Latvija

Programma "Dakter, es labi redzu!"
(Latvija / 01.09.2015.)

Programmas mērķis ir sadarbībā ar skolām gādāt par labu redzi un laikus pamanīt redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, konsultējot par redzes profilaksi un nepieciešamības gadījumā izrakstot receptes briļļu vai kontaktlēcu iegādei.

Sertificēts, praktizējošs oftalmologs Aleksandrs Ceunovs skolēniem sniedz bezmaksas konsultācijas. Redzes pārbaudes veic ar profesionālu mobilo aparatūru. Gadījumos, kad nepieciešama redzes korekcija, bērniem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm nodrošina dāvanu kartes EUR 45,- vērtībā, lai sniegtu iespēju iegādāties brilles vai kontaktlēcas, ar kuru palīdzību koriģēt redzi.

Kopš 2013. gada redzes parbaudes veiktas 10`522 skolēniem 304 lauku skolās 66 novados. 2`266 pārbaudīto skolēnu izsniegtas bezmaksas receptes briļļu/lēcu iegādei.

Šajā video skatiet, kā oftalmologam Aleksandram Ceunovam veicas darbi Tirzas un Lizuma skolās, savukāt šajā video, kā redzes pārbaude notiek Pļaviņu novada ģimnāzijā un Salas vidusskolā.

Skolu apmeklējumi turpinās arī 2015./2016. mācību gadā.

Skolas pieteikuma anketa dalībai programmā un anketas pielikums - skolēnu saraksts, kuriem nepieciešama redzes pārbaude.

Redze ir viena no spēcīgākajām cilvēka maņām. Redzes izmaiņas skolas vecuma bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ nav laikus pamanītas vai ārstētas, apgrūtina mācību satura uztveri, socializēšanos un nākotnes perspektīvas darba tirgū. Svarīgi laikus pamanīt redzes izmaiņas, kā arī sniegt profesionālu padomu un palīdzību. Dati par situāciju Latvijā liecina, ka vismaz 44% pārbaudīto jaunāko klašu skolēnu nepieciešama redzes korekcija (pētījums — Latvijas skolēnu redzes skrīnings, 2010). Redzes izmaiņu iemesli skolas vecuma bērniem ir dažādi — pārmērīga mācību slodze, dators, televizors, neprasme atpūtināt un vingrināt acis u.c. Būtisks faktors redzes veiksmīgai korekcijai ir briļļu nēsāšana. Tomēr nereti ģimenes materiālie apstākļi ir nepārvarams šķērslis briļļu iegādei.

Aplūkojiet acu vingrinājumus šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveide
(Rīgas pilsēta / 30.10.2014.)

Ar mērķi izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, 2014. gadā Borisa un Ināras Teterevu fonds un ABLV Charitable Foundation nodibina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu.

IEVĒRĪBAI! Uzsāk arhitektu atlasi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja skiču konkursam. Pieteikšanās līdz 2016. gada 8. februārim. Plašāk lasiet šeit. 

2014. gada 30. oktobrī svinīgā ceremonijā Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda padomes locekļi Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs paraksta Nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu.

Līdz 2021. gada 18. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds par dibinātāju un piesaistītiem citiem finanšu līdzekļiem partnerībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju uzbūvēs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. Muzejs būs atvērts un pieejams plašai sabiedrībai. Fonda dibinātāji muzeja būvniecībai jau pašlaik nodrošina nepieciešamo finansējumu 30 miljonu eiro apmērā.

Mecenātu lēmums ķerties pie muzeja izveides ir loģisks turpinājums līdz šim abu fondu-dibinātāju ieguldītajam darbam Latvijas kultūrā un mākslā. Privātai iniciatīvai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā, un šis solis dod spēcīgu attīstības impulsu Latvijas mākslas procesiem, nācijas identitātes stiprināšanai, tūrisma industrijai un mākslas izglītības attīstībai, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanai Rīgā.

Pēdējos gados sabiedrības un kultūras nozares pieprasījums pēc laikmetīgās mākslas muzeja Latvijas kultūrtelpā ir būtiski palielinājies. Šo procesu aktīvi attīsta vairākas nevalstiskās organizācijas, veidojot īpašas programmas laikmetīgās mākslas izstāžu rīkošanai un jaunu darbu radīšanai, kā arī organizējot dažādas sabiedriskas aktivitātes muzeja veidošanas idejas aktualizācijai. Kopš 2005. gada Kultūras ministrijas un ABLV Bank sadarbībā top Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcija. Savukārt Borisa un Ināras Teterevu fonds īsteno programmu "Māksla publiskajā telpā" (sadarbībā ar Rīgas pilsētu).

Pašlaik rit Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveide...

Borisa un Ināras Teterevu mākslas programma TÊTE-À-TÊTE
(Rīgas pilsēta, Jūrmala / 01.05.2013.)

Ikgadējā Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programma TÊTE-À-TÊTE ir veidota, lai sabiedrībā audzētu kvalitatīvas kultūras un mākslas patēriņu. Programmā uzsvars likts uz notikumiem, kuru īstenošana bez fonda līdzdalības Latvijā būtu sarežģīta vai pat neiespējama, savukārt atsevišķu pasākumu tiešraides padara tos pieejamus maksimāli plašam cilvēku lokam.

Pirmajā - 2013. gadā - mākslas programmas „TÊTE-À-TÊTE 20 EPIZODĒS” ietvaros Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā noritēja mākslas projekti un atklātās lekcijas, kas sasniedza vairāk nekā 75 tūkstošus interesentu.

2014. gadā TÊTE-À-TÊTE ietvaros notika vairāku filmu pirmizrādes, laikmetīgās mākslas izstādes un koncertu pirmatskaņojumi. Tāpat atzīmēja Rundāles pils restaurācijas noslēgumu, ar īpašu audio performanci pie sava darba – Mākslas muzeja Rīgas birža simbola - "Gondola" - atgriezās mākslinieks Dmitrijs Gutovs, bet mākslas festivālu noslēdza leģendārā Londonas simfoniskā orķestra koncerts Latvijas Nacionālajā operā. Festivāla notikumus papildināja pasaules atzinību guvušu mākslinieku un ekspertu publiskas sarunas. Kopumā TÊTE-À-TÊTE sasniedza vairāk nekā 250 tūkstošus interesentu – gan apmeklējot norises klātienē, gan vērojot sarunu tiešraides internetā, gan arī pārraidēs televīzijā un radio.

Mērķtiecīgā vēlme paplašināt kvalitatīvas mākslas baudītāju loku ir būtiska programmas raksturiezīme, tādēļ 2015.gadā mākslas programma TÊTE-À-TÊTE norisinās teju divus mēnešus - no 11. septembra līdz 30. oktobrim Rīgā un Jūrmalā. Programmā iekļautas vairākas teātru pirmizrādes, Latvijas un Ziemeļeiropas laikmetīgās mākslas izstādes, starptautiskas konferences un sarunu cikls, Grammy laureātu un London Sinfonietta vienīgie koncerti Latvijā.

