Jaunumi 2016

Ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursam izvēlēto ārvalstu arhitektu ierašanos Rīgā 18. februārī sācies muzeja metu konkurss. Vizītes laikā arhitekti iepazinās ar galvaspilsētas arhitektūru un pilsētplānošanas stratēģiju, konkursa nolikumu un muzeja koncepciju. Ārvalstu arhitektus interesēja Skanstes apkaimes kopējā attīstība un atsevišķi - tās finanšu un sabiedriskās daļas, New Hanza City, kur atradīsies muzejs, attīstības plāni.

Ārvalstu arhitekti tikās ar pasūtītāja – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda pārstāvjiem, Kultūras ministrijas ekspertu Jāni Dripi, Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi un 29 Latvijas arhitektu, pilsētplānotāju un dizaineru birojiem, kuri bija pieteikušies sadarbībai, kā arī citiem pārstāvjiem no arhitektu kopienas, tostarp no Latvijas Arhitektu savienības. Atbilstoši LLMM konkursa nolikumam starptautiskie arhitektu biroji var sadarboties ar vienu vai vairākiem Latvijas birojiem, starp kuriem vismaz vienam jābūt sertificētam, lai izstrādātu topošā laikmetīgās mākslas muzeja metus. 

“Sagaidot valsts simtgadi, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošana ir viena no valdības prioritātēm. Un sadarbībā ar privātiem mecenātiem to iespējams īstenot jau līdz 2021. gadam. Mērķis - izcila ēka ar izcilu saturu. Ir sācies muzeja metu konkurss, kurā vēlmi strādāt kopā ar septiņām patiesi starptautiski atzītām ārzemju kompānijām izteica 29 Latvijas arhitektu biroji. Ceru, ka divu dienu sarunas un kopīgais seminārs rezultēsies patiesā partnerībā - tāda bija konkursa jēga un uzstādījums tā rīkotājiem,"  tā Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis pauda atbalstu LLMM projektam: “Rīgas pilsētas attīstībai ir ļoti svarīgs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs. Situācijā, kad iedzīvotāju skaits arvien samazinās, pašvaldības un valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, brīnišķīgi, ka ir mecenāti, kas ir gatavi ieguldīt naudu muzeja izveidē, padarot Rīgu redzamāku pasaules kartē.” Viņš aicināja muzeja ēkas būvniecībā un interjerā izmantot vietējos materiālus.

“Mums ir liels gods Latvijā uzņemt arhitektūras pasaulē labi zināmos profesionāļus. Esam gandarīti, ka īsās vizītes laikā izdevās gan parādīt skaisto Rīgas arhitektūru - greznos jūgendstila namus, koka būves, restaurētos un atjaunotos projektus, gan arī iepazīstināt arhitektus ar galvaspilsētas attīstības plāniem tās modernajā centrā – Skanstes apkaimē, un pats galvenais - New Hanza City teritorijā, kur tiks celts muzejs. Esam pārliecināti, ka pēc ārvalstu arhitektu tikšanās ar potenciālajiem Latvijas partneriem izveidosies septiņas spēcīgas komandas,” pauž Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs.

LLMM metu konkursa organizētājs Malkolms Redings, Malcolm Reading Consultants valdes priekšsēdētājs, stāsta: “Izvēlēto arhitektu komandu ierašanos Rīgā ļoti gaidījām, jo tas ļāva ikvienam vairāk uzzināt par muzeja atrašanās vietu un šo iedvesmojošo projektu. Svarīgākā vizītes sastāvdaļa ikvienam no mums bija iespēja starptautiskajiem birojiem satikties ar vietējiem profesionāļiem un redzēt radošo apvienību veidošanos tikšanās laikā.”

Plānots, ka konkurss norisināsies līdz šī gada maijam. Rudenī sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar visiem iesniegtajiem darbiem īpašā izstādē. Piedāvājumu arhitektūras kvalitāti un atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti, ilgtspējas risinājumus un izmaksas vērtēs Latvijas un ārvalstu eksperti.

Visas septiņas arhitektu komandas saņems atlīdzību, savukārt viena no šīm komandām turpinās darbu pie turpmākās LLMM projekta izveides. LLMM izveidi finansē ABLV Charitable foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds.

LLMM metu konkursā piedalās tādi ārvalstu arhitektu biroji (alfabētiskā secībā) kā Adjaye Associates (Lielbritānija), Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija), Caruso St John Architects (Lielbritānija), Henning Larsen Architects (Dānija), Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande), Sauerbruch Hutton (Vācija) un wHY (ASV). 

Borisa un Ināras Teterevu fonds aicina biedrības, nodibinājumus un reliģiskās organizācijas iesniegt projektu pieteikumus, lai gūtu atbalstu mazaizsargāto līdzdarbības pasākumiem dzīves kvalitātes uzlabošanai savos novados. Piedaloties konkursā, var pretendēt uz finansējumu līdz 5000 eiro. Pieteikumus var iesniegt līdz 29. februārim.

