Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu “Māksla publiskā telpā” [1], 2014. gada rudenī Rīgā tiks atklāti pirmie trīs paliekošie lielformāta mākslas darbi pilsētas vidē. 29. septembrī plkst. 12:00 Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā [2] notiks pirmais objekta – jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura “Klusā daba” – atklāšana, par godu kurai no plkst. 13:00 līdz 19:00 ieeja Botāniskajā dārzā 29. septembrī būs bezmaksas (izņemot Taureņu mājas apmeklējumu).

Jaunais mākslas dabrs sasaucas ar mākslas vēsturē labi zināmo 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta klusās dabas žanru, kas īpašu pilnziedu sasniedza tā saucamajā holandiešu Zelta laikmeta glezniecībā. Darba garums ir 5 m, platums 3 m, augstums 1,7 m.

“Holandiešu gleznoto augļu un dārzeņu vietā redzamas latviskas dabas veltes – puravi, ķirši, āboli, bumbieris. Pats zaķis ir dzīvs un vesels, tādējādi izgaismojot Radītāja spēju apliecināt brīnumu, kas ir jebkuras jaunas dzīvības rašanās,” akcentē māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

“Jaunie mākslinieki ir pārfrāzējuši holandiešu gleznotās klusās dabas. Skulptūrā zaķis ir kā augšāmcēlies – tas ir sveiciens ne tikai senākai mākslas vēsturei, bet arī jaunākajiem konceptuālās mākslas paraugiem. Mākslinieki īpaši uzsver vācu 20. gadsimta mākslinieka Jozefa Boisa mantojumu – te pieminama viņa performance “Kā skaidrot gleznas mirušam zaķim”. Tajā mākslinieks uzlējis uz galvas medu un uz tās uzlicis zelta lapiņas, rādot mirušajam zaķim savus zīmējumus. Jozefa Boisa māksla ir konceptuāla izpausme par cilvēka un dabas tuvības tēmu. Tāpat Boisa mākslai raksturīgs “paplašinātais mākslas jēdziens” un “sociālā plastika”, pie kuras pieskaitāms jaunais latviešu mākslinieku darbs “Klusā daba”,” stāsta programmas kuratore Helēna Demakova.