Plašāk TÊTE-À-TÊTE 2015. gada programmu skatiet šeit.

Programma “Māksla publiskā telpā” Rīgā
(Rīgas pilsēta / Rīgas dome / 01.09.2013.)

Programmas vadmotīvs - DOMĀTPRIEKS, uzsverot, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē var ienest vairāk pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni.

Programmas praktiskā iecere - radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē.

Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova.

2013. gadā notika konkurss - izstāde pilsētvides mākslas darbiem “Rīga smaida” (priekšlikumus iesniedza 12 Latvijas mākslinieki), savukārt 2014. gadā noritēja konkurss „Uz soliņu!” (piedalījās 14 Latvijas mākslinieki) un konkurss - izstāde „Rīga smaida atkal” (darbus iesniedza 14 Latvijas mākslinieki).

Žūriju ieteiktos laureātu darbus fonds uzņemas pakāpeniski īstenot un izvietot Rīgas pilsētvidē.

2014. gada 30. aprīlī ar Rīgas domi paraksts memorands par sadarbību programmas „Māksla publiskajā telpā” īstenošanu Rīgā līdz 2018. gadam, savukārt 2014. gada 1. septembrī līdzīga vienošanās noslēgta ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju.  

Jau 2014. gadā Rīgā atklāja pirmos trīs darbus – Ojāra Pētersona vides dizaina objektu „Lielā Vāze. ¾” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura objektu „Klusā daba” LU Botāniskajā dārzā un Ērika Božis objektu „Soliņi” Bastejkalnā. Papildus norit Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde "Sveika, galva!" Mākslas programmas "Tête-à-Tête" 2014. gada programmas ietvaros.

2015. gadā Rīgas pilsētvidi papildina Brigitas Zelčas – Aispures objekts „Mala”, Ievas Rubezes mākslas objekts „Skulptūra „SPOKS”” Trokšņu ielā un Lienes Mackus – „Rīgas lauva” K.Valdemāra ielā pie sabiedriskā transporta pieturas „Mākslas muzejs”. Savukārt Mākslas programmas "Tête-à-Tête" 2015. gada programmas ietvaros notiek Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde "Lielāks miers, mazāks miers" un starptautiska konference par mākslu publiskajā telpā.

Programmas aktivitātes aizsāka 2012. gadā ar fonda atbalstu tapušais Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas darbs “Gondola” Mākslas muzeja “Rīgas birža” ātrijā un pieminekļa izveide izcilajam latviešu izcelsmes baletdejotājam Mārim Liepam (atklāts 2013. gadā).

Divpadsmit izstāžu cikls “Patība. Latvijas Laikmetīgās mākslas vēsture”
(Latvijas Nacionālā bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrs (4. stāvs) / 09.10.2014.)

Latvijas Nacionālā bibliotēkā (LNB) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas, noritēs divpadsmit izstāžu cikls "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" (no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada oktobrim). 

Projekta "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" izstāžu ciklā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, pārsvarā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi" (sastādītāja Helēna Demakova).

"Unikālais izstāžu cikls cieši saistīts ar bibliotēkas pamatmisiju – līdzās mākslas darbiem sniegt iespēju iepazīties arī ar plašu literatūras klāstu - grāmatām, izstāžu katalogiem, enciklopēdiju šķirkļiem - par izstādes māksliniekiem," akcentē LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Ilze Egle.

"Šī projekta nākotnes vektors ir jaunradīti darbi un par izstādēs dalību ņemošajiem māksliniekiem apkopotā literatūra, kas ir grāmatu formātā. Mūs sagaida daudzi pārsteigumi – gan mākslas darbu, gan teorētisko apceru nozīmē. Kopā 12 izstāžu cikls veido it kā vienu lielu mākslas skati, kura beigsies ar nopietnu katalogu, kuram būtu jāparāda mākslas mantojuma un šodienas mijiedarbība," atzīmē izstāžu cikla kuratore un idejas autore Helēna Demakova.

Izstāžu cikla ietvaros LNB Mākslas un mūzikas centrā katru dienu tiks demonstrētas studijā Platforma Film nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiks ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu "Mākslai vajag telpu". Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa - Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa, Dace Gasiņa.

Izstāžu cikls "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture":
1. ekspozīcija: Auseklis Baušķenieks, Liene Mackus
2. ekspozīcija: Maija Tabaka, Maija Kurševa
3. ekspozīcija: Boriss Bērziņš, Barbara Gaile, Brigita Zelča-Aispure
4. ekspozīcija: Imants Lancmanis, Aigars Bikše
5. ekspozīcija: Egons Spuris, Inta Ruka, Kaspars Podnieks
6. ekspozīcija: Bruno Vasiļevskis, Krišs Salmanis, Arturs Bērziņš
7. ekspozīcija: Miervaldis Polis, Vilnis Vītoliņš, Ieva Rubeze
8. ekspozīcija: NSRD, Krista Dzudzilo, Līga Marcinkeviča
9. ekspozīcija: Māris Ārgalis, Ieva Iltnere, Armands Zelčs, Katrīna Neiburga, Zane Tuča
10. ekspozīcija: Leonards Laganovskis, Oļegs Tillbergs, Gints Gabrāns, Evelīna Deičmane.

Izstāde "Provansas valdzinājums"
(Mākslas muzejs "Rīga birža" / 01.05.2015.)

No 2015. gada 1. maija līdz 5. jūlijam Mākslas muzejā „Rīgas Birža” norisinājās izstāde „Provansas valdzinājums”. Ar šo izstādi Borisa un Ināras Teterevu fonds atzīmēja piecu gadu darbību Latvijā un sniedza iespēju skatīt izcilu 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku darbus. Latvijas muzeju vēsturē šāda mēroga izstāde notika pirmo reizi.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu Mākslas muzejā „Rīgas Birža” piedāvāja unikālu ekspozīciju, kas iepazīstināja ar leģendāru mākslas pasaules personību – Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir), Anrī Matisa (Henri Matisse), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh), Pola Gogēna (Paul Gauguin), Marka Šagāla (Marc Chagall), Raula Difī (Raoul Dufy) un Pablo Pikaso (Pablo Picasso) – daiļradi. Izstādē bija aplūkojamas Pikaso „Faunu” sērijas gleznas un autora keramika, Difī „Vansas strūklaka”, Šagāla „Pulkstenis liesmojošās debesīs”, Pola Siņjaka (Paul Signac) „Pavasaris Provansā” un citi darbi.