Atbalsts nevalstiskām organizācijām tiks sniegts fonda grantu programmas „Maizes rieciens” ietvaros. Finansējumu konkursa kārtībā saņems tās organizācijas, kuru līdzdarbības aktivitātēs dzīves apstākļu uzlabošanai paredzēts iesaistīt pašus palīdzības saņēmējus, jo īpaši ģimenes ar bērniem. Pasākumiem jābūt īstenotiem laikā no 2016. gada 4. aprīļa līdz 2016. gada 30. novembrim.

Plašāk par projektu iesniegšanu uzziniet infografikā un www.maizesrieciens.lv mājas lapā (sadaļā “Atbalsts līdzdarbībai”).

Atbalsts vienai organizācijai paredzēts līdz 5000 eiro apmērā. Savukārt kopējais pieejamais atbalsts līdzdarbības pasākumiem 2016. gadā ir 35 000 eiro.

Lai saņemtu atbildes uz jautājumiem par pieejamo atbalstu, 2016. gada 3. februārī Rīgā tiek organizēts informatīvs seminārs. Aicinām pieteikties semināram līdz 29. janvārim, aizpildot anketu šeit vai www.maizesrieciens.lv mājas lapā (sadaļā “Atbalsts līdzdarbībai”). Jautājumu gadījumā aicinām rakstīt arī uz e-pasta adresi maizesrieciens@teterevufonds.lv

2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds uzsāka atbalstu līdzdarbības pasākumiem, iesaistot labdarības virtuvju apmeklētājus un citu organizācijas redzeslokā esošo mazaizsargātos iedzīvotājus praktiskās aktivitātēs savas dzīves uzlabošanā. Divās sezonās līdzdarbības pasākumiem atbalstu saņēmušas 16 organizācijas, iesaistot vairāk nekā 1000 palīdzības saņēmēju, tajā skaitā, vairāk nekā 300 bērnu. 

Piecas nedēļas nogales – sestdienu un svētdienu pēcpusdienās no 20.februāra līdz 20.martam plkst.15.36 Latvijas Radio 1 tiks lasītas un komentētas dažādu izdevniecību aktuālākās un interesantākās grāmatas. Priekšā klausītājiem, kā ierasts, lasīs aktieris Gundars Āboliņš. Arī šoreiz pirms lasījuma būs žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna par darbu vai nu ar tā autoru, vai tulkotāju, vai izdevēju.

“Radio mazā lasītava” pie klausītājiem atgriežas ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstu. Un jau pirmajā raidījumā, sestdien, 20. februārī, sarunā ar rakstnieci Noru Ikstenu iepazīsim „Mātes pienu”, ko izdevniecība „Dienas grāmata” izdevusi vēsturisko romānu sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Grāmata vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, centrā ir Padomju Latvijas ikdienas būris 60. - 80. gados, mātes piens ir kā simbols un pārmantojamība.

Savukārt svētdien, 21.februārī kopā ar izdevniecības „Omnia mea” vadītāju un tulkotāju Intu Geili tiks lasītas Albēra Kamī „Piezīmju grāmatiņas”. Tās ir domas, darbu uzmetumi, realitātes atspulgi. „Piezīmju grāmatiņas”, kuras Kamī sauca par savām burtnīcām, viņš rakstīja laikā no 1935.gada līdz pat savai nāves dienai.

Pēc nedēļas – 27.februārī dzirdēsim Ineses Zanderes „Kuģa žurnālu”, 28.februārī  - Pītera Svonsona „Meiteni ar pulksteni sirds vietā”. Pēc tam – 5.martā ieklausīsimies Ingas Žoludes „Stāstos”, 6.martā – Džesa Voltera „Skaistajās drupās”. 12.martā iepazīsim Imanta Jansona „Manu dienu grāmatu”, 13.martā – Umberto Eko „Pilotnumuru”. „Radio mazās lasītavas” pavasara sesija tiks noslēgta ar Daces Rukšānes „Mīlasstāstiem” 19.martā un Boženas Ņemcovas „Vecmāmiņu” 20.martā. 

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Nacionālā teātra 3.ģērbtuvē bija svinīgs notikums, tika aizdegta vēsturiskā Bertas Rūmniecas lustra, kas nākusi no Latvijas teātra muzeja fondiem un ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu restaurēta.

Latvijas Nacionālā teātra 3.ģērbtuve vēsturiski ir “lielo dāmu” ģērbtuve. Tā arī ir lielākā sieviešu ģērbtuve Nacionālajā teātrī, kas turklāt atrodas tieši līdzās skatuvei. Vienmēr tā bijusi īpaša, tajā pie saviem grimgaldiņiem izrādēm gatavojušās visas teātra prīmas: Klintīte, Berta Rūmniece, Mirdza Šmithene, Emma Ezeriņa, Lilija Ērika, Lidija Freimane, Elza Radziņa, Velta Līne un vēl citas. Un vēl joprojām, uz jautājumu par „dzīvesvietu” teātrī – „kur tu esi?” – saņemot jaunas aktrises atbildi „trešajā”, parasti atskan ar apbrīnu novilkts: ooo, trešajā!

