5. septembrī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra ēkas 150 gadu jubilejas svinību ietvaros atklāja pieminekli izcilajam rīdziniekam, baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam [1] (1936 – 1989). Piemineklis ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums Rīgas pilsētai, un tas atrodas kanālmalā pie tiltiņa starp Operu un Latvijas Universitāti.
Fotogrāfijas no atklāšanas pasākuma [2]. Videoklipi - veltījumi izcilajam baleta meistaram: "Atgriešanās" [3], "Aktieris" [4] un "Deja" [5].
“Šis ir pirmais piemineklis Latvijā, kas veltīts dejas mākslai. Māris Liepa bija ne vien izcils baleta mākslinieks un savas dzimtās pilsētas Rīgas patriots, bet vienlaikus ir arī simbols tai ļoti augstajai un pasaulē novērtētajai kvalitātei, kāda piemīt dejas kvalitātei Latvijā. Līdz ar to piemineklis iemūžinājis tās tradīcijas, ko gadu desmitiem kopusi Latvijas baleta skola," uzsver Latvijas Nacionālā baleta vadītājs Aivars Leimanis.
„Pilsētas seju veido tās cilvēki, viņu iedvesma un viņu darbi. Rīga ir unikāla pilsēta, no kuras nākušas virkne personību, kas veidojušas un ietekmējušas pasaules kultūru. Ar prieku dāvinām Rīgai pieminekli izcilajam rīdziniekam un baletdejotājam Mārim Liepam. Pieminekli, kurā iemūžināts ne tikai izcila personība, bet arī – deja! Ceram, ka skulptūra kļūs par spilgtu akcentu Rīgas pilsētvidē un par iemīļotu tūrisma objektu!” akcentē mecenāts Boriss Teterevs.
„Piemineklis veltīts baletam, par prototipu izmantojot pasaulslavenā baletdejotāja Māra Rūdolfa Liepas neaizmirstamo stāvu klasiskajā attitude pozā. Igauņu mākslinieki veidoja skulptūru teju divus gadus - tā lieluma un tehnoloģiskās sarežģītības ziņā ir nozīmīgākais ārtelpas mākslas darbs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Piecus metrus augstā skulptūra veidota no nerūsējoša tērauda, un atrodas uz pelēka granīta postamenta. Ēna kolorējumā kontrastē ar dejotāja stāvu, tās patina veidota autortehnoloģijā, kuru igauņi neizpauž,” stāsta kuratore Helēna Demakova. Šeit [6] klausāma H.Demakovas intervija Latvijas Radio.
Pieminekli pēc kuratores Helēnas Demakovas uzaicinājuma veidojuši igauņu mākslinieki Jāns Tomiks un Jiri Ojavers - Igaunijas Mākslas akadēmijas profesori, kas pārstāvējuši savu valsti Venēcijas biennālē, bet Jāns Tomiks ir vislielāko starptautisko atzinību un atpazīstamību guvušais Baltijas valstu mākslinieks. Viņš kuratoru veidotajās izstādēs piedalījies gan Venēcijas biennālē, gan New Museum Ņujorkā. Pieminekļa arhitekti ir Pēters Pere (Igaunija) un Juris Gertmanis (Latvija).
Šis jau ir otrais mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstītais mākslas darbs Rīgas publiskajā telpā. Pirmais bija 2012. gadā atklātā krievu mākslinieka Dmitrija Gutova veidotā “Gondola” Mākslas muzeja “Rīgas birža” [7] ātrijā, kuru bez maksas var aplūkot ikviens apmeklētājs. 2013. gada pavasarī mecenāti rosināja Rīgas pilsētvides mākslas darbu konkursa izstādi “Rīga smaida”, kuras uzvarētāju darbus paredzēts atklāt 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.