Izstāde, ar to saistītie pasākumi un izglītības programmas piesaistīja 50`155 skatītāju uzmanību. Izstāde „Provansas valdzinājums” kļuva par apmeklētāko izstādi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas ir viens no partneriem topošā Laikmetīgās mākslas muzeja izveidē, atbalstot šo projektu, vēlējies parādīt laikmetīgās mākslas attīstību 20. gadsimtā, kas nav iedomājama bez tās priekšteča – klasiskā modernisma, kurā ietilpst arī izstādē pārstāvētie mākslas darbi.

Francijā 20. gadsimta sākumā uzplauka vairāki mākslas virzieni, kurus pēc Otrā pasaules kara jaunā mākslinieku paaudze daļēji noliedza, bet daļēji veidoja dialogu ar tiem. 70. gadu un turpmākā postmodernā māksla lielā mērā izaugusi, balstoties uz gadsimta sākuma sasniegumiem. Gan konkrētā reģiona dabas burvība, gan Francijā dzimušie modernisma virzieni dažādos laikos ir bijis iedvesmas avots arī vairākām Latvijas mākslinieku paaudzēm.

Izstādes nosaukums – „Provansas valdzinājums” – ir simbolisks, jo mākslinieki, kuri lielāku vai īsāku savas dzīves periodu ir pavadījuši Dienvidfrancijā, nenoliedzami ietekmējušies no apkārtējās vides un radījuši izcilus darbus. Tajos jūtams specifiskais un īpašais, kas raksturīgs Dienvidfrancijas gaismai, krāsām un kas uz mākslinieku audekliem ir pārvērties izteiksmīgās līnijās, piesātinātā kolorītā vai tēlu aprisēs, veidojot nojausmu par vietas atmosfēru. Tieši šī dabas un vides impulsu radoša transformācija savdabīgā, spilgtā mākslas tēlā ir izstādes darbus vienojošais elements.

Latvijas teātra gada balva "Spēlmaņu nakts"
(Rīga / 23.11.2013.)

Latvijas teātra gada balva "Spēlmaņu nakts" - valsts mēroga pasākums, kas izvērtē teātra sezonu kopumā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgajos teātros. Visas sezonas garumā norit ekspertu un žūrijas komisijas darbs, izvērtējot 100 - 130 jauniestudējumus. "Spēlmaņu nakts" 20 gados ieguvusi prestižu sabiedrībā, kā arī atzīta par valsts nozīmes kultūras projektu.

"Spēlmaņu nakts" balvas pasniedz ikgadēji 23. novembrī - izcilā aktiera un režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā (kopš 1993. gada). Līdztekus naudas balvām pasniedz "Spēlmaņu nakts" simbolu - skatuves naglu. Balvā ir atspoguļoti skatuves grīdas dēļi, no kuriem kā asns vertikālē stiepjas skatuves nagla. Un fonā – trijstūra formas spogulis - trijstūris kā Dieva simbols. Balvas idejas attainotājs materiālā - metālmākslinieks Juris Gagainis. Balva atspoguļo senu ticējumu: ja aktieris uz skatuves atrod naglu, tas nozīmē jaunu lomu – jaunu sākumu, jaunu iespēju sevi pierādīt. Uz skatuves atrasta nagla jebkuram atradējam nes laimi.

Borisa un Ināras Teterevu fonds līdzatbalsta "Spēlmaņu nakts" norisi kopš 2013. gada.

I.Ziedoņa prēmija "Laiks Ziedonim"
(Rīga / 03.05.2014.)

Ar apbalvojuma "Laiks Ziedonim" izceļ tās personības, kas ar savu izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju un savpatību iedvesmojušas labāku Latviju. Apbalvojumu katru gadu pasniedz piecās nominācijās privātpersonām vai personu grupām, kas ar izciliem sasniegumiem darbojas savā nozarē un atbilst apbalvojuma vērtībām. Apbalvojums izveidots pēc izcilā dzejnieka, publicista un sabiedriskā darbinieka Imanta Ziedoņa ierosmes. 

Apbalvojuma 2014. un 2015. gada laureātus skatiet šeit.

Laureātu cildināšanas ceremonijas (notiek katra gada 3. maijā - I.Ziedoņa dzimšanas dienā) skatiet Latvijas Televīzijas ierakstos šeit.

Apbalvojuma naudas balvas nodrošina Borisa un Ināras Teterevu fonds. Balvas apmērs - EUR 3`000 katras nominācijas laureātam (pēc nodokļu nomaksas).

Apbalvojumu organizē Imanta Ziedoņa fonds "Viegli".

Mākslas objekts "Gondola" Mākslas muzejā "Rīgas birža"
(Rīga / 29.05.2012.)

2012. gadā Mākslas muzejs “Rīgas Birža” iegūst jaunu, pastāvīgu, starptautiski pazīstamu zīmi – pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova mākslas darbu “Gondola”.

Mākslas muzejs “Rīgas Birža” ir 19. gadsimta celtne, kuras prototips rodams Venēcijas Renesanses stila pilīs. Dmitrijs Gutovs sava mākslas darba “Gondola” izgatavošanai izmantojis īstu Venēcijas gondolu, tomēr lidojošā objekta vēstījums ir daudz plašāks.

Mākslas darbs turpina Dmitrija Gutova daiļrades galveno tematisko līniju – mākslinieka telpiskajos darbos allaž atgriežas kosmiskais, lidojošais, lineārais. Pusaudža gados žurnālā “Inostrannaja ļiteratura” mākslinieks izlasīja Mikelandželo Antonioni filmas“Zabriskie Point” scenāriju, kas Gutovu intelektuāli ietekmējis daudzas turpmākās desmitgades. Pašu filmu mākslinieks gan noskatījās tikai 15 gadus vēlāk. Filma ir spilgts 60. gadu Rietumu kontrkultūras fenomens. Vienā no “Zabriskie Point” noslēguma ainām filmas varones iztēlē uzsprāgst viņas māja un izplatījumu piepilda krāsainu patēriņa priekšmetu lauskas. Šīs filmas atskaņas vērojamas arī Dmitrija Gutova mākslas darbā, kas izstādīts “Rīgas Biržā”.

11 metrus garā “Gondola” ir sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens – telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums, kā visi ievērojamā mākslinieka darbi. Tas ir no sprādziena haosa radīts mākslinieka kosmoss – sakārtota kultūras pasaule. Tajā nav nekā lieka, tās forma ir skaidra, jo pastāv skaidrība mākslinieka prātā.

Ievērojamais krievu mākslinieks Anatolijs Osmolovskis rakstījis, ka Dmitrija Gutova māksla attiecas uz visu 20. gadsimta mākslas vēsturi. “Gondola” patiesi ataino tradīcijas un avangarda savijumu modernās un laikmetīgās mākslas tapšanas gaitā. Kazimira Maļeviča supremātiskās un Vladimira Tatļina “lidojošas” formas mijas ar mākslas vēstures dzīlēs rodamo harmoniju un reizē dramatisku dinamiku.