3.ģērbtuvē stāv leģendām apvītais 30. gadu skapis ar elegantiem rožu kokgriezumiem un no tā paša laika rūpīgi glabāts un restaurēts spogulis, nu tiem ir pievienojusies arī Rūmniecītes krāšņā lustra (sk. fotogaleriju).

Aizvadītā gada nogalē teātrī tika pieminēta aktrises Bertas Rūmnieces 150.dzimšanas diena. Savukārt, sagaidot aktrises Bertas Rūmnieces 50. darba gadu jubileju 1932.g., kritiķis un toreizējais Nacionālā teātra direktors Artūrs Bērziņš rakstīja: “Bertas Rūmnieces jubileja ir latviešu teātra jubileja.  Viņas panākumi ir latviešu teātra un līdz ar to vairāku aktieru paaudžu panākumi”.  Jo savas mākslinieces gaitas viņa aizsāka  latviešu teātra pašos pirmsākumos, kad izrāžu skaits bija tikai ap 20 gadā, kad darbs teātrī vairāk līdzinājās labdarībai,  balstītai uz nenogurstošu darba gribu un  ideju.  

Berta Rūmniece tiek dēvēta arī par latviešu teātra māti. Tas lielā mērā saistīts ar repertuāru, ko tā spēlējusi. Berta Rūmniece nav atveidojusi nevienu gados jaunu varoni, meiteni vai sievieti.  Un prāts arī neesot nesies uz tām.  Viņas daļa – raksturlomas, vecākas dzīves pieredzējušas sievietes, mātes – sirsnību un saulainu prieku izstarojošas.  

Arī dzīvē Berta Rūmniece bija piecu bērnu māte (turklāt vēl četri bija pāragri zaudēti). Uz izrādēm viņa vienmēr esot nākusi kā uz dievkalpojumu, jau pāris stundu pirms sākuma.  Nekad neesot pieļāvusi sev dublanti.  Kā teātra dzīves folklora vēsta – Berta Rūmniece no rīta piedzemdējusi bērnu, vakarā noteikti bija teātrī un, nedod Dievs, ka kāda bija sākusi grimēties viņas lomai… 

Šobrīd 3.ģērbtuvē “dzīvo” Rasma Garne, Inta Tirole, Baiba Indriksone, Ināra Slucka, Ilze Rudolfa, Dace Bonāte, Zane Jančevska, Indra Burkovska, Marija Bērziņa, Līga Zeļģe, Zane Dombrovska, Liene Sebre. Agnese Cīrule.

 

Augstu vērtējot teātra mākslu, Borisa un Ināras Teterevu fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā sniedzis atbalstu jau piecām M.Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēm. Jaunākā no tām – “Spoks no Kentervilas” – pirmizrādi piedzīvojusi 30.janvārī un jau ir iekarojusi skatītāju sirdis.

Šīs muzikālās izrādes dramatizējumu veidojis Aleksejs Ščerbaks pēc pazīstamā īru literāta Oskara Vailda stāsta „Kentervilas spoks” motīviem. Skatītājiem ir iespēja vērot kādas amerikāņu ģimenes gaitas, iegādājoties vecu angļu pili ar tajā mītošu dzimtas spoku - seru Saimonu de Kentervilu, kurš nav iepriecināts par "vulgāro amerikāņu" iebrukumu savā īpašumā. Kas no tā sanācis, var noskaidrot, atnākot uz izrādi, kurai mūziku rakstījis Maestro Raimonds Pauls. Komponists jau no 1963. gada sadarbojas ar Rīgas Krievu teātri, bet 2016. gada 12. janvārī nosvinēja savu vērienīgo jubileju.

Aicinām aplūkot izādes fotogaleriju.

Pirmo reizi skatītāji varēja nobaudīt fragmentus no šīs izrādes 2015.gada 29.oktobrī – koncertā, ko teātris veidoja īpaši Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmai TÊTE-À-TÊTE 2015, atzīmējot fonda un teātra sadarbību. Tajā izskanēja fragmenti no piecām, ar fonda atbalstu tapušajām izrādēm - „Divpadsmitā nakts”, „Tango ar Stroku”, „Līgavaiņi”, „Hanuma” un „Spoks no Kentervilas”. Pie klavierēm šajā vakarā muzicēja pats Maestro.

Biļetes uz izrādi var iegādāties teātra kasēs, kā arī visā „Biļešu servisa” tīklā. Plašāk par izrādi lasiet M.Čehova Rīgas Krievu teātra mājas lapā.

 

Ķekavas novada fonds turpmāk sniegs savu ieguldījumu novada izaugsmei, kā arī radīs iespēju ikvienam līdzdarboties savā apkaimē. Novada fonds izveidots ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu, lai iesaistītu iedzīvotājus viņiem svarīgu jautājumu risināšanā sociālajā, kultūras, sporta un citās novadā svarīgās jomās.

Ķekavas novada fonds pievienosies Kopienu fondu kustībai - Latvijā šādi kopienu fondi jau veiksmīgi darbojas vairākos novados, tostarp Talsos, Valmierā, Limbažos, Lielvārdē, Alūksnē, Kandavā.

