Otrdien, 10.novembrī, Rīgas pilsētvidē atklāti vēl divi paliekoši mākslas objekti. Tie uzstādīti Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros sadarbībā ar Rīgas domi. Viesturdārzā atrodas Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts “Mala”, bet Kr.Valdemāra ielā pie Latvijas Mākslas akadēmijas – Lienes Mackus “Rīgas lauva”.
“Darba “Mala” būtība ir par fenomenu uztveres ierobežotību – mainoties skata punktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses – viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skata punktu var būt arī vairāk,” stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aspure.
“Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa – lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt – tas ir savdabīgs soliņš,” stāsta māksliniece Liene Mackus.
Programmu “Māksla publiskajā telpā” [1] atklāja 2014. gadā ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura mākslas objekta “Klusā daba” [2], Ojāra Pētersona mākslas darbu “Lielā vāze” [3] un Ērika Boža darbu “Soliņi” [4]. 2015. gada oktobrī programmas “Māksla publiskajā telpā” ietvaros Vecrīgā tika atklāts Ievas Rubezes mākslas objekts “Rēgs” [5].
BRIGITA ZELČA-AISPURE (1986)
B.Zelča-Aispure ir konceptuālas ievirzes māksliniece, pēdējos gados Rīgā radījusi lielformāta paliekošas āra skulptūras - “Villendorfas Venēra 21. gs.” (2010) pie Latvijas Mākslas akadēmijas, “Klusā daba” (2014, kopā ar Sandi Aispuru) LU Botāniskajā dārzā, “Mala” (2015) Viesturdārzā. Strādā vairākos medijos, ieskaitot izstādi no cukura “Tīkama kultūra” (2015, kopā ar Aiju Baumani). Mākslinieces poētikā savijas dabas un kultūras sasniegumi un kļūmes, atsevišķu parādību apoloģija un to daudzpusības izcēlums.
LIENE MACKUS (1984)
L.Mackus ir tēlniece, viedo arī multimediālus darbus ar video un skaņu, piemēram, “Ziemas miegs” 2015. gadā kopā ar Arturu Arni. Mākslinieces tēli ir poētiski un trausli, tos raksturo cilvēka un citu dzīvu radību smalkjūtīga ierakstīšana plašākā simboliskā kontekstā, kura pamats ir jūtas, ilgas, personiski notikumi.