Mākslinieks Dmitrijs Gutovs dzimis 1960. gadā. Viņa iespaidīgā biogrāfija izlasāma interneta vietnē www.gutov.ru.

Mākslas darbu “Gondola” Dmitrijs Gutovs veidojis pēc mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas uzaicinājuma. 1995. gadā Gutovs piedalījies mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas kūrētajā projektā “Piemineklis” Rīgas pilsētas vidē ar mākslas darbu “Nemiers valda manā sirdī”.

Programma "Nāc un dari! Tu vari!"
(Latvija / 02.01.2015.)

Programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros sniedza finansiālu atbalstu darbīgām bezpeļņas organizācijām pilsētās un laukos, kuras ar savām rosībām dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī sarežģījumu brīžos sniedz atbalstu līdzcilvēkiem. 

Finansiālu atbalstu saņēma Latvijas biedrības, nodibinājumi un reliģiskas organizācijas, kuras:

• sniedz atbalstu topošajām māmiņām un jaunajām ģimenēm;
• savā darbā īsteno iniciatīvas sociālajā, veselības, mūžizglītības, kultūras un apkārtējās vides pilnveidošanas jomā;
• popularizē aktīvu dzīvesveidu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dažādām iedzīvotāju grupām;
• īsteno dzīvnieku aizsardzības pasākumus;
• radoši īsteno iniciatīvas dažādās kultūras jomās;
• sniedz nepieciešamos sociālos pakalpojumus vietējās kopienas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Programmā „Nāc un dari! Tu vari!” Borisa un Ināras Teterevu fonds piešķīra finansējumu Latvijā reģistrētām organizācijām, kurām ir stabila un ilglaicīga sadarbība ar vietējo pašvaldību un/vai valsts institūciju un/vai vietējiem uzņēmējiem, un, kuru darbības mērķis ir attīstīt daudzveidīgas iniciatīvas aktīvākai un veselīgākai dzīvei vietējā sabiedrībā. Minimālā fonda piešķīruma (granta) summa – EUR 700; maksimālā summa – EUR 7`000. Vismaz 10% no kopējā projekta finansējuma veido vietējās pašvaldības vai citu organizācijas sadarbības partneru līdzfinansējums.

2013. un 2014. gadā ir atbalstītas 102 organizācijas, piešķirot to iecerēm katrā gadā teju EUR 225`000 apmērā. 2015. gadā - atbalsts līdzvērtīgā apjomā.

Svarīgi! 2015. gadā programmā "Nāc un dari! Tu vari!" projektu pieteikumu pieņemšana ir noslēgusies.

Aplūkojiet programmas rezultātus infografikā.

Programmas "Nāc un dari! Tu vari!" atbalstītie projekti, 2015
Programmas "Nāc un dari! Tu vari!" atbalstītie projekti, 2014
Programmas "Nāc un dari! Tu vari!" atbalstītie projekti, 2013

Atbalsts LU Botāniskā dārza atjaunošanai
(Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs / 14.01.2014.)

2013. gada 23. maijā Latvijas Universitāte un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi vienojas par sadarbību LU Botāniskā dārza atjaunošanai, gatavojoties tā simtgadei.

Līdz nozīmīgajai jubilejai 2022. gadā plānots sakārtot teritorijas infrastruktūru atbilstoši mūsdienu prasībām, lai dārzs būtu plašai publikai pievilcīga vieta, kur atpūsties, apmierināt zinātkāri, pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar pētniecību un izglītību, baudīt izstādes, koncertus un citus kultūras pasākumus.

2013. un 2014. gadā atjauno dārza centrālā daļa, kā arī daļa rododendru, ziemciešu un paparžu stādījumu 7000 m² platībā. Veco koka dēļu žogu nomaina pret mūsdienīgu un izturīgu metāla žogu (739 m). Tāpat izveido Latvijas savvaļas augu kolekciju un alpināriju, sakārto daļu lietus ūdeņu noteces sistēmas. Savu laiku nokalpojušie asfalta celiņi iegūst bruģa un vēsturisko grantēto segumu, jaunu veidolu iegūst dīķis centrālajā daļā, ap to izvieto soliņus un koka laipas.

2015. gadā atjaunošanas darbus turpina dārza dendrārijā, kas ir vienīgā vieta LU Botāniskajā dārzā ar ieplaku un paugurainu reljefu un kas piešķir papildus pievilcību, dod iespēju labāk redzēt tajā izvietotos eksponātus. Šajā dārza daļā ir daudz vērtīgu augu, kuru kolekciju regulāri papildina. Tāpat turpina Botāniskā dārza žoga rekonstrukciju, atjaunojot to vēl 510 metru garumā.

LU Botāniskais dārzs, kas šobrīd ir arī iemīļota atpūtas vieta un Rīgas zaļā rota, dibināts 1922. gadā. Tā 15 hektāru platībā aug 6000 dažādu šķirņu augi. Dārza mērķis ir vietējo un svešzemju augu genofonda uzkrāšana, saglabāšana, dokumentācija un izpēte. Dārzs sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un iepazīstina sabiedrību ar augu valsti. Botāniskais dārzs ir atvērts apmeklētājiem katru dienu.

Atbalsts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas talantīgāko studentu dalībai nozīmīgos starptautiskos konkursos
(Rīga / 03.12.2013.)

2013. gada 3. decembrī Borisa un Ināras Teterevu fonds paraksta sadarbības līgumu ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) par atbalstu JVLMA talantīgāko studējošo dalībai nozīmīgos starptautiskos konkursos trīs studiju gadus. Mērķis - sekmēt Latvijas mūziķu plašāku atpazīstamību pasaulē, iekļaušanos starptautiskajā apritē, popularizējot Latvijas vārdu ārvalstīs. Fonds finansē JVLMA studējošo, tostarp maģistrantu un doktorantu dalību starptautiski nozīmīgos konkursos, sedzot gan konkursa dalības maksas un citus ar piedalīšanos starptautiskā konkursā saistītos izdevumus, gan ceļa un uzturēšanās izdevumus. Iespēju piedalīties šajā projektā studenti iegūst konkursa kārtībā. 

2014. gadā atbalstu saņēma 7 studenti dalībai konkursos Izraēlā, Vācijā, Somijā, Polijā un Francijā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas LIELĀ MEDAĻA
(Rīga, Akadēmijas laukums / 12.11.2013.)

2013. gada 12. novembrī mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis vienojas par atbalstu Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA), lai veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi.

Atbalsta ietvaros fonds sniedz atbalstu Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielai medaļai -  augstākajam apbalvojumam, ko piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Kandidātus apbalvošanai var ieteikt LZA īstenie, goda un ārzemju locekļi, LZA nodaļas. Lēmumu par apbalvošanu pieņem LZA Senāts. LZA Lielo medaļu pasniedz kopš 1993. gada. 