Jaunais fonds arī rīkos projektu konkursus, kuros varēs pieteikties jebkurš Ķekavas novada iedzīvotājs, tādējādi nodrošinot sabiedrībai svarīgu projektu īstenošanu neatkarīgi no ārējiem finanšu resursiem. Savukārt ziedotāji par savu devumu saņems iespēju piedalīties projektu izvērtēšanā. Ziedojumi varēs būt ar konkrētu mērķi, vai arī vienkārši “labiem darbiem”.

“Mēs saprotam, ka ir vajadzīga jauna domāšana, cits skatījums uz sevi, darbu, sabiedrību un novadu kopumā. Iespējams, labais ir senaizmirstais vecais. Pagājušā gadsimta sākumā tādas Ķekavas novada ēkas kā Doles Tautas nams, Katlakalna pagasta māja un Tautas nams Daugmalē tika celtas par vietējo iedzīvotāju ziedojumiem un tās kalpo sabiedrības vajadzībām vēl šodien,” pauž fonda pārstāve Agita Eizenberga.

Jau šobrīd gatavību darboties fondā un kļūt par tā dibinātājiem pauda 22 dažādu Ķekavas novada sabiedrības sektoru pārstāvji (sk. fotogrāfijas).

Darbs pie fonda dibināšanas tika uzsākts jau 2014.gadā, piedaloties Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotās “Kopienu filantropijas attīstības programma 2012 – 2017” konkursā. Pēc veiksmīgas konkursa pirmās aktivitāšu kārtas - Ķekavas novada iedzīvotāju foruma 2015. gada martā, saņemts Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsts arī otrajai kārtai – Ķekavas novada fonda izveidošanai. Projektu īstenoja biedrība “Partnerība “Daugavkrasts”” un to atbalstīja Ķekavas novada pašvaldība.

Uzņēmumu reģistrā fonds reģistrēts 2016. gada 27. janvārī un tā darbība veicinās dažādu sabiedrības grupu - NVO, pašvaldība, privātais sektors - sadarbību. Fonds ir neatkarīgs no kāda politiska, ekonomiska vai cita spēka, tas veido plašas partnerības un uzņemas līdera lomu vietējās labdarības un dialoga veicināšanā.

Konkursa modelis paredz, ka muzeja arhitektoniskais veidols taps, sadarbojoties ārvalstu un Latvijas arhitektūras birojiem un apvienojot to pieredzes, lai panāktu iespējami labāko rezultātu. Latvijas arhitekti aicināti pieteikties partnerībai līdz šī gada 8. februārim. 

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursā piedalīsies šādi ārvalstu arhitektu biroji (alfabētiskā secībā):

Adjaye Associates (Lielbritānija)
Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)
Caruso St John Architects (Lielbritānija)
Henning Larsen Architects (Dānija)
Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)
Sauerbruch Hutton (Vācija)
wHY (ASV)

LLMM metu konkursa rīkotājs Malkolms Redings, Malcolm Reading Consultants (MRC) valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Arhitektu atlasi noteica līdzsvars starp prasmēm, talantu un spējām, kuras apliecina līdz šim īstenotie projekti. Zināšanas un pieredze par laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanu bija ļoti būtisks kritērijs, bet tāpat svarīga bija arī pieredze un izpratne par ilgtspējīgu būvniecību, kā arī pieredze jaunas kultūras telpas veidošanā pilsētvidē, jo muzejs Rīgā tiks veidots vēl attīstāmā pilsētas daļā.”

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs saka: “Ārzemju arhitektiem nolikumā izvirzītā prasība ir piedāvājumu izstrādāt sadarbībā ar Latvijas arhitektiem. Tā konkursa nolikumā iekļauta ar nolūku nodrošināties, lai metu izstrādē tiek likta lietā gan starptautiskā pieredze muzeju projektēšanā, gan zināšanas par lokālo kontekstu - vietas vēsturi, mākslas vides paradumiem un šejienes muzeju auditorijas mentalitāti, kā arī Rīgas arhitektūras tradīcijām un būvju atbilstību klimatiskajiem apstākļiem. Tas palīdzēs ēkā atspoguļoties muzeja misijai – būt par vietu, kuru raksturo mājīguma un piederības sajūta, vidi, kas kļūs par iecienītu satikšanās vietu, kur gūt iedvesmu, zināšanas un laikmetīgās mākslas rosinātu domātprieku.”

Ieinteresēto dalībnieku no Latvijas pieteikšanās pagarināta līdz 8. februāra plkst. 12:00 saskaņā ar Latvijas arhitektu aicinājumu. Pieteikties var, aizpildot anketu šeit.

2016. gada februāra beigās ārvalstu kolēģi ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas domubiedriem un sāktu kopīgu darbu. Konkursa turpmāko darbību piedāvājuma gatavošanā koordinēs MRC. Plānots, ka konkurss norisināsies līdz šī gada maijam.

Sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar visiem iesniegtajiem darbiem īpašā izstādē. Piedāvājumu arhitektūras kvalitāti un atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti, ilgtspējas risinājumus un izmaksas vērtēs vietējie un ārvalstu eksperti.

