbalstīta 50 projektu īstenošana, aptverot 48 Latvijas novadus. 2015. gadā atbalstīto visu projektu apraksti: šeit.

Savukārt 2013. un 2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā „Nāc un dari! Tu vari!” atbalstītas 102 organizācijas, piešķirot to iecerēm katrā gadā teju 225 000 eiro. Programmas atbalsts 2015. gadā ir līdzvērtīgā apjomā.

2013. gadā atbalstītajās organizācijās īstenoto aktivitāšu labumu guvēju skaits sasniedza 21 350 iedzīvotājus 34 novados, savukārt 2014. gadā – jau 35 500 iedzīvotājus 46 novados, bet šogad kopējais labumu guvēju skaits ir jau 45 000 cilvēku visā Latvijā.

Organizāciju veikums programmā „Nāc un dari! Tu vari!” ir ieguldījums to ilgtermiņa attīstībā. Organizāciju darbību atzinīgi novērtējušas vietējās pašvaldības un to veiksmīgā sadarbība ir labvēlīgi ietekmējusi vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi. 

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Valsts kancelejas un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbībā par godu Latvijas proklamēšanas dienai un Brīvības pieminekļa 80. gadadienai tapis mākslas projekts “Ieskaties acīs BRĪVĪBAI”. 2015. gada 10. novembrī pie Ministru kabineta ēkas (Brīvības bulvāris 36, Rīga) atklāta mākslas projektā tapušo darbu – lielformāta fotogrāfiju, izstāde. Izstāde aplūkojama līdz 18. novembrim.

2015. gadā aprit 80 gadu kopš Brīvības pieminekļa atklāšanas (tēlnieks – Kārlis Zāle, arhitekts – Ernests Štālbers). Godinot šo īpašo notikumu, Mākslas akadēmijas studenti, mācībspēki un Valsts kanceleja īsteno projektu “Ieskaties acīs BRĪVĪBAI”.

Iecere - radīt pašbildes ar Latvijas valstiskuma, tautas vienotības, neatkarības, brīvības un nacionālās mākslas simbolu, kļuvusi par plašāku projektu, kurā mākslinieki šķietami rotaļīgā formā iemūžina to, ar ko lepojas, – brīvību, savu piederību Latvijai, tās kultūrai un mākslai. Idejas autori ir Mākslas akadēmijas prof. Aigars Bikše, rektors prof. Aleksejs Naumovs un prorektors prof. Kristaps Zariņš. Mākslas projektā piedalās un kopā ar mācībspēkiem Alekseju Naumovu un Aigaru Bikši mākslas projektu īsteno Vizuālās komunikācijas apakšnozares studentes Rūta Freimane un Lidija Zaneripa.

Pašbildes tapušas 40 metru augstumā. Lai arī tik lielā augstumā ir vējains, tas netraucēja radīt izstādē apskatāmos darbus, kā arī Aleksejam Naumovam un Aigaram Bikšem, ieskatoties BRĪVĪBAS acīs, radīt jaunas skices. Mākslinieki uzsver, ka pirmo reizi Latvijas fotomākslas vēsturē Brīvības piemineklis fotografēts šādā rakursā. Lielformāta fotogrāfijas no 10. novembra līdz 18. novembrim aplūkojamas izstādē pie Ministru kabineta ēkas, Brīvības bulvārī 36, Rīgā.

Projektu “Ieskaties Brīvībai acīs!” Latvijas Mākslas akadēmija un Valsts kanceleja organizē sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Labākajiem jaunajiem māksliniekiem, kas konkursa kārtībā atlasīti dalībai šajā projektā, fonds sniedz materiālo atbalstu, tādējādi nodrošinot iespēju iegādāties gleznošanas materiālus un darba piederumus viņu turpmākajām studiju un radošajām gaitām.

Otrdien, 10.novembrī, Rīgas pilsētvidē atklāti vēl divi paliekoši mākslas objekti. Tie uzstādīti Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros sadarbībā ar Rīgas domi. Viesturdārzā atrodas Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts “Mala”, bet Kr.Valdemāra ielā pie Latvijas Mākslas akadēmijas – Lienes Mackus “Rīgas lauva”.

“Darba “Mala” būtība ir par fenomenu uztveres ierobežotību – mainoties skata punktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses – viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skata punktu var būt arī vairāk,” stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aspure.

“Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa – lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt – tas ir savdabīgs soliņš,” stāsta māksliniece Liene Mackus.

Programmu “Māksla publiskajā telpā” atklāja 2014. gadā ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura mākslas objekta “Klusā daba”, Ojāra Pētersona mākslas darbu “Lielā vāze” un Ērika Boža darbu “Soliņi”.  2015. gada oktobrī programmas “Māksla publiskajā telpā” ietvaros Vecrīgā tika atklāts Ievas Rubezes mākslas objekts “Rēgs”.

BRIGITA ZELČA-AISPURE (1986)

B.Zelča-Aispure ir konceptuālas ievirzes māksliniece, pēdējos gados Rīgā radījusi lielformāta paliekošas āra skulptūras - “Villendorfas Venēra 21. gs.” (2010) pie Latvijas Mākslas akadēmijas, “Klusā daba” (2014, kopā ar Sandi Aispuru) LU Botāniskajā dārzā, “Mala” (2015) Viesturdārzā. Strādā vairākos medijos, ieskaitot izstādi no cukura “Tīkama kultūra” (2015, kopā ar Aiju Baumani). Mākslinieces poētikā savijas dabas un kultūras sasniegumi un kļūmes, atsevišķu parādību apoloģija un to daudzpusības izcēlums.

LIENE MACKUS (1984)

L.Mackus ir tēlniece, viedo arī multimediālus darbus ar video un skaņu, piemēram, “Ziemas miegs” 2015. gadā kopā ar Arturu Arni. Mākslinieces tēli ir poētiski un trausli, tos raksturo cilvēka un citu dzīvu radību smalkjūtīga ierakstīšana plašākā simboliskā kontekstā, kura pamats ir jūtas, ilgas, personiski notikumi.

2015. un 2016. gada aukstajos mēnešos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 36 labdarības organizācijas visā Latvijā izsniegs 200 000 siltas maltītes porciju, ik nedēļu palīdzot 2 300 mazaizsargātām personām. Tas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā ekonomiskās krīzes aptvertajā 2011. gadā. Vienlaikus pieaug iedzīvotāju interese pašiem sevi nodrošināt – saņemot fonda nodrošinātās sēklas un stādus, izaudzēt pārtiku visam gadam.

“Programma „Maizes rieciens” turpina sniegt atbalstu labdarības virtuvēm, jo Latvijā joprojām ir tūkstošiem cilvēku, kuri savu vienīgo dienas silto maltīti saņem labdarības organizāciju zupas virtuvēs. Taču vienlaikus arvien pieaug interese par iespēju iesaistīties līdzdarbības projektos, kuros palīdzības saņēmēji paši uzlabo savus dzīves apstākļus,” stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda valdes loceklis Mareks Indriksons.

Šobrīd ir vērojama tendence labdarības virtuvju skaitam sarukt. Piemēram, 2013. gadā fonds finansēja 52 labdarības organizācijas, kas sezonā izsniedza 500 000 siltas maltītes porciju, ik nedēļu palīdzot 6410 personām. Savukārt 2014. gadā organizāciju skaits samazinājās – 40 organizācijas izsniedza 300 000 porciju, nedēļā palīdzot 3890 personām. Arī šogad organizāciju ir mazāk – 36.  

Labdarības virtuvju karti aplūkojiet programmas „Maizes rieciens” lapā (sadaļā “Labdarības virtuves sezona 2015/2016”).

Taču pieaug līdzdarbības projektu un tajos iesaistīto iedzīvotāju skaits. 2014. gadā atbalstītas 7 organizācijas visos Latvijas reģionos.  Savukārt šogad atbalstīti projekti jau 9 organizācijās – pieci Kurzemē, divi - Latgalē, un pa vienam Vidzemē un Zemgalē. Kopā augļus un dārzeņus šīs programmas ietvaros izaudzēja jau gandrīz 500 cilvēku visā Latvijā.

Piemēram, Talsu novada fonds iesaistīja sava novada 61 sociāli mazaizsargātu ģimeni (aptverot 132 bērnus), sniedzot dāvinājumā sēklas, stādu materiālus un augsnes bagātinātājus ar mērķi izaudzēt ražu, kā arī iegūt zināšanas par to, kā apstrādāt dārzu.

“Šovasar ģimenes izaudzēja bagātīgu ražu, kā arī dalījās ar citiem, daļu izaudzētā ziedojot citām trūcīgām ģimenēm,” stāsta Talsu novada fonda valdes priekšsēdētāja Iveta Rorbaha.

Skatiet video par projekta īstenošanu Talsos.

Kopējais Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts programmas “Maizes rieciens” īstenošanai šogad sasniedz teju EUR 200`000. 

Novembrī raidījumu cikls «Teātris.zip» ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu turpina piedāvāt skatītājiem aktuālas izrādes un tikšanās ar izrāžu veidotājiem. Šomēnes «Teātris.zip» būs skatāms kanālā LTV7. Lielāko daļu izrāžu varēs vērot pēc raidījuma arī www.ltv.lv, īpaši izveidotajā sadaļā «Teātris.zip».

8. novembrī būs iespēja noskatīties Latvijas Nacionālajā teātrī 2013.gadā tapušo Oskara Vailda lugas «Sieviete, kura nav uzmanības vērta» iestudējumu Indras Rogas režijā. Pirms izrādes «Teātris.zip» vadītājs Ojārs Rubenis tiksies ar Ditu Lūriņu, Egilu Melbārdi un Arturu Krūzkopu.

15.novembrī «Teātris.zip» skatītājiem piedāvās Jaunā Rīgas teātra filiālē Talsu ielā 2010.gadā tapušo izrādi «Jāņonkulis» (režisore Māra Ķimele, scenogrāfs Reinis Dzudzilo). Pēc izrādīšanas LTV7 izrādi nebūs iespējams skatīties internetā, jo tā joprojām ir JRT repertuārā.

22.novembrī ciklā «Teātris.zip» - 1979. gadā ierakstītā «Kavalieru viltība» ar Uldi Dumpi un Ģirtu Jakovļevu lomās. Pirms izrādes - Ojāra Rubeņa saruna ar abiem aktieriem. 

Teātra programmu LTV7 novembrī noslēgs Dailes teātra izrāde «Slazdā» – pirmais Konora Makfērsona lugas iestudējums Latvijā režisora Jana Villema van den Bosa izpildījumā. Izrāde un tai veltītais raidījums – 29.novembrī LTV7.

Sekojiet Teātris.zip jaunumiem šeit.

Borisa un Ināras Teterevu fonda veidotā izrāžu cikla «Teātris.zip» ietvaros kopš 2012. gada Latvijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja vērot 90 dažādu laiku Latvijas teātru labākās izrādes ierakstā un tiešraidēs. Paralēli Latvijas Televīzija veikusi Rīgas un reģionu teātru 57 labāko izrāžu ierakstus. Tās ir izrādes, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā, kā arī iestudējumi, kas uzskatāmi par sava laika zīmēm. 

6. novembrī plkst. 19.00 Sv. Pētera baznīcā notiks Latvijas Radio kora 75 gadu jubilejas atklāšanas koncerts "Canticum Canticorum" jeb "Augstā dziesma", kurā izskanēs gan jaundarbi, gan Tuvo Austrumu tautas mūzika un improvizācijas. Koncertā piedalīsies: Latvijas Radio koris, ansamblis "Sarband" (Vācija/Tuvie Austrumi), diriģents Kaspars Putniņš.

Koncerts ir ne tikai kora jubilejas atklāšanas pasākums, bet tas ir arī iekļauts Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmā TÊTE-À-TÊTE 2015, kā arī noslēdz jaunās mūzikas festivālu "Arēna".

Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš: "Canticum canticorum ir vairāku gadu garumā auklēta koncertprogramma, kurā mēs – profesionāls ziemeļeiropiešu koris, 4 mūziķi no Tuvajiem Austrumiem un 5 komponisti, kas pārstāv šos divus reģionus – esam radījuši skaņu gleznu, kurā ir integrēti gan Rietumu profesionālās mūzikas, gan Tuvo Austrumu mūzikas tradīcijas, skaņa un muzicēšanas principi. Darba centrā ir Zālamana Augstās dziesmas fragmenti no Vecās Derības, kas ir gan kristiešu, gan jūdu un musulmaņu kultūras pamatos. Augsto dziesmu esam izvēlējušies arī tāpēc, ka šī dzeja ir nepārspēts mīlestības poēzijas meistardarbs, kurš personīgi uzrunā jebkuru cilvēcisku būtni."

Latvijas Radio koris novembrī svinēs savas radošās darbības 75 gadu jubileju, piedāvājot klausītājiem četras stilistiski dažādas programmas, kuras izskanēs no 6. līdz 28. novembrim Rīgā, Jūrmalā, Cēsīs un Rēzeknē.

Piektdien, 30.oktobrī, Vecrīgā, Trokšņu ielā pie aizsargmūra atklāts paliekošais mākslas objekts – Ievas Rubezes “Rēgs”. Tas galvaspilsētas vidē uzstādīts Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā”. Programma tiek realizēta sadarbībā ar Rīgas Domi.

“Mākslas objekts ir risināts bronzas lējuma tehnikā. “Cik daudz baisu un noslēpumainu vēstījumu var saturēt objekts, kas pārklāts ar audumu un nav redzams? Mākslas objekts ir sava veida piemineklis "neatklātajai skulptūrai"  un tradicionālajai spokošanās tehnikai – paslēpšanās zem auduma,” stāsta mākslinieks Ieva Rubeze.

“Ieva Rubeze ar šo mākslas darbu turpina savu nereti sapnim līdzīgo poētiku. Viņas darbu abi mecenāti, Māra Lāce, Juris Dambis un Aleksejs Naumovs izvēlējās pagājušajā gadā projektu konkursā “Rīga smaida atkal”,” stāsta programmas kuratore Helēna Demakova.

Mākslas objekta atklāšanas pasākuma fotogrāfijas sk. šeit.

Programmu “Māksla publiskajā telpā” atklāja 2014. gadā ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura mākslas objekta “Klusā daba”, Ojāra Pētersona mākslas darbu “Lielā vāze” un Ērika Boža darbu “Soliņi”.  2015. gada novembrī programmas “Māksla publiskajā telpā” ietvaros paredzēts atklāt vēl divus mākslas objektus Rīgas pilsētvidē.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskajā telpā”, kas aizsākās 2013. gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāka darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova. Austrumeiropā unikālā programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas Domi.

Ieva Rubeze (1977) savulaik tika piepulcēta tā saucamajiem “digitālajiem romantiķiem”, taču māksliniece ir veidojusi arī objektus, fotodarbus un strādājusi citos medijos. Jau no pirmajiem darbiem viņas mākslu raksturojusi noslēpumaina, nedaudz mistiska poētika, taču viņu interesē arī sabiedriskas norises un to atspoguļojums mediju telpā. Mākslinieku grupas F5 ietvaros Ieva Rubeze pārstāvējusi Latviju Sanpaulu (2002) un Venēcijas (2005) biennālēs.

Ar īpašu koncertu Rīgas Krievu teātrī 29.oktobrī un London Sinfonietta koncertu Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē noslēgsies Borisa un Ināras Teterevu mākslas programma TÊTE-À-TÊTE 2015.

29.oktobrī Rīgas Krievu teātrī īpaši mākslas programmai TÊTE-À-TÊTE 2015 tiek veidots koncerts, kurā izskanēs fragmenti no piecām, ar fonda atbalstu tapušajām izrādēm -  „Divpadsmitā nakts”, „Tango ar Stroku”, „Līgavaiņi”, „Hanuma”, kā arī no topošā Raimonda Paula jubilejai veltītā jauniestudējuma „Spoks no Kentervilas” (Alekseja Ščerbaka luga pēc Oskara Vailda noveles motīviem). Pie klavietēm sēdīsies pats Maestro. Jaunā izrāde pie skatītājiem nonāks 2016. gada 30. janvārī.

 “Koncerts ir speciāli veidots tieši mākslas programmai TÊTE-À-TÊTE 2015, lai atzīmētu Fonda un Teātra sadarbību. Koncerts skatāms tikai vienu reizi, un tas veidots kā teatrāls uzvedums ar neparastiem divertismentiem kā vienojošu elementu. Izrādes, kuru muzikālie fragmenti skanēs šajā vakarā, jau ir iekarojušas skatītāju sirdis. Kā lielākā vakara intriga, protams, būs topošā iestudējuma “Spoks no Kentervilas” mūzikas pirmatskaņojums,” stāsta koncerta scenārija autors, aktieris Dmitrijs Palēss.

30.oktobrī plkst.19:00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē ar vienīgo koncertu Latvijā viesosies leģendārais kolektīvs London Sinfonietta. Koncerts pārsteigs klausītājus ar mūzikas žanru un izteiksmes līdzekļu dažādību — grupas Radiohead motīvi Stīva Reiha mūzikā, Terija Railija inkrustācija pasaulslavenā kinomūzikas radītāja Maikla Naimena opusā un divu britu laikmetīgās mūzikas zvaigžņu Tansijas Deivisas un Edmunda Finisa darbi. London Sinfonietta pamatu veido 18 vadoši mūziķi, kas pārstāv labākos solo un ansambļu mūziķus pasaulē. Koncertā orķestris uzstāsies diriģenta Endrū Gorleja vadībā kopā ar elektriskās ģitāras virtuozu Matsu Bergstremu. Koncerta tiešraide būs klausāma arī Latvijas Radio programmā Klasika.

“Mūzikas vēstures veidotāji” – tāds ir orķestra London Sinfonietta moto. “Instrumentālajā mūzikā viņi ļaujas pašiem bīstamākajiem izaicinājumiem un tiek ar tiem galā lieliski” – tā par kolektīvu raksta kritiķi. Orķestris London Sinfonietta dibināts 1968. gadā ar mērķi atskaņot mūsdienu mūziku. Orķestris ir agrīnie laikmetīgās mūzikas čempioni, kuru slava nākusi atskaņojot Ksenaka, Ligeti, Berio, Reiha, Mesiāna, Adamsa, Perta darbus. Šo avangardisko misiju kolektīvs turpina saglabāt arī šodien. 

Dailes teātrī paziņoti balvas "Par mūža ieguldījumu teātra mākslā" ieguvēji, kā arī atklāts ikgadējais Spēlmaņu nakts skatītāju balsojums un tam veltītā ekspozīcija.

Jau 22. reizi notiks Gada balva teātrī "Spēlmaņu nakts", kad 23.novembra vakarā uz Dailes teātra skatuves  tiks godināti sezonas spilgtākie un veiksmīgākie individuālie sniegumi un Latvijas profesionālo teātru iestudējumi, kā arī pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā”. To šogad saņems Latvijas Nacionālā teātra aktieri Uldis Dumpis un Ģirts Jakovļevs.

Arī šogad, līdzās žūrijas vērtējumam, skatītāji ir aicināti izteikt savu viedokli, balsojot par gada labāko izrādi, labāko aktrisi un aktieri. Balsojuma kastes būs pieejamas 11 teātros visā Latvijā -  Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, Daugavpils teātrī, Leļļu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātrī.

Elektroniski iespējams nobalsot „Spēlmaņu nakts” oficiālajā interneta vietnē spelmanunakts.lv, kā arī Teātris.zip (Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv), savukārt DELFI piedāvās prognožu spēli, kurā būs jāprognozē, kas šogad saņems Spēlmaņu nakts balvas, sacenšoties izrāžu kvalitātes pārzināšanā, intuīcijā un žūrijas gaumes uzminēšanā ar Andreju Žagaru.

Skatītāju balsojums noris ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. „Kāpēc tieši teātris? Atbilde ir gluži vienkārša - Teātris iedvesmo! Teātris ļauj aizsniegt to, kas atrodas pāri mākoņiem un apvāršņa – mūsu sapņus. Tas dod iespēju atgriezties bērnībā vai izdzīvot kādu izsapņotu dzīves lomu, rast atbildes uz neskaitāmajiem jautājumiem vai paskatīties uz sevi no malas. Gūstiet iedvesmu no teātra - iedvesmu būt labākiem, radīt jaunas idejas un īstenot tās darbos,” aicina mecenāte Ināra Tetereva.

Balsošana noslēgsies 20. novembrī plkst. 23:59, bet 21.novembrī tiks izlozētas 40 biļetes uz Latvijas teātru izrādēm. Savukārt tiem, kuri balsojuši www.spelmanunakts.lv un lsm.lv, būs iespēja laimēt ielūgumu 2 personām uz „Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremoniju Dailes teātrī, kur arī tiks paziņoti skatītāju balsojuma rezultāti un pasniegtas skatītāju simpātijas balvas.

Laikā no 1. – 22.novembrim Latvijas teātru skatītājiem tiek piedāvāta Spēlmaņu nakts labāko izrāžu skate, kas noslēgsies 23.novembrī ar starptautisku zinātniski pētniecisku konferenci “Traģiskais varonis 21. gadsimtā. Latvijas teātris. 2014/2015 gada sezona”, kurā ar referātiem aicināti uzstāties gan pašmāju, gan ārzemju speciālisti.

Plašāku informāciju un nominantu sarakstu aicinām aplūkot “Spēlmaņu nakts” mājas lapā. 

22.oktobrī Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TETE-A-TETE 2015 ietvaros Mākslas muzejā Rīgas Birža notiks starptautiska konference, kas veltīta laikmetīgās mākslas un laikmetīgas pilsētas mijiedarbībai, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi “Izcilie mākslas meistari — pagātne un mūsdienas” un atvērs Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa kino grāmatu “500 visu laiku filmu filmas”.