Ik gadu rudenī pasniedz divas Lielās medaļas - vienu Latvijas zinātniekam, otru - ar Latviju saistītam zinātniekam no ārvalstīm. Apbalvotajiem pasniedz bronzā atlietu Lielo medaļu un naudas balvu EUR 10`000,- apmērā katram (pēc nodokļu nomaksas), ko nodrošina Borisa un Ināras Teterevu fonds.

2014. gada 27. novembrī LZA pilnsapulcē Lielo medaļu un pirmās divas naudas balvas saņem literatūrzinātnieks, akadēmiķis Dr. habil. philol. Viktors Ivbulis par izcilu devumu indoloģijā (Dr. habil. theol. Leona Taivana laudatio teksts) un LZA ārzemju locekle Dr. habil. chem. Regīna Žuka par būtisku ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra radīšanā (akadēmiķa Jāņa Stradiņa laudatio teksts). Pasniegšanas ceremonijas foto šeit.

Latvijas Radioteātris - projekts "ReStarts!"
(Latvijas Radio, Doma laukums / 01.09.2013.)

2013. gada 7. maijā Latvijas Radio un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi paraksta nodomu protokolu par sadarbību 2013. - 2015. gadā, lai sekmētu teātra mākslas pieejamību visā Latvijas teritorijā, veicinātu radio formātam atbilstošu literāru darbu piemērošanu un jaunradi, attīstītu unikālu teātra mākslas pasniegšanas veidu – Latvijas Radioteātri.

Sadarbības projekta „Re!Starts” ietvaros top konceptuāli jauni iestudējumi – radioseriāli. Latviešu valodā klausieties: „Taksista stāsti” (20 sērijas), „Stopētāji” (33 sērijas), „Starpbrīdis” (43 sērijas) un „Konteksti” (65 sērijas). Savukārt krievu valodā: „Короткие истории неправильных слов” (40 sērijas), „Доброе время шуток” (36 sērijas), „Рассказы таксиста” (37 sērijas).

Lai iepazīstinātu jauniešus ar radioteātri un iesaistītu viņus radioteātra žanra attīstīšanā, organizē jaunatnei paredzētu raidlugu konkursus un labāko lugu iestudēšanu Latvijas Radioteātrī. 2014. gada konkursā saņemtas 28 raidlugas un 2015. gadā – 32 raidlugas. 1. vietas iegūst un ieskaņo: Aivas Birbeles radiosāgu jauniešiem „Būda mežā” (4 daļās) un Artas Dzīles raidlugu „Mūsu virtuve” (latviešu valodā; krievu valodā) - konkursa "Latvija. Svarīgāk nekā jebkad agrāk" uzvarētāju.

Savukārt profesora Jāņa Siliņa vadībā 20 raidījumos norit sarunas ar aizvadīto gadu ar Latvijas Radioteātra iestudējumu aktieriem – Latvijas Radioteātra TOP 20.

Labdarības programma "Maizes rieciens"
(Latvija / 01.08.2013.)

Lai gan trūcīgo personu skaits sarūk, bezdarba līmenis ir zemāks nekā 2009./2010. gadā, tomēr joprojām Latvijā ir cilvēki, kuri savu vienīgo dienas silto maltīti saņem labdarības organizāciju zupas virtuvēs.

Tālab 2013. gada rudens Borisa un Ināras Teterevu fonds sāk labdarības programmu „MAIZES RIECIENS” ar mērķi – dot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām gada saņemt regulāru, siltu maltīti.

Īpašs atbalsts iecerēts bērniem, sirmgalvjiem un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī paredzēta nauda aktivitātēm, kurās mērķa auditoriju iesaista līdzdarbības pasākumos sava stāvokļa uzlabošanā.

Raidījumu un pārraižu cikls "Teātris.zip" - teātru labākās izrādes Latvijas televīzijā
(Latvija / Latvijas Televīzija / 01.09.2012.)

Raidījumu un teātra izrāžu cikls "Teātris.zip" piedāvā Latvijas sabiedrībai – dažādu paaudžu televīzijas skatītājiem un arī nākotnes auditorijām unikālu ieguvumu – izvērstu labāko un skatītāju iecienītāko teātra izrāžu demonstrējumus Latvijas Televīzijā, kā arī šodienas labāko teātra izrāžu ierakstu izveidi pārraidīšanai nākotnē.

"Teātris.zip" atklāja 2012. gada septembrī (atklāšanas preses konference). 

Kopš 2012. gada rudens "Teātris.zip" sezonās Latvijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja vērot 101 dažādu laiku Latvijas teātru labāko izrādi ierakstā un tiešraidēs (69 vakara izrādes kopā ar raidījumu "Teātris.zip" O.Rubeņa vadībā un 32 dienas izrādes). Paralēli Latvijas Televīzija veikusi Rīgas un reģionu teātru 71 labāko izrāžu ierakstus. Tās ir izrādes, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā, kā arī iestudējumi, kas uzskatāmi par sava laika zīmēm.

"Teātris.zip" jaunākie raidījumi O.Rubeņa vadībā ir skatāmi www.ltv.lv (sadaļa "Kultūra" - meklējot "Teātris.zip").

Raidījumu un teātra izrāžu virkne "Teātris.zip" turpinās arī 2015./2016. sezonā.

Lehs Majevskis. 4 kustīgi dzejoļi
(Mākslas muzejs "Rīga birža" / 04.05.2013.)

No 2013. gada 4. maija līdz 16. jūnijam Mākslas muzejā „Rīgas Birža” notika ievērojamā poļu mūsdienu mākslinieka, režisora un dzejnieka Leha Majevska personālizstāde „4 kustīgi dzejoļi”.

Leha Majevska audiovizuālais projekts „4 kustīgi dzejoļi” Mākslas muzejā „Rīgas Birža” aptvēra četrus no viņa lielākajiem videodarbu cikliem: „Dievības”, „Dzejnieka asinis”, „Brēhela svīta” un „Stirnu istaba”. Cikls „Dievības” tapis laikā no 2001. līdz 2005. gadam un pirmo reizi parādīts Modernās mākslas muzejā Ņujorkā. „Dzejnieka asinis” ir 2005.–2006. gada darbs, eksponēts MoMA un 52. Venēcijas biennālē. „Brēhela svīta” radīta no 2007. līdz 2010. gadam, pirmo reizi izstādīta Luvras muzejā Parīzē un 54. Venēcijas biennālē.

Šis cikls saturiski un emocionāli atvasināts no Leha Majevska filmas „Dzirnavas un krusts” („The Mill & the Cross”), kuru iedvesmojusi Pītera Brēhela glezna „Ceļš uz Golgātu”. Scenārija pamatā ir mākslas zinātnieka Maikla Francisa Gibsona (Michael Francis Gibson) tāda paša nosaukuma eseja. Filma ir tehniski sarežģītu, bet jutekliski ļoti iedarbīgu elementu kopums, balstīts jaunajās CG tehnoloģijās un izmantojot 3D efektus, protams, arī izcilais aktieru darbs: Rutgers Hauers (Rutger Hauer) Brēhela lomā, Šarlote Remplinga (Charlotte Rampling) un Maikls Jorks (Michael York). Filma ar panākumiem jau parādīta daudzos kinofestivālos visā pasaulē.