Arhitektu komandas, kas netiks izraudzītas tālākai sadarbībai, saņems atlīdzību jeb honorāru, savukārt viena komanda turpinās darbu pie muzeja izveides. Muzeja izveides budžets plānots 30 miljonu eiro apmērā, ko privāti finansē ABLV Charitable foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Informācija par starptautiskajiem arhitektu birojiem:

Adjaye Associates (Lielbritānija)

2009. gadā izveidotā arhitektu biroja Adjaye Associates dibinātājs Deivids Adžejs ir projektējis muzejus un ēkas visā pasaulē, to skaitā vairākus projektus ASV - Denveras Laikmetīgās mākslas muzeju, Smitsona Nacionālo Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeju Vašingtonā, Studio muzeju Ņujorkas Hārlemā, savukārt Londonā - Mariannas Gudmenas galeriju. Pērn Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji viņam uzticēja īslaicīga muzeja ēkas vajadzībām pielāgot 16. gadsimta kuģu būvētavas apjomīgās noliktavas, kā arī izveidot īpašu performanču telpu.  2013. gadā Adjaye Associates saņēma Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) starptautisko balvu par bibliotēkas projektu ASV (Francis Gregory Library) un britu arhitektūras gada balvu par panākumiem ASV tirgū.

Plašāka informācija: www.adjaye.com

Architects Lahdelma & Mahlamäki (Somija)

Somijas arhitektu birojs Architects Lahdelma & Mahlamäki ir pazīstami pasaulē kā ilgtspējīgas arhitektūras projektu autori. Viņu projektētais Somijas dabas centrs Haltia pērn saņēma Eiropas Gada muzeja balvas īpašo atzinību par ilgtspējību. Architects Lahdelma & Mahlamäki radījuši dizainu vairākiem muzejiem un mākslas centriem. Te jāmin vairākas institūciju ēkas Somijā - Tautas mākslas centrs Kaustinenā, Kotkas jūrniecības muzejs un izstāžu centrs Vellamo, Somijas meža muzejs un informācijas centrs Punkaharju -, kā arī Polijas ebreju vēstures muzejs Varšavā. Muzejs Polijā ieguvis pirmo Somijas balvu arhitektūrā, Polijas Arhitektu asociācija to atzinusi par 2013. gada labāko ēku un projekts 2015. gadā bija nominēts Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā - Mies van der Rohe Award. Biroju Architects Lahdelma & Mahlamäki 1997. gadā dibināja Ilmari Lahdelma un Rainers Mahlameki. Plašāka informācija: www.ark-l-m.fi

Caruso St. John Architects (Lielbritānija)

Arhitektu biroja Caruso St John Architects dibinātājiem Adamam Karuso un Pīteram St.Džonam ir 25 gadu kopīga darba pieredze, tostarp arī mākslas telpu projektēšanā. Lielākā daļa no tiem īstenoti Lielbritānijā - Valsolas Jaunā galerija, starptautiskais laikmetīgās mākslas centrs Nottingham Contemporary, kā arī Demiena Hirsta personīgajai mākslas kolekcijai domātā Newport Street Gallery Londonā.  Kopš 2007. gada Caruso St. John Architects strādā pie Tate Britain muzeju ēkas rekonstrukcijas, kā arī ir izstrādājuši tai piebūves projektu. Arhitektu birojs projektējis Gagosiana galerijas telpas Londonā, Parīzē, Romā un Honkongā. Caruso St John Architects projekti saņēmuši vairākas Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) balvas. Plašāka informācija: www.carusostjohn.com

Henning Larsen Architects (Dānija)

Henning Larsen Architects ir skandināvu izcelsmes starptautisks arhitektu birojs, kura darba pieredze veidojusies, strādājot pie nozīmīgu kultūras un izglītības celtņu, biroju ēku un dažādiem pilsētvides labiekārtošanas projektiem. Dānijā viņi projektējuši arheoloģijas un etnogrāfijas muzeju Moesgaard un mākslas muzeju Ny Carlsberg Glytotek, Zviedrijā tapis Ūmeo universitātes mākslas muzejs, bet Īslandē - Harpa koncerthalle un konferenču centrs. Arhitektu birojs vairākkārt saņēmis Eiropas arhitektūras balvu Civic Trust Award un 2013. gadā par koncertzāles projektu Īslandē ieguvis Eiropas Savienības balvu laikmetīgajā arhitektūrā - Mies van der Rohe Award.

No galvenā biroja Kopenhāgenā Henning Larsen Architects pārvalda sešas biroja filiāles cituviet - Saūda Arābijā, Honkongā, Farēru salās, Minhenē, Oslo un Stambulā. Plašāka informācija: www.henninglarsen.com

Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande)

Neutelings Riedijk Architects ir pieredze sarežģītu publisku ēku projektēšanā, kas gūta strādājot pie muzeju, teātru, koncertzāļu un bibliotēku plānošanas. Arhitektu biroja portfolio ir MAS muzejs Antverpenē, vairāki nozīmīgi objekti Nīderlandē – Skaņas un attēla institūts Hilversumā, muzejs un bibliotēka Eemhuis Amersfortā un kultūras nams Rozet Ārnemā – un STUK mākslas centrs Beļģijā. Arhitektu biroja projekti vairākkārt nominēti Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā - Mies van der Rohe Award. 2014. gadā viņu Ārnemas projekts ieguva Nīderlandes labākās ēkas balvu. Neutelings Riedijk Architects pirms 25 gadiem izveidoja Vilems Jans Nētelingss un Mihīls Rīdeiks. Plašāka informācija: www.neutelings-riedijk.com

