Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu “Māksla publiskā telpā” [1], 2014. gada rudenī Rīgā tiks atklāti pirmie trīs paliekošie lielformāta mākslas darbi pilsētas vidē. 29. septembrī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā notika pirmā objekta – jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura “Klusās dabas” – atklāšana.
“Liels prieks, ka projekts kurš aizsākās mākslas festivālā Tete-a-tete 2013. gadā, pēc pusotra gada jau ir gatavs. Programmas Māksla publiskā telpā moto ir domātprieks. Esam pateicīgi arī par darītprieku visiem Fonda sadarbības partneriem – gan Rīgas domei, gan Latvijas Universitātei, māksliniekiem un programmas kuratorei Helenai Demakovai,” akcentēja mecenāti Boriss un Ināras Teterevi.
“Šodien atklājam Latvijas un reģiona mērogam unikālu programmu „Māksla publiskā telpā”, kas turpina pasaulē izplatīto parādību – pilsētvides papildināšanu ar dažādiem mākslas objektiem. Programma dod iespēju Latvijas māksliniekiem realizēt savas ieceres, īstenojot idejas, kuras neizpaustos tik spilgti mazākā formātā vai slēgtā telpā un kuras tā īsti varam novērtēt tikai konkrētās vietās pilsētvidē,” teica Kultūras ministre Dace Melbārde.
“Mēs šogad pavasarī noslēdzām ar Borisa un Ināras Teterevu fondu sadarbības memorandu, kas paredz vairāku mākslas objektu izvietošanu pilsētvidē. Man ir patiess prieks, ka tas ir realizējies ar pirmo darbu un Rīga kļūst skaistāka, un “māksla iziet ielās”. Turklāt šis ir tikai pats mūsu sadarbības sākums un es zinu, ka rīdziniekus tuvākajā nākotnē sagaida vēl vairāki patīkami pārsteigumi”, atklāšanas runā norāda Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
Jaunā skulptūra sasaucas ar mākslas vēsturē labi zināmo 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta klusās dabas žanru, kas īpašu pilnziedu sasniedza tā saucamajā holandiešu Zelta laikmeta glezniecībā. Darba garums ir 5 m, platums 3 m, augstums 1.7 m.
“Holandiešu gleznoto augļu un dārzeņu vietā redzamas latviskas dabas veltes – puravi, ķirši, āboli, bumbieris. Pats zaķis ir dzīvs un vesels, tādējādi izgaismojot Radītāja spēju apliecināt brīnumu, kas ir jebkuras jaunas dzīvības rašanās,” teica mākslieniece Brigita Zelča-Aispure.
“Jaunie mākslinieki ir pārfrāzējuši holandiešu gleznotās klusāsa dabas. Skulptūrā zaķis ir kā augšāmcēlies – tas ir sveiciens ne tikai senākai mākslas vēsturei, bet arī jaunākajiem konceptuālās mākslas paraugiem. Mākslinieki īpaši uzsver vācu 20. gadsimta mākslinieka Jozefa Boisa mantojumu – te pieminama viņa performance “Kā skaidrot gleznas mirušam zaķim”. Tajā mākslinieks uzlējis uz galvas medu un uz tās uzlicis zelta lapiņas, rādot mirušajam zaķim savus zīmējumus. Jozefa Boisa māksla ir konceptuāla izpausme par cilvēka un dabas tuvības tēmu. Tāpat Boisa mākslai raksturīgs “paplašinātais mākslas jēdziens” un “sociālā plastika”, pie kuras pieskaitāma jaunais latviešu mākslinieku darbs “Klusā daba”,” stāstīja programmas kuratore Helēna Demakova.
Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā”, kas aizsākās 2013.gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāk darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015. gada pirmajā pusē. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova. Austrumeiropā unikālā programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas Domi.