Katrs izstādē iekļautais attēls - kā vizualizēts kustīgs dzejolis, kuru var skatīt gan atsevišķi, gan kontekstā ar citiem. Būtiski, ka šis formveides risinājums atbrīvo uztveri un ļauj darbos ietilpināto jēgu interpretēt atkarībā no skatītāja radošās kapacitātes, meklējot arvien jaunus stāsta pavērsienus un ceļojot cikla tēloto ainu labirintā. Tā ir kā glezniecība ar videokameru, kur sasaucas darbu mākslinieciskā valoda un tematika, bet asociācijas veidojas daudzslāņaini individuālas.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstīto izstāžu politikā šis projekts turpināja 2012. gadā ar pazīstamā krievu mākslinieka Dmitrija Gutova objektu „Gondola” iesākto stratēģiju uzaicināt izstādīties Latvijā pašus izcilākos pasaules vārdus.

Patversme "Dzīvnieku draugs”
(Rīga / 01.01.2012.)

Fonds atbalsta ārkārtas veterinārā palīdzību, aprūpi un rehabilitāciju cietušajiem bezsaimnieku dzīvniekiem un pilsētas koloniju kaķu sterilizācijas programmu 2012. – 2015. gados. Katru mēnesi „Dzīvnieku draugs” nodrošina iespēju uz jaunām mājām no patversmes doties vidēji 15 - 20 suņiem un 50 - 60 kaķiem. Fonds atbalsta koloniju kaķu sterilizācijas programmu dažādās Latvijas vietās, visvairāk Rīgā, ar “noķer-sterilizē-atlaiž” metodi, kas ir pieradījusi efektivitāti – dzīves kvalitāte ir uzlabojusies ne tik vien kaķiem, bet arī cilvēkiem, un ielas kaķi no apgrūtinājuma ir kļuvuši par normālu pilsētvides sastāvdaļu.

Atbalsts Cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrībai „Motus Vita”
(Rīga / 01.01.2012.)

Cilvēku ar īpašām vajadzībām biedrībai „Motus Vita” apvieno cilvēkus, kas sirgst ar neiromuskulārām slimībām (ALS/MND), kā arī viņu ģimenes locekļiem. Fonda atbalsts vērsts uz to, lai palīdzētu ar neiromuskulārām slimībām sirgstošiem cilvēkiem, aizstāvētu viņu tiesības un intereses, sniegtu saskarsmes iespējas ar citiem cilvēkiem un arī pašus pacientus informētu par slimībām, to ārstēšanas veidiem un iespējām un par psiholoģiskām un sociālām problēmām un to risināšanas iespējām.

 

 

Atbalsts Latvijas Mākslas akadēmijai
(Rīga / Latvijas Mākslas akadēmija / 04.04.2012.)

2012. gada 4. aprīlī Borisa un Ināras Teterevu fonds vienojas par atbalstu Latvijas Mākslas akadēmijai, parakstot sadarbības memorandu LMA izcilības centienu stiprināšanai.

Sadarbības ietvaros fonds atbalsta:

Latvijas Mākslas akadēmijas balva
Balvas mērķis ir apzināt un novērtēt izcilākos sasniegumus Latvijas vizuālās mākslas, dizaina un mākslas zinātnes jomās, veicinot mākslas procesu attīstību, kā arī jaunu ideju un projektu īstenošanu.

Šo balvu pirmo reizi 2011. gadā pasniedz gleznotājai Džemmai Skulmei, mākslas vēsturniecei Laimai Slavai un gleznotājam Jānim Avotiņam. Skatiet video.

2014. gadā balvu iegūst mākslinieks, mākslas zinātnieks un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, mākslinieki Anita Paegle un Kaspars Podnieks. Skatiet svinīgo ceremoniju fotogalerijā un video.

Nākamā balvas pasniegšana plānota 2016. gadā.

Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā
Piešķir, sākot ar 2. kursu bakalaura programmā un 1. kursu maģistrantūras programmā, un līdz studiju pabeigšanai. Katrā studiju gadā piešķir divas stipendijas bakalauriem un vienu maģistrantūras studentam.

Papildus ikmēneša naudas summai, stipendija ietver iespēju doties vienā vai vairākos mācību braucienos uz ārvalstīm un, noslēdzot studijas, rīkot personālizstādi vai veidot citu nobeiguma darbu (mākslas zinātnē). Vienas stipendijas kopējais apmērs var sasniegt EUR 9`750 (atkarībā no studiju ilguma).

Pirmās Mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā stipendijās 2012. gadā: bakalaura programmā Sandra Strēle (glezniecība; video) un Lilita Bauģe (tekstilmāksla; video), un maģistrante Agita Šteinberga (tēlniecība; video). Stipendiju pasniegšana fotogalerijā. 2014. gadā visas stipendiātes sekmīgi noslēdz studijas.

2013. gadā stipendijas iegūst maģistrante Guna Poga (funkcionālais dizains; video), bakalaures Elīna Brasliņa (grafika; video) un Elīna Sproģe (vizuālās mākslas un kultūras vēstures un teorija; video). Stipendiju pasniegšana fotogalerijā. 2015. gadā studijas bakalaura programmā noslēdz Guna Poga (studiju noslēguma personālizstāde Kalnciema kvartālā) un Elīna Brasliņa (studiju noslēguma personālizstāde).

Stipendijas 2014. gadā saņem Talita Vālodze (glezniecība), Sigita Sniegs (modes dizains) un maģistrante Līga Spunde (funkcionālais dizains). Stipendiju pasniegšana fotogalerijā.

Plašāku informāciju par stipendiātiem skatiet arī šeit.

Iespēju pieteikties Mecenātes Ināras Teterevas stipendijām Latvijas Māksla akadēmija izsludina katra gada septembrī.

Latvijas Mākslas akadēmijas studentu studiju braucieni
Fonds nodrošina iespēju Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupām pasniedzēju vadībā apmeklēt kādu studijām nepieciešamu pasākumu, izstādes, muzejus vai citu nozīmīgu notikumu Eiropā. Tā paplašinot studentu redzesloku un zināšanas par norisēs mākslas pasaulē starptautiskā mērogā.

Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēku radošie braucieni
Atbalsta mērķis ir sekmēt Latvijas Mākslas akadēmijas akadēmiskā personāla (lektoru, docentu, asociēto profesoru un profesoru) kvalifikācijas un radošās kvalitātes paaugstināšanu. Fonda atbalsts sniedz iespēju mācībspēkiem uzturēties viņu izvēlētā rezidentūrā jebkurā valstī no 2 līdz 4 nedēļām.