Sauerbruch Hutton (Vācija)

Arhitektūras, pilsētvides un dizaina uzņēmuma Sauerbruch Hutton darbu raksturo ilgtspējīga urbānā arhitektūra. Uzņēmuma portfolio ir Brandhorstu laikmetīgās mākslas muzejs Minhenē, Kultūras centrs un 20. gadsimta muzejs M9 Venēcijā, Emanuela baznīca Ķelnē, mākslinieka darbnīca vācu konceptuālistei Karinai Zanderei. Sauerbruch Hutton baznīcas projekts Ķelnē 2015. gadā ieguva Vācijas Arhitektūras balvu, starptautiskās būvniecības izstādes IBA izcilības balva piešķirta viņu Pilsētvides attīstības un vides ministrijas ēkas projektam Hamburgā. Sauerbruch Hutton izveidoja 1989. gadā Luīza Hatone un Matiass Zauerbruhs Londonā. 1992. gadā birojs savu darbību pārceļ uz Berlīni. Plašāka informācija: www.sauerbruchhutton.de 

wHY (ASV)

Losandželosā un Ņujorkā bāzētajai starpdisciplinārajai dizaina studijai wHY ir plaša pieredze, izstrādājot kultūras un izglītības iestāžu ēku plānojumu, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgiem, funkcionalitātē elastīgiem un inovatīviem risinājumiem. Biroja projektētais Grand Rapids mākslas muzejs Mičiganā bija pirmā jaunbūvētā muzeja ēka, kas saņēmusi “zaļā dizaina” sertifikāta LEED zelta kategorijas reitingu. Birojs projektējis arī Kentuki mākslas muzeju Speed Art Museum un Pomonas koledžas mākslas fakultātes ēku Kalifornijā. Par izcilu starptautiskajā muzejnieku vidē tiek uzskatīts wHY izstrādātais ekspozīcijas zāļu dizaina risinājums Hārvardas mākslas muzejiem. wHY 2004. gadā izveidoja Kulapats Jantrasasts (Kulapat Yantrasast). Viņš ir pirmais taizemiešu izcelsmes arhitekts, kas saņēmis Taizemes kultūras ministrijas balvu Silpathron Award par ieguldījumu dizainā. Plašāka informācija: www.why-site.com

22. un 23. janvārī Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS (Miera ielā 33, Rīgā) ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu notiks gleznošanas darbnīcas. Tajās bērni un pieaugušie varēs gleznot mākslinieces Dagnes Ventiņas vadībā, kā arī iepazīties ar mākslinieces skatījumu ko, kā un kāpēc gleznot.

TRĪS KRĀSAS ir viena no 160 biedrībām, kas saņēmušas Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Nāc un dari! Tu vari!” atbalstu. Mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS projekts ļaus Miera ielas apkaimes iedzīvotājiem un interesentiem deviņus mēnešus gūt prieku radošajās darbnīcās, diskusiju vakaros, izstādēs, plenēros un citos aizraujošos pasākumos.

Gleznošanas darbnīcas ir ievada pasākumi mākslinieces Dagnes Ventiņas gleznu izstādei “Ikdiena – iemesls, lai gleznotu”.  Gleznošanas darbnīca bērniem notiks 22. janvārī 16.00 – 18.00. Savukārt pieaugušajiem - 23. janvārī 11.00 – 13.00. Piedalīšanās ir bez maksas, iepriekš piesakoties TRĪS KRĀSU mājas lapā www.triskrasas.lv. Visas darbnīcas notiks Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS, kas atrodas radošajā kvartālā Miera ielas Republika (Miera ielā 33, Rīgā).

Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS savā darbībā cenšas stiprināt saikni starp aktuālo laikmetīgo mākslu un mākslas izglītības procesiem. TRĪS KRĀSAS darbojas vienlaicīgi kā skola, izstāžu zāle, semināru un diskusiju vieta, mākslas izglītības bibliotēka.

 

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras 2015” balsojums norisinās no 18. līdz 28. janvārim, un tajā piedalās divi Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2015 pasākumi – izrāde "Brodskis / Barišņikovs” un izstāde "Lielāks miers, mazāks miers".

Aicinām balsot par “Kilograms kultūras 2015” nomināciju kandidātiem šeit.

Balsojumā piedalās uzvarētāji no visiem četriem 2015. gada balsojumiem kategorijās teātris, mūzika, vizuālā māksla, literatūra, kino, gada pārsteigums un gada notikums.  Tostarp uz balvas saņemšanu kategorijā “Teātris” pretendē režisora Alvja Hermaņa izrāde "Brodskis / Barišņikovs” (Jaunais Rīgas teātris). Savukārt latviešu laikmetīgās mākslas izstāde "Lielāks miers, mazāks miers" (Dzelzceļa vēstures muzejā) ir pretendents kategorijā “Vizuālā māksla”.

