Borisa un Ināras Teterevu fonds, atzīmējot piecu gadu darbību Latvijā, sniegs iespēju vienkopus skatīt tādu leģendāru mākslas pasaules personību kā Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir [1]), Anrī Matisa (Henri Matisse [2]), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh [3]), Pola Gogēna (Paul Gauguin [4]), Marka Šagāla (Marc Chagall [5]), Raula Difī (Raoul Dufy [6]) un Pablo Pikaso (Pablo Picasso [7]) darbus.
Mākslas muzejā "Rīgas Birža" [8] no 2015. gada 30. aprīļa līdz 5. jūlijam būs aplūkojamas Pikaso „Faunu” sērijas gleznas un viņa keramika, Difī „Vansas strūklaka”, Šagāla „Pulkstenis liesmojošās debesīs”, Pola Siņjaka (Paul Signac) „Pavasaris Provansā” un citi darbi. Latvijas muzeju vēsturē šāda mēroga izstāde notiks pirmo reizi.
Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas ir viens no partneriem topošā Laikmetīgās mākslas muzeja izveidē, atbalstot šo projektu, vēlējies parādīt laikmetīgās mākslas attīstību 20. gadsimtā, kas nav iedomājama bez tās priekšteča - klasiskā modernisma, kurā ietilpst arī izstādē pārstāvētie mākslas darbi. Francijā 20. gadsimta sākumā uzplauka vairāki jaunās mākslas virzieni, kurus pēc Otrā pasaules kara jaunā mākslinieku paaudze daļēji noliedza, bet daļēji veidoja dialogu ar tiem. 70. gadu un turpmākā jaunā postmodernā nav iedomājami bez gadsimta sākuma sasniegumiem. Gan konkrētā reģiona dabas valdzinājums, gan it īpaši jaunie, Francijā dzimušie, modernisma virzieni dažādos laikos ir bijis iedvesmas avots arī vairākām Latvijas mākslinieku paaudzēm.
LNMM direktore Māra Lāce: „Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts par to atbalstu, ko Mākslas muzeja Rīgas Birža daudzveidīgajām aktivitātēm ir snieguši Boriss un Ināra Teterevi, gan atbalstot laikmetīgās mākslas izpausmes, gan pievēršoties stabilu un par 20.gadsimta klasiku kļuvušu mākslas vērtību atvešanai uz Latviju. Šai aspektā īpaši nozīmīga ir izstāde „Provansas valdzinājums”. Izstādē Rīgā vienkopus tiks sapulcināti tādu mākslinieku meistardarbi, kuru vārdi veido pasaules mākslas vēstures spožākās lappuses. Katrs autors iezīmē noteiktu attīstības līniju, kur skatām impresionisma un postimpresionisma metamorfozes, simbolisma un fovisma ieskicējumus, kubisma transformācijas u.c. atklāsmes, kas ir bijušas būtiskas noteiktu laikmetu un paaudžu māksliniekiem un kas plašā laika amplitūdā ir veidojušas lielas sabiedrības daļas mākslinieciskos priekšstatus un gaumi. Izstāde rāda arī, cik būtiska nozīme šo autoru darbībā ir vietai, kur smelta iedvesma, attīstīts un pilnveidots iegūtais.”
Izstāde būs bezprecedenta gadījumu Baltijas valstu izstāžu dzīvē. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri šajā projektā ir Orsē muzejs (Musée d'Orsay [9]) un Žorža Pompidu centrs (Centre Georges-Pompidou [10]) Parīzē, Pikaso muzejs Antibā (Musee Piccaso Antibes [11]), A.Puškina Valsts mākslas muzejs [12] Maskavā un K.M.Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Tiek eksponēti arī darbi no Belgazprombank kolekcijas Minskā. Izstādes atklāšanu ar savu dalību īpaši šim notikumam veltītā konferencē godinās arī muzeju direktori un vadošie speciālisti.
Izstādes nosaukums – „Provansas valdzinājums”, ir simbolisks, jo mākslinieki, kas lielāku vai īsāku savas dzīves periodu ir pavadījuši Dienvidfrancijā, nenoliedzami ietekmējušies no apkārtējās vides un radījuši izcilus darbus. Tajos jūtams specifiskais un īpašais, kas raksturīgs Dienvidfrancijas gaismai, krāsām un kas uz mākslinieku audekliem ir pārvērties izteiksmīgās līnijās, piesātinātā kolorītā vai tēlu aprisēs, veidojot nojausmu par vietas atmosfēru. Tieši šī dabas un apkārtējās vides impulsu radoša transformācija savdabīgā, spilgtā mākslas tēlā ir izstādes darbus vienojošais elements.
Izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar Francijas Republikas vēstniecību un Francijas Institūtu Latvijā.