Atbalsts Rīgas Stradiņa universitātei
(Rīga / Rīgas Stradiņa universitāte / 04.10.2010.)

Sadarbības ietvaros dibinātas "Mecenāta Borisa Tetereva stipendijas medicīnā" centīgu medicīnas studentu atbalstam, kuru studiju iespējas ierobežo materiāli apsvērumi vai kuru izcilie sasniegumi jau studiju gaitā pelna īpašu atzinību, izveidota "Inteliģences akadēmija", piešķirts atbalsts mācību modernizācijas un konkurētspējas stiprināšanas projektiem.

 

 

Atbalsts mākslinieciskai izaugsmei
(Rīga, Jūrmala / 01.04.2011.)

Sadarbībā ar Starptautisko bērnu un jauniešu biedrību „Eventus” fonds sniedz atbalstu mākslinieciskai pašizpausmei baletā ikgadējos festivālos „Rīgas pavasaris” un „Ziemas pasaka”, kuros piedalās vairāki simti bērnu un jauniešu no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un citām valstīm.

Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata
(Rīga / 11.10.2011.)

Ar fonda atbalstu iznākusi protokola un etiķetes ekspertes Aijas Odiņas jaunākā grāmatas "Lietišķās un oficiālās uzvedības grāmata", kuras 1000 eksemplāri, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, ir uzdāvināti visu Latvijas reģionu bibliotēkām, kā arī nevalstiskajām organizācijām. 

Sadarbība ar J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju
(Rīga / 03.12.2013.)

2014. gadā 25. aprīlī atklāj jaunbūvētas trīsmanuāļu romantiskā stila ērģeles, kuru tapšanu finansē virkne privātu ziedotāju, viņu vidū arī mecenāti Teterevi. Šīs ir pirmās Latvijas pēckara vēsturē pilnīgi no jauna uzbūvētās ērģeles, kas veidotas Latvijas vajadzībām un kuru būvi realizējuši Latvijas ērģeļu būvētāji - Ugāles ērģeļbūves darbnīca. Tādēļ jaunais ērģeļbūves projekts ir rets un nozīmīgs Latvijas kultūrvēstures notikums. 

Kopš Latvijas Mūzikas akadēmijas (toreiz - Konservatorijas) dibināšanas vienmēr ir pastāvējusi Ērģeļu klase. To dibināja ērģelnieks Pauls Jozuus – Jāzepa Vītola līdzgaitnieks un draugs kopš Pēterburgas laikiem. Pēterburgā P.Jozuus studēja konservatorijā, dziedāja Vītola vadītajā korī un viņus abus vienoja sirsnīga draudzība, vēlāk – arī kopīgas darba gaitas. Kad Vītols tika aicināts uz Latviju dibināt Konservatoriju, Pauls Jozuus arī devās uz Rīgu. Vītols kļuva par rektoru, Jozuus - par pirmo Ērģeļu klases vadītāju. Telpā, kur tagad iebūvētas jaunās ērģeles, viņš tolaik strādāja ar saviem ērģeļspēles studentiem.

2015. gadā atbalsts sniegts IV Starptautiskā Jāzepa Vītola vokālistu konkursa norisei. Projekta mērķis ir turpināt un uzturēt Latvijas operdziedāšanai svarīgu profesionālu notikumu, kas ļauj izvērtēt sevi starptautiskā mērogā, salīdzināt pieredzi, motivēt jaunos dziedātājus, dibināt kontaktus un vēlreiz apliecināt Latviju kā valsti ar augsti attīstītām dziedāšanas tradīcijām un spēju nodrošināt lielu starptautisku kultūras pasākumu organizāciju.

Konkursa simbols izvēlēts dārgakmens, vēršot uzmanību uz to, ka ikviens dalībnieks, kurš kāps uz skatuves - gan pirmajā kārtā, gan svinīgajā noslēguma koncertā Latvijas Nacionālajā operā, jau ir apbrīnas vērts tīrradnis un neatlaidīgu mēģinājumu procesā, gadu garumā slīpēts briljants. Plašāk par konkursa norisi un laureātiem lasiet: www.vitolakonkurss.lv

Atbalsts teātra mākslai - M.Čehova Rīgas Krievu teātris
(Rīga / 01.07.2010.)

Augstu vērtējot teātra mākslu, atbalsts sniegts V.Šekspīra lugas „Divpadsmitā nakts” iestudējumam (2011./2012. sezona) un uzvedumam par leģendārā Oskara Stroka mūziku - „Tango ar Stroku” (2012. gadā). Pēdējā bauda nedalītu latviešu un krievu skatītāju mīlestību un parasti ir izpārdota.

2013. gadā fonds un M.Čehova Rīgas krievu teātris vienojās par regulāru atbalstu virknei jauniestudējumu. 2013. gada 11. maijā pie skatītājiem nonāk pirmais iestudējums šīs vienošanās ietvaros -  operete "Līgavaiņi”; tai seko "Kunga komediants" un 2014./2015. sezonā - "Hanuma".

Piemineklis izcilajam baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam
(Rīga / LR Kultūras ministrija / 05.09.2013.)

2013. gada 5. septembrī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra ēkas 150 gadu jubilejas svinību ietvaros atklāj pieminekli izcilajam rīdziniekam, baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam (1936 – 1989). Piemineklis ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums Rīgas pilsētai, un tas atrodas kanālmalā pie tiltiņa starp Operu un Latvijas Universitāti.

Videoklipi - veltījumi izcilajam baleta meistaram: "Atgriešanās", "Aktieris" un "Deja".

„Piemineklis veltīts baletam, par prototipu izmantojot pasaulslavenā baletdejotāja Māra Rūdolfa Liepas neaizmirstamo stāvu klasiskajā attitude pozā. Igauņu mākslinieki veidoja skulptūru teju divus gadus - tā lieluma un tehnoloģiskās sarežģītības ziņā ir nozīmīgākais ārtelpas mākslas darbs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Piecus metrus augstā skulptūra veidota no nerūsējoša tērauda, un atrodas uz pelēka granīta postamenta. Ēna kolorējumā kontrastē ar dejotāja stāvu, tās patina veidota autortehnoloģijā, kuru igauņi neizpauž,” stāsta kuratore Helēna Demakova.

Pieminekli pēc kuratores Helēnas Demakovas uzaicinājuma veido igauņu mākslinieki Jāns Tomiks un Jiri Ojavers - Igaunijas Mākslas akadēmijas profesori, kas pārstāvējuši savu valsti Venēcijas biennālē, bet Jāns Tomiks ir vislielāko starptautisko atzinību un atpazīstamību guvušais Baltijas valstu mākslinieks. Pieminekļa arhitekti ir Pēters Pere (Igaunija) un Juris Gertmanis (Latvija).