Abi pasākumi norisinājās mākslas programmas TÊTE-Á-TÊTE 2015 ietvaros, kas noritēja no 11. septembra līdz 30. oktobrim, piedāvājot sabiedrībai Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras notikumu sēriju.

Kultūras notikumus vērtē un skatītāju balsojumam izvirza: Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs Orests Silabriedis, LTV kultūras raidījumu redaktore un kinokritiķe Daira Āboliņa, Latvijas Radio 1 redaktore un programmu vadītāja Anda Buševica, teātra kritiķe un plaša profila kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska, režisore un literāte Kristīne Želve, LTV Kultūras raidījumu redakcijas redaktore Lilita Eglīte, Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras rondo” žurnāliste Ruta Rikše, brīvmāksliniece Ieva Lejasmeijere un Latvijas sabiedrisko mediju portāla lsm.lv kultūras ziņu redaktors Jānis Kalve.

 

Šī gada 19.-24. janvārī Jaunā Rīgas teātra izrāde “Brodskis/Barišņikovs” Alvja Hermaņa režijā tiks izrādīta Suzannas Delalas centrā Telavivā, Izraēlā.

Iestudējuma pirmizrāde notika Rīgā 2015. gada 15. oktobrī, un tas tika iekļauts Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmā TÊTE-Á-TÊTE 2015, kas noritēja no 11. septembra līdz 30. oktobrim, piedāvājot sabiedrībai Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras notikumu sēriju.

Izrādē “Brodskis/Barišņikovs” leģendārā mākslas personība Mihails Barišņikovs interpretē sava drauga, Nobela prēmijas laureāta dzejnieka Josifa Brodska dzeju viņa dzimtajā valodā. Iestudējums ar tekstu un kustību atklāj dzejnieka pasauli, ļaujot līdzpārdzīvot Brodska sarežģīto, lirisko un iedarbīgo vārdu spēli. Scenogrāfe ir Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Gļebs Fiļštinskis. Izrādi Jaunais Rīgas teātris veidojis sadarbībā ar Baryshnikov Productions.

Jaunais Rīgas teātris viesizrādēs uz Izraēlu dodas pirmo reizi, savukārt Mihails Barišņikovs Suzannas Delalas centrā viesojies jau vairākkārt.

Suzannas Delalas centrs dibināts 1989. gadā ar Delalu ģimenes fonda atbalstu, godinot viņu agri mūžībā aizgājušo meitu Suzannu. Papildu atbalstu centra dibināšanai sniedza Telavivas pašvaldība, Telavivas fonds, kā arī Izraēlas Kultūras un izglītības ministrija. Suzannas Delalas centrs ir mājvieta vairākām dejas kompānijām. Tas piedāvā skatītājiem Izraēlas un ārvalstu laikmetīgās dejas trupu iestudējumus, kā arī festivālus, kas izceļ dažādiem reģioniem raksturīgus deju stilus.

 

Malcolm Reading Consultants (MRC) aicina Latvijas arhitektus, pilsētvides arhitektus - plānotājus un ainavu arhitektus līdz 2016. gada 8. februārim pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada februārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Plānots, ka konkurss norisināsies aptuveni sešus mēnešus. Tā noslēgumā tiks izvēlēts uzvarētājs, bet pārējie konkursa dalībnieki iegūs prēmijas.

Elektroniska pieteikuma anketa šeit. 

Papildu informāciju lasiet šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes tiek regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās, pateicoties unikālajai kolekcijai par mākslas un vizuālās kultūras procesiem Latvijā un Baltijas jūras reģionā no 1960-itajiem gadiem un papildu spējot piesaistīt krājumu aizdevumus no privātiem kolekcionāriem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja misija ir, atraktīvi izmantojot mākslas un vizuālās kultūras daudzveidīgās mijiedarbības formas un to klātbūtni mūsdienu cilvēka ikdienā, veidot laikmetīgās mākslas muzeju kā sabiedrībā iemīļotu tikšanās vietu – iedvesmai un jaunām zināšanām, pašrefleksijai un pieredzes apmaiņai. Muzeja mērķis ir uzturēt muzejā mājvietas un piederības sajūtu, ko veido atvērtība dažādajam, radošais gars un laikmetīgās mākslas rosināts domātprieks.

Par piemērotāko fokusu muzeja radošajā darbībā izraudzīts mērķis atspoguļot laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras mijiedarbības procesus Latvijā un plašāk - Baltijas jūras reģionā. Spēles laukuma ģeogrāfiskās robežas izvēlētas, lai ilgtermiņa darbības stratēģijā muzejam nodrošinātu gan starptautisko atpazīstamību un apriti starpreģionālos sadarbības tīklos, gan arī ļautu tā darbības programmai gūt plašu atbalstu vietējā auditorijā.

