Piektdien, 5. decembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) tika atklāta izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” [1] trešā ekspozīcija. Tā veltīta Borisa Bērziņa gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas, kā arī Barbaras Gailes un Brigitas Zelčas-Aispures mākslas darbiem. Izstāžu cikls „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” noris kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.
Izstāde būs skatāma Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvs) līdz 2015. gada 3. janvārim pirmdienas - piektdienās: 9.00 - 20.00, sestdienās - svētdienās: 10.00 - 17.00. Ieeja bezmaksas.
Boriss Bērziņš (1930–2002) ir mākslas profesionāļu un mākslas mīļotāju pulkā iecienīts mākslinieks, kurš kļuva par klasiķi jau savas dzīves laikā. Sākotnēji B. Bērziņš iekļāvās tā sauktā „Skarbā stila” mākslinieku grupā, kura idejiski noformējās 20. gs. 50. gadu otrajā pusē, taču jau 70. gados viņš izkopa savu neatkārtojamo rokrakstu un darbu tēmas. Meistara veikumu skatītājus aizrāva gan mākslinieka glezniecības stilistika – plaknē risinātas, formas ziņā lakoniskas kompozīcijas –, gan izteikti latviskās tēmas. B. Bērziņš gleznoja sadzīves priekšmetus klusajās dabās, līgotājus, cūku galvas, apaļīgu sievu muguras, brunčus un citus latviešiem atpazīstamus motīvus. Vienlaikus viņš radīja arī pilnīgi abstraktus darbus, kas atstāja ietekmi uz vairākām gleznotāju paaudzēm. Bibliogrāfija [2]; video [3] par Borisu Bērziņu.
Barbara Gaile (1968) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu ar pirmajiem abstraktajiem darbiem nodaļas pastāvēšanas vēsturē. Jau veidojot pirmo personālizstādi 1993. gadā, māksliniece sev pievērsa Latvijas profesionālās mākslas vides pastiprinātu uzmanību. Viens no viņas karjeras izciliem sasniegumiem bija 2010. gada personālizstāde „Pērles” LNMM Baltajā zālē. Viņas darbi, lai arī šķietami bezpriekšmetiski, unikālā veidā atspoguļo cilvēka jūtu telpu. B. Gailes māksla ir kondensētas enerģijas, dzīvas pulsācijas un noslēpumainu vibrāciju pilna. Māksliniece gleznas rada līdzīgi kā juvelieris veido dārgakmeni – ilgā, meditatīvā formas izslīpēšanas procesā, kurā krāsu slāņa audzēšana ir pakļauta ikviena darba konceptuālajam virsuzdevumam. Rezultāts ir apjomīgs darbu klāsts ar ļoti daudziem niansētiem vēstījumiem. Bibliogrāfija [4], laikraksta "Diena" raksts [5] par B.Gaili.
Brigita Zelča–Aispure (1986) absolvējusi LMA Vizuālās komunikācijas nodaļu. Līdzīgi citiem talantīgiem šīs nodaļas beidzējiem, viņas mākslu raksturo skaidrs konceptuāls kodols un daudzu paradoksu izpēte. Cita starpā B. Zelča-Aispure veidojusi suvenīru līniju LNMM pēc B. Bērziņa darbu motīviem. Kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Sandi Aispuru, māksliniece veido lielformāta darbus. Jaunā meistare mākslas vēstures labi zināmās tēmas atspirdzina ar mūsdienu pasaules vēstījumiem. Viņas „Villendorfas Venēra 21. gadsimtā” atrodas pie LMA un tematizē mākslas vēsturē labi pazīstamo skulptūru kā mūsdienu rotaļīgo, taču reizē mākslīgo sievišķību. Bibliogrāfija [6], māksliniece tīmeklī [7].
Projekta "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" izstāžu ciklā redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, galvenokārt no LNMM krājuma. Tāpat tiek izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi" (sastādītāja mākslas zinātniece Helēna Demakova).
Izstāžu cikla ietvaros tiek demonstrētas studijā "Platforma Film" nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.
Izstāžu cikls notiek ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu "Mākslai vajag telpu". Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa – Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa un Dace Gasiņa.