Par šī pieminekļa izveidi 2010. gada 24. augustā vienojas, parakstot Nodomu protokolu. To paraksta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, Rīgas domes un Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvji, un izcilā baletdejotāja dēls, M.Liepas labdarības fonda vadītājs Andris Liepa.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programma izglītības izcilībai
(Rīga / 01.09.2011.)

Programmas mērķis ir veicināt izcilas, kvalitatīvas un konkurētspējīgas augstākās izglītības attīstību, kas nodrošinātu indivīdiem iespēju radoši un aktīvi piedalīties uz zināšanām balstītā ekonomikā, uzlabot valsts konkurētspēju, radot ilgtspējīgu un pastāvīgu vidi nākamajām paaudzēm un inteliģentai sabiedrībai. Programmas ietvaros Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā vietējo un ārvalstu ekspertu komanda izstrādā augstskolu stratēģiskās rīcības plānus to izcilības un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Šo mērķu sasniegšanas nolūkos tiek veikti unikāli pētījumi, izmantojot aktuālos Eiropas Augstākās izglītības telpā aprobētos pētniecības rīkus un metodes, kuros piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes vadība, mācībspēki, studenti, kā arī absolventi. 

 

 

Labdarības iniciatīva "Kopgalds - siltas maltītes atbalsts"
(Visa Latvija / Ziedot.lv / 01.10.2011.)

Labdarības iniciatīva „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” apvienoja tos, kas savu vienīgo ikdienas silto maltīti saņem labdarības zupas virtuvēs. No Borisa un Ināras Teterevu fonda puses atbalsts uzsākts 2010.gadā, piešķirot līdzfinansējumu zupas virtuvju darbībai 15 pilsētās. Savukārt 2011./2012. gadā aukstajos mēnešos tika atbalstītas 37 zupas virtuvju darbībai visā Latvijā, labdarības organizācijas izsniedza aptuveni 5 tūkstošus porciju vienā ēdienreizē jeb gandrīz 70 tūkstoši porciju ik mēnesi. 2012./2013. aukstajā sezonā fonds piešķīra atbalstu 56 zupas virtuvju darbībai visos Latvijas novados, aukstajos periodā vidēji mēnesī tiek izsniegts 80 tūkstoši porciju siltas maltītes.

2013. gada vasarā noslēdzās mūsu fonda sekmīgā sadarbība ar Fondu „Ziedot”, īstenojot šo labdarības iniciatīvu.

Turpmāk Borisa un Ināras Teterevu fonds īsteno labdarības programmu "Maizes rieciens" - skatiet www.maizesrieciens.lv.

 

 

Kopienu filantropijas attīstības programma 2012 - 2017
(Latvija /

Talsu novada fonds

Valmieras novada fonds

/ 01.02.2012.)

Mērķis – nostiprināt un attīstīt kopienu filantropijas konceptu Latvijā/Baltijā, sniedzot atbalstu esošo kopienu fondu attīstībai un jaunām kopienu fondu izveides iniciatīvām reģionos.

Programmas ietvaros kā mācību bāzes un konsultanti iedzīvotāju forumu norisei un jaunu kopienu fondu izveidei darbojas Valmieras novada fonds un Talsu novada fonds; sniedz finansiālu atbalstu esošo kopienu fondu darbībai un attīstībai uz īpašiem noteikumiem konkursa kārtībā; sniedz finansiālu atbalstu jaunu kopienu fondu izveidei Latvijā uz īpašiem noteikumiem konkursa kārtībā; attīstīta kopienu fondu savstarpējo un starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņu Baltijas līmenī, kā arī tiek dota iespēja paplašināt redzesloku un zināšanas gan Rietumos, gan Austrumos; īsteno izglītojošus pasākumus izpratnes un prasmju veicināšanai filantropijas jomā.

Programmas īstenošanā Borisa un Ināras Teterevu fonds sadarbojas ar Kopienu fondu kustību. Tā apvieno Latvijas kopienu fondus, lai veicinātu filantropiju un iedzīvotāju līdzdalību sava novada attīstībā. Kopienu fondu kustība ir nacionālais kompetenču centrs kopienu filantropijas jomā. 

 

 

TV raidījums "Ķepa uz sirds"
(Rīga / "Summer Studio", producentu apvienība / 01.09.2010.)

"Ķepa uz sirds" – raidījums visai ģimenei par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem, speciālistu padomiem, dzīvnieku kopšanu, audzināšanu un citām interesantām lietām. "Ķepa uz sirds" dodas ciemos uz dzīvnieku patversmēm un palīdz atrast to iemītniekiem jaunas mājas un saimniekus.

Raidījums skatāms LTV1 kanālā sestdienās plkst.10.00, atkārtojums - svētdienās plkst.15.30. Savukārt jebkurā laikā internetā - www.kepauzsirds.lv.

Latvijas Nacionālās operas Akadēmija 2012/2013
(Rīga, Latvijas Nacionālā opera / Latvijas Nacionālā opera / 28.11.2012.)

Latvijas Nacionālās operas Akadēmijas mērķis - jauno mākslinieku apmācība, palīdzot uzsākt profesionālās gaitas operas teātrī, kā arī nodrošinot mākslinieku profesionālo tālākizglītību un pilnveidošanos. 

Latvijas Nacionālā opera (LNO) ir Latvijā vienīgais profesionālais operteātris, ar kura sasniegumiem lepojamies nacionālajā un starptautiskajā mērogā. LNO konsekventi demonstrē augstu māksliniecisko sniegumu un vienlaikus ir arī karjeras tramplīns vietējiem un ārvalstu jaunajiem māksliniekiem.

LNO Akadēmijas darbība rit vienu - 2012./2013. sezonu. Fotoattēlos skatāma tās darbības atklāšana un darba sezonas noslēguma koncerts.

Atbalsts sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija” darbībai Rīgā un tās nodaļās 11 Latvijas reģionos 2011/2013
(Rīga / 01.08.2011.)

Projekta mērķi - izveidot plašāku sadarbību ar "Aspazija" reģionālajām nodaļām, nodrošināt personu ar invaliditāti salona "Saulgrieze" Rīgas Centrāltirgū sekmīgu darbību un paplašināt "Aspazija" Rīgas nodaļas aktivitātes.

 

 

Jaunā Lāču māja Līgatnes dabas takās
(Līgatne, Gaujas Nacionālais parks / 01.04.2012.)

Pateicoties fonda līdzfinansējumam, Līgatnes dabas takās 2012. gadā tapa Lāču jaunā lācenītei Ilzītei un lācēniem Puika, Mikus un Made. Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabu, Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Dabas takās sastopamie meža dzīvnieki atvesti no dažādām Latvijas vietām – viņi ir bijuši ievainoti vai arī pieradināti dzīvnieku mazuļi, kas nav spējīgi izdzīvot bez cilvēku gādības un patstāvīgi atrast barību.