No plkst. 10:00 līdz 16:00 Mākslas muzejā “Rīgas Birža” notiks starptautiska konference “Kas dārzā? - Māksla Rīgas zaļumā”. Konference veltīta izaicinājumiem, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas un laikmetīgas pilsētas mijiedarbību. Kā viena no būtiskām diskusijām uzskatāma Austrumeiropā pārprastā izpratne par to, kas ir laikmetīga māksla pilsētvidē, nereti liekot vienlīdzības zīmi ar dekoratīviem darbiem, kas veidoti laika periodā pēc klasiskā modernisma. Konferencē tiks atspoguļota citu valstu pieredze — tie būs labākie piemēri, problēmas, perspektīvas un sapņi, kā arī Borisa un Ināras Teterevu fonda pieredze programmas “Māksla publiskā telpā” īstenošanā.

Konferencē uzstāsies un savā pieredzē dalīsies KIASMA muzeja galvenā kuratore Arja Milllere (Arja Miller) no Somijas, mākslinieks Dmitrijs Gutovs (Dmitri Gutov) no Krievijas, kuratore Helēna Demakova no Latvijas, kurators Norberts Vēbers (Norbert Weber) no Vācijas, māksliniece Evita Vasiļjeva tandēmā ar kuratoru Kristeli Vestersu (Christel Vesters) no Nīderlandes un mākslinieks Indriķis Ģelzis tandēmā ar mākslas vēsturnieku Džonu Velčmanu (John C. Welchman) no ASV.

Prognozējot lielo interesentu atsaucību, aicinām pieteikties savlaicīgi, jo vietu skaits ir ierobežots. Pieteikties konferencei, iespējams, nosūtot pieteikumu uz vita.birzaka@lnmm.lv. Dalība konferencē ir bez maksas, konferences tiešraide – www.diena.lv.

Plkst. 16:30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) atklās mākslas izdevumu jaunieguvumu kolekcijas izstādi “Izcilie mākslas meistari: pagātne un mūsdienas”. Ekspozīcija ir pirmā īstenošanas gada rezultāts Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētajam trīs gadu projektam LNB mākslas krājuma papildināšanai un īpašas kolekcijas veidošanai. Izstāde piedāvās iepazīties ar kopumā 163 mākslas izdevumiem un jauno audiovizuālo kolekciju – 160 filmām par mākslu, un tā būs apskatāma līdz 20. decembrim bibliotēkas darba laikā. Ieeja bez maksas.

Tajā būs apskatāmi tādu izcilu mākslinieku kā Rembrants, Karavadžo, Vermērs, Dž. M. V. Tērners, Pols Sezans, Anrī Matiss, Marsels Dišāns, Frensis Bēkons, Anselms Kiefers, Bils Viola u.c. darbības atspoguļojumu apjomīgās monogrāfijās un izstāžu katalogos. 

Projekta pirmā gada īpašais fokuss - anglosakšu grāmatniecības telpa, galvenokārt Lielbritānijas ievērojamo muzeju un mākslas institūciju publikācijas un kolekciju katalogi – “The National Gallery London”, “Tate”, “The Royal Academy of Arts”, “Victoria and Albert Museum”, pazīstamo mākslas izdevēju “Phaidon”, “Thames&Hudson” u.c. grāmatas.  LNB ir uzsākusi veidot arī jaunu, visus nozīmīgākos mākslas periodus aptverošu audiovizuālo materiālu kolekciju – tā ietver filmas par mākslas vēsturi un māksliniekiem, video ieraksti būs pieejami interesentiem mūsdienīgi aprīkotajā LNB Audiovizuālajā lasītavā.

Izstādes atklāšanas ietvaros notiks Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa jaunās kino grāmatas “500 visu laiku filmu filmas” prezentācija. Tajā ir apkopotas esejas par filmām, kas veido kino vēsturi kopš tā dzimšanas līdz pat mūsdienām, kā arī esejas par katras desmitgades būtiskākajiem procesiem nu jau 120 kino pastāvēšanas gados. 800 šīs grāmatas eksemplāru nonāks pie lasītājiem publiskajās bibliotēkās visos Latvijas novados.

Ceturtdien, 15. oktobrī, Borisa un Ināras Teterevu stipendijas pasniegtas četrām Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un trīs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentēm. Viņu vārdi paziņoti pirmajā fonda stipendiātu mākslā, mūzikā un medicīnā salidojumā. Piecos fonda darbības gados atbalstu izglītības gaitām ir saņēmuši jau 180 perspektīvi mācībspēki un studenti no LMA, RSU un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA).

Studentu salidojuma un stipendiju pasniegšanas fotogrāfijas sk. šeit.

"Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā 2015" šogad saņēma LMA studentes Evija Šaitere (Modes dizains), Kristīne Kutepova (Glezniecība), Laima Ūdre (Modes dizains) un Margrieta Dreiblate (Vizuālā komunikācija). Mecenāte Ināra Tetereva, apsveicot jauniešus, nosauca viņus par krustbērniem un pauda gandarījumu, ka izcilo studentu - stipendiātu kļūst arvien vairāk. Viņa izteica cerību, ka stipendijas motivēs jauniešus palikt Latvijā un piedalīties valsts attīstībā.  “Novēlu jums ceļavēju, lai jūsu uzņemtais kurss ved uz panākumiem,” teica mecenāte.

Savukārt "Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā 2015" ieguvējas ir Ilze Vernava, Kristīne Fomina un Gundega Ķauķe. Mecenāts un ārsts Boriss Teterevs, pasniedzot stipendijas, novēlēja jauniešiem veiksmi turpmākajās mācību un profesionālajās gaitās. Viņš arī atgādināja par ārsta misiju palīdzēt līdzcilvēkiem ikvienā dzīves situācijā.

Pasākumā piedalījās arī LMA rektors Aleksejs Naumovs, RSU prorektore Tatjana Koķe, RSU Absolventu asociācijas valdes priekšsēdētājs Romans Lācis un JVLMA rektors Artis Sīmanis. Viņi atzina, ka stipendijas saņemšana ir gods un atbildība. Tas ir stimuls studentiem pilnveidoties un turpināt attīstīt izcilību. Savukārt augstskolām fonda atbalsts dod iespēju ātri un dinamiski modernizēt studiju procesu, celt studiju kvalitāti un attīstīt mācībspēku profesionalitāti.

Pasākumā skanēja arī JVLMA izcilāko stipendiātu - starptautisko konkursu laureātu – koncerts. Tajā piedalījās arī tādi plašu atzinību guvuši mūziķi kā Andrejs Osokins un Elīna Bukša.

Piecu gadu laikā Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā ieguvuši 13 LMA studenti, ar fonda atbalstu īstenoti 23 LMA pasniedzēju radošie braucieni un 73 studentiem un 9 pasniedzējiem bijusi iespēja doties studiju vizītēs ārvalstīs. Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā ieguvuši 17 RSU studenti un RSU studiju kvalitātes pilnveides stipendijas 19 docētāji. Savukārt 27 talantīgiem JVLMA studentiem bijusi iespēja piedalīties atzītos starptautiskos konkursos.

Aicinām noskatīties video:

Par Mecenāta Borisa Tetereva stipendijām medicīnā studentiem.

Par mērķstipendijām docētājiem RSU studiju kvalitātes pilnveidei.

Talita Valodze, Mecenātes Ināras Teterevas stipendiāte mākslā 2014.

Sigita Sniegs, Mecenātes Ināras Teterevas stipendiāte mākslā 2014.

Līga Spunde, Mecenātes Ināras Teterevas stipendiāte mākslā 2014.

Par stipendijām:

Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā piešķir kopš 2011./2012. studiju gada. Tās konkursa kārtībā var iegūt RSU Medicīnas fakultātes 3. un 4. kursa studenti. Papildus nodibinātas mērķstipendijas RSU studiju programmu modernizēšanai, docētāju starptautiskās citējamības indeksa paaugstināšanai un  pasaules pieredzes integrēšanai veselības aprūpes virziena studiju programmās.

Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā LMA studentiem piešķir, sākot ar 2. kursu bakalaura programmā un 1. kursa maģistrantiem līdz studiju pabeigšanai. Ik gadu piešķir divas stipendijas bakalauriem un vienu – maģistrantūras studentam. Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai, papildus apmaksā mācību braucienus uz ārvalstīm studiju laikā un dod iespēju rīkot personālizstādi, noslēdzot studijas.

Kopš 2012. gada, papildus šīm stipendijām, Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz finansiālu atbalstu arī LMA studentu grupu un mācībspēku radošiem braucieniem ārvalstīs, kā arī atbalsta Latvijas Mākslas akadēmijas balvu.

Savukārt kopš 2013. gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas talantīgajiem studentiem ir iespēja piedalīties starptautiskajos mūziķu konkursos, Borisa un Ināras Teterevu fondam sedzot ar dalību saistītās izmaksas.

30.oktobrī plkst.19:00 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē, noslēdzot Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmu TÊTE-À-TÊTE 2015, ar vienīgo koncertu Latvijā viesosies leģendārais kolektīvs "London Sinfonietta". Koncerts pārsteigs klausītājus ar mūzikas žanru un izteiksmes līdzekļu dažādību — grupas Radiohead motīvi Stīva Reiha mūzikā, Terija Railija inkrustācija pasaulslavenā kinomūzikas radītāja Maikla Naimena opusā un divu britu laikmetīgās mūzikas zvaigžņu Tansijas Deivisas un Edmunda Finisa darbi.

London Sinfonietta pamatu veido 18 vadoši mūziķi, kas pārstāv labākos solo un ansambļu mūziķus pasaulē. Koncertā orķestris uzstāsies diriģenta Endrū Gorleja vadībā kopā ar elektriskās ģitāras virtuozu Matsu Bergstremu.

“Mūzikas vēstures veidotāji” – tāds ir orķestra "London Sinfonietta" moto. “Instrumentālajā mūzikā viņi ļaujas pašiem bīstamākajiem izaicinājumiem un tiek ar tiem galā lieliski,” – tā par kolektīvu raksta kritiķi. Orķestris "London Sinfonietta" dibināts 1968. gadā ar mērķi atskaņot mūsdienu mūziku. Orķestris ir agrīnie laikmetīgās mūzikas čempioni, kuru slava nākusi atskaņojot Ksenaka, Ligeti, Berio, Reiha, Mesiāna, Adamsa, Perta darbus. Šo avangardisko misiju kolektīvs turpina saglabāt arī šodien. 

Izcili koncerti, lielākoties diriģenta Olivera Knusena vadībā, pozicionē orķestri kā pazīstamāko Lielbritānijas laikmetīgās mūzikas interpretu, kas meklē alternatīvas koncertvietas un izpaumses virtuālajā telpā. Kolektīvs uzstājas ar māksliniekiem, kuri spēlē alternatīvos mūzikas žanrus. "London Sinfonietta" ir viens no pirmajiem orķestriem, kas ir dibinājis savu izglītības programmu (kopš 1984.gada realizēti jau 200 projekti), kurā viņi aicina piedalīties jaunos komponistus, kas konkursa kārtībā izcīna iespēju piedalīties savu darbu iestudējumā.

Ceturtdien, 15. oktobrī, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā fonda piecu gadu jubilejā satiksies Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju ieguvēji no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA). Dažādu atbalstu izglītības gaitām ir saņēmuši jau 180 perspektīvi studenti un mācībspēki.

Pasākumā skanēs JVLMA izcilāko stipendiātu - starptautisko konkursu laureātu - koncerts, kā arī tiks nosaukti jaunie “Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā 2015” un “Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā 2015” ieguvēji.

Stipendiātus sveiks Boriss un Ināra Teterevi, JVLMA rektors Artis Sīmanis, LMA rektors Aleksejs Naumovs un RSU prorektore Tatjana Koķe.

Kopumā šo gadu laikā Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā ieguvuši 13 LMA studenti, ar fonda atbalstu īstenoti 23 LMA pasniedzēju radošie braucieni un 73 studentiem un 9 pasniedzējiem bijusi iespēja doties studiju vizītēs ārvalstīs. Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā ieguvuši 17 RSU studenti un RSU studiju kvalitātes pilnveides stipendijas 19 docētāji. Savukārt 27 talantīgiem JVLMA studentiem bijusi iespēja piedalīties atzītos starptautiskos konkursos.

Studentu satikšanās pasākums notiks 15. oktobrī plkst. 15.00, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Lielajā zālē, K.Barona ielā 1, Rīgā.

Par stipendijām:

Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā piešķir kopš 2011./2012. studiju gada. Tās konkursa kārtībā var iegūt RSU Medicīnas fakultātes 3. un 4. kursa studenti. Papildus nodibinātas mērķstipendijas RSU studiju programmu modernizēšanai, docētāju starptautiskās citējamības indeksa paaugstināšanai un  pasaules pieredzes integrēšanai veselības aprūpes virziena studiju programmās.

Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā LMA studentiem piešķir, sākot ar 2. kursu bakalaura programmā un 1. kursa maģistrantiem līdz studiju pabeigšanai. Ik gadu piešķir divas stipendijas bakalauriem un vienu – maģistrantūras studentam. Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai, papildus apmaksā mācību braucienus uz ārvalstīm studiju laikā un dod iespēju rīkot personālizstādi, noslēdzot studijas.

Kopš 2012. gada, papildus šīm stipendijām, Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz finansiālu atbalstu arī LMA studentu grupu un mācībspēku radošiem braucieniem ārvalstīs, kā arī atbalsta Latvijas Mākslas akadēmijas balvu.

Savukārt kopš 2013. gada Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas talantīgajiem studentiem ir iespēja piedalīties starptautiskajos mūziķu konkursos, Borisa un Ināras Teterevu fondam sedzot ar dalību saistītās izmaksas.

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā šogad ir notikuši ievērojami atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Rudenī pabeigta žoga rekonstrukcijas otrā kārta un dendrārija daļas atjaunošana, kas pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma atkal atvērta apmeklētājiem.

Otrdien, 6. oktobrī, mecenāti Boriss un Ināra Teterevi ieradās LU Botāniskajā dārzā apskatīt paveikto un atskatīties uz līdzšinējo sadarbību (sk.fotogaleriju). Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks iepazīstināja mecenātus ar izdarīto un nākotnes plāniem, atzīmējot, ka LU vēlme ir padarīt LU Botānisko dārzu par Latvijai nozīmīgu vides kultūras objektu, kas ir nepieciešams plašai sabiedrībai savā valstī – bērniem, jauniešiem, ģimenēm un senioriem, kā arī dažādiem speciālistiem un tūristiem.

Boriss un Ināra Teterevi atzinīgi novērtēja līdzšinējo trīs gadu sadarbību ar LU Botānisko dārzu, atzīmējot, ka dārza attīstība ir nozīmīga ne tikai Latvijas Universitātei, bet arī Baltijas valstu kontekstā. Mecenāti norādīja, ka viņus priecē redzētā darba augļi, kas neapšaubāmi rada milzīgu emocionālu gandarījumu. Jāpiebilst, ka kopš 2012. gada LU Botāniskā dārza apmeklēju skaits pieaudzis par 29%.

Turpinot pagājušajā gadā iesākto, Botāniskajā dārzā šoruden ir noslēgusies žoga atjaunošanas otrā kārta: ar jaunu žogu 540 m garumā ir nomainīts līdzšinējais, kas atdala dārzu no Kuldīgas ielas zemju īpašumiem. Savukārt dendrārijā, ko pilsētas pusē ietver Dzirciema iela un Jūrmalas gatve, ir iekārtoti jauni un atjaunoti esošie pastaigu ceļi, radītas jaunas atpūtas vietas, sakopti koki un iestādīti jauni augi. Šī teritorija pēdējos gadu desmitos nebija pieejama apmeklētājiem. Tagad jauno pastaigu ceļu garums dendrārijā pārsniedz puskilometru.

Ir sakārtots arī 105 metrus garais esošā ceļa posms, izveidojot kvalitatīvu grants segumu. Dārza viesu ērtībai dendrārijā ir izveidotas arī jaunas atpūtas vietas un skatu laukumi ar atpūtas soliem un piknika galdiem, izveidoti daudzveidīgi krāsaini dekoratīvo krūmu stādījumi, kā arī paveikti daudzi citi Botāniskā dārza labiekārtošanas darbi.

Kopumā trīs gados paveiktie darbi, kurus ir atbalstījis Borisa un Ināras Teterevu fonds, ir būtiski sekmējuši LU Botāniskā dārza atpazīstamību sabiedrībā un tās labvēlīgu ieinteresētību.

Atbalstu Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotajā programmā „Nāc un dari! Tu vari!” oktobrī saņem vēl 10 biedrības, kas ar savu rosību bagātina apkaimes iedzīvotāju dzīvi un palīdz līdzcilvēkiem. Atbalstīto organizāciju aktivitātes aptvers dažādas jomas, tostarp neformālo izglītību, sociālo aprūpi, kultūru un sportu. Kopā piešķirti granti 48 200 eiro apmērā.

Ar fonda atbalstu savas ieceres projektos piepildīs Daugavpils vecāku biedrība “Laimīgi bērni un vecāki”, Talsu hokeja klubs, Rojas invalīdu biedrība, biedrība “Attīstībai” Krāslavas novada Izvaltā, biedrība “Irsis” Kokneses novada Iršos, biedrība “Alsungas keramika”, radošo domu un darba centrs “Svētelis” Jelgavā, sociālais centrs “Zilais krusts” Lielvārdes novada Lēdmanē, Skrundas biedrība “Mini SD” un kultūras biedrība “Melnais piens” Madonā (sk. fotogalerijā).

Kopumā programmā “Nāc un dari! Tu vari!” 2015. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds saņēma izskatīšanai 245 dažādas ieceres, no kurām 57 pārtapa konkrētu projektu pieteikumos. No tiem šogad atbalstīta 42 projektu īstenošana, aptverot 46 Latvijas novadus.

2015. gadā atbalstīto visu projektu apraksti: šeit.

Savukārt 2013. un 2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā „Nāc un dari! Tu vari!” atbalstītas 102 organizācijas, piešķirot to iecerēm katrā gadā teju 225 000 eiro. Programmas atbalsts 2015. gadā būs līdzvērtīgā apjomā.

Organizāciju veikums programmā „Nāc un dari! Tu vari!” ir ieguldījums to ilgtermiņa attīstībā. Organizāciju darbību atzinīgi novērtējušas vietējās pašvaldības un to veiksmīgā sadarbība ir labvēlīgi ietekmējusi vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

2013. gadā atbalstītajās organizācijās īstenoto aktivitāšu labumu guvēju skaits sasniedza 21 350 iedzīvotājus 34 novados, savukārt 2014. gadā – jau 35 500 iedzīvotājus 46 novados.

Piedaloties programmas konkursā, var pretendēt uz 700 līdz 7000 eiro līdzfinansējumu. Projektu pieteikumus šogad var iesniegt vēl līdz 30. oktobrim. Plašāk par projektu iesniegšanu uzziniet infografikā un programmas nolikumā. 

Pirmo reizi Mākslas muzeja „Rīgas Birža” pastāvēšanas vēsturē izglītības aktivitātes bērniem notiek ikdienu, lai reaģētu uz lielo pieprasījumu. Laikmetīgā māksla izrādījies vispateicīgākais veids, lai iesaistītu tieši jaunāko paaudzi. Bērni bez aizspriedumiem un ar aizrautību uztver laikmetīgās mākslas izteiksmes līdzekļus, un izmēģina savus spēkus mākslas darbu radīšanā.

Pieprasītākā izglītojošā aktivitāte ir „Krāsu darbnīca”, kuras laikā bērni aplūko izstādi „Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija”, īpašu uzmanību pievēršot mākslas darbos redzamajām krāsām un krāsu laukumiem, kā arī priekšmetiem un attēliem, ko šie krāsu laukumi rada. Pēc izstādes apskates darbnīcas dalībnieki eksperimentē ar krāsu un rada katrs savu mākslas darbu.

“Visas rīta nodarbības jau rezervētas, tādēļ oktobrī līdz pat izstādes beigām piedāvāsim arī pēcpusdienas nodarbības, uz kurām var pieteikties muzejā. Ierastās otas vietā izmantojam balonus, tādā veidā sekmējot bērnu radošo pašizpausmi un gūstot prieku par savu veikumu. Pateicoties lielajam pieprasījumam, „Krāsu darbnīcas” pirmskolas un sākumskolas bērniem notiek katru dienu,” stāsta muzeja izglītības projektu vadītāja Kristīne Milere.

Izstāde “Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura - Dānija” notiek līdz 25. oktobrim Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2015 ietvaros. Ģimenes apmeklējumiem bez maksas pieejams gan ģimenes ceļvedis „Mākslas pētnieks: laikmetīgā māksla” ar dažādiem uzdevumiem, gan tat.lv mājaslapā bez maksas lejupielādējams izstādes katalogs, bet jau 10. oktobrī būs īpaša ģimenes diena „Neparastā māksla”.

Dānijas laikmetīgās mākslas parāde ir aizsākums izstāžu ciklam “Ar septiņjūdžu zābakiem” ar mērķi iepazīstināt Latvijas skatītājus ar Baltijas jūras reģiona muzeju labākajām laikmetīgās mākslas kolekcijām laikā, kamēr tiek celts Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. 

15. oktobrī Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē notiks pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa iestudējumam BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS, kuru režisors iestudē sadarbībā ar aktieri Mihailu Barišņikovu. Izrādes scenogrāfe ir Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Gļebs Fiļštinskis. Izrādi Jaunais Rīgas teātris veido kopā ar Baryshnikov Productions.

Nobela prēmijas laureātu dzejnieku Josifu Brodski un leģendāro mākslas personību Mihailu Barišņikovu saistīja cieša draudzība, kas ilga 22 gadus līdz pat Brodska nāvei 1996. gadā. Abi atkal satiksies uz skatuves režisora Alvja Hermaņa iestudējumā. Šajā īpašajā teatrālajā piedzīvojumā Barišņikovs interpretēs Brodska dzeju. Hermanis un Barišņikovs aizvedīs skatītājus iedomātā pasaulē, ļaujot līdzpārdzīvot Brodska sarežģīto, lirisko un iedarbīgo vārdu spēli. Dzejai skanot dzejnieka dzimtajā valodā, iestudējums BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS ar tekstu un kustību atklās dzejnieka pasauli.

Alvis Hermanis: “Šī nebūs gluži normāla teātra izrāde. Tas drīzāk ir kaut kas līdzīgs spiritisma seansam. Mēs dzīvojam savas ikdienas dzīves horizontālajā līmenī jeb dimensijā. Šis teātra veids piedāvā pavadīt pāris stundas tikai vertikālajā dimensijā, kad cilvēks tiek konfrontēts tikai ar lielajiem jautājumiem.”

Mihails Barišņikovs: “Šis projekts mums ir nozīmīgs. Alvis dodas nezināmā teritorijā, ko viņš dara vienmēr, citādi kāpēc gan to darīt? Mēs abi ļoti gaidām tikšanos ar skatītājiem.”

Izrāde notiks krievu valodā ar titriem latviešu valodā. Biļetes uz šī iestudējuma oktobra un novembra izrādēm ir izpārdotas.

Iestudējums BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS iekļauts Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmā TÊTE-Á-TÊTE 2015, kas norit no 11. septembra līdz 30. oktobrim, piedāvājot sabiedrībai Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras notikumu sēriju.

Izrādē izmantota Josifa Brodska dzeja. Dzejas izmantošanas tiesības izsniedzis © 2015, The Estate of Joseph Brodsky. Visas tiesības aizsargātas.

Otrdien, 6. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgas Doma Kapitula zālē notiks lekciju cikla “Domā un dalies” jaunās sezonas pirmā tikšanās. Tajā filozofs Vents Sīlis lasīs lekciju “Patiesība ārsta un pacienta acīs”. Cikla lekcijas bez maksas oktobra otrdienu vakaros aicināts apmeklēt ikviens interesents, bet pēc tam video formātā tās būs skatāmas www.satori.lv.

Lekciju ciklu “Domā un dalies” šī gada pavasarī atklāja biedrības “Ascendum” pārstāvētie projekti (interneta žurnāls “Satori.lv” un sabiedriskā kustība "Mans Doms") sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu.

Lekciju ciklā „Satori.lv” autori stāsta par to, ko ir uzzinājuši un sapratuši, darbojoties visdažādākajās nozarēs, šādi dodot iespēju arī klausītājiem piedalīties aizraujošajā izziņas, atklāsmes un kopīgās pieredzes apzināšanas procesā. Pavasarī ar savām zināšanām dalījās tādi “Satori.lv” autori kā Silvija Radzobe, Reinis Lazda, Anna Auziņa un Jānis Ozoliņš. Lekcija iespējams noskatīties www.satori.lv sadaļā “Lekcijas”.

Šīs sezonas sākumā Vents Sīlis lekcijā “Patiesība ārsta un pacienta acīs” sniegs īsu pārskatu par patiesības teikšanas vēsturi medicīnā, aplūkos pētījumu par patiesības teikšanu Latvijā, kā arī izteiks praktiskus priekšlikumus gan pacientiem, gan arī ārstiem. 

Otrajā lekcijā, kas notiks 13. oktobrī, politologs Ivars Ījabs dalīsies zināšanās par tēmu “Impērija un nacionālisms: kā Latvija kļuva politiska?”. Savukārt 20. oktobrī lekciju ciklu turpinās antropologa Haralda Matuļa lasījums “Kas ir māksla? Autoritatīvas atbildes uz grūtu jautājumu”. Cikla rudens sezonu noslēgs dzejnieka un literatūrzinātnieka Kārļa Vērdiņa pētījums “Kā runāt par dzimtes un seksualitātes uztveri literatūras un kultūras vēsturē?”. 

No 7. oktobra līdz 15. novembrim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā būs apskatāma Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde “Lielāks miers, mazāks miers”. Izstāde, kas ir vērienīgākā mūsdienu mākslinieku jaundarbu parāde, notiks Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2015 ietvaros.

Izstādi veidos jaunradīti starptautisku mākslas pieredzi guvušu mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi, kā arī jaunās paaudzes talantīgu meistaru māksla. Izstādē piedalās Imants Lancmanis, Aigars Bikše, Barbara Gaile, Indriķis Ģelzis, Inta Ruka, Evita Vasiļjeva, Krišs Salmanis, Darja Meļņikova, Kaspars Podnieks, Māra Brīvere, Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, Ieva Kaula, Ernests Kļaviņš un Andrejs Kļaviņš, Maija Kurševa, Liene Mackus, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze, Zane Tuča, Vilnis Vītoliņš, Brigita Zelča – Aispure. Izstādes kuratore - Helēna Demakova.

Izstādē “Lielāks miers, mazāks miers” dalību ņemošie mākslinieki tika aicināti atsaukties gan uz individuāliem, patību veidojošiem apziņas elementiem, kas saistīti ar vēlmi pēc miera, gan uz plašākām dabas un sabiedriskajām kustībām, kuras ir lielākā vai mazākā mērā mieru radošas vai postošas.

“Kustība ir attīstības priekšnoteikums, un jebkurš miers ir iluzors. Taču vēlme pēc miera ir, iespējams, viena no retajām izjūtām, kuras kaut nedaudz ļauj samierināties ar nāvi. Retos gadījumos izdodas mieru un nemieru kā individuālus vai sabiedriskus konceptus apvienot vienā mākslas darbā, ” atzīmē izstādes kuratore Helēna Demakova.

“2015. gadā mākslas programmā TÊTE-À-TÊTE īpaši izcelta laikmetīgā māksla. Muzejā Rīgas Birža jau skatāma Ziemeļvalstu mākslas parāde, kas aizsāka izstāžu ciklu “Ar septiņjūdžu zābakiem” ar mērķi iepazīstināt Latvijas skatītājus ar Baltijas jūras reģiona muzeju labākajām laikmetīgās mākslas kolekcijām. Citu valstu pieredze mums lieti noderēs, īstenojot virsmērķi, – mēs esam apņēmušies kopā ar ABLV Charitable Foundation un Latvijas Republikas Kultūras ministriju līdz 2021. gadam uzbūvēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, kas kalpos par visa reģiona mākslas mājvietu, īpaši izceļot Latvijas mākslinieku veikumu. Tāpēc mēs turpinām apzināt izcilākos Latvijas mākslas darbus. Izstāde “Lielāks miers, mazāks miers” aptver četru paaudžu mākslinieku veikumu, tāpēc tas vienlaikus ir gan skats nākotnē, gan mūsu veltījums Latvijas Republikas simtgadei, kuru nevaram iedomāties bez Latvijas mākslas,” atzīmē mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

Izstādes laikā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja darba laiks: otrdien, trešdien, piektdien, sestdien no plkst.10:00 līdz 17:00, ceturtdien no plkst.10:00 līdz 20:00, svētdien no plkst.10:00 līdz 16:00, pirmdien – slēgts.

Lai laikus konstatētu redzes pasliktināšanos skolēniem Latvijas lauku skolās, Borisa un Ināras Teterevu fonds turpina labdarības programmu „Dakter, es labi redzu!”. Tās ietvaros oktobrī un novembrī bezmaksas redzes pārbaude tiks veikta Kuldīgas, Alsungas, Skrundas, Saldus un Brocēnu novadu skolās. Nepieciešamības gadījumā skolēni iegūs arī recepti - dāvanu karti bezmaksas briļļu saņemšanai.

Programmas „Dakter, es labi redzu!” ietvaros sertificēts oftalmologs ierodas pieteiktajā skolā ar visu nepieciešamo mobilo aparatūru. Pēc bezmaksas redzes pārbaudes bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm saņem dāvanu karti 45 eiro vērtībā briļļu vai kontaktlēcu iegādei.

“Latvijas skolēnu redzes skrīnings” (2010) parāda, ka redzes korekcija var būt nepieciešama līdz pat 44% pārbaudīto jaunāko klašu skolēniem.

Kopš 2013. gada programmas „Dakter, es labi redzu!” ietvaros redze pārbaudīta jau 272 lauku skolās 9479 skolēniem, no kuriem 1980 saņēma receptes-dāvanu kartes briļļu iegādei, kopā 80`000 eiro vērtībā.  Šobrīd redzes pārbaude veikta jau 61 novadā. Programmas uzdevums ir aptvert mazās lauku skolas visos Latvijas novados.

Plašāk par rezultātiem uzziniet infografikā.

Oftalmologs Dr. Aleksandrs Ceunovs pauž gandarījumu par iespēju palīdzēt trūcīgu ģimeņu bērniem no attālākiem Latvijas reģioniem. Vienlaikus viņš atzīst, ka situācija ir sliktāka apvidos, kuros ir maz iespēju regulāri pārbaudīt redzi, kā arī ierobežoti ģimeņu materiālie apstākļi.

Redzes izmaiņu iemesli skolas vecuma bērniem nereti ir pārmērīga mācību slodze, pastāvīga datoru un citu iekārtu lietošana acu tuvumā, neprasme atpūtināt un vingrināt acis. Laikus nepamanītas redzes izmaiņas apgrūtina mācību satura uztveri, socializēšanos un nākotnes iespējas darba tirgū.

Redzes izmaiņas palīdz koriģēt briļļu pastāvīga lietošana. Diemžēl nereti sāk rasties tuvredzības problēmas, ja tās netiek savlaicīgi risinātas. Bieži tas notiek tādēļ, ka acu ārsts nav pieejams bērnu dzīvesvietas tuvumā, kā arī ģimenēm trūkst līdzekļu piemērotu briļļu vai lēcu iegādei.

Redzes pārbaudes un briļļu iegādi pilnībā finansē Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Video par redzes pārbaudi Pļaviņās un Salas vidusskolā 2015. gada janvārī: http://ej.uz/y2jr

Foto par redzes pārbaudi Gulbenes novada Tirzā un Lizumā 2013.gadā: http://ej.uz/yvxk

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā atklāta izstāžu ciklu „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noslēdzošā – 12. ekspozīcija. Tajā aplūkojami mākslinieku Ojāra Pētersona un Indriķa Ģelža jaundarbi, Sarmītes Māliņas un Ērika Boža mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, kā arī grāmatas un katalogi par šiem māksliniekiem.

Cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noritējis kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas. Ieeja bez maksas. Izstāde apskatāma līdz 15.oktobrim (fotogalerija).

“12 izstādēs mēs esam aptvēruši 39 māksliniekus. Šāds vērienīgs un daudzpusīgs izstāžu cikla iznākums mūs rosina izdot publikāciju par visiem “Patības” mākslas darbiem – gan jaunradītiem, gan tiem, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Mūkusalas Mākslas salona krājumu kolekcijās. Publicēti tiktu ne tikai attēli un anotācijas, bet arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālistu apkopotā bibliogrāfiskā informācija par katru mākslinieku. Varam būt gandarīti, ka cikla “Patība” izstādes bija plaši apmeklētas, gūstot pozitīvas atsauksmes. Tas liek cerēt, ka arī Latvijas laikmetīgās mākslas vēstures un darbu atspoguļojums grāmatas formātā tiks novērtēts. Nenoliedzami, gan izstādes, gan topošā publikācija ir nozīmīgs un papildinošs pienesums topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam,” norāda Helēna Demakova, mākslas zinātniece un izstāžu cikla “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” kuratore.

Projekta „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu cikla ekspozīcijās redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi” (sastādītāja H. Demakova).

Ar laikmetīgās mākslas izstādi „Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija” Mākslas muzejā „Rīgas Birža” atklāta Borisa un Ināras Teterevu mākslas programma TÊTE-À-TÊTE 2015. Līdz 25.oktobrim aicinām apskatīt mākslas darbus, kā arī piedalīties izglītības programmā.

Izstādi papildinošajā izglītības programmā ir virkne pasākumu, kas ļaus interesentiem tuvāk iepazīt laikmetīgo mākslu. Mecenāts Boriss Teterevs pārliecināts, ka svarīgs uzdevums ir Latvijas sabiedrībā atraisīt zinātkāri par laikmetīgās mākslas izpausmēm. Tāpēc izglītības programmai ir īpaša nozīme. Tā ir pielāgota ikviena apmeklētāja interesēm - no vismazākajiem skatītājiem līdz laikmetīgās mākslas ekspertiem.

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piedaloties izstādes un TÊTE-À-TÊTE 2015 atklāšanas pasākumā, pauda, ka šī ir unikāla iespēja katram mākslas baudītājam sajust šedevru burvību, izzināt vairāk par māksliniekiem un iedziļināties laikmetīgajā mākslā.

Aicinām bezmaksas lejupielādēt izstādes katalogu šeit. Katalogu drukātā veidā var iegādāties arī Mākslas muzejā „Rīgas Birža”.

Izstādi papildinošie izglītojošie pasākumi:

Visu izstādes laiku apmeklētājiem pieejams bezmaksas ģimenes ceļvedis „Mākslas pētnieks: laikmetīgā māksla”. Tas veidots bērniem, kuri kopā ar saviem vecākiem apmeklēs muzeja izstādi. Ceļvedī atrodami gan dažādi uzdevumi, gan tematiskā vārdnīca, kas ļaus aizraujošā veidā iepazīties ar ekspozīciju.

Tāpat interesenti var pieteikties ekskursijām gida pavadībā ar stāstījumu latviešu vai krievu valodā.

19. septembrī un 10. oktobrī, plkst. 13.00 - Ģimenes diena „Neparastā māksla”.

Vecākiem ar bērniem būs iespēja apskatīt izstādi muzeja pedagoga vadībā, iepazīties ar laikmetīgās mākslas piemēriem, piedalīties radošajās darbnīcās, kur kopīgi varēs radīt mākslas darbu, eksperimentējot ar krāsām, un otu vietā izmantojot balonus, kā arī apdrukāt līdzpaņemto audumu vai apģērbu sietspiedes tehnikā ar Dmitrija Gutova instalācijas „Gondola” motīvu. Aicinām piedalīties ģimenes ar bērniem vecumā no 4 līdz 12 gadiem. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās: Ieva Andžāne, 67357536, Ieva.Andzane@lnmm.lv.

3. oktobrī plkst. 16.00 - lekcija „Grenlande un Špicbergena”.

Ar Dānijas Kultūras institūta Latvijā pārstāvi sarunājas „Jēkaba Ceļojumu” vadītājs Uldis Alksnis. Mākslas muzeja „Rīgas Birža” ceļotāju klubs „Terra incognita” gaida tos, kuri ceļojuši, ceļo un vēl ceļos – domās vai īstenībā. Papildu informācija: Vita Ozoliņa, 67225209, 26 517135, Vita.Ozolina@lnmm.lv.

8. oktobrī plkst. 17.00 - lekcija „Kā saprast laikmetīgo mākslu tradīciju un eksperimentu kontekstā”. Stāsta mākslas zinātniece Inga Šteimane.

Nodarbību ciklā „Telpa, Tērps un Tēls” tiek iesaistīti radošo profesiju pārstāvji, lai veicinātu paaudžu sadarbību un nodrošinātu tradīciju pārmantojamību. Mākslas speciālistu, mākslas vēsturnieku, arhitektu vadītu lekciju, diskusiju un sarunu veidā dalībnieki tiks iepazīstināti ar vēsturiskajiem stiliem, to izpausmēm tēlotājmākslā, arhitektūrā un modē. Papildu informācija: Vita Ozoliņa, 67 225209, 26 517135, Vita.Ozolina@lnmm.lv.

11. oktobrī plkst. 15.00 - tikšanās ar mākslas zinātnieci Helēnu Demakovu. Aicināti visi interesenti. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Tāpat izstādes laikā būs pieejama radošā darbnīca bērniem „Krāsu darbnīca”. Tajā pēc izstādes izpētes muzeja pedagoga vadībā darbnīcas dalībnieki pievērsīsies mākslas darbu radīšanai, iedvesmojoties no ekspozīcijā redzētā un uzzinātā.

Pirmskolas un sākumskolas izglītības iestāžu grupām ir iespēja apmeklēt darbnīcu darba dienu rītos, iepriekš piesakoties pa tālruni 67357534 vai rakstot uz e-pastu rigasbirza@lnmm.lv.

Borisa un Ināras Teterevu mākslas programma TÊTE-À-TÊTE 2015 norisinās no 11. septembra līdz 30. oktobrim. Tās ietvaros notiek jauni vērienīgi mākslas notikumi, kas iezīmē sākumceļu uz topošo Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju un vienlaicīgi piedāvā skatītājiem spilgtus mūsdienu kultūras notikumus.

Izstāde „Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija” (Mākslas muzejā „Rīgas Birža”) ir pirmā izstāde, caur kuru Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju iepazīstina ar Baltijas jūras reģiona muzeju labākajiem laikmetīgās mākslas kolekciju piemēriem.

Neiromuskulāras slimības (ALS/MND) skar vidēji 5-6 cilvēkus uz 100 000 iedzīvotājiem. Slimība attīstās pakāpeniski mūža garumā, un tai ir raksturīga progresējoša muskuļu atrofija un muskuļu vājums, kurus izraisa kustību neironu progresējoša bojāeja. 

Biedrība „Motus Vita” apvieno ar ALS/MND sirgstošos cilvēkus un viņu tuviniekus, neļaujot padoties diagnozes priekšā, māca sadzīvot ar to un sniedz plašākas iespējas iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Jau kopš 2011. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalsta biedrības „Motus Vita” darbu, sekmējot cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanos sabiedrības norisēs.

Biedrība “Motus Vita” gādā organizācijas biedru atbilstošus pārvietošanās ratiņus, datortehniku, kas spēj vismaz daļēji aizvietot zaudētās kustību iespējas, kā arī dod iespēju izglītoties un iegūt iespēju veikt darbu attālināti. Tāpat biedrība veic tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu un to remontu, organizē informatīvas un terapijas nodarbības. Informē pacientus par slimības izpausmēm, kā arī par psiholoģiskām un sociālām problēmām un to risināšanas iespējām. Šī gada septembrī notika „Miastēnijas diena” norises.  

Fonds biedrību un tās valdes priekšsēdētāju Valēriju Rakovu 2012. gadā godināja par izcilu un sekmīgu darbu sabiedrības labā, savukārt 2015. gadā biedrība saņēma „Balvas Cilvēka izaugsmei” par darbu sociālās atbildības jomā atzinību.    

Biedrība „Motus Vita” iekļaujas radniecīgu organizāciju starptautiskajā apritē, un ir International Alliance of ALS/NMD Associations biedre.  Šī gada augustā Jūrmalā notika tās 11.Starptautiskā ALS/NMD Ziemeļvalstu konference (sk. fotogaleriju).  Tās dalībnieki apsprieda pasaules labāko aprūpes modeļu ieviešanas praksi un efektīvu veselības pakalpojumu modeļu attīstību cilvēkiem ar ALS/NMD slimībām Latvijā. Konference pulcēja dalībniekus no Islandes, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Krievijas, Kanādas, Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas. Iepriekš šāda konference Jūrmalā notika 2011. gadā.

Plašāk biedrības „Motus Vita” darbību lasiet un skatiet: www.motusvita.lv un Facebook: MotusVitaLV

No 2015. gada 12. septembra līdz 25. oktobrim Mākslas muzejā „Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2015 ietvaros būs apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde „Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija”. Ceļā uz topošo Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, šī ir pirmā izstāde, caur kuru Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju iepazīstina ar Baltijas jūras reģiona muzeju labākajiem laikmetīgās mākslas kolekciju piemēriem.

“Mēs vēlamies, lai topošais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs nākotnē kļūtu par Baltijas jūras reģionā nozīmīgu mākslas centru. Tikpat svarīgs uzdevums ir Latvijas sabiedrībā atraisīt zinātkāri par laikmetīgās mākslas izpausmēm gan tepat Latvijā, gan citviet reģionā. Tāpēc priecājamies par izstādi papildinošo izglītības programmu, kas pielāgota ikviena apmeklētāja interesēm - no vismazākajiem skatītājiem līdz laikmetīgās mākslas ekspertiem. Ceram, ka ikviena solis ar septiņjūdžu zābakiem ceļā uz muzeju strauji tuvinās mūs šim mērķim!” akcentē Boriss Teterevs.

Kā pirmā kolekcija izvēlēta Tonderas Mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcija, kas 2010. gadā ieguva titulu “Gada muzejs” Dānijā. Rīgā no kolekcijas, kuras patrons ir Dānijas princis Joakims, būs apskatāmi tādu pasaulē atzītu mākslinieku kā Pērs Kirkebijs (Per Kirkeby, Dānija), Georgs Bāzelics (Georg Baselitz, Vācija), Īans Makīvers (Ian McKeever, Lielbritānija), Truelss Versels (Troels Wörsel, Dānija), Kains Tapers (Kain Tapper, Somija), Ūla Bilgrens (Ola Billgren, Zviedrija) u.c. autoru meistardarbi. Kopumā kolekcija fokusējas uz 20. un 21. gadsimta tendencēm Ziemeļeiropas mākslā, īpašu uzsvaru liekot uz Dānijas māksliniekiem. Glezniecība, objekti, instalācijas, fotogrāfija ir tie mākslas veidi, kas iezīmē laikmetīgās mākslas pamatuzstādījumu – „Idejas var būt mākslas darbi” (Sols Levits).

Četri no izstādē aplūkojamiem darbiem 2005. gadā tika izraudzīti iekļaušanai Latvijas laikmetīgās mākslas krājumā. Tās ir četras Tuomo Manninen fotogrāfijas, kas 1997. gadā uzņemtas Rīgā.

Projekta kurators ir Norberts Vēbers (Norbert Weber), kurš veidojis vairākas Ziemeļ- un Austrumeiropas mākslas izstādes, piemēram, „RADAR”, 14. Baltijas jūras biennāli (Rostoka, Vācija, 1992), „Distant Lighthouses” (Porto Brandao, Lisabona, Portugāle, 1998), kā arī bijis viens no kuratoriem Latvijas paviljonam 55. Venēcijas biennālē 2009. gadā, kur piedalījās Evelīna Deičmane un Miks Mitrēvics. Kopš 2005. gada Norberts Vēbers ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja starptautiskās ekspertu komisijas loceklis. Darbu atlasi Rīgas izstādei kurators veicis kopā ar Tonderas Mākslas muzeja direktoru Ovi Mogensenu (Ove Mogensen).

“Izciliem mākslas darbiem ir daudz lielāka ietekme nekā tūkstošiem apcerējumu par estētiku. Muzejs, kas šādus darbus krāj un izstāda, ir īsta skatīšanās skola. Lai estētiskā audzināšana veiktos, apmeklētāji jau pie ieejas jāmudina savu personisko gaumi “nodot garderobē”. Tad var gadīties, ka pēkšņi pamostas līdz šim nepamanīta mākslas izpratne. Muzeja uzdevums ir atklāt mākslu plašākai publikai. Vislabāk tas izdodas, ja apmeklētāji netiek pamācīti, bet gan neuzkrītoši atbalstīti, rosinot mākslas darbu uztvert no cita skatpunkta. Mākslas muzejam Tonderā, kur dzīvo 38 000 iedzīvotāju, tas veicies pārsteidzoši labi,” akcentē projekta kurators Norberts Vēbers.

Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE ir viens no veidiem, kā Borisa un Ināras Teterevu fonds veicina kultūras un mākslas attīstību un pieejamību Latvijā. Kopš 2013. gada fonds rīko arī ikgadēju mākslas programmu “Māksla publiskā telpā”. 2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds un ABLV Charitable Foundation dibina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu ar mērķi par dibinātāju līdzekļiem partnerībā ar Latvijas Republikas valdību un Kultūras ministriju veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt muzeja darbību, pārvaldīšanu un attīstību, tostarp Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanu, uzturēšanu un attīstību, nodrošinot muzeja pieejamību sabiedrībai. Muzeja projekta ieceres realizāciju un muzeja darbības atklāšanu fonds nodrošina līdz 2021. gada 18. novembrim.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) izsludinājušas pieteikšanos mecenātu Borisa un Ināras Teterevu stipendijām. Līdz šim Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā  piešķirtas 14 studentiem, savukārt deviņiem LMA studentiem – Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā.

Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā piešķir kopš 2011./2012. studiju gada. Tās konkursa kārtībā var iegūt RSU Medicīnas fakultātes 3. un 4. kursa studenti. Pieteikumu pieņemšana dalībai konkursā notiek vēl līdz 15. septembrim.

Papildus nodibinātas mērķstipendijas RSU docētāju starptautiskās citējamības indeksa palielināšanai, pasaules pieredzes integrēšanai un RSU studiju modernizēšanai. Pieteikšanās šīm stipendijām norisinās līdz 19. oktobrim.

Savukārt Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā LMA studentiem piešķir, sākot ar 2. kursu bakalaura programmā un 1. kursa maģistrantiem līdz studiju pabeigšanai. Ik gadu piešķir divas stipendijas bakalauriem un vienu – maģistrantūras studentam.

Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai, apmaksā arī mācību braucienus uz ārvalstīm studiju laikā un dod iespēju rīkot personālizstādi, noslēdzot studijas. Stipendiju konkurss norisinās līdz 18. septembrim.

Kopš 2012. gada, papildus šīm stipendijām, Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz finansiālu atbalstu arī LMA studentu grupu un mācībspēku radošiem braucieniem ārvalstīs, kā arī atbalsta Latvijas Mākslas akadēmijas balvu. 

No 5. septembra ierastajā laikā sestdienas rītos plkst. 10:00 pie saviem skatītājiem dosies iemīļotais raidījums "Ķepa uz sirds". Jau piekto sezonu pēc kārtas raidījums būs skatāms Latvijas Televīzijas 1. kanālā ar atkārtojumu svētdienās plkst. 15:30. 

Jaunajā sezonā kā allaž īpaša vērība pievērsta jautājumam - kas jāņem vērā, izvēloties savu pirmo mājdzīvnieku, lai labi justos gan saimnieks, gan viņa jaunais mīlulis. Tas cieši savijas ar Borisa un Ināras Teterevu fonda nolūku, atbalstot raidījumu - izglītot sabiedrību mājdzīvnieku labturības jautājumos un veicināt atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem.

„Raidījuma radošajai komandai arī ir īpašs gandarījums, ka skatītāju skaits pastāvīgi pieaug – tas dod stimulu darbu turpināt ar vēl lielāku iedvesmu, meklējot arvien jaunus interesantus stāstus un sižetus. Vienlaikus jāatzīmē arī mūsu pastāvīgā partnera un lielākā atbalstītāja jau no pirmā raidījuma – Borisa un Ināras Teterevu fonda - uzticēšanās. Bez viņiem mūsu panākumi diez vai būtu iespējami,” atzīmē raidījuma "Ķepa uz sirds" producente Inese Kreicberga.

"Ķepa uz sirds" - raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un citām aktuālām tēmām. Aizvadītajā gadā raidījums saņēma Nacionālās TV skatītāju balvu „Zelta Vilnis” nominācijā „Gada Dzīves stila raidījums”.

Iepriekšējās sezonās pie skatītājiem nonākuši jau 175 raidījumi, kas joprojām ir skatāmi internetā: www.kepauzsirds.lv

Jaunā sezona sāksies ar nu jau 176.raidījumu pēc kārtas. Tāpat kā līdz šim radošā komanda interesantu stāstu meklējumos apceļos Latviju, jo daudzi izcilas rīcības piemēri attiecībā pret dzīvniekiem nereti rodami arī mazajos ciematiņos un lauku viensētās. "Ķepa uz sirds" dosies ciemos arī uz dzīvnieku patversmēm un palīdzēs atrast to iemītniekiem jaunas mājas.

Arī šajā sezonā skatītāji ir aicināti iesūtīt konkursam (uz e-pasta adresi info@kepauzsirds.lv) savu mīluļu smieklīgāko izdarību video. Tie katru nedēļu tiks apskatīti raidījumā, kā arī internetā – "Ķepa uz sirds" mājaslapā. 

14. septembrī plkst. 19:00 Latvijas Nacionālajā teātrī Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2015 ietvaros notiks vērienīga autentisku japāņu kimono performance “Maģiskais kimono”. Autentiskos kimono izrādīs 85  Japānas kimono asociācijas biedri, kas Latvijā viesosies pēc īpaša spēlfilmas “Maģiskais kimono” veidotāju ielūguma. 

Unikālās autentisku kimono performances laikā Latvijas skatītāji varēs iepazīt gan daudzveidīgus mūsdienu kimono, kas atbilst dažādiem gadalaikiem, dzīves norisēm un īpašiem notikumiem, gan senos Heianas laikmeta augstmaņu tērpus un krāšņus vēsturiskus kimono, kas izgatavoti līdz pat mūsu dienām pārmantojot īpašo krāsošanas tehniku. Labs kimono ir arī dārgs – gan audums, gan tā izgreznošana (nereti ar zelta vai sudraba diegiem) ir tikai roku darbs. Parādes kimono arī mūsdienās darina tikai sava aroda meistari, kuru veikumu var dēvēt par mākslas darbu. Vēsturiskos kimono  rūpīgi glabā gan muzejos, gan tos nodod no paaudzes paaudzē kā ģimenes mantojumu.

Japāņu autentiskajam kimono piemīt maģisks šarms, elegance, kas izkopta gadsimtiem. Kimono noslēpumaini savijas mīlestības un skaistuma filosofija, stingra etiķete un meistarība. Īpašais griezumus, rūpīgas detaļas un to lietošanas likumsakarības dabiski maina nēsātāja uzvedību: kustības kļūst harmoniskas, nesteidzīgas un cēlas. Kimono prasa īpašas zināšanas un prasmes gan to ģērbjot, gan nēsājot.

Performances fragmentus iekļaus režisora Māra Martinsona topošajā filmā “Maģiskais kimono” - pirmajā Latvijas – Japānas kopražojuma spēlfilmā.

Biļetes uz performanci „Maģiskais kimono” nopērkamas visās “Biļešu Paradīze” kasēs un interneta veikalos; biļešu cena no 5 līdz 30 eiro.

No 11. septembra līdz 30. oktobrim Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2015 ietvaros notiks jauni vērienīgi mākslas notikumi, kas iezīmēs sākumceļu uz topošo Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju un vienlaicīgi piedāvās skatītājiem spilgtus mūsdienu kultūras notikumus. TÊTE-À-TÊTE 2015 programma veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Koncertiem, Latvijas Nacionālo teātri, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un citiem sadarbības partneriem. 

Ar vairākiem jaunumiem LTV ēterā 29. augustā atgriežas raidījumu cikls “Teātris.zip”. Tas skatītājiem piedāvās tikai jaunākās un izcilākās teātru izrādes, kas izpelnījušās lielu auditorijas un kritiķi ievērību.

Šogad Teātris.zip izrāžu cikls iezīmē sākumu Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmai TÊTE-À-TÊTE. Pirmā sezonas izrāde - Valmieras teātra “Raudupiete” - būs skatāma jau šo sestdien.

„Teātris.zip” skatītājiem piedāvās - četras sestdienas pēc kārtas - jaunāko laikmetīgo izrāžu plejādi - Valmieras teātra “Raudupieti”, Dailes teātra “Oņeginu”, Latvijas Nacionālā teātra “Billi” un Jaunā Rīgas teātra “Fundamentālistu”. Šīs izrādes kalpo par izcilu ievadu šī gada Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmai TÊTE-À-TÊTE.

Programma norisināsies šī gada septembrī un oktobrī. Tā veidota, iesaistot jau esošos partnerus ar īpašiem pārsteigumiem un piedāvājot jaunus, grandiozus laikmetīgās kultūras notikumus. Piemēram, teātra mīļi varēs izbaudīt Jaunā Rīga teātra izrādi “Brodskis/Barišņikovs”, Latvijas Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādi “Uguns un nakts” un Čehova Krievu drāmas teātra izveidoto muzikālo uzvedumu retrospekciju. Ceru, ka arī šīs izrādes tiks ar laiku iemūžinātas „Teātris.zip” ciklā kā savu laiku un teātra mākslas attīstības tendenču atspoguļotājas,” saka Elīna Vikmane, Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE direktore.

Izrādes Latvijas Televīzijas ēterā būs izvietotas skatītājiem ērtajos laikos, veidojot īpašus teātra mēnešus - izrādes būs skatāmas ik sestdienu. Lielāko daļu izrāžu varēs vērot vēl septiņas dienas pēc raidījuma arī www.ltv.lv, īpaši izveidotajā sadaļā “Teātris.zip”.

Teātris.zip rudens sezonas programmu skatiet šeit.

Borisa un Ināras Teterevu fonda veidotā izrāžu cikla "Teātris.zip" ietvaros kopš 2012. gada Latvijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja vērot 90 dažādu laiku Latvijas teātru labākās izrādes ierakstā un tiešraidēs. Paralēli Latvijas Televīzija veikusi Rīgas un reģionu teātru 57 labāko izrāžu ierakstus. Tās ir izrādes, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā, kā arī iestudējumi, kas uzskatāmi par sava laika zīmēm. Plašāk LTV mājaslapā.

“Teātris.zip” 2015. gada septembrī un oktobrī iekļautās izrādes tiek izrādītas Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE ietvaros.

No 11. septembra līdz 30. oktobrim Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2015 ietvaros notiks jauni vērienīgi mākslas notikumi, kas iezīmēs sākumceļu uz topošo Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju un vienlaicīgi piedāvās skatītājiem spilgtus mūsdienu kultūras notikumus. TÊTE-À-TÊTE 2015 programma veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Jauno Rīgas teātri, Latvijas Koncerti, Latvijas Nacionālo teātri, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un citiem sadarbības partneriem.

Mākslas programma sāksies ar dāņu laikmetīgās izstādes “Ar septiņjūdžu zābakiem. Pirmā pietura – Dānija” atklāšanu Mākslas muzejā Rīgas Birža (no 12. septembra), jauniestudējuma “Uguns un nakts” pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī (11. septembrī) un autentisku japāņu kimono performanci “Maģiskais kimono” Latvijas Nacionālajā teātrī (14. septembrī).

Mākslas programmas ietvaros notiks gan izstādes un mākslai veltītās konferences - Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde “Lielāks miers, mazāks miers” (no 7. oktobra Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā), izstāde “Izcilie mākslas meistari — pagātne un mūsdienas” (no 22. oktobra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā), starptautiska zinātniska konference Rundāles pilī (18. septembrī Rundāles pils muzejā), starptautiska mākslai pilsētvidē veltīta konference “Kas dārzā? — Māksla Rīgas zaļumā” (22. oktobrī Mākslas muzejā Rīgas birža).

Programmā ieplānoti gan koncerti - Arvo Perts. Grammy koncerts. Adam's Lament (26. septembrī Rīgas Domā) un Latvijas Radio kora 75. gadu jubilejas koncerts (6. novembrī Sv.Pētera baznīcā), gan arī vērienīgi teātra projekti - izrāde Brodskis/Barišņikovs (no 15. oktobra Jaunajā Rīgas teātrī), uzveduma “Spoks no Kentervilas” ieskats un muzikālo iestudējumu retrospekcija (29. oktobrī M.Čehova Rīgas Krievu teātrī). Mākslas programmas kulminācijā -  London Sinfonietta vienīgais koncerts Latvijā 30.oktobrī Dzintaru koncertzālē. Biļetes pieejamas pasākumu norises vietās un bilesuparadize.lv

Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE ir viens no veidiem, kā Borisa un Ināras Teterevu fonds veicina kultūras un mākslas attīstību un pieejamību Latvijā. Borisa un Ināras Teterevu fonda Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE pirmo reizi notika 2013. gadā, sasniedzot 75 tūkstošus interesentu. Darbības otrajā gadā TÊTE-À-TÊTE auditorija būtiski palielinājās - vairāk nekā 250 tūkstoši interesentu – gan apmeklējot norises klātienē, gan vērojot sarunu tiešraides internetā, gan arī pārraidēs televīzijā un radio. Pilna programma – www.tat.lv

Kopš 2013. gada fonds rīko arī ikgadēju mākslas programmu “Māksla publiskā telpā”. 2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds un ABLV Charitable Foundation dibina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu ar mērķi par dibinātāju līdzekļiem partnerībā ar Latvijas Republikas valdību un Kultūras ministriju veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt muzeja darbību, pārvaldīšanu un attīstību, tostarp Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanu, uzturēšanu un attīstību, nodrošinot muzeja pieejamību sabiedrībai. Muzeja projekta ieceres realizāciju un muzeja darbības atklāšanu fonds nodrošina līdz 2021. gada 18. novembrim.

2010.gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu, lai atbalstītu izcilas un sabiedrībai noderīgas iniciatīvas un veicinātu kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un pasaulē. Fonda atbalstītie labdarības projektu rezultāti aptver simtiem tūkstošu iedzīvotāju Latvijā un iedzīvotājus 10 valstīs ārpus Latvijas teju visos kontinentos. Borisam un Inārai Tetereviem ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, abi mecenāti atzīti par Gada rīdziniekiem, kā arī ir Eiropas gada attīstībai 2015 labās gribas vēstnieki.

Novadu un pilsētu rosīgas biedrības un nodibinājumi aicināti iesniegt projektu pieteikumus, lai gūtu atbalstu Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotajā grantu programmā „Nāc un dari! Tu vari!”. Piedaloties konkursā, var pretendēt uz 700 līdz 7000 eiro līdzfinansējumu. Pieteikumus var iesniegt vēl līdz 30. oktobrim.

Atbalstu programmā „Nāc un dari! Tu vari!” var saņemt Latvijas biedrības un nodibinājumi, kuri ar savu rosību dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī sarežģījumu brīžos sniedz atbalstu līdzcilvēkiem.

Pretendentiem jāatsūta īss projekta ieceres apraksts brīvā formā uz e-pasta adresi ieva.ernstreite@teterevufonds.lv un jāpiedalās apmācību seminārā “Nāc un dari! ABC” (sk. fotogalerijā). Pēc tam pretendenti iesniedz plašāk izklāstītu projekta pieteikumu.

Nodarbības “Nāc un dari! ABC” apmeklējums ir priekšnoteikums, lai pretendētu uz programmas atbalstu. Dalībnieki tajās saņem praktiskus padomus kvalitatīvu projektu pieteikumu sagatavošanai. Tuvākās nodarbības noritēs septembrī. Tajās būs aicināta piedalīties ikviena organizācija, kas iepriekš būs iesniegusi projekta ieceres aprakstu.

Plašāk par projektu iesniegšanu uzziniet infografikā un programmas nolikumā.

Kopumā 2015. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds saņēma 195 dažādas ieceres, no kurām 42 pārtapušas konkrētu projektu pieteikumos. No tiem atbalstīta 32 projektu īstenošana.

Savukārt 2013. un 2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā „Nāc un dari! Tu vari!” atbalstītas 102 organizācijas, piešķirot to iecerēm katrā gadā teju 225 000 eiro. Programmas atbalsts 2015. gadā plānots līdzvērtīgā apjomā. Projektu pieteikumus šogad var iesniegt līdz 30. oktobrim.

Organizāciju veikums programmā „Nāc un dari! Tu vari!” ir ieguldījums to ilgtermiņa attīstībā. Organizāciju darbību atzinīgi novērtējušas vietējās pašvaldības un to veiksmīgā sadarbība ir labvēlīgi ietekmējusi vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi. 2013. gadā atbalstītajās organizācijās īstenoto aktivitāšu labumu guvēju skaits sasniedza 21 350 iedzīvotājus 35 novados, savukārt 2014. gadā – jau 35 500 iedzīvotājus 48 novados.

Veicinot iedzīvotāju līdzdalību savu novadu attīstībā, Borisa un Ināras Teterevu fonds turpina finansēt kopienu fondu kustību Latvijā. Seši atbalstītie fondi vien pērn īstenoja 170 labdarības projektus izglītības, kultūras, apkārtnes labiekārtošanas, veselības, sociālās labklājības un citās jomās. To īstenošanai 2014.gadā piesaistīti gandrīz 460 000 eiro.

Lai dalītos pieredzē, kopienu fondi no Valmieras, Talsiem, Alūksnes, Limbažiem, Kandavas un Viduslatgales šonedēļ tikās ikgadējā sanāksmē jeb “Vasaras akadēmijā” (sk. fotogalerijā). Latvijas novadu fondu vadītājus, darbiniekus  un brīvprātīgos Salacgrīvas novada viesu namā „Vecmuiža” uzņēma organizētāji – Limbažu fonds un tā valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane.

Pasākumu Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalsta Kopienu filantropijas attīstības programmas 2012 – 2017 ietvaros.

“Vasaras akadēmijā” piedalījās arī Salacgrīvas novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Juris Salmiņš. Viņi atzina, ka kopienu fondu ieguldījums ir būtisks, jo tie paveic sabiedriski svarīgu darbu jomās, kur citu iestāžu atbalsts netiek piedāvāts vai ir minimāls.

Fondi saņēma pateicību arī par akciju “Svētku pakas sirmgalvjiem”. Vienlaikus amatpersonas pauda gandarījumu un atzinību par mecenātu ieguldījumu šajā akcijā. Tās ietvaros kopienu fondi pirms gadskārtu svētkiem pasniedz 3800 svētku paciņas sirmgalvjiem, kā arī organizē viņiem domātos kultūras pasākumus. Piemēram, Ausekļa Limbažu teātra izrādes pārpildītajās zālēs iepriecina seniorus visos sešos reģionos, kur darbojas Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītie kopienu fondi.

Fondi rīko arī labdarības “Bumbu rallijus”, koncertus, labdarības lūgšanu brokastis, akcijas, tādējādi iesaistot vietējo sabiedrību un līdzekļus savas apkaimes aktuālajiem sabiedriskajiem projektiem un sociālajam atbalstam.

Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu arī jauno kopienu fondu izveidei. Tādēļ šobrīd finansējuma saņemšanai izraudzīts vēl viens pretendents - Ķekavas novada kopienu fonds “Daugavkrasts”.

Jauniešu organizācija „Nītaureņi” piedāvā Nītaures novada iedzīvotājiem daudzveidīgas iespējas iegūt jaunas prasmes, piedaloties izglītojošās pēcpusdienās, radošās darbnīcās, kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs. Tās notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu un tās var brīvi apmeklēt ikviens interesents.

Projektā „Nītaureņu skola – maziem un lieliem”, ko Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalsta programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros, "Nītaureņi" piedāvā iespēju novada iedzīvotājiem atdzīvināt ikdienas dzīves ritmu. Aktivitātēs var piedalīties bērni, jaunieši un pieaugušie, īpaši tiek domāts par lietderīgu brīvā laika pavadīšanu visai ģimenei kopīgi.

Organizācija strādāja arī, lai ierīkotu Nītaurē pirmo hokeja laukumu ar cietzemes segumu. Savukārt labdarības Jaungada ballē “Nītaureņi” savāca ziedojumus, kurus pārskaitīja Nītaures vidusskolas skolēna ar kustību traucējumiem atbalstam. Līdzekļi bija nepieciešami, lai Nītaures vidusskolā varētu ierīkot kāpņu liftu un skolēns varētu turpināt apmeklēt nodarbības (sk. fotogalerijā).

Jaunieši piedalās arī sabiedriskajās aktivitātēs - Lielajā talkā, Asins donoru dienā, atbalsta Muzeju nakts pasākumus.

Aktivitāšu laikiem un aktualitātēm aicinām sekot jauniešu organizācijas draugiem.lv lapā.

Salonā “Saulgrieze” var iegādāties adījumus, tamborējumus, rotaslietas un pinumus, ko paši savām rokām radījuši rokdarbnieki ar īpašām vajadzībām. Salonu 2011. gadā izveidoja Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija „Aspazija” ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.

Rokdarbus, kas skatāmi un iegādājami salonā “Saulgrieze”, darina ļaudis ar īpašām vajadzībām dažādās invalīdu biedrībās. Salons atrodas Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā un ir atvērts katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00 (sk. fotogalerijā). 

Salons “Saulgrieze” ir unikāla iespēja ne tikai amatniekiem strādāt un radīt, bet arī veikala apmeklētājiem par pieņemamu cenu iegādāties skaistas un noderīgas preces, vienlaikus atbalstot darbīgu rokdarbnieku aktivitātes.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts nodrošina salona „Saulgrieze” darbību, kā arī dod darbu divām pārdevējām – arī sievietēm ar īpašām vajadzībām. Salonā pircējus apkalpo latviešu, krievu un angļu valodās. 

Pārdevēja Anna Bogdanova atzīst, ka veikalā iegriežas arī Latvijā atpazīstami ļaudis, kā arī dažādu zemju viesi – no Ķīnas, Japānas, Krievijas, ASV, Kanādas, Lietuvas, Skandināvijas valstīm. Savu gandarījumu par rokdarbu kvalitāti veikala apmeklētāji pauž ne tikai vārdos, bet arī ierakstos atsauksmju grāmatā.

Ar fonda atbalstu asociācijai “Aspazija” ir iespēja dažādos veidos veicināt arī rokdarbu pulciņu darbību ārpus Rīgas. “Tas paver iespējas pilnveidot jau iegūtās prasmes un iemācīties kādu jaunu rokdarbu metodi, ko pielietot, radot mākslinieciskos izstrādājumus salonam Saulgrieze,” pauž asociācijas „Aspazija” valdes priekšsēdētāja Ilze Laine.

Atbalstot dzīvnieku aizsardzības pasākumus Latvijā, Borisa un Ināras Teterevu fonds turpina sniegt ilgtermiņa atbalstu patversmēm “Dzīvnieku draugs” un “Labās mājas”. Fonds atbalsta ārkārtas veterināro palīdzību, aprūpi un rehabilitāciju cietušajiem dzīvniekiem, kā arī bezsaimnieku dzīvnieku sterilizāciju. Palīdzība 2015.gada pirmajos sešos mēnešos sniegta vairāk nekā 800 dzīvniekiem.

Rūpējoties par bezpajumtes dzīvniekiem, organizācijas pauž ne tikai humānu attieksmi, bet uzlabo arī dzīves kvalitāti iedzīvotājiem pilsētas vidē.

„Dzīvnieku drauga” sociālā veterinārā klīnika sniedz palīdzību ārkārtas situācijās nonākušiem bezpajumtes dzīvniekiem un maznodrošināto iedzīvotāju dzīvniekiem, kā arī īsteno ielas kaķu sterilizācijas programmu "noķer-sterilizē-atlaiž" (fotogalerija).

Ar fonda atbalstu šogad pirmajos sešos mēnešos palīdzība sniegta 125 suņiem, kaķiem un trušiem. Bet vēl 375 dzīvniekiem patversmē veikti veselības profilakses pasākumi – attārpošana, atblusošana un vakcinācija.

Tāpat laikā līdz jūnijam patversmē “Dzīvnieku draugs” sterilizēti 407 bezsaimnieku kaķi. Sterilizācija turpināsies arī 2015. gada rudenī.

Savukārt dzīvnieku patversmei “Labās mājas” sniegtais atbalsts ļāva tai nodrošināt uzņemto suņu un kaķu klīnisko apskati un profilaktiskos pasākumus īsi pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē. Ar fonda atbalstu veikta dzīvnieku vakcinācija, kā arī analīzes, ārstēšana, operācijas, aprūpe un nepieciešamo medikamentu un aprīkojuma iegāde.

Pirmajos sešos mēnešos dzīvnieku patversmē “Labās mājas” uzņemti 163 kaķi un 160 suņi. Fonds atbalsta arī šajā patversmē nonākušo dzīvnieku sterilizāciju, ja tiem neatrodas saimnieki.

Vēl līdz 15. augustam Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema iela 35, Rīga) notiek mecenātes Ināras Teterevas stipendiātes Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļas absolventes Elīnas Brasliņas personālizstāde “Cefalea”.

Personālizstāde ir jaunās mākslinieces diplomdarbs - autores veidotā grafiku sērija. Idejas pamatā ir argentīniešu rakstnieka Hulio Kortāsara stāsts “Cefalea” (“Galvassāpes”). Tajā autors pēta sāpju ietekmi uz cilvēka apziņu, dzēš un pārvelk robežas starp realitāti un murgiem, ārējo un iekšējo pasauli, cilvēcisko un dzīvniecisko, neļaujot lasītajam līdz galam saprast “patieso” notikumu versiju.

Izstāde atklāta 1. augustā (sk. personālizstādes atklāšanas fotogrāfijas). Tā būs apskatāma līdz 15. augustam, no pirmdienas līdz sestdienai, no plkst. 10:00 līdz 22:00 (svētdien – slēgts). Norises vieta: Kalnciema kvartāla galerija.

Kopš 2012. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu LMA studentiem viņu studijas gaitām. Līdz šim piešķirtas deviņas mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā. Piecas stipendiātes jau noslēgušas studijas LMA.

Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā piešķir, sākot ar 2. kursu bakalaura programmā un 1. kursa maģistrantiem līdz studiju pabeigšanai. Ik gadu piešķir divas stipendijas bakalauriem un vienu – maģistrantūras studentam. Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai, papildus apmaksā mācību braucienus uz ārvalstīm studiju laikā un dod iespēju sarīkot personālizstādi, noslēdzot studijas.

Plānots, ka nākamais stipendiju konkurss notiks septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam.

24.jūlijā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pārrunāja veikumu šogad un plānotās aktivitātes. Tostarp ieguldījumu Latvijas simtgades svinību pasākumu organizēšanā.

Boriss un Ināra Teterevi uzsvēra, ka kultūras bagātību klātesamība ļauj Latvijai kļūt arī par pievilcīgu tūrisma objektu, tā veicinot ekonomisko izaugsmi.

Apspriežot Latvijas simtgadei veltītos pasākumus, mecenāti apliecināja gatavību sniegt atbalstu. Kā nozīmīgāko pienesumu, gatavojoties Latvijas simtgadei, mecenāti izvirza Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi. Tas kļūs par būtisku ieguldījumu Latvijas mākslas dzīves bagātināšanā un pasaules mērogā vairos interesi par Latviju.

Latvijas simtgades patrons Valsts prezidents pateicās par viņu līdzšinējiem ieguldījumiem dažāda veida projektos un gatavību kopā domāt un darīt Latvijas simtgadei.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu projektiem, kuri uzlabo Āfrikas iedzīvotāju dzīves kvalitāti (video).

Valsts prezidents apliecināja, ka arī viņaprāt ES un citām starptautiskām institūcijām būtu pēc iespējas vairāk jāstrādā pie tā, lai cilvēkiem nevajadzētu pamest savu dzimteni, meklējot iespējas dzīvot citur.

Tikšanās fotogrāfijas sk. fotogalerijā.

Plašāk par atbalstu Āfrikā 2014.gada fotogalerijā un 2013.gada fotogalerijā.

22. jūlijā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi tikās ar Rīgas domes vicemēru Andri Ameriku, lai pārrunātu Rīgas atpazīstamības veicināšanu un mākslas un kultūras lomu galvaspilsētas starptautiskā tēla veidošanā. Tikšanās laikā Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātāji un pārstāvji iepazīstināja A.Ameriku ar šogad fonda plānotajām norisēm Rīgā, kā arī pārrunāja līdz šim paveikto, īpaši jomās, kas sekmējušas kultūras dzīvi pilsētā un tūristu piesaisti Rīgai.

 “Pirms trīs gadiem saņemtais Gada rīdzinieka tituls mūsu ģimenei ir gods un vienlaikus arī pienākums turpināt veicināt Rīgas atpazīstamību, pievērst vietējās un starptautiskās sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai. Esmu gandarīts, ka mūsu fonda darbība mākslas un kultūras jomā, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību un citiem nozīmīgiem partneriem, veicinājusi kultūras dzīves attīstību galvaspilsētā un tūristu pieplūdumu tajā,” stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs un mecenāts Boriss Teterevs. “Fonda piektā darbības gada jubilejā sabiedrībai piedāvājam daudzveidīgu Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras un mākslas notikumu sēriju – sākot ar nupat noslēgušos izstādi “Provansas valdzinājums” un rudenī, svinības turpinot, ar ikgadējo Mākslas programmu TÊTE-À-TÊTE,” darbības plānus ieskicē B.Teterevs.

Kā norāda Rīgas vicemērs Andris Ameriks: “Pateicoties ļoti veiksmīgai, pārdomātai un radoši bagātai sadarbībai starp pilsētu un Borisa un Ināras Teterevu fondu, varu teikt, ka Rīga kļūst skaistāka un pievilcīgāka gan pilsētniekiem, gan mūsu viesiem. Tūristu skaits Rīgas pilsētā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis. Lai izaugsmi veicinātu, ir jābūt atbilstošam kultūras pasākumu piedāvājumam. Pateicoties personīgajai Borisa un Ināras Teterevu ieinteresētībai, mums tika piedāvāta fantastiska iespēja Rīgā redzēt pasaules slavenu mākslinieku izstādi “Provansas valdzinājums”, kas iezīmēja Rīgu pasaules izstāžu kartē. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu sadarbība turpināsies tikpat veiksmīgi. Boriss un Ināra Teterevi ir lieli Rīgas patrioti, un nešaubos, ka rīdziniekus un pilsētas viesus sagaida vēl vairāki mākslinieciski pārsteigumi.”

“Pieprasījums pēc kvalitatīviem kultūras un mākslas notikumiem Rīgā ir liels. To apliecina arvien pieaugošais TÊTE-À-TÊTE apmeklētāju skaits, kā arī interese par pasaulslavenu mākslinieku darbiem izstādē “Provansas valdzinājums”, ko apskatījuši 50 000 cilvēku, no kuriem ceturtdaļa ir ārvalstu tūristi,” akcentē Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātāja un mecenāte Ināra Tetereva.

I.Teterevu papildina B.Teterevs: “Turpinot 2013. gadā aizsākto mūsu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” darbību, šogad Rīgas pilsētvidē rīdziniekiem un pilsētas viesiem atklāsim trīs jaunus mākslas objektus. Pirmais no programmas ietvaros radītajiem mākslas darbiem “Klusā daba” Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā būs skatāms arī režisora Māra Martinsona Latvijas-Igaunijas-Japānas kopražojuma pilnmetrāžas filmā par Rīgu “Maģiskais kimono”. Nozīmīgs pienesums Rīgas kultūras un mākslas dzīves bagātināšanā un atpazīstamības veicināšanā, pēc mecenāta domām, būs arī topošais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs”, pārliecināts B.Teterevs.

Tikšanās bildes - fotogalerijā. 

Jau četri Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā ieguvēji absolvējuši bakalaura programmu Rīgas Stradiņa universitātē. Savukārt vēl 10 stipendiāti turpinās studijas RSU. Septembrī izsludinās pieteikšanos uz jaunām stipendijām topošajiem mediķiem. 

Šogad RSU bakalaura programmu absolvēja 2011. gada stipendiāti Rihards Bušs un Justīne Brūvere, kā arī 2012. gada stipendiāts Igors Pikaļevs (sk. foto). Savukārt jau 2014. gadā stipendiāts Aleksejs Zavorins bakalaura studijas noslēdza un pašlaik turpina izglītības iegūšanu rezidentūrā.

“Man ir īpašs gandarījums par to, ka visus studiju gadus saglabājāt nemainīgi augstas sekmes, izrādījāt pašiniciatīvu zināšanu pilnveidē un papildināšanā, kā arī atradāt laiku vaļaspriekiem. Šāda jaunu cilvēku centība un aktivitāte patiesi iepriecina un iedvesmo.” Tā mecenāts un 1980. gada RSU absolvents Boriss Teterevs savā apsveikumā jauniešiem, novēlot viņiem gribasspēku, izturību un mērķtiecību.

Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā piešķir kopš 2011./2012. studiju gada. Stipendijas konkursa kārtībā var iegūt RSU Medicīnas fakultātes 3. un 4. kursa studenti.

Plašāk par stipendiātiem un stipendijām lasiet šeit. Līdz šim Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā  piešķirtas 14 studentiem.

Papildus kopš 2014./2015. studiju gada nodibinātas Borisa un Ināras Teterevu fonda mērķstipendijas RSU docētāju starptautiskās citējamības indeksa palielināšanai, pasaules pieredzes integrēšanai un studiju modernizēšanai. Plašāk skatiet šeit.

Kopš 2012. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz atbalstu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem viņu studijas gaitām. Līdz šim piešķirtas deviņas Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā. Piecas stipendiātes jau noslēgušas studijas LMA.

Šogad Latvijas Mākslas akadēmiju absolvēja divas stipendiātes – Elīna Brasliņa (Grafikas apakšnozare) un Guna Poga (Funkcionālā dizaina apakšnozare).

Skatieties video ar Elīnas Brasliņas un Gunas Pogas atziņām par mākslu un stipendijas dotajām iespējām.

Savukārt pērn studijas noslēdza stipendiātes: Sandra Strēle (Glezniecības apakšnozare), Lilita Bauģe (Tekstilmākslas apakšnozare) un Agita Šteinberga (Tēlniecības apakšnozare).

Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā piešķir, sākot ar 2. kursu bakalaura programmā un 1. kursa maģistrantiem līdz studiju pabeigšanai. Ik gadu piešķir divas stipendijas bakalauriem un vienu – maģistrantūras studentam.

Šīs stipendijas ir īpašas, jo papildus ikmēneša naudas summai, papildus apmaksā mācību braucienus uz ārvalstīm studiju laikā un dod iespēju sarīkot personālizstādi, noslēdzot studijas.

2012. gada 4. aprīlī Borisa un Ināras Teterevu fonds parakstīja sadarbības memorandu par atbalsta piešķiršanu piecu gadu garumā Latvijas Mākslas akadēmijas projektiem izcilības stiprināšanai.

Papildus stipendijām Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedz finansiālu atbalstu LMA studentu grupu un mācībspēku radošiem braucieniem ārvalstīs, kā arī atbalsta Latvijas Mākslas akadēmijas balvu. Plašāk par Fonda atbalstu izglītībai.

Fotogalerijas no stipendiju piešķiršanas 2014. gadā, 2013. gadā un 2012.gadā.

Šogad projekta “Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dendrārija revitalizācija” ietvaros ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tiks atjaunoti un paplašināti esošo kokaugu stādījumi un labiekārtota pusotra hektāra teritorija, kas iepriekš apmeklētājiem nebija pieejama. Līdz 2015. gada beigām tiks īstenota arī LU Botāniskā dārza žoga rekonstrukcijas projekta otrā kārta, atjaunojot 510 metrus žoga. Šo darbu veikšanai šogad Borisa un Ināras Teterevu fonds atvēlējis 300 000 eiro.

”Vērienīgie atjaunošanas darbi norit, gatavojoties Botāniskā dārza simtgadei,” stāsta LU Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska. Līdz nozīmīgajai jubilejai 2022. gadā plānots sakārtot teritorijas infrastruktūru atbilstoši mūsdienu prasībām, lai dārzs būtu plašai publikai pievilcīga vieta, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus.

“Pēdējos divos gados Borisa un Ināras Teterevu fonds sniedzis būtisku pienesumu dārza atjaunošanā. Labākais novērtējums paveiktajam ir ik gadus pieaugošais apmeklētāju skaits. 2014. gadā dārzu apmeklēja 60 000 rīdzinieku unpilsētas viesu,” norāda A. Sparinska. Viņa prognozē, ka tuvākajā laikā interesentu skaits varētu sasniegt 100 000.

Skaties fotogralerijā.

Dendrārija teritorija ir vienīgā vieta LU Botāniskajā dārzā ar ieplaku un paugurainu reljefu, kas piešķir papildus pievilcību un dod iespēju labāk redzēt tajā izvietotos eksponātus. Šajā parka daļā jau tagad ir daudz vērtīgu augu, tomēr kolekcija projekta ietvaros vēl tiks papildināta. Borisa un Ināras Teterevu fonds LU Botāniskā dārza dendrārija sakopšanai un attīstībai sniedzis atbalstu 208 055 eiro apmērā.

Līdztekus dendrārija revitalizācijai ar fonda atbalstu turpinās Botāniskā dārza žoga rekonstrukcija. 2014. gadā 739 metrus garo veco koka dēļu žogu nomainīja pret mūsdienīgu un izturīgu metāla žogu. Šogad plānots atjaunot vēl 510 metru. Fonda piešķīrums žoga rekonstrukcijai šogad veido 90 000 eiro.

Borisa un Ināras Teterevu fonds LU Botānisko dārza attīstībai sniedz atbalstu kopš 2013. gada. Sadarbības ietvaros līdz šim ir atjaunota dārza centrālā daļa, kā arī daļa rododendru, ziemciešu un paparžu stādījumu. Tāpat, pateicoties fonda atbalstam, ir izveidota Latvijas savvaļas augu kolekcija un alpinārijs, sakārtota daļas lietus ūdeņu noteces, kas pēdējo reizi ticis veikts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Vienlaikus daļa savu laiku nokalpojušo asfalta celiņu ir nomainīti pret bruģa un vēsturisko grantēto segumu, ir iztīrīts dīķis centrālajā daļā, ap to izvietoti soliņi un koka laipas.

2014. gada septembrī Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotās programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros dārza teritorijā atklāts pirmais pilsētvides mākslas objekts - mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura darbs “Klusā daba”.

Borisa un Ināras Teterevu fonds un LU Botāniskā dārza sadarbību koordinē Latvijas Universitātes Fonds.

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir dibināts 1922. gadā. Tā 15 hektāru platībā aug 6000 dažādu šķirņu augi. Dārza mērķis ir vietējo un svešzemju augu genofonda uzkrāšana, saglabāšana, dokumentācija un izpēte. Tas sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un iepazīstina sabiedrību ar augu valsti. Botāniskais dārzs ir atvērts apmeklētājiem katru dienu. www.botanika.lu.lv

Borisa un Ināras Teterevu fonds
2010. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi nodibināja ģimenes labdarības fondu, lai atbalstītu izcilas un sabiedrībai noderīgas iniciatīvas un veicinātu kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un pasaulē. Fonds atbalstītie labdarības projektu rezultāti aptver simtiem tūkstošu iedzīvotāju Latvijā, un iedzīvotājus 10 valstīs ārpus Latvijas teju visos kontinentos. Borisam un Inārai Tetereviem ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, abi mecenāti atzīti par Gada rīdziniekiem, kā arī ir Eiropas gada attīstībai 2015 labās gribas vēstnieki. Facebook: Tererevu fonds / www.teterevufonds.lv

Mākslas muzejā „Rīgas Birža” ir noslēgusies izstāde „Provansas valdzinājums”, kas sniedz iespēju skatīt izcilu 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku darbus. Laikā no 2015. gada 1. maija līdz 5. jūlijam izstāde, ar to saistītie pasākumi un izglītības programmas piesaistīja 50 155 skatītāju uzmanību. „Provansas valdzinājums” ir apmeklētākā LNMM izstāde pēdējo 20 gadu laikā.

Skatiet fotogalerijā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu Mākslas muzejā „Rīgas Birža” piedāvāja unikālu ekspozīciju, kas iepazīstināja ar leģendāru mākslas pasaules personību – Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir), Anrī Matisa (Henri Matisse), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh), Pola Gogēna (Paul Gauguin), Marka Šagāla (Marc Chagall), Raula Difī (Raoul Dufy), Pablo Pikaso (Pablo Picasso), Pola Sezāna (Paul Cėzanne), Otona Friēza (Othon Friesz), Luī Valtā (Louis Valtat), Pola Siņaka (Paul Signac) un Ogista Šabo (Auguste Chabaud) – daiļradi. Izstādē tika eksponēti arī latviešu mākslinieku Aleksandras Beļcovas un Alekseja Naumova mākslas darbi.

„Mēs no sirds esam pateicīgi saviem sadarbības partneriem par atsaucību! Ja varētu pārfrāzēt - tā bija kā spēle augstākajā līgā, kur profesionalitātē netika dota ne vismazākā atlaide. Strādāt ar Orsē muzeju nozīmēja strādāt tāpat kā Orsē muzejam. Tādi ir viņu noteikumi. Lai arī spēku samēri ir nesalīdzināmi, mēs to paveicām. Šobrīd jau pārrunājam sadarbības turpināšanu 2018. gadā, kad Mākslas muzejā „Rīgas Birža” tiks veidota izstāde „Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība.” Tomēr vislielākais paldies Inārai un Borisam Terereviem, jo bez viņiem mēs šo ilgi loloto sapni nebūtu piepildījuši”: komentē Mākslas muzeja „Rīgas Birža” vadītāja Daiga Upeniece.

“Esam ļoti gandarīti un lepni, ka šī izstāde izraisījusi vislielāko cilvēku interesi Latvijas izstāžu dzīvē pēdējo divdesmit gadu laikā. Skatītāju atsaucība ir vislabākā motivācija turpināt mūsu darbu. Varam pačukstēt, ka mums padomā jau ir nākamā grandiozā ideja,” piebilst mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

Kopumā izstādē „Provansas valdzinājums” tika eksponēti 29 mākslas darbi, kas tika atvesti no Orsē muzeja (Musée d'Orsay) un Žorža Pompidu centra (Centre Georges-Pompidou) Parīzē, Pikaso muzeja Antibā (Musée Picasso, Antibes), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā un K. M. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzeja Kauņā. Tika eksponēti arī darbi no Belgazprombank (Белгазпромбанк) kolekcijas Minskā un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.

Izstādes norises laikā tika piedāvāts plašs ar izstādi saistīto pasākumu klāsts dažādām vecuma grupām. Piecas izstādes svētdienas apmeklētājiem bija iespēja tikties ar izstādes kuratorēm Daigu Upenieci un Vitu Birzaku, mākslinieku un LMA rektoru Alekseju Naumovu, mākslas vēsturnieku Eduardu Dorofejevu un LNMM direktori Māru Lāci. Plašu interesi guva arī ģimenes dienas „Provansas krāsas”, kur papildus jau esošajam piedāvājumam, tika organizēta papildus iespēja apmeklēt pasākumu. Dažādos ar izstādi saistītajos notikumos – radošajās darbnīcās, lekcijās, ekskursijās, un izglītības programmās – piedalījās ap 3000 apmeklētāju.

Ar šo izstādi Borisa un Ināras Teterevu fonds atzīmēja piecu gadu darbību Latvijā. Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas ir viens no partneriem topošā Laikmetīgās mākslas muzeja izveidē, atbalstot šo projektu, vēlējās parādīt laikmetīgās mākslas attīstību 20. gadsimtā, kas nav iedomājama bez tās priekšteča – klasiskā modernisma, kurā ietilpst arī izstādē pārstāvētie mākslas darbi.
Izstāde tapa ciešā sadarbībā ar Francijas Republikas vēstniecību un Francijas institūtu Latvijā.

PAPILDUS INFORMĀCIJAS RESURSI:
www.lnmm.lv
http://rigasbirza.lv
TWITTER: @MuzejsRigaBirza
FACEBOOK: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
DRAUGIEM.LV: Mākslas muzejs Rīgas Birža
INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart
#RigasBirza
#ProvansasValdzinajums

Pirmdien, 29.jūnijā, Borisa un Ināras Teterevu fonda granta programmas „Nāc un dari! Tu vari!” pretendenti – nevalstiskās organizācijas - saņēma praktiskus padomus projektu pieteikumu kvalitatīvai sagatavošanai. Nodarbības „Nāc un dari! ABC” apmeklējums ir priekšnoteikums, pretendējot uz programmas atbalstu.

Informatīvajās lekcijās ir iespēja organizāciju pārstāvjiem noskaidrot, kas ir nepieciešams kvalitatīva projekta tapšanai un, līdz ar to, finansējuma iegūšanai. Šoreiz piedalījās 14 dalībnieki no deviņām darbīgām organizācijām.

Skatiet nodarbību fotogalerijā.

Kopš 2015. gada janvāra notikušas jau 11 praktiskas nodarbības „Nāc un dari! ABC”. Tās apmeklēja 141 dalībnieks, pārstāvot 93 organizācijas.

Nākamā „Nāc un dari! ABC” nodarbība notiks augusta beigās. Tajā aicināta piedalīties ikviena NVO, kas iepriekš būs iesniegusi projekta ieceres aprakstu.

Kopumā 2015. gada 1. pusgadā saņemtas 168 projektu ieceres, no kurām 39 pārtapušas konkrētu projektu pieteikumos. No tiem atbalstīta 30 projektu īstenošana.

Finansiālu atbalstu „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros var saņemt darbīgās NVO pilsētās un laukos, kuras ar savu rosību dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī sarežģījumu brīžos sniedz atbalstu līdzcilvēkiem.

Borisa un Ināras Teterevu fonda grantu programmā „Nāc un dari! Tu vari!” 2013. un 2014. gadā atbalstītas 102 organizācijas, piešķirot to iecerēm katrā gadā teju 225 000 eiro. Programmas atbalsts šogad plānots līdzvērtīgā apjomā. Projektu pieteikumus šogad var iesniegt vēl līdz 30. oktobrim.

Organizāciju veikums programmā „Nāc un dari! Tu vari!” ir ieguldījums to ilgtermiņa attīstībā. Organizāciju darbību atzinīgi novērtējušas vietējās pašvaldības un to veiksmīgā sadarbība ir labvēlīgi ietekmējusi vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi. 

19.jūnijā, Dailes teātra kafejnīcā „Epikūra dārzs” tika paziņoti pretendenti „Spēlmaņu nakts 2015” balvām 17 kategorijās. Tos svinīgi nolasīja Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis. Aptuveni 130 sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija 5 cilvēku sastāvā, bet “Spēlmaņu nakts”2014./2015. gada sezonas nominanti izvirzīti 17 kategorijās. 

Gada lielās formas izrādei šogad nominētas Liepājas teātra izrādes "1984" un "Indulis un Ārija", Jaunā Rīgas teātra "Cerību ezers", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra "Fro" un Latvijas Nacionālā teātra "Raiņa sapņi". 

Gada aktrises nominācijā izvirzītas Baiba Broka, Daiga Kažociņa, Guna Zariņa, Ilze Ķuzule, Jekaterina Frolova un Maija Dovelka. Par gada aktiera titulu cīnīsies Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Gundars Grasbergs, Juris Žagars un Lauris Subatnieks. Vairāki no šiem aktieriem jau iepriekš nominēti vai saņēmuši "Spēlmaņu nakts" balvu. 

Pilnu "Spēlmaņu nakts 2015" nominantu sarakstu apskatīt iespējams šeit. 

Gada balvas teātrī “Spēlmaņu Nakts 2015” norises atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Līdzfinansē: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS „Latvijas valsts meži” un Rīgas dome.

19. jūnijā ar spraigu finālu un krāšņu noslēguma koncertu “Dārgakmeņi” Latvijas Nacionālajā operā noskaidroti Jāzepa Vītola 4. starptautiskā vokālistu konkursa uzvarētāju vārdi. Godalgoto vietu pjedestālu savā starpā dala Marcelīna Beišē, Margrēte Frendheima un Haiks Tigranjans.

Žūrijas lēmums, vairākārt uzsverot, ka šī gada konkursa līmenis un ikviena dalībnieka sniegums bija ļoti augsts, par uzvarētāju trīsvienību atzina basu Haiku Tigranjanu no Armēnijas, kurš ieguva 3. vietas godalgu, norvēģieti soprānu Margrēti Frendheimu, kura ieguva 2. vietu un titulējot Polijas soprānu Marcelīnu Beišē par Jāzepa Vītola 4. starptautiskā vokālistu konkursa uzvarētāju. Grand Prix žūrijas komisija šogad izlēma nepiešķirt.

Īpašo balvu un diplomu kā jaunais daudzsološais saņēma tikai 21 gadu vecais armēņu tenors Tigrans Ohanjans.Balvu par labāko Jāzepa Vītola skaņdarba atskaņojumu ārvalstu konkursa dalībnieka izpildījumā saņēma armēniete Kristīne Safarjana.Balvu par labāko Jāzepa Vītola skaņdarba atskaņojumu saņēma Kalvis Kalniņš - vienīgais fināla dalībnieks no Latvijas. Par konkursa labākajām koncertmeistarēm atzina Ēriku Apeini un Jeļenu Vardazarjanu.

Konkursa rīkošanu finansiāli atbalsta Latvijas kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Kultūras ministrija, bet naudas balvas uzvarētājiem nodrošina Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Lai gan trūcīgo personu skaits sarūk, bezdarba līmenis ir zemāks nekā ekonomiskās krīzes grūtākajā laikā, kā arī pieaug atalgojuma līmenis, tomēr joprojām Latvijā ir vairāki tūkstoši cilvēki, kuri uz savu vienīgo dienas silto maltīti var paļauties labdarības organizāciju zupas virtuvēs.

Tālab Borisa un Ināras Teterevu fonds īsteno labdarības programmu „MAIZES RIECIENS” ar mērķi – dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām gada saņemt regulāru, siltu maltīti.
Īpašs atbalsts tiek sniegts sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķa auditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā. Vairāk lasiet: www.maizesrieciens.lv.

Tuvojoties 2015./2016. gada aukstajiem mēnešiem, Borisa un Ināras Teterevu fonds aicina labdarības organizācijas iesniegt pieteikumus līdzfinansējumam zupas virtuvju darbībai visā Latvijā. Pieteikumus gaidām līdz 2015. gada 11. jūlijam.

12. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) atklāta izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” devītā ekspozīcija. Tajā aplūkojami Māra Ārgaļa, Ievas Iltneres un Armanda Zelča mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, kā arī Katrīnas Neiburgas un jauni Zanes Tučas darbi. Izstādē var iepazīties arī ar grāmatām un katalogiem no LNB krājuma par visiem pieciem māksliniekiem. Cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

Ekspozīcija ir aplūkojama līdz šī gada jūlijam. Ieeja bez maksas.

Projekta „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu cikla ekspozīcijās redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi” (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

Izstāžu cikla ietvaros tiek demonstrētas studijā „Platforma Film” nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laikmetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu „Mākslai vajag telpu”. Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tikās Borisa un Ināras Teterevu fonda labdarības programmas ‘’Maizes rieciens” sadarbības organizāciju un fonda pārstāvji, lai kopīgi izvērtētu 2014./2015. gada rudens un ziemas sezonā paveikto.

2014./2015. gada aukstajā sezonā 30 labdarības zupas virtuvēs ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu nodrošināta silta maltīte vairāk nekā 3500 cilvēku, izsniedzot 230 000 porciju. Sadarbībā ar astoņām labdarības organizācijām fonds katru nedēļu nodrošinājis siltu maltīti 253 mazaizsargātām personām, kopējam porciju skaitam sasniedzot vairāk nekā 25 000. No 2014. gada oktobra līdz decembrim fonds finansējis sešu labdarības virtuvju iekārtošanu. Sadarbībā ar Alūksnes, Lielvārdes, Limbažu, Valmieras, Talsu, Kandavas un Viduslatgales novadu fondiem 1900 vientuļo sirmgalvju saņēmuši svētku pakas valsts un gadskārtu svētkos.

Programmas “Maizes rieciens” ietvaros 2014./2015. gada sezonā atbalstu saņēmuši 16 līdzdarbības projekti, aptverot 1000 palīdzības saņēmēju visā Latvijā, tai skaitā bērnus, sirmgalvjus un personas ar īpašām vajadzībām. Kopējais Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts programmas “Maizes rieciens” īstenošanai 2014./2015. gada aukstajā sezonā sasniedz 200 000 eiro.

No 2013. gada fonda īstenotās labdarības programmas “Maizes rieciens” mērķis ir dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām saņemt regulāru, siltu maltīti no tuvākās apkaimes labdarības organizācijas pārstāvju rokām. Īpašs atbalsts tiek sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķauditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā. Plašāka informācija: http://www.maizesrieciens.lv

Šoruden - no 11. septembra līdz 30. oktobrim - ikgadējā Borisa un Ināras Teterevu Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE piedāvās daudzveidīgu Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras un mākslas notikumu virkni.

Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE ir veidota, lai sabiedrībā audzētu kultūras un mākslas patēriņu. Programmā uzsvars likts uz notikumiem, kuru realizācija bez Borisa un Ināras Teterevu fonda līdzdalības Latvijā būtu sarežģīta vai pat neiespējama, savukārt atsevišķu pasākumu tiešraides padarīs tos pieejamus maksimāli plašam cilvēku lokam. Šī pieeja ieskicēs arī mecenātu uzstādījumus attiecībā uz satura veidošanu topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejā.

Programmā paredzētas vairākas teātra pirmizrādes, tai skaitā, Alvja Hermaņa “Brodskis/Barišņikovs” iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī un Raiņa “Uguns un nakts” pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī. Noritēs laikmetīgās mākslas notikumu sērija – Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde "Kas dārzā?", pilsētvides objektu atklāšana programmas “Māksla publiskajā telpā” ietvaros u.c. Laikmetīgā mūzika būs dzirdama vienīgajā “Grammy” laureātu koncertā Latvijā par godu Arvo Parta jubilejai un London Sinfonietta vienīgajā koncertā Latvijā. Rīgā būs iespēja baudīt arī autentisku kimono performanci vienlaikus ar kinofilmas uzņemšanu.

Mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE ietvaros noritēs arī divas starptautiskas konferences. Mākslas muzejā “Rīgas birža” notiks mākslai publiskā telpā veltīta konference, savukārt Rundāles pilī — restaurācijai veltīta konference. Tāpat interesenti varēs apmeklēt jau ierastās TÊTE-À-TÊTE sarunas vai klausīties tās ierakstos, kas tiks nodoti Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Sarunu programma tiks publiskota septembrī.

Plašāku informāciju skatiet šeit.

Ieejas biļešu iegāde — pasākumu norises vietās un www.bilesuparadize.lv.

25. maijā kultūras ministre Dace Melbārde tikās ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) padomes locekļiem Borisu Teterevu, Ernestu Berni un Oļegu Fiļu par topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) attīstību. Pirms nepilna pusgada apstiprinātā LLMM ekspertu padome, ko veido Kultūras ministrijas un LLMMF dibinātāju — Borisa un Ināras Teterevu fonda un ABLV Charitable Foundation — pārstāvji, prezentēja pirmos muzeja koncepcijas izstrādes rezultātus.

„Jūtos gandarīta, ka iecere par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju iegūst aizvien skaidrākas aprises. Atzinīgi vērtējams ekspertu darbs. Esmu pārliecināta, ka izcilu savas jomas profesionāļu sadarbība veicinās mērķtiecīgu muzeja attīstību. Ceru, ka jau tuvākajā laikā plašākai sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar topošā muzeja koncepciju,” pauda Kultūras ministre Dace Melbārde.

“Jau 2015. gada septembrī ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja koncepciju un vīziju iepazīstināsim plašāku sabiedrību, kā arī radīsim iespēju izteikt viedokli visiem ieinteresētajiem,” muzeja projekta virzību komentēja Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs. Pēc koncepcijas apstiprināšanas LLMMF padomē plānots uzsākt arhitektūras metu konkursa kuratora atlasi un konkursa nolikuma sastādīšanu, kuru plānots pabeigt līdz 2015. gada beigām. Arhitektūras metu konkurss notiks divos etapos un to ir plānots pabeigt līdz 2016. gada 1. maijam. Vienlaikus ar kuratora atlasi, LLMM ekspertu komisijas locekļi turpinās detalizētu LLMM koncepcijas izstrādi.

LLMM ekspertu komisijā Kultūras ministriju pārstāv arhitekts Jānis Dripe, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gleznotājs un uzņēmuma Dd studio dibinātājs Jānis Mitrēvics. No Borisa un Ināras Teterevu fonda komisijā darbojas mākslas zinātniece un Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” kuratore Helēna Demakova un Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE direktore Elīna Vikmane. Ekspertu darbam no ABLV Charitable Foundation apstiprināti ABLV Charitable Foundation valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un mākslas zinātnieks un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda konsultants Kaspars Vanags.

2014. gada 30. oktobrī Kultūras ministrija un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds, kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Nodomu protokols parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp Kultūras ministriju, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem, un ABLV Bank kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā, pamatojoties uz 2005. gada 23. septembrī noslēgto sadarbības līgumu.

Līdz 2021. gada 18. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas fonds par tā dibinātāju un Fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar Kultūras ministriju īstenos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. Plānots, ka Fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās nepieciešamo finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. NHC tiek veidots 24,5 hektāru platībā, un tajā atradīsies vairākas biroju ēkas, tostarp arī ABLV Bank galvenā mītne, viesnīca, konferenču centrs, ekskluzīvu dzīvokļu rajons, pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī pilsētas dārzs ar plašu apzaļumotu teritoriju rekreācijai teritorijas centrā.

Projekta attīstība
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds nodrošinās būvniecības sagatavošanas darbu norisi, konkursa kārtībā izsludinot skiču un tehnisko projektu konkursus, nodrošinās muzeja ēkas būvniecības procesu, atbilstošas infrastruktūras izveidi, muzeja iekārtošanu, muzeja krājuma izvietošanu un tā pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai pēc būvniecības darbu pabeigšanas un muzeja atklāšanas. Fonds veidos vairākas ekspertu komisijas, kas nodrošinās gan topošā muzeja koncepciju, gan arī ēkas būvniecības procesam nepieciešamās procedūras. Pēc muzeja nodošanas ekspluatācijā un atvēršanas sabiedrībai Fonds rūpēsies arī par tā darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp laikmetīgās mākslas muzeja krājuma uzturēšanu un attīstību muzeja vajadzībām. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot LR Muzeju likumu, atbilstoši privāta akreditēta muzeja darbības principiem nodrošinot muzeja pieejamību sabiedrībai un muzeja krājuma iekļaušanu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu 2014. gadā dibināja Borisa un Ināras Teterevu fonds un ABLV Charitable Foundation ar mērķi par dibinātāju līdzekļiem partnerībā ar Latvijas Republikas valdību un Kultūras ministriju veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt Muzeja darbību, pārvaldīšanu un attīstību, tostarp Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanu, uzturēšanu un attīstību, nodrošinot Muzeja pieejamību sabiedrībai. Muzeja projekta ieceres realizāciju un Muzeja darbības atklāšanu Fonds nodrošina līdz 2021. gada 18. novembrim. 

Par godu 279. gadadienai, kopš ielikts pirmais pamatakmens Rundāles pils celtniecībā, 24. maijā Rundāles pilī tika prezentēta Imanta Lancmaņa monogrāfija «Rundāles pils. Vēsture», atklātas pastāvīgās ekspozīcijas «No gotikas līdz jūgendstilam» trīs rokoko stilam veltītas telpas un uzsāka smaržu vāžu darbību. Apmeklētājiem Rundāles pils jaunumi pieejami no šodienas – 25. maija.

Foto no pils gadadienas svinībām iespējams apskatīt šeit.

Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa grāmata “Rundāles pils. Vēsture”, kas tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, ir pirmā daļa no triloģijas, kurā ietilps pils vēsture, tās restaurācija un pils kā objekts. Pirmais sējums veltīts pils vēsturei, parādot visu, kas noticis pils ēkā un tai apkārt. "Grāmata pamatīga - 432 lapaspuses, 623 attēli," intervijā LTV1 atklāj grāmatas autors. "Otrā triloģijas daļa iznāks nākošajā gadā, atkal uz jubileju. Veltīta pils restaurācijai. Trešā daļa būs veltīta pašai pilij - sīkinventarizācija droši vien ar vairākiem tūkstošiem attēlu, kur visa, visa pils no bēniņiem līdz pagrabiem būs parādīta vissīkākajās detaļās." Pils direktors neslēpj, ka ir strādājis vairāk kā hronists, liekot runāt dokumentiem un citātiem – atklāt laikmeta noskaņas un parādīt darbojošos personu lomu pils mainīgajos likteņos.

Interviju ar Imantu Lancmani par pils svētkiem un grāmatu triloģiju iespējams noskatīties šeit. 

Par godu svētkiem Rundāles pils dekoratīvās mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā "No gotikas līdz jūgendstilam" atklātas trīs telpas, kas veltītas rokoko stilam, aptverot laiku no 18. gadsimta 30. gadiem līdz 70. gadiem. Pirmā telpa ir vīzija par rokoko laikmetu, kur atsevišķie eksponāti brīvā un asimetriskā kārtojumā projicējas uz Latvijas piļu, muižu un baznīcu fragmentu foto kolāžas fona, kas klāj visas sienas un griestus. Otrā telpa ir veidota rokoko stilā ar zaļi krāsotiem un sudrabotiem sienu paneļiem, kas ir vienīgais piemērs Latvijā koka paneļu pielietojumam. Trešajā telpā apskatāma Rundāles pils 18. gadsimta porcelāna kolekcija – vāzes, trauki, svečturi un porcelāna figūriņas.

Pils ekspozīcijas telpās apmeklētājiem iespējams pieredzēt smaržu vāžu jeb popūriju darbību. Smaržu vāzēs tiek iejaukti aromātiski kaltētu ziedu, augu, eļļu un sveķu maisījumi, kas, pūstot un fermentējoties, dod telpai smaržu buķeti.

Plašāka informācija pieejama šeit.

Pirms pieciem gadiem, 20. maijā, Borisa un Ināras Teterevu fonds sāka darbību ar atbalstu “Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programmai” un vienlaikus arī palīdzību mazaizsargātajiem, piešķirot līdzfinansējumu labdarības virtuvēm daudzviet Latvijā. Kopš tā laika fonds ir paplašinājis darbību un tagad strādā teju visos pasaules kontinentos piecos virzienos – kultūras un mākslas, augstākās izglītības, kopienu attīstības, sociālās palīdzības un dzīvnieku aizsardzības jomās.

“Šīs atbalsta jomas ir gan mūsu sirdīm vistuvākās, gan ir visas sabiedrības vienmērīgākas attīstības dzinulis. Vēlamies vairot ikvienā vēlmi uzzināt ko jaunu, bagātināt savu iekšējo pasauli, kā arī rūpēties par līdzcilvēkiem un dzīvo radību, ko esam pieradinājuši. Tas ir būtiski mīļās Latvijas izaugsmei,” saka Ināra Tetereva.

Jubilejas gadā fonds īpašu uzmanību vēlas pievērst kultūras pieejamībai Latvijas iedzīvotājiem. Līdz 5. jūlijam Mākslas muzejā “Rīgas Birža” ikviens var aplūkot leģendāru franču mākslinieku darbus izstādē “Provansas valdzinājums”. Savukārt rudenī Borisa un Ināras Teterevu mākslas programma “Tête-à-Tête” sabiedrību iepazīstinās ar jauniem vērienīgiem projektiem - arī Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras notikumu sēriju, iezīmējot sākumu ceļojumam uz topošo Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju.