Muzeju paredzēts veidot kā “izkliedēto muzeju” jeb “jaunā žanra muzeju”, kas prezentē sevi ne tikai kā zināšanu krātuvi, bet arī kā zināšanu ģeneratoru. un kura apmeklētājs ir nevis pasīvs patērētājs, bet šī zināšanu inkubatora aktīvs līdzdalībnieks. Kā galvenie darbības virzieni noteikti – izstāžu darbība, kolekcijas veidošana un eksponēšana, pētniecība, izglītības un sociālās iesaistes programmu un aktivitāšu īstenošana.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds

Lai taptu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēka, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nodibinājuši Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu. Tā mērķis ir par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem, partnerībā ar Latvijas valdību un Kultūras ministriju, veikt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, nodrošināt šī muzeja darbību un pārvaldību, tostarp arī muzeja laikmetīgas mākslas krājuma veidošanu, uzturēšanu un pētniecību. Privātai iniciatīvai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā, tādēļ jaunā fonda dibinātāji cer, ka šis solis dos spēcīgu attīstības impulsu aktuālajiem mākslas procesiem Latvijā, veicinās integrētas kultūras telpas veidošanos, kā arī padarīs Rīgu par atpazīstamu un īpašu tūrisma galamērķi.

2014. gada 30. oktobrī LR Kultūras ministrija un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi un attīstīšanu. Tas parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp Kultūras ministriju, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem, un ABLV Bank kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā.

Nodomu protokols paredz, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts 24,5 hektāru platībā bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Plānots, ka fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds iecerējis muzeja ēku atklāt 2021. gada 18. novembrī. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot Latvijas Republikas Muzeju likumu, lai tiktu nodrošināta muzeja pieejamība sabiedrībai, un muzeja krājums būtu iekļauts Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

Malcom Reading Consultants (MRC)

MRC specializējas augsta līmeņa starptautisku arhitektūras konkursu rīkošanā nacionālas nozīmes jaunu ēku būvniecībai un to rekonstrukcijai visā pasaulē ar klientiem Somijā, Čehijā, Krievijā, Indijā, Katarā, Taivānā un citur. Londonā MRC kultūras jomas klientu vidū ir Viktorijas un Alberta muzejs, Dabas vēstures muzejs, White Cube galerija u.c. Apvienotās Karalistes paviljons pasaules lielākajā izstādē EXPO Milano 2015, kura arhitektoniskais risinājums tika izraudzīts MRC vadītā konkursā ietvaros, tikko ieguvis izstādes labākā paviljona titulu, kā arī vēl deviņas citas balvas, to skaitā, Itālijas Arhitektu asociācijas balvu par labāko paviljona arhitektūru.

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Laiks Ziedonim”. Apbalvojums jau trešo gadu tiks pasniegts piecās nominācijās: zinātnē, novadpētniecībā, bērniem un jauniešiem, tautsaimniecībā un literatūrā. Laureātus atbalsta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, gādājot katras nominācijas laureātam naudas balvu 3 000 eiro apmērā.

Pieteikšanās līdz 26.februārim apbalvojuma mājas lapā www.laiksziedonim.lv. Laureāti tiks paziņoti īpašā ceremonijā, kas jau tradicionāli norisināsies 2016.gada 3.maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā.

Aplūkojiet video aicinājumu pieteikties apbalvojumam šeit.

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” apbalvojumu iedibinājis 2014.gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.

Apbalvojumu īstenot palīdzēs cilvēki, kuri ir kompetenti nomināciju jomā, pārredz un pārzina nozares aktualitātes. Plašāk par apbalvojumu lasiet lapā www.laiksziedonim.lv

 

Latvijā joprojām ir tūkstošiem cilvēku, kuri savu vienīgo dienas silto maltīti saņem labdarības organizāciju zupas virtuvēs. Tādēļ 2015./2016. gada sezonas aukstajos mēnešos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu 36 labdarības organizācijas visā Latvijā izsniedz 200 000 siltas maltītes porciju, ik nedēļu palīdzot 2300 mazaizsargātām personām.

Viena no labdarības organizācijām, kas saņem šo Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Maizes rieciens” atbalstu labdarības virtuves darbībai, ir Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu kongregācijas Latvijas Delegatūra. Skatiet video par labdarības virtuvi šajā klosterī.

Vienlaikus labdarības organizācijās ir vērojama tendence labdarības virtuvju skaitam sarukt. Piemēram, 2013. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds finansēja 52 labdarības organizācijas, kas sezonā izsniedza 500 000 siltas maltītes porciju, ik nedēļu palīdzot 6410 personām. Savukārt 2014. gadā organizāciju pieteikumu skaits samazinājās – 40 organizācijas izsniedza 300 000 porciju, nedēļā palīdzot 3890 personām. Arī šogad organizāciju ir mazāk – 36. Labdarības virtuvju karti aplūkojiet programmas „Maizes rieciens” mājas lapā (sadaļā “Labdarības virtuves sezona 2015/2016”).

No 2013. gada Borisa un Ināras Teterevu fonda īstenotās labdarības programmas “Maizes rieciens” mērķis ir dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām saņemt regulāru, siltu maltīti no tuvākās apkaimes labdarības organizācijas pārstāvju rokām. Īpašs atbalsts tiek sniegts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām. Programma “Maizes rieciens” turpina iepriekš fonda atbalstīto labdarības akciju “Kopgalds”.