“Lēmums Latvijai uzbūvēt laikmetīgās mākslas muzeju ir cieši saistīts ar visas mūsu līdzšinējās darbības misiju - lai cilvēkus rosinātu bagātināt dvēseli, iedvesmoties, mācīties. Tāpat tā ir spēcīga vēlme stiprināt Latvijas lomu pasaulē, piesaistot Rīgai visa veida interesi – gan tūristu, gan citu mecenātu,” turpina Boriss Teterevs. Līdz 2021. gada 18. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas fonds, kuru dibinājuši Borisa un Ināras Teterevu fonds un ABLV Charitable Foundation, par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju īstenos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu.

Aizvadītajos gados Borisa un Ināras Teterevu fonds piecos darbības virzienos 18 programmās ir atbalstījis simtiem organizāciju, kuru darbība ir pozitīvi iespaidojusi simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā un 10 ārvalstīs, tostarp sadarbībā ar ANO un starptautisko organizāciju Global Fairness Initiative Nepālā, Gvinejā-Bisavā, Perū un Gvatemalā. Fonda atbalstītajās organizācijās Latvijā ļaudis ik gadus veic brīvprātīgo darbu 700`000 stundu apmērā, kas diviem cilvēkiem prasītu 350 gadus darba.

“Esam gandarīti un pateicīgi par kopīgi paveikto piecos gados. Mēs neapstāsimies un aicinām ikvienu iesaistīties vietējās un starptautiskās attīstības programmās, sniedzot brīvprātīgo darbu, zināšanas, materiālos un finanšu resursus,” piebilst Teterevu ģimene.

Eiropas gada attīstībai 2015 labās gribas vēstnieki Boriss un Ināra Teterevi šogad pievienojās pasaules līderu aliansei “Madrides klubs” (The President’s Circle). Šis oficiālo personu loks, kurā pēc īpaša kluba prezidenta aicinājuma darbojas filantropi, sniedz rekomendācijas “Madrides kluba” esošajām un nākotnes iniciatīvām un padomus pasaules valstu valdībām, atbalstot alianses mērķi mazināt nabadzību un politiskos konfliktus pasaulē.

Filantropi Boriss un Ināra Teterevi pievienojas pasaules līderu aliansei - “Madrides klubam” (The President’s Circle). Šis oficiālo personu loks, kurā pēc īpaša kluba prezidenta aicinājuma darbojas filantropi, sniedz rekomendācijas “Madrides kluba” esošajām un nākotnes iniciatīvām un padomus pasaules valstu valdībām, atbalstot alianses mērķi mazināt nabadzību un politiskos konfliktus pasaulē.

“Lai labāk sasniegtu alianses mērķus, mēs izraugāmies un sadarbojas ar indivīdiem un organizācijām, kas vēlas sniegt pienesumu attīstības un līderības vecināšanā pasaules vietās, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Novērtējot Borisa un Ināras Teterevu līdzšinējo darbību Latvijā un ārvalstīs, esmu aicinājusi filantropus pievienoties “Madrides klubam”, lai aktīvi atbalstītu vairāk nekā 100 bijušo prezidentu un valdību vadītāju centienus stiprināt demokrātiskas vērtības un pārvaldību kā labāko politisko sistēmu, kas nodrošina un veicina cilvēktiesību ievērošanu un labklājību,” pauda “Madrides kluba” prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

“Kopš 2013. gada sadarbībā ar ANO un starptautisko organizāciju Global Fairness Initiative mūsu ģimene atbalsta starptautiskas palīdzības programmas labklājības vairošanai Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā. Esam pagodināti iesaistīties “Madrides klubā” un pateicīgi tā prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai par iespēju turpināt iesākto darbu plašākā apjomā un kopīgi risināt pasaulei nozīmīgas problēmas,” atklāja Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs un Eiropas gada attīstībai 2015 labās gribas vēstnieks Boriss Teterevs.
Vienlaikus viņš uzsvēra: “Augstu novērtēju fonda partneru un draugu – “Madrides kluba” biedru bijušā Slovēnijas prezidenta, Global Fairness Initiative valdes priekšsēdētāja Danilo Turka un ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Gvinejā-Bisavā, Nobela miera prēmijas laureāta Hosē Ramosa Hortas – doto impulsu Borisa un Ināras Teterevu fondam iesaistīties starptautiskās attīstības projektos.”

2015. gada 12. maijā Madridē filantrops Boriss Teterevs piedalījās LR Ārlietu ministrijas, Karaliskā Elkano Institūta un “Madrides kluba” organizētajā augsta līmeņa konferencē par ES austrumu un dienvidu kaimiņattiecību nākotni (The Future of the EU’s Eastern and Southern Neighbourhoods), kas notika saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē. Konference tika rīkota, pamatojoties uz Latvijas prezidentūras izvirzītajām prioritātēm ES kaimiņattiecību politikā gan austrumu, gan dienvidu perspektīvās. Tās dalībnieki sniedza ieguldījumu politikas izvērtēšanā un risinājumu meklēšanā, kas tiks apkopots rekomendāciju veidā 21. un 22. maijā gaidāmajam Rīgas Austrumu partnerības samitam.

Zemestrīces radīto postījumu dēļ Nepālā miljoniem bērnu mācības spiesti pārtraukt, tomēr Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītā un Global Fairness Initiative īstenotā izglītības programma ķieģeļu cepļu strādnieku bērniem (Bridge School program) turpina darboties. Izglītības programma tiek īstenota ķieģeļu cepļu ražošanas vietās četros Nepālas reģionos, tai skaitā Bairahavā (Bhairahawa).

“Tie ir aizmirsti bērni. Viņus neredz ne valdība, ne citas programmas, jo tos slēpj ķieģeļu kalni,” saka Homrajs Akharija (Homraj Acharya), Global Fairness Initiative (GFI) Nepālas reģiona direktors, kas vada Borisa un Ināras Teterevu fonda finansēto programmu.

Šo bērnu vecāki sējas un ražas sezonā nodarbināti lauksaimniecībā savos dzimtajos ciemos, bet sausajā pavasara un ziemas sezonā – ķieģeļu ražošanas sezonā kopā ar bērniem dodas strādāt un dzīvot ķieģeļu cepļos. Cepļu tuvumā skolas nav pieejamas, vai arī tajās mācības notiek cepļos ieceļojušajiem bērniem nesaprotamā valodā, tāpēc bieži vien bērni spiesti pārtraukt mācību gadu un pavadīt laiku cepļos, palīdzot vecākiem smagajā darbā.

“Es gribu mācīties,” saka pirmklasniece, kuras vecāki strādā ķieģeļu ceplī. “Tad, kad izaugšu, varēšu parūpēties par saviem vecākiem.''

Šogad cepļu ražošanas vietās izaicinājumu ir vēl vairāk, jo zemestrīce nolīdzinājusi simtiem ciemu, tai skaitā strādnieku, kas zemestrīces laikā atradās cepļos, dzimtos ciemus. Gada sākumā GFI uzsāka programmu Bairahavā. Tās ietvaros atbalstu saņem skolotāji, lai varētu palīdzēt bērniem apgūt iekavētās mācību stundas, samaksāt par grāmatām un mācību piederumiem, kā arī nodrošināt pēcskolas aktivitātes, lai bērnus pēc iespējas attālinātu no viņiem nepiemērotā darba ceplī.

Jaunākie no bērniem apmeklē agrīnās bērnu aprūpes un izglītības centrus, kur viņi ne tikai tiek sagatavoti skolai, bet arī ir aprūpēti un drošībā, kamēr viņu vecāki strādā. Projektā iesaistīti arī hindi valodā runājoši pedagogi, lai ķieģeļu cepļu strādnieku bērniem no Indijas, kuri nerunā nepāliešu valodā, būtu iespēja mācīties.

Ķieģeļu cepļu strādnieku bērnu izglītības programma ir daļa no Better Brick Nepal programmas, kas tapusi, GFI sadarbojoties ar Brick Clean Group (BCN), lai atbalstītu izmaiņas izmēģinājuma cepļos – tajos netiek nodarbināti bērni. Programmu ķieģeļu cepļos koordinē vietējie partneri, kas spējuši nodrošināt mācību norisi pat sarežģītajā laikā pēc dabas katastrofas.

Lai arī Bairahava atrodas aptuveni 200 km attālumā no zemestrīces epicentra, ēku sienas ir ieplaisājušas un spēcīgie grūdieni pārbiedējuši vietējos iedzīvotājus. Pēc zemestrīces reģionu pārpludinājuši bēgļi no zemestrīces izpostītajām vietām.

Foto: teterevufonds.lv/gallery/skolas-kiegelu-ceplos-nepala-pec-zemesrices

Ar 2015. gada 10. marta Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta lēmumu Borisam un Inārai Tetereviem piešķirts LZA goda mecenāta tituls. LZA Prezidija un Senātā vārdā akadēmiķi Jānis Stradiņš, Tālavs Jundzis un Ojārs Spārītis 28. aprīlī mecenātus apbalvoja, pasniedzot goda rakstu un individuāli izgatavotu sudraba medaļu.

„Borisam un Inārai Tetereviem tiek piešķirts LZA goda mecenāta tituls un arī visas Latvijas Zinātņu akadēmijas cieņa, atzinība un mīlestība par ieguldījumu Latvijas zinātnes, slavas un izcilāko personību atzīšanā, daudzināšanā un Latvijas jauno zinātnieku audzināšanā,” pasniedzot apbalvojumu, teica LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Svinīgā brīža videomateriāls skatāms šeit un fotoattēli - šeit. 

Pirms pieciem gadiem Boriss un Ināra Teterevi nodibināja privātu labdarības fondu, ar kura līdzekļiem tiek atbalstīta arī Latvijas zinātne. Fonds finansē Latvijas jauno zinātnieku apvienības darbību un nodrošina naudas balvas LZA Lielās medaļas laureātiem.

Plašāka informācija šeit. 

Borisa un Ināras Teterevu fonds sveic “Laiks Ziedonim” šīgada balvas laureātus un nominācijām izvirzītos kandidātus, kuri kalpo Latvijai un iedvesmo ar izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatnību. Turpinot pērn aizsākto tradīciju, “Laiks Ziedonim” apbalvojumu pasniedza īpašā ceremonijā dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā – 3. maijā, piecās nominācijās.
Raiņa jubilejas gadā arī nomantos un laureātos apbalvojuma komisija izvirzījusi cilvēkus ar īstu Tota, tēla Raiņa lugā “Spēlēju dancoju”, uzdrīkstēšanos, neatlaidību, dedzību, nesavtību un jaunradi.

Cildināšanas pasākuma atskats fotogrāfijās aplūkojams šeit. 

Ceremoniju iespējams noskatīties šeit. 

Apbalvojuma “Laiks Ziedonim” 2015 laureāti un nominanti:
- ZINĀTNE, "TAUREŅU UZBRUKUMS" laureāts ir profesors JURĢIS ŠĶILTERS. Viņš ir kognitīvo zinātņu pētnieks, kurš šai zinātnes jomai atvēris durvis arī Latvijā. Savos pētījumos J.Šķilters ir pievērsies valodai un tam, kā domājam, uztveram pasauli un sevi. Nominanti - muzikologs Mārtiņš Boiko, vēsturnieks Harijs Tumans, matemātiķis Andris Ambainis, ekonomists Tālis Putniņš un inženierzinātņu doktors Kaspars Kalniņš.

- DZĪVE LITERATŪRĀ, "BIZE" laureāte ir latviešu bērnu literatūras veicinātāja un rakstniec INESE ZANDERE, kura zināma gan kā bērnu grāmatu apgāda "Liels un mazs" redaktore, libreta "Kartupeļu opera" autore un ar citiem darbiem. Nominanti - literāte Ilze Sperga, rakstnieks Reinis Runcis un rakstniece Inga Ābele.

- BĒRNI UN JAUNIEŠI, "RABARBERS" laureāts ir Saldus 2. vidusskolas 11. klases skolēns un aizrautīgs grāmatu kolekcionārs VALTERS DAKŠA. Viņa plašā kolekcija glabājas O. Kalpaka muzejā ‘’Airītes’’ un ir pieejama ikvienam muzeja apmeklētājam. Nominanti - students un STRAUME inline skolas treneris Nils Jansons un pūču pētnieks Andris Avotiņš.

- TAUTSAIMNIECĪBA, "ZEMI ES MĀCOS” laureāts ir uzņēmuma Infogram dibinātājs ULDIS LEITERTS. Infogr.am ir datu vizualizācijas aplikācija, kas ļauj katram bez dizaina un programmēšanas spējām radīt skaistas un interaktīvas infografikas. Uzņēmums rada eksportspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību. Nominanti – Lielopu izsoļu nama izveidotājs Latvijā Kaspars Ādams, “Ērenpreiss Original” dibinātājs Toms Ērenpreiss, zāļu tēju ražotājs Atrūrs Tereško.

- NOVADPĒTNIECĪBA, "KEDAS" laureāts ir VARIS AUZIŅŠ, kurš pāris gados izpētījis un sācis atjaunot gandrīz izzudušu Vidzemes folkloras kapelu tradīciju - latviešu basa instrumenta basītes spēli. Nominanti – seno rotaļu un rotaļlietu vēsturnieks un izgatavotājs (arī jaunradītājs) Aldonis Baldiņš un starpnozaru mākslas grupa "Serde".

Katras nominācijas laureāts saņēma cildinājuma apliecinājumu, Olgas Šilovas veidoto statueti un 3000 eiro, pēc visu nodokļu nomaksas. Par naudas balvas fondu rūpējas Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Līdz 5. jūlijam mākslas muzejā “Rīgas Birža” notiks izstāde "Provansas valdzinājums", kas sniedz iespēju vienkopus skatīt leģendāru mākslas pasaules personību darbus.

Borisa un Ināras Teterevu fonds, atzīmējot piecu gadu darbību Latvijā, piedāvā vienkopus skatīt tādu leģendāru mākslas pasaules personību kā Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir), Anrī Matisa (Henri Matisse), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh), Anrī Matisa (Henri Matisse), Pola Gogēna (Paul Gauguin), Marka Šagāla (Marc Chagall), Raula Difī (Raoul Dufy) un Pablo Pikaso (Pablo Picasso) darbus. Mākslas muzejā “Rīgas Birža” līdz 2015. gada 5. jūlijam aplūkojamas Pikaso "Faunu" sērijas gleznas un viņa keramika, Difī "Vansas strūklaka", Šagāla "Pulkstenis liesmojošās debesīs", Pola Siņjaka (Paul Signac) "Pavasaris Provansā" un citi darbi. Latvijas muzeju vēsturē šāda mēroga izstāde notiek pirmo reizi.

Izstādes atklāšanas fotoreportāža apskatāma šeit. 

Vairāk nekā gadu izstādi kopīgi lolojuši tās kuratori mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, mākslas muzeja “Rīgas Birža” direktore Daiga Upeniece un mākslas muzeja “Rīgas Birža” izstāžu kuratore Vita Birzaka. Atklājot izstādi, kuratori stāsta, kā sapnis par Provansu kļuvis par tik unikālu ekspozīciju: http://ej.uz/Provansas_valdzinajums

Plašāku Latvijas Radio 3 - Klasika sižetu par izstādi aicinām noklausīties šeit.

Izstāde ir bezprecedenta gadījums Baltijas valstu izstāžu dzīvē. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri šajā projektā ir Orsē muzejs (Musée d'Orsay) un Žorža Pompidu centrs (Centre Georges-Pompidou) Parīzē, Pikaso muzejs Antibā (Musee Piccaso Antibes), A. Puškina Valsts mākslas muzejs Maskavā un K.M.Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Izstādē eksponēti arī darbi no Belgazprombank kolekcijas Minskā. Izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar Francijas Republikas vēstniecību un Francijas Institūtu Latvijā.

Ieejas biļetes cena ir tikai EUR 1,42. Izstāde aplūkojama “Rīgas birža” darba laikā, kā arī Muzeju nakts Latvijā ietvaros - 16. maijā. Pirmajās dienās izstādi apskatījuši teju 5000 apmeklētāju.

 2015.gada pavasarī ar  fonda atbalstu piecos Latvijas novados - Ķekavā, Gulbenē, Rēzeknē, Daugavpilī un Ilūkstē norisinājās vietējo iedzīvotāju forumi.

Šajos forumos vietējo apkaimju un novadu iedzīvotāji dalījās idejās par novada nākotni; lēma par to, kas nepieciešams novadu attīstībai un ikvienam novadniekam, kā arī vienojās par dabiem, kas darāmi, lai uzlabotu dzīvi apkaimē. Forumu darbā varēja piedalīties ikviens novadnieks. Kopumā 5 forumos piedalījās 440 aktīvu ļaužu, kuriem rūp savas apkaimes un novada attīstība.Ieskatam video no Ķekavas, Gulbenes un Rēzeknes/Viļānu novadu iedzīvotāju forumiem. Ieskatam fotogrāfijas no iedzīvotāju forumiem Ķekavas novadā, Gulbenes novadā un Daugavpils novadā.

Lai nodrošinātu veiksmīgu iedzīvotāju forumu norisi, 5 novadi organizēja 44 vietējo pagastu apkaimes darbnīcas, kur grupu darbos iedzīvotāji raksturoja vajadzības un iespējamos risinājumus, kas ir aktuāli konkrētajai vietai. Tikšanās laikā iedzīvotājiem bija iespēja izteikt idejas un priekšlikumus dzīves kvalitātes uzlabošanai savā novadā. Paveiktais darbs vietējās apkaimes darbnīcās tika turpināts forumos, kur diskusiju laikā tika apskatīti aktuālākie problēmjautājumi un meklēti risinājumi, darbojoties tematisko grupu jomās. Ieskatam video no apkaimes darbnīcas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, kas pulcēja desmitiem vietējo iedzīvotāju. 

Borisa un Ināras Teterevu fonds 2012.gadā sāka īstenot "Kopienu fondu attīstības programmu Latvijā un Baltijā 2012.-2017.gadam" ar mērķi nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā un Baltijā, sniedzot atbalstu esošām un jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām lauku reģionos, finansējot gan ikdienas darbu, gan mācīšanās iespējas.

Kopienu kustība šobrīd apvieno astoņus fondus, kas Latvijā lielākoties pazīstami kā novadu fondi - Alūksnē, Kandavā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Preiļos, Talsos un Valmierā. Kopš Talsos pirms 11 gadiem tika dibināts pirmais novada fonds, kustības dalībnieki savām kopienām piesaistījuši 2 miljonus eiro. No šīs summas gandrīz viens miljons konkursu kārtībā nodots apkaimes nevalstisko organizāciju 745 projektiem.

30. aprīlī, Eiropas gada attīstībai 2015 labās gribas vēstnieki Boriss un Ināra Teterevi un Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs Izraēlā tikās ar Jeruzalemes latīņu rita patriarhu Fuadu Tvalu. Teterevu ģimene patriarhu iepazīstināja ar Fonda darbību Latvijā un ārvalstīs, kā arī pārrunāja starptautiskās bēgļu migrācijas jautājumu.

“Starptautiskā bēgļu migrācijas problēma ir kļuvusi akūta, nepieciešama steidzama visas pasaules sabiedrības iesaistīšanās. Par efektīvas bēgļu glābšanas sistēmas izveidi vēl būtiskāk ir novērst migrācijas cēloņus – riska zonās vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu un kvalitātes uzlabošana. Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbībā ar GFI turpinās sniegt palīdzību Āfrikas, Nepālas un Dienvidamerikas iedzīvotājiem,” pauda Boriss Teterevs, Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs.

Borisa un Ināras Teterevu fonds un The Global Fairness Initiative (GFI), kam bijusi iespēja kopā strādāt ar Nepālas iedzīvotājiem un joprojām turpina tiem sniegt atbalstu, izsaka visdziļāko līdzjūtību Nepālai un vienlaikus pauž cerību nepāliešiem rast spēku atgūties pēc traģēdijas.

Borisa un Ināras Teterevu fonds un GFI publiskā vēstulē aicina savas sadarbības organizācijas, kā arī ikvienu pasaules iedzīvotāju pievienoties, paužot solidaritāti ar Nepālu, un atbalstīt organizācijas, kas sniedz neatliekamo palīdzību nepāliešiem.

“Fondam un GFI ir bijis tas gods strādāt plecu pie pleca ar neatkārtojamiem cilvēkiem no šīs skaistās valsts. Viņu optimisms un neatlaidīgais darbs, lai radītu taisnīgāku un labklājīgu valsti, mūs patiesi iedvesmojis. Pat šobrīd, kad nepālieši cīnās ar postošās zemestrīces sekām, dzirdam cerību un spēku mūsu Nepālas draugu un partneru balsīs. Valstij, kura nekad nav sakauta karā un nekad netiks uzveikta garā, ir nepieciešama palīdzība. Atbalsts ir nepieciešams ne tikai tagad, bet arī pēc tam, kad pasaules mediju uzmanība vairs nebūs pievērsta Nepālai,” pauž Boriss Teterevs, Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs un Eiropas gada attīstībai 2015 labās gribas vēstnieks.

Borisa un Ināras Teterevu fonda un GFI aicinājumu iestāties par Nepālu izlasīt iespējams šeit.

Vēl līdz maija sākumam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) var apskatīt izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” septīto ekspozīciju. Tajā aplūkojamas Miervalža Poļa gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma un Mūkusalas mākslas salona kolekcijas, kā arī jauni Viļņa Vītoliņa un Ievas Rubezes mākslas darbi. Izstādē var iepazīties ar grāmatām un katalogiem no LNB krājuma par visiem trim māksliniekiem. Cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

Skatiet ekspozīcijas atklāšanu fotogrāfijās Facebook. Pirms ekspozīcijas apmeklējuma, skatiet Latvijas Nacionālās bibliotēkas darba laiku. 

Miervaldis Polis (1948) ir viens no izcilākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķiem, kura starptautiskā nozīme nākotnē turpinās pieaugt. Viņa daudzpusība, darbojoties glezniecības, grafikas, instalācijas, performances un teorētisku traktātu sacerēšanas jomās līdzinās renesanses laika mākslinieku vērienam. M.Polis savā daiļradē allaž izvērsis latviskuma tēmu, gleznojot fotogrāfijas ar Jāni Poruku, savu māti, Emīlu Dārziņu, jaunlatviešus un daudzus citus motīvus. Meistara fantāzija, radot stāstošas, mākslas vēsturi citējošas gleznas, ir salīdzināma vien ar viņa performanču intelektuālo un krāšņo konceptu. M. Poļa darbi atrodas daudzos krājumos, tai skaitā topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā.

Vilnis Vītoliņš (1955) aktīvu izstāžu darbību uzsāka 21. gadsimta sākumā, kaut arī ar fotogrāfiju aizrāvies kopš jaunības. Jau 2003. gadā viņa konceptuālie fotodarbi, kas komentēja Venēcijas apmeklētājus, kopā ar mākslinieku grupas „Famous five” video bija redzami LNMM. Turpmāk V.Vītoliņš radījis vairākas iespaidīgas mākslas darbu sērijas, no kurām vislielāko ievērību Latvijā un ārzemēs guvusi lielformāta fotogrāfiju kopa „100 istabas”. Šos fotodarbus mākslas teorētiķis Jānis Borgs salīdzinājis ar Rembranta izjusto vērojumu, savukārt citi mākslas apskatnieki uzsvēruši to detalizēto stāstījumu, kuros laikmets mijiedarbojas ar cilvēka vēlmi pēc pašizpausmes. 20 no šīm fotogrāfijām atrodas topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, savukārt tēlainu fotoportretu sērija par latviešiem Venēcijā (2011) iekļauta LNMM krājumā.

Ieva Rubeze (1977) ir poētisko video un instalāciju māksliniece, kura veidojusi neizmirstamus, iztēles pilnus mākslas darbus. Viņas pirmie video – „Un citi…”, „Medicīna” un „Abrakadabra” pārsteidza skatītājus ar savu dokumentālo, bet vienlaicīgi lirisko, gausināto vēstījumu, kurš devis nojausmu par kādu dzīvē ieraugāmu pasaku. I.Rubezes daiļradi raksturo mākslas darbu skaidrs konceptuāls kodols, domāšanas paradoksu atklāsme, asprātība un īpašs pārlaicīgs starojums. Mākslinieku grupas „Famous Five” ietvaros viņa ir pārstāvējusi Latvijas Republiku Sanpaulu (2002) un Venēcijas (2005) biennālēs, daudzās Latvijas mākslinieku grupas izstādēs ārzemēs, piemēram, „Buket” (2008) Maskavā, „Timewillshow”(2008) Flensburgā un „Rīga dimd!”(2010) Rostokā.

2014. gadā I.Rubezes mākslas darbs ar pagaidu nosaukumu „Spoks” piedalījās Borisa un Ināras Teterevu fonda rīkotajā konkursā „Rīga smaida atkal” programmas „Māksla publiskajā telpā” ietvaros. Tas ieguva žūrijas godalgu un ar mecenātu atbalstu tiks īstenots Rīgas pilsētvidē 2015. gadā.

Projekta „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu cikla ekspozīcijās redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi” (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

Izstāžu cikla ietvaros tiek demonstrētas studijā „Platforma Film” nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laikmetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu „Mākslai vajag telpu”. Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.

Pēc vienpadsmit gadu pārtraukuma Rīgā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu notiks Jāzepa Vītola starptautiskais vokālistu konkurss. Šogad tajā sacentīsies 26 jaunās operzvaigznes no desmit valstīm - Latvijas, Lietuvas, Armēnijas, Polijas, Dienvidkorejas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Norvēģijas un Ukrainas. Konkurss norisināsies no 14. līdz 19. jūnijam, noslēdzoties Latvijas Nacionālajā operā.

Konkursa pirmā un otrā kārta norisināsies 15. – 17. jūnijā JVLMA Lielajā zālē, un šos priekšnesumus dienas garumā ikviens interesents varēs apmeklēt par simbolisku ieejas maksu - 3 eiro, bet biļetes uz konkursa finālu Latvijas Nacionālajā operā 19. jūnijā jau nopērkamas operas kasē un Biļešu Paradīzes kasēs.

4. starptautiskā Jāzepa Vītola vokālistu konkursa mērķis ir motivēt jaunos dziedātājus, izvērtējot tos starptautiskā mērogā, tādējādi apliecinot Latviju kā valsti ar augsti attīstītām dziedāšanas tradīcijām. Šogad konkursa žūrija atlasījusi 26 jaunos akadēmiskās mūzikas solistus - 11 soprānus, četrus mecosoprānus, piecus baritonus, četrus tenorus un divus basus.

Konkursa žūrijas priekšsēdētāja būs pasaulslavenā latviešu dziedātāja Maija Kovaļevska, kas pati ir Jāzepa Vītola konkursa laureāte.

Borisa un Ināras Teterevu fonds, atzīmējot piecu gadu darbību Latvijā, sniegs iespēju vienkopus skatīt tādu leģendāru mākslas pasaules personību kā Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir), Anrī Matisa (Henri Matisse), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh), Pola Gogēna (Paul Gauguin), Marka Šagāla (Marc Chagall), Raula Difī (Raoul Dufy) un Pablo Pikaso (Pablo Picasso) darbus.

Mākslas muzejā "Rīgas Birža" no 2015. gada 30. aprīļa līdz 5. jūlijam būs aplūkojamas Pikaso „Faunu” sērijas gleznas un viņa keramika, Difī „Vansas strūklaka”, Šagāla „Pulkstenis liesmojošās debesīs”, Pola Siņjaka (Paul Signac) „Pavasaris Provansā” un citi darbi. Latvijas muzeju vēsturē šāda mēroga izstāde notiks pirmo reizi.

Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas ir viens no partneriem topošā Laikmetīgās mākslas muzeja izveidē, atbalstot šo projektu, vēlējies parādīt laikmetīgās mākslas attīstību 20. gadsimtā, kas nav iedomājama bez tās priekšteča - klasiskā modernisma, kurā ietilpst arī izstādē pārstāvētie mākslas darbi. Francijā 20. gadsimta sākumā uzplauka vairāki jaunās mākslas virzieni, kurus pēc Otrā pasaules kara jaunā mākslinieku paaudze daļēji noliedza, bet daļēji veidoja dialogu ar tiem. 70. gadu un turpmākā jaunā postmodernā nav iedomājami bez gadsimta sākuma sasniegumiem. Gan konkrētā reģiona dabas valdzinājums, gan it īpaši jaunie, Francijā dzimušie, modernisma virzieni dažādos laikos ir bijis iedvesmas avots arī vairākām Latvijas mākslinieku paaudzēm.

LNMM direktore Māra Lāce: „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts par to atbalstu, ko Mākslas muzeja Rīgas Birža daudzveidīgajām aktivitātēm ir snieguši Boriss un Ināra Teterevi, gan atbalstot laikmetīgās mākslas izpausmes, gan pievēršoties stabilu un par 20.gadsimta klasiku kļuvušu mākslas vērtību atvešanai uz Latviju. Šai aspektā īpaši nozīmīga ir izstāde „Provansas valdzinājums”. Izstādē Rīgā vienkopus tiks sapulcināti tādu mākslinieku meistardarbi, kuru vārdi veido pasaules mākslas vēstures spožākās lappuses. Katrs autors iezīmē noteiktu attīstības līniju, kur skatām impresionisma un postimpresionisma metamorfozes, simbolisma un fovisma ieskicējumus, kubisma transformācijas u.c. atklāsmes, kas ir bijušas būtiskas noteiktu laikmetu un paaudžu māksliniekiem un kas plašā laika amplitūdā ir veidojušas lielas sabiedrības daļas mākslinieciskos priekšstatus un gaumi. Izstāde rāda arī, cik būtiska nozīme šo autoru darbībā ir vietai, kur smelta iedvesma, attīstīts un pilnveidots iegūtais.”

Izstāde būs bezprecedenta gadījumu Baltijas valstu izstāžu dzīvē. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri šajā projektā ir Orsē muzejs (Musée d'Orsay) un Žorža Pompidu centrs (Centre Georges-Pompidou) Parīzē, Pikaso muzejs Antibā (Musee Piccaso Antibes), A.Puškina Valsts mākslas muzejs Maskavā un K.M.Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Tiek eksponēti arī darbi no Belgazprombank kolekcijas Minskā. Izstādes atklāšanu ar savu dalību īpaši šim notikumam veltītā konferencē godinās arī muzeju direktori un vadošie speciālisti.
Izstādes nosaukums – „Provansas valdzinājums”, ir simbolisks, jo mākslinieki, kas lielāku vai īsāku savas dzīves periodu ir pavadījuši Dienvidfrancijā, nenoliedzami ietekmējušies no apkārtējās vides un radījuši izcilus darbus. Tajos jūtams specifiskais un īpašais, kas raksturīgs Dienvidfrancijas gaismai, krāsām un kas uz mākslinieku audekliem ir pārvērties izteiksmīgās līnijās, piesātinātā kolorītā vai tēlu aprisēs, veidojot nojausmu par vietas atmosfēru. Tieši šī dabas un apkārtējās vides impulsu radoša transformācija savdabīgā, spilgtā mākslas tēlā ir izstādes darbus vienojošais elements.

Izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar Francijas Republikas vēstniecību un Francijas Institūtu Latvijā.

Ceturtdien, 5. februārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) tiks atklāta izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” piektā ekspozīcija. Tā veltīta Intas Rukas fotogrāfijām no ABLV Bank veidotās kolekcijas topošā Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) krājumam, Egona Spura fotogrāfijām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas, kā arī jaunradītam Kaspara Podnieka mākslas darbam. Izstāžu cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

Egons Spuris (1931–1990), neraugoties uz padomju laika cenzūru un citiem ierobežojumiem, ir dzīvojis radoši pilnvērtīgu dzīvi – viņš ir bijis gan pamanāms fotomākslinieks, gan arī dizainers un pedagogs, kurš daudzus gadus saistīts ar fotoklubu „Ogre”. Sākot ar 70. gadu vidusposmu, fotogrāfs sācis veidot vienu no savām izteiksmīgākajām sērijām „Rīga. Proletāriešu rajoni. 19. gs. beigas – 20. gs. sākums” (1970–1980). Pēc atzinīga ekspertu vērtējuma tā iekļauta Latvijas Kultūras kanona vizuālās mākslas sadaļā. E. Spura vērtību centrs nav cilvēka portretējums, bet gan parādību un vides fragmentu psiholoģizācija. Vēstot par gadsimta sākumu, viņš runā par savu laiku – tā strupceļiem, cilvēku vientulību, vienlaikus akcentējot gaismas pielietu esamību, kura šķietami necilā motīvā ļauj ieraudzīt skaistumu.

Inta Ruka (1958) ir pasaulē vislielāko oficiālo atzinību guvusī Latvijas vizuālā māksliniece. Viņas darbi atrodas nozīmīgās kolekcijās, viņai bijušas spilgtas personālizstādes ievērojamos Eiropas muzejos un sadarbība ar Rietumu mākslas galerijām, kā arī – par autori Zviedrijā uzņemta dokumentālā filma. I. Rukas darbi tiek piepulcināti dokumentālās fotogrāfijas žanram – viņas māksla ir stāstoša, tā nav viena mirkļa fiksācija, bet gan ilgstoša dialoga auglis ar portretējamajiem cilvēkiem.
1999. gadā I. Ruka ar fotogrāfiju sēriju „Mani lauku ļaudis” pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē. Atbalstot topošā LMM kolekciju, viņas fotogrāfijas iegādājusies arī ABLV Bank.

Kaspars Podnieks (1980) ir pamanāms un atzīts vidējās paaudzes latviešu mākslinieks, zināms arī kā ilgstošs Drustu pagasta politiķis. Viņš studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējot Vizuālās komunikācijas nodaļu.
K. Podnieka mākslai allaž ir dokumentāls pamats, – tās ir viņa dzimtās vietas, autoram pazīstami cilvēki un arī govis (piens ir viens no viņa daiļradi caurvijošiem motīviem). Laikā, kad arvien lielāku nozīmi iegūst virtuāli manipulēti tēli un attiecības, K. Podniekam viss ir īsts. Viņa fotogrāfijas un video ir inscenēti, taču attēls netiek pakļauts digitālai apstrādei. Viņa darbu atturīgais poētisms ir apgalvojumu pilns, taču tajos netrūkst arī filozofisku pašrefleksiju rosinoši jautājumi.
2013. gadā K. Podnieks kopā ar mākslinieku Krišu Salmani pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē. Abu mākslinieku darbi atrodas topošā LMM krājumā.

Projekta „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu ciklā ir redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi” (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

2014. gada decembra nogalē, atbilstoši projektā paredzētajam, ir pabeigta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza žoga rekonstrukcijas 1. kārta, ko darīja iespējamu Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālais atbalsts.

Jaunais žogs ir 739 m garš un ietver dārzu gar Slokas, Kandavas ielu, Jūrmalas gatvi un Dzirciema ielu. Tas ir no metāla ar jauniem betona stabiem un pasētu, dekoratīviem elementiem, pīķiem un vērptiem stieņiem. Žoga augstums ir 1,8 metri.

Likvidējot savu laiku nokalpojušo koka dēļu žogu, dārzs ir ieguvis citu tēlu. Jaunais žogs nodrošina ievērojami lielāku caurredzamību, tādējādi ļaujot pilsētniekiem dārza bagātīgo zaļo rotu baudīt, ikdienas gaitās pārvietojoties gar dārzu. Pilsētas publiskā ārtelpa un dārza robeža ir ieguvusi vizuāli pievilcīgu kopskatu, tādēļ arī Rīga var lepoties ar sakoptu tūrisma un rekreācijas objektu. Paralēli žoga maiņai notika dārzā esošo koku vainagu sakopšana un bīstamo koku nozāģēšana, ļaujot nākotnē krāšņi sakuplot kolekcijas vērtīgajiem kokiem un krūmiem, kā arī rodot vietu jauniem eksemplāriem.

14. janvārī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja Eiropas gada attīstībai labās gribas un jauniešu vēstniekus. Par labās gribas vēstniekiem piekrituši kļūt un brīvprātīgi atbalstīt Eiropas gada aktivitātes, popularizēt attīstības sadarbības jautājumus Boriss un Ināra Teterevi un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.

Ārlietu ministrs ar katru no vēstniekiem parakstīja īpašu mandātu jeb brīvprātīgu vienošanos, ar kuru vēstnieks apņemas publiski paust savu viedokli par Eiropas gadu attīstībai, dalīties personīgajā pieredzē un redzējumā par attīstības sadarbības nozīmi.

Eiropas gada attīstībai labās gribas vēstnieki: Ināra un Boriss Teterevi, „Teterevu fonda’’ dibinātāji un filantropi; Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Latvijas Valsts prezidente; Andris Piebalgs, bijušais attīstības eirokomisārs; Hosams Abu Meri, Saeimas deputāts un ārsts; Normunds Bergs, „SAF Tehnika’’ valdes priekšsēdētājs; grupa „Instrumenti” jeb Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns; Egons Reiters, „1000 jūdzes’’ ekspedīcijas dalībnieks un raidījuma „Bez Tabu’’ vadītājs; Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja; kā arī Mudīte Priede, Latvijas Pašvaldību savienības ģenerāldirektore.

Jauniešu vēstnieki: grupa Carnival Youth (Aleksis Luriņš, Roberts Vanags, Emīls Kaupers un Edgars Kaupers), Mārtiņš Kreilis no Quo tu domā? Latvijas Debašu asociācija; Lucavsalas Eko biedrības koordinators Emīls Hlevickis, kalnu maratonu skrējējs Mārtiņš Zvīdriņš, hiphopa izpildītājs ansis no Dirty Deal Audio (Ansis Kolmanis), Aizputes organizācijas „Ideju Māja’’ pārstāve Paula Āboliņa-Ābola, organizācijas Humana People to People in Latvia vadītāja Rūta Kronberga un žurnālisti Dāvis Landorfs, kā arī Kārlis Lesiņš.

Eiropas gada attīstībai mērķis ir informēt sabiedrību par ES un tās dalībvalstu attīstības sadarbības politiku un tās rezultātiem, kā arī skaidrot tās nozīmi un ieguvumus visām iesaistītajām pusēm.

Eiropas gads attīstībai mājaslapa atrodama šeit. 

Sestdien, 10. janvārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) atklāta izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” ceturtā ekspozīcija. Tā veltīta Imanta Lancmaņa gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un “ABLV Bank” Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma kolekcijām, kā arī Aigara Bikšes mākslas darbiem. Izstāžu cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

Imants Lancmanis (1941) ir viens no laikmetīgās mākslas līnijas aizsācējiem Latvijā. Plašākai Latvijas un ārvalstu sabiedrībai viņš pazīstams kā erudīts mākslas vēsturnieks un Rundāles pils muzeja direktors, un faktiskais pils atjaunošanas vadītājs pēc tās pirmā direktora Laimoņa Liepas pāragrās aiziešanas mūžībā. Savā ziņā I. Lancmanis pārtapa un ilgus gadu desmitus īstenojās kā “dzīves mākslinieks”, radīdams, iespējams, grandiozāko postmodernās mākslas instalāciju un vienlaikus performanci visā Eiropā. Rundāles pils atjaunošana ir savijusies ar I. Lancmaņa 21. gadsimtā radītajās gleznās iekodēto vēstījumu. Šķiet, ka mākslas vēsturnieks un mākslinieks nav šī viena cilvēka divas dažādas darbības jomas – tās abas ir vienota, pilnīga pasaulskatījuma vizuāls iemiesojums un reizē tā komentārs.

Aigars Bikše (1969) ir vidējās paaudzes mākslinieks, kurš gan Latvijā, gan ārvalstīs radījis vienlīdz pārliecinošas skulptūras, instalācijas un performances. Viņa veidoto Franča Trasuna skulptūru un tās ansambli Rēzeknē iespējams uzskatīt par vienu no izcilākajiem pieminekļiem, kas mūsu zemē tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. A. Bikšes publiskās mākslas darbi allaž ietver kādu sociālu vēstījumu, kas nereti savijies ar kādu vēsturisku faktu vai personāžu.
Laikā, kad LNB noris galvenie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē pasākumi, ir vērts atcerēties A. Bikšes 20. gadsimta nogales mākslas darbu “Eiropas kāja Rīgā.” Tolaik mēs vēl nebijām ES dalībvalsts, toties bijām asprātīgu mākslinieku lielvalsts. A. Bikše toreiz “spalvainā” mājiņā ievietoja dzīvu cilvēku, kurš visu izstādes laiku demonstrēja skatītājiem tikai savu nosalušo kāju. Tagad, kad uz brīdi esam kļuvuši par metaforisku ES galvu, jāpatur prātā, ka šī galva ir domāta ne tikai regulām, ekonomikai, sadzīvei, ekoloģijai un citām svarīgām jomām, bet arī mākslas radīšanai, uztverei un tās ierakstīšanai plašākā vēsturiskā kontekstā.

Projekta „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” izstāžu ciklā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60.–80. gadi” (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).

Izstāžu cikla ietvaros tiks demonstrētas studijā „Platforma Film” nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laikmetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu „Mākslai vajag telpu”. Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.

6.janvārī, Zvaigznes dienā, Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Laiks Ziedonim”. Apbalvojumu jau otro gadu pasniegs piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un literatūrā. Pieteikšanās līdz 13.februārim apbalvojuma mājas lapā www.laiksziedonim.lv. Laureātus paziņos īpašā cildināšanas ceremonijā 3.maijā - Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā.

Par apbalvojuma "Laiks Ziedonim" naudas balvām piecus gadus rūpējas Borisa un Ināras Teterevu fonds.

2014. gadā apbalvojumu zinātnē saņēma pirmie pieci laureāti - Vjačeslavs Kaščejevs - par pētījumiem kvantu nanoelektronikā. Tautsaimniecībā - Jānis Nīmanis - kalējs, pasaulē pieprasītu augstākās kvalitātes cirvju un nažu izgatavotājs. Novadpētniecībā - Slišānu saime - Ontona Slišāna bērni un mazbērni, kuri turpina tradīciju kopšanu un uztur kultūras dzīvi Upītē. Bērni un jaunieši - Ilga Ivanova - par darbu ar jauniešiem Zilupes pagastā. Par dzīvi literatūrā - Andris Vilks - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors kopš 1989.gada, vadījis LNB cauri digitalizācijas un Gaismas Pils celšanas procesam.

Apbalvojums iedibināts, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas nu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti. Plašāku informāciju lasiet un skatiet: www.laiksziedonim.lv. Iesakiet savu kandidātu!

„Teātris.zip” iesāk 2015. gadu ar muzikālās izrādes „Sniegbaltītes skola” tiešraidi no Liepājas teātra. Izrādes ierakstu vēl dažas dienas skatiet šeit. 

Pirms izrādes raidījuma "Teātris.zip" vadītājs Ojārs Rubenis tikās ar Sniegbaltīti, bet starpbrīdī – ar bērniem un zvēriņiem-aktieriem. Raidījumu skatiet šeit.

Režisora Ivara Lūša iestudējums "Sniegbaltītes skola" saņēma 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts balvu nominācijā "Gada izrāde bērniem un pusaudžiem”. Egons Dombrovskis par Vilcēna lomu tika sumināts kā "Gada aktieris”, bet Liene Rolšteina iekļuva starp kategorijā "Gada kostīmu mākslinieks